Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 19.janvārī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādus svētkus šodien svin pareizticīgie? Kāpēc šodien Rīgā ierodas ASV Armijas Eiropā komandieris? Un Kā vēl tikai šodien daudzbērnu ģiemenes var pieteikties atlaidēm par patērēto elektrību?
Šodien pareizticīgie svin Kunga kristīšanas svētkus un jau tradicionāli šajā dienā notiek ūdens iesvētīšana un iegremdēšanās atklātā ūdenskrātuvē. Jēkabpils pareizticīgie jau tradicionāli šajā dienā dodas uz Radžu ūdenskrātuvi, kur iegremdējaas ūdenī ledū izveidotajā krusta formas āliņģī. Arī šodien ap pusdienlaiku notiks ūdens svētīšana un pareizticīgo iegremdēšanās radžu ūdenskrātuvē. Saskaņā ar tradīciju 19.janvārī Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus. Ticīgie, šajā dienā smelto ūdeni, bijīgi glabā visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojoties uz cilvēka dvēseli un miesu.
Šodien arī Rīgā 11.novembra krastmalā, iepretim Lielā Kristapa statujai notiks Lielā ūdens iesvētīšanas kārta Daugavā. Lielā ūdens iesvētīšana notiek gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Ticīgie uzskata, ka šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas. Tas tiek saukts par "lielo agiasmu" jeb svētumu. Šodien gan pareizticīgie, gan arī citu konfesiju ticīgie tiek aicināti Rīgā uz Daugavmalu, kur pēc Lielās ūdens iesvētīšanas kārtas visi, kuri to vēlas un kuru veselības stāvoklis atļauj, varēs gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas būs izvietotas pārģērbšanās vietas, kā arī tiks piedāvāta karsta tēja.
Turpinām ziņas
Šodien un rīt Latvijas Kara muzejā norisināsies augsta līmeņa seminārs par gatavošanos jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību. Latvija prezidentūras laikā organizēs vairākus pasākumus par šobrīd aktuālajām tēmām Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politikā. Viens no tādiem būs gaidāmais seminārs, kurā tiks apspriesti aktuālākie jautājumi, gatavojoties jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību, kas ir būtiskākais šīs jomas notikums Latvijas prezidentūras laikā.
Šodien vairāku dienu vizītē ieradīsies ASV Armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžs. Lai pārrunātu militārās sadarbības un reģionālās drošības jautājumus, kā arī iepazītos ar bruņoto spēku spēju attīstības plānu un uzņemošās valsts atbalsta plānu, Hodžs tiksies ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri Mārtiņu Libertu, kā arī vairākām citām aizsardzības nozares un bruņoto spēku amatpersonām. Hodžs piedalīsies svinīgā ceremonijā Ādažu bāzē, kurā sagaidīs Vācijā izvietotā ASV Armijas 2.kavalērijas pulka karavīrus. ASV Armijas Eiropā komandieris apmeklēs arī 1991.gada barikāžu aizstāvju piemiņas dienas pasākumus Rīgā.
Šodien Rīgā ieradīsies pēdējos gados lielākā Lielbritānijas tirdzniecības misija, lai iepazītos ar "Rail Baltica" un dzelzceļa elektrifikācijas projektiem un veidotu kontaktus ar Latvijas uzņēmumiem. Starp misijas dalībniekiem ir viens no lielākajiem tērauda ražotājiem pasaulē "Tata Steel Rail", dizaina, projektēšanas un projektu vadības uzņēmums "Atkins", ka arī "Ernst&Young" un citi. Vēstniecībā skaidroja, ka britu uzņēmumi var piedāvāt savus pakalpojumus projektu vadības, dizaina, projektēšanas, kvalitātes un izmaksu vadības un finanšu pakalpojumu jomās. Lielbritānijas Dzelzceļa industrijas asociācija apvieno 187 kompānijas, kas piedāvā iekārtas, servisu un ekspertīzi dzelzceļa jomā.
Un vēl
Lai varētu piemērot atbalstu par janvārī patērēto elektroenerģiju, "Latvenergo" aicināja ģimenes, kuras atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, pieteikties atbalstam līdz šodienai 19.janvārim. Vēl tikai šodien to ērti iespējams izdarīt aizpildot pieteikšanās formu portālā "www.e-latvenergo.lv" vai arī klātienē "Latvenergo" klientu apkalpošanas centros. Valsts atbalstam norēķiniem par elektroenerģiju portālā "www.e-latvenergo.lv" šogad pieteikušās jau vairāk nekā 8 tūkstoši 500 daudzbērnu ģimenes.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Kāpēc Tieslietu ministrija grasās atvērt likumu par presi? Vai Latvijā ir par daudz pedagogu? Un Kādu uzņēmumu grasās pārbaudīt KNAB?
Šorīt braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem kopumā ir apmierinoši, vien vietām tos apgrūtina apledojums. Tikmēr uz reģionālajiem autoceļiem apledojums apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā, arī Jēkabpils, Līvānu un Pļaviņu apkārtnē. Gaisa temperatūra šorīt ir no mīnus 4 grādiem līdz 0 grādiem. Nokrišņu patlaban nav, vietām veidojas migla, saskaņā ar metroloģisko prognozi arī dienā nokrišņi nav gaidāmi. Ceļu uzturēšanas darbos šorīt ir iesaistītas 183 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas, sākot no plkst.3 rītā, veic slideno posmu kaisīšanu.
Sestdien, 17. janvārī „Aldaris" Latvijas Basketbola līgā BK „Jēkabpils" aizvadīja smagu cīņu pret BK „Ventspils". Neskatoties uz zaudējumu pār viesiem 76:86, jēkabpilieši pierādīja, ka spēj cīnīties un nepadoties grūtību priekšā. Rezultatīvākais ar 19 punktiem komandas labā – Andrejs Šeļakovs. BK „Jēkabpils" spēli pret Latvijas čempionvienību aizvadīja nepilnā sastāvā – bez komandas kapteiņa Rinalda Sirsniņa un Riharda Kuksika, kurš šonedēļ pievienojās VTB Vienotās līgas komandai – Saratovas "Avtodor".
Turpinām ziņas
Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem. Ministrijas piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. Ministrija arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas. Izstrādātajā likumprojektā teikts arī, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.
Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders uzskata, ka, zinot Latvijas politisko kultūru, Preses likuma atvēršana ir bīstama pēc būtības un raisa bažas. Viņš uzsver, ka šie grozījumi līdz to pieņemšanai vēl var ievērojami mainīties. Pēc viņa teiktā, Kriminālprocesa likumā jau ir šāds regulējums, taču tas neskar informācijas līdzekļus, kuri ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Turklāt, ja šādu normu pieņem, ir jābūt pieejamam krimināllietā iekļauto dokumentu reģistram, jo citādi nav iespējams zināt, vai kāds dokuments ir vai nav kādas krimināllietas materiāls. Līdz ar to pastāv bažas, ka šie grozījumi apdraud arī tiesības un taisnīgu tiesu.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā publicētie dati par pedagogu skaitu šajā mācību gadā liecina par pedagogu skaita pieaugumu, nozarē strādājošie norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas dati, iespējams, ir nekorekti. Par iemeslu tam tiek minēta iespēja vienu pedagogu, kuram ir vairākas darba vietas, skaitīt katrā no izglītības iestādēm, kur pedagogs strādā. Tādējādi rodoties iespaids, ka valstī ir vairāk pedagogu, nekā tas ir patiesībā. Tāpat skolas ne vienmēr laicīgi no sistēmas izslēdz pedagogus, kuri skolā vairs nestrādā un tādu sistēmā ir aptuveni tūkstots 700.
Un vēl
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis opozīcijas deputāta Andreja Elksniņa vēstuli ar lūgumu pārbaudīt valsts iepirkumos uzvarējušā uzņēmuma SIA «Auto Blitz» darbību. Jau ziņots, ka šī uzņēmuma iepirkumu veiksme iet roku rokā ar partijas «Vienotība» atrašanos pie varas. «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka «Auto Blitz» padomē darbojas partijas «Vienotība» valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Elksniņam aizdomas rada vairākas sakritības par tehniskās specifikācijas sagatavošanu un konkrētā pretendenta piedāvājumu, papildu aprīkojuma kvalitāti, kā arī atbilžu neesamība par «Opel» rūpnīcas atlaides esamību šādam iepirkumam, kas jebkurā citā iepirkumā būtu vismaz 20%-30% no katras automašīnas vērtības.
Radio1 ziņas pulksten 11.00 -12.00
Radio1 ziņās lasiet: Kā beidzies kriminālprocess saistībā ar vairāk nekā pirms gada bojā gājušo zēnu smilšu nogruvumā Līvānos? Ko tiekoties ar Saeimas deputātiem vēlējies noskaidrot Krievijas vēstnieks Latvijā? Un Kuri vārdi šonedēļ ir vispopulārākie?
Nozieguma sastāva neesamības dēļ policija izbeigusi kriminālprocesu, kas tika sākts saistībā ar 2013.gadā Līvānos notikušo traģisko smilšu nogruvumu, kurā dzīvību zaudēja bērns. No lietas atsevišķi ir izdalīts un nosūtīts izvērtēšanai Līvānu novada būvvaldei materiāls par pieļauto iespējamo administratīvo pārkāpumu - nelikumīgo būvniecību. Jau ziņots, ka 2013.gada 5.oktobrī Līvānos uz dzelzceļa uzbēruma spēlējušies septiņi sešus līdz 12 gadus veci bērni, kad pēkšņi smilšu krāvums nobrucis, aprokot trīs bērnus. Divi bērni tikuši atrakti vēl pirms glābšanas darbinieku ierašanās, trešo izrakuši glābēji, mediķi konstatēja zēna nāvi. Bez smilšu nogruvumā bojā gājušā zēna ģimenē aug vēl četri bērni.
Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, prognozē piena pārstrādes uzņēmuma "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka situācija Latvijas piena tirgū šogad būs atkarīga no piena ievākuma piena ražotājvalstīs Jaunzēlandē un Austrālijā, kā arī no tā, cik lielā mērā šogad Latvijā tiks pārpildīta piena kvota.
Turpinām ziņas
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, tiekoties ar politiskajām partijām Saeimā, pārrunājis jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas liek noprast, ka Krievijai šī jautājuma ātrāka atrisināšana esot izdevīga, vēsta raidījums "Nekā personīga". Raidījums vēsta, ka Saeimas kuluāros ir sākusies diskusija par valsts prezidenta amata kandidātiem, lai gan pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēl pārliecinoša Saeimas vairākuma nav. Šādas sarunas esot pamanījusi arī Krievija, tāpēc cita starpā runāts par šo jautājumu, interesējoties, vai nav iespējas, ka Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta. Šo jautājumu Vešņakovs pārrunājis ar frakcijas "No sirds Latvijai" pārstāvjiem Ingunu Sudrabu un Gunāru Kūtri.
Neprofesionalitāte, zema kompetence, zināšanu trūkums pat par fundamentālām lietām - tik skarbi eksperti raksturo simtiem ierēdņu, kuri lemj par miljardiem nodokļu maksātāju naudas tērēšanu iepirkumos. Valsts kontroliere Elitai Krūmiņai sola, ka šogad aktīvāk nekā iepriekšējos gadus sauks pie atbildības par apzināti vai neapzināti pieļautām kļūdām un sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ierēdņus gatava administratīvi sodīt. Problēmu dēļ iepirkumā teju bez maizes palikuši ieslodzītie, valsts drošības sardzē policistiem jāstāv pastalās, jo laikus nav sagādāti zābaki, Austrumu slimnīca par korpusa rekonstrukciju nevar saņemt no Eiropas Savienības fondiem pusmiljonu eiro, joprojām braucam ar sagrabējušiem vilcieniem, norāda kontroliere. Latvijā publiskie iepirkumi tiek veikti katru dienu, un pēdējos gados valsts un pašvaldības savus maciņus vērušas vismaz 15 tūkstoši reižu gadā par milzīgām summām – vidēji trīs miljardiem eiro. Pēdējos piecos gados summa veido ap 17 miljardus eiro.
Pagājušajā gadā uz ārvalstīm no Latvijas adoptēti 178 bērni, kas ir par 37 vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt Latvijas iedzīvotāju adoptēto bērnu skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013 gadu, pieaudzis par astoņiem bērniem. 2014.gadā viņi adoptējuši 120, savukārt 2013.gadā - 112 bērnus. Šogad 1.janvārī reģistrā ir ziņas vēl par tūkstots 319 bērniem, kuriem jāmeklē adoptētāji. Lielākā daļa jeb 879 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt jaunākus bērnus, savukārt ārvalstu adoptētāji pieņem dažāda vecuma bērnus, arī pusaudžus.
Un vēl
Šonedēļ populārākais vārds sievietēm ir Agnese, bet vīriešiem - Zigurds, liecina Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Vārda svētkus šonedēļ svinēs 6 tūkstoši 17 Agneses un tūkstots 195 Zigurdi. Savukārt visretāk šonedēļ sastopami tādi vārdi kā Strauta, Sigvards un Eglons - šonedēļ dzimšanas dienu svin 21 Eglons, 17 Sigvards un piecas Strautas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādus ziemojošos putnus novērojuši jēkabpilieši? Kur latvijas ūdeņos notikusi divui kravas kuģu sadursme? Un Kāda situācija ir Latvijas upēs?
Pilsētas vides neatņemama sastāvdaļa visos gadalaikos ir putni, arī ziemā. Visbiežāk mēs novērojam baložus, vārnas, zvirbuļus un zīlītes. Nereti cilvēki tiem cenšas palīdzēt, izvietojot barotavas. Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām, kādus ziemojošus putnus viņi ir novērojuši. Viedokļus izteica Dace, Larisa, Laima, Aldis, Laura un Santa.
Dace: Grūti pateikt, nav bijis laika vērot. Esmu garāmejot manījusi baložus, zviebuļus, vārnas un sarkankrūtīšus.
Larisa: Ziemā Jēkabpilī esmu novērojusi zvirbuļus, baložus. Man ir mājās lodžijā barotava. Visvairāk mieloties atlido zvirbuļi, ir arī zīlītes. Tām patīk klauvēt pie loga un no rītiem modināt.
Laima: Esmu no laukiem. Esmu novērojusi parastās zīlītes un tādas mazākas ar ziliem cekuliem, sīļus, kovārņus, žagatas. Pie mājas mums ir putnu barotava, tur cienāties atlido zīlītes, dzenis un tādi pelēki gariem deguntiņiem putni. Barotavā esmu ielikusi speķīti un arī veikalā nopirkto putnu barību.
Aldis: Pie Strūves parka esmu novērojis paugurknābja gulbi un meža pīles.
Laura: Ziemojošus putnus? Baložus, vārnas, žagatas, pīles Radžu ūdenskrātuvē.
Santa: Visbiežāk zīlītes, zvirbuļus, dzeņus. Esmu ierīkojusi arī putnu barotavu, uz kuru atlido galvenokārt stērstes, zvirbuļi, zīlītes, vakar bija atlidojis putniņš ar sarkanu galvu, nepaskatījos grāmatā, kas tas tāds.
Visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi. No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Vislielākā putnu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem "koku" putniem, piemēram, zīlītēm un zaļžubītēm. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes, tādas kā melnie meža strazdi un baloži.
Turpinām ziņas
Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas vakar notikusi divu kravas kuģu sadursme, bet cilvēki negadījumā nav cietuši. Vakar ap plkst.20.30 Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs novēroja, ka divi kravas kuģi veic bīstamu manevru, kas beidzās ar to, ka pie Miķeļbākas notika Dānijas karoga kuģa "Maersk Etienne" un Panamas karoga kuģa "Coral Opal" sadursme. Sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī "Coral Opal" balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki negadījumā nebija cietuši. Naftas produktu noplūde netika konstatēta. Krasta apsardzes dienestā tiek apkopoti materiāli izmeklēšanas uzsākšanai.
Lai gan pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā veikti neatliekami darbi, lai novērstu radioaktīvā ūdens noplūšanu vidē no Salaspils kodolreaktora tvertnes, tomēr draudi videi joprojām saglabājas. Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks šodien medijiem atklāja, ka pagājušā gada decembrī, pārsūknējot vienu no radioaktīvā ūdens tvertnēm, atklājies, ka tā ir caura un notiek ūdens noplūde. Ja sākotnēji radioaktīvais ūdens tikai no vienas tvertnes pārsūknēts dubultajās mucās, ir pieņemts lēmums arī otras tvertnes ūdeni pārsūknēt uz dubultsienu mucām un uzglabāt turpat reaktorā. Tomēr joprojām potenciālus draudus rada galvenā bāka, kas ir veidota no mazāk kvalitatīva materiāla.
Un vēl
Ūdens līmenis Latvijas upēs kopš sestdienas ir stabilizējies, tuvākajās dienās līmeņa kāpums nav paredzams. Tā kā nekādi būtiski nokrišņi tuvākajās divās diennaktīs nav gaidāmi, tad nav paredzama ūdens līmeņa celšanās upēs. Tomēr strauja situācijas uzlabošanās arī nav gaidāma, jo ūdens līmenim kristies traucē upēs esošais ledus.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai latvijas universitāte atteiksies no Salaspils kodolreaktora apsaimniekošanas? Kā Zemnieku Saeimas vadītājs nodēvē vēlmi aizaigušās zemes platības pārreģistrēt kā mežus? Un cik prasmīgi latvijas iedzīvotāji ir fianansu jomā?
Latvijas Universitāte nopietni apsver domu par Salaspils kodolreaktora apsaimniekošanas pārtraukšanu, šodien atzina augstskoals prorektors Indriķis Muižnieks. Šāds lēmums tiek pamatots ar finansējuma trūkumu kodolreaktora apsaimniekošanai. Gadījumā, ja valdība nepiešķirs prasīto finansējumu, kas nepieciešams objekta apsaimniekošanai, universitātei ir tiesības pārtraukt sadarbības līgumu, uzskata Muižnieks. Augstskola aprēķinājusi, ka šogad apsaimniekošanai vajadzīgi aptuveni 285 tūkstoši eiro, bet turpmākos divus gadus - ap 200 tūkstoši eiro gadā.
Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļiem, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana. Par to šodien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Saņemot operatīvu informāciju par iespējamo „melnā ledus” veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks sākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem trīs stundu laikā. Analizējot pēdējo nedēļu datus, secināts, ka "Autoceļu uzturētājam" nepieciešama daudz operatīvāka un plašāka meteoroloģiskā informācija par ceļa stāvokli visā valstī. Tāpēc "Latvijas Valsts ceļi” turpmāko gadu laikā palielinās laika novērojumu staciju izvietojumu valsts autoceļu tīklā - no esošajām 60 līdz 120 stacijām.
Novadu un republiku pilsētu pašvaldības nākamajā mācību gadā varētu nepārdalīt mērķdotāciju, lai nodrošinātu to administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, ja skolēnu skaits izglītības iestādes vidusskolas klasē nesasniegs noteikto minimumu. Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat kā iepriekš rosinās noteikt, ka novadu un republiku pilsētu pašvaldības nepārdala mērķdotāciju, lai nodrošinātu to administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, ja novadu izglītības iestādēs 10.klasē ir mazāk par 14 skolēniem. Attiecīgi novadu pilsētām, tajā skaitā arī Līvāniem un Preiļiem minimālais skolēnu skaits 10.klasē varētu būt 18 skolēni, savukārt republikas pilsētās, tajā skaitā Jēkabpilī - 22 skolēni.
Turpinām ziņas
Valsts valodas centra aicinājums darba vietās runāt latviešu valodā Krievijas medijos pasniegts kā Latvijā ieviests aizliegums runāt krievu valodā. Virkne Kremļa kontrolēto Krievijas mediju aicinājumu interpretējuši kā "aizliegumu runāt krieviski", "aizliegumu birojos un veikalos runāt krieviski", "aizliegumu liecinieku klātbūtnē runāt krieviski", "aizliegumu darbavietās runāt krieviski" vai "Latvijā vairs nedrīkst runāt krieviski". Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs aicināja darba vietās runāt latviešu valodā, jo ir saņēmis sūdzības par atsevišķiem uzņēmumiem, kuru darbinieki, kas amata un profesionālos pienākumus veic citu personu klātbūtnē, savstarpējā saziņā izmanto svešvalodu.
Aizaugušu lauksaimniecības zemju atvieglota transformēšana par meža zemēm ir zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana, līdz ar to lauksaimnieki un pašvaldības pieprasa izmaiņas Meža likumā, uzskata biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš arī norāda, ka saistībā ar minēto izmaiņu pieprasīšanu biedrība ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem. Grozījumi paredz, ka par mežu kopš 1.janvāra tiek uzskatīta 0,5 hektārus un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze, tomēr lielākā daļa pašvaldību un lauksaimnieku vēstulēs aicina atlikt normas stāšanos spēkā termiņu vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim.
Un vēl
Latvijas iedzīvotāju finanšu prasmes novērtētas ar 20,6 punktiem no 99, secināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pirmajā "Finanšu pratības indeksā". Vislabāk sabiedrība novērtēta sadaļā par privāto finanšu plānošanu, arī uzkrājumu veidošanu, turpretī negatīvāk novērtētas sadaļas par kredītiem un pensiju veidošanu. Jau ziņots, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta - savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto - 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju.