Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 22.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: par kādu mērķdotāciju sadali šodien lems Jēkabpils domes deputāti? Kādus videoklipus par latviju sagatavojusi tūrisma asociācija? Un Kurš jēkabpilietis saņēmis Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša stipendiju?

Šodien Jēkabpils domes Finanšu komitejas sēdē deputāti lems par valsts piešķirto mērķdotāciju 207 tūkstoši 296 eiro sadali pašvaldības izglītības iestāžu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpat arī deputāti lems kā sadalīt valsts piešķirto mērķdotāciju viens miljons 790 tūkstoši 848 eiro pašvaldības vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Deputātu darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par valsts piešķirto mērķdotāciju 92 tūkstoši 910 eiro sadali interešu izglītības programmu īstenošanai pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Finanšu komitejā nolemtais vēl būs jāapstiprina domes sēdē.

Šodien pulksten divos dienā Kino Mītnē Jēkabpils tautas namā demonstrēs nupat tapušo komēdiju “Mammas 3”. Filma, apvienojot labākās abu pirmo daļu tradīcijas, kļuvusi par aizraujošu, skaistu, lirisku un jautru stāstu par trim mammām Vecgada vakarā mazā Eiropas pilsētiņā.

Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē atklās Dzejas brauciena ceļojošo izstādi. Atklāšanā piedalīsies dzejnieks, tulkotājs un šī projekta vadītājs Guntars Godiņš. Dzejas brauciens ir daudzvalodu literārs projekts. 2012. gadā Dzejas brauciena izstāde tika atklāta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstāde sniedz informatīvu un vizuālu ieskatu par šo projektu. Izstādes apmeklētāji var apskatīt mākslinieces Alisas Javitsas no Somijas fotogrāfijas un video filmu no 2011. gada brauciena, izšķirstīt albumu, kurā savāktas fotogrāfijas no iepriekšējo gadu braucieniem, kā arī noklausīties Dzejas braucienu dalībnieku dzejoļus pašu lasījumā.

Turpinām ziņas

Tūrisma attīstības valsts aģentūra izveidojusi piecus videoklipus par tūrismu Latvijas novados, kuros investēti 3,3 tūkstoši eiro,. Biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede informē, ka katram novadam ir savs videoklips, bet viens simboliski aptver visu Latvijas valsti. Videoklipi jeb videostāsti izveidoti, sākotnēji meklējot risinājumu, kā koncentrētā veidā, spilgtā vizuālā valodā uzrunāt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ārvalstu viesus un radīt viņiem priekšstatu par Latviju kā pievilcīgu tūrisma galamērķi.

Biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" aicina jauniešus iesaistīties apmācību plānošanā, lai izglītotu savus vienaudžus par diskriminācijas jautājumiem. Turpinot kampaņu "Vairosim iecietību", biedrība aicina jauniešus pieteikties padziļinātu zināšanu iegūšanai, lai pēc tam izglītotu savus vienaudžus par diskriminācijas jautājumiem, veidiem un cēloņiem. Pieteikties var nosūtot pieteikumu ar norādi par vēlamo apmācību norises vietu, laiku un datumu. Plašāka informācija par pieteikšanos pieejama biedrības Latvijas sarkanais Krusts mājaslapā.

Un vēl

Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis vakar pirmo reizi četriem jaunajiem Murjāņu Sporta ģimnāzijas volejbolistiem pasniedza savu stipendiju. To 60 eiro apmērā sešu mēnešu garumā pasniedza Pāvelam Jemeļjanovam, Enijai Bidzānei, Alisei Pētersonei un Kārlim Kliemanim. Pāvels Jemeļjanovs ir Jēkabpils sporta skolas audzēknis, viņa treneris ir Guntis Grigalis. Stipendija izveidota ar mērķi veicināt jauno volejbolistu izaugsmi un tā ik gadu tiks piešķirta labākajiem Murjāņu sporta ģimnāzijas volejbolistiem. Pretendenti stipendijām tiek noteikti pamatojoties uz vairākiem kritērijiem – dalība valsts jauniešu izlasēs, sekmes mācībās un sabiedriskā aktivitāte, ko izvērtē skolas vadība, treneri un Latvijas Volejbola federācija.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausies: Kādus sodus piepspriež Zemgalē aizturētajiem kukuļdevējiem? Ko iedzīvotāji vuislabprātāk darītu ar brīviem naudas līdzekļiem? Un Kāpēc netiek salabotas kāpnes Jēkabpilī, palejas ielā?

Šogad janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde jau ir aizturējusi trīs autovadītājus kukuļdevējus. Valsts policijas zemgales pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece norāda, ka korupcijas apkarošana ir viena no prioritātēm valstī. Strādājot pastiprināti šajā jomā, pērn Zemgalē aizturēti 97 autovadītāji par kukuļdošanu, no kuriem Zemgales apgabala tiesā jau izskatīta 61 lieta.  Pieciem vadītājiem piemērots naudas sods no desmit līdz vienpadsmit minimālajām mēnešalgām, 46 personām - piespiedu darbi no desmit līdz 240 stundām, bet desmit personām - nosacīta brīvības atņemšanu no četriem līdz sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku no četriem līdz astoņiem mēnešiem. Zemgales pārvaldes pakļautībā strādā Jelgavas, Jēkabpils, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Tukuma policijas iecirkņi.

Dažu dienu laikā, kopš izsludināta pieteikšanās uz apmaksātajām prakses vietām valsts pārvaldē, uz tām pieteikušies jau 74 jaunieši, kas dzīvo un izglītību ieguvuši ārvalstīs. Pēc pirmajiem pieteikumiem gan varot secināt, ka daudzi pieteikumi neattiecas uz valsts pārvaldes darbības jomu, līdz ar to valsts kanceleja uzrunās privātā sektora darba devējus par iespējām piedāvāt darba vakances. Tomēr šāda aktivitāte apliecinot jauniešu vēlmi atgriezties un strādāt dzimtenē.

Turpinām ziņas

Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka brīvos finanšu līdzekļus būtu vēlams ieguldīt peļņas gūšanai, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā par iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem un attieksmi pret to veidošanu. Starp iedzīvotājiem, kuriem ir brīvi finanšu līdzekļi, šādu domu atbalsta vēl vairāk - 64% aptaujāto. Arī starp tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā nav brīvu finanšu līdzekļu, 55% pauduši, ka gadījumā, ja šādi līdzekļi ir, tie būtu jāiegulda peļņas gūšanai. Lielākā daļa jeb 58% aptaujāto uzskata, ka brīvie līdzekļi jāiegulda ar mazāku risku un vienlaikus arī mazāku peļņu. Tikai 17% uzskata, ka līdzekļi jāiegulda ar lielāku risku un lielāku peļņu.

Turpmāk arī Latvijā, izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu "mintos.lv", iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus varēs ieguldīt, investējot naudu privātpersonu aizdevumos. Šādas savstarpējo aizdevumu platformas jau šobrīd veiksmīgi strādā citās valstīs. Tomēr būtiskākā atšķirība esot tā, ka piedāvātie investīciju aizdevumi Latvijā ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, tādējādi mazinot investoru riskus. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, iedzīvotāji Latvijā komercbankās ir noguldījuši aptuveni deviņus miljardus eiro. Minimālā summa, ko investors var ieguldīt ir 10 eiro. Nekustamo īpašumu vērtēšanu veic "Latio", savukārt visi aizdevuma līgumi tiek slēgti pie notāra.

Valstī novērots straujš mājokļa cenu pieaugums. Mājokļu cenas Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 11,7%, kas ir trešais straujākais kāpums no visām Eiropas Savienības valstīm, liecina biroja "Eurostat" jaunākie dati. Tāpat kā Latvijā, mājokļu cenas 11,7% apmērā palielinājās arī Lielbritānijā. Tomēr straujākais mājokļu cenu pieaugums novērots Īrijā - par 15%. Tikmēr straujākais mājokļu cenu samazinājums reģistrēts Slovēnijā - par 1,1%, kā arī Maltā un Rumānijā - par 0,9%.

Un vēl

Jēkabpilieši ir sūdzējušies pašvaldībai par kāpņu, kas ved no Palejas ielas kalnā līdz katoļu baznīcai, slikto stāvokli un jautājuši, kad tās salabos vai demontēs, jo tādas kādas tās ir patlaban tās apdraud gājēju drošību. Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis skaidro, ka vienīgais, ko šobrīd pašvaldība varēja darīt ir izvietot brīdinājuma zīmi, ka pa tām kāpt kalnā ir bīstami. Pagaidām pašvaldībai nav līdzekļu šo kāpņu remontam un nav arī zināms vai būs šogad. Viss esot atkarīgs no tā vai šim nolūkam šogad budžetā tiks atvēlēti līdzekļi. Patlaban top šīgada budžets un pieprasījumi dažādām vajadzībām ir par 1,3 miljoniem eiro vairāk nekā pašvaldībai ir naudas. Tomēr viennozīmīgi ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk kāpnes būs kapitāli jāremontē.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāds bijis gads Laimdotai Straujumai valdības vadītājas amatā? Kādu funkciju pilda Jēkabpils karogs mastā aplī pie tilta pār daugavu? Un Kāda veida pārvietojamos radarus plāno ieviest?

Šodien aprit gads, kopš Ministru prezidentes amatā Saeima apstiprināja Laimdotu Straujumu, kura atzīst, ka šī gada laikā bijis jāpiedzīvo daudz izaicinājumu. Straujuma uzsver, ka, esot premjerministres amatā, viņa vienmēr vadījusies pēc godprātības principa, strādājusi neatkarīgi un pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties panākt komandas saspēli valdībā. Un tas noticis, par spīti dažādiem izaicinājumiem, kas gada laikā bijuši gan iekšpolitikā, gan ārpus Latvijas robežām.

Pēdējā diennaktī sniegs pārklājis visu Latviju, un visvairāk snidzis Latgalē, Daugavpilī uzsniguši seši centimetri sniega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Baltkrievijā pie Latvijas robežas uzsniguši pat desmit centimetri sniega. Kurzemē un Zemgalē uzsnigusi 2-5 centimetrus bieza sniega kārta. Rīgas centrā ir tikai divi centimetri sniega. Skrīveros sniega segas biezums pieaudzis līdz pieciem, Priekuļos - līdz deviņiem, Zosēnos - līdz 11, Alūksnē - līdz 18 centimetriem. Šajās novērojumu stacijās sniega sega pēdējā diennaktī kļuvusi par 1-4 centimetriem dziļāka.

Turpinām ziņas

Kopš valsts svētkiem apļa centrā Rīgas ielā iepretim tiltam pār Daugavu plīvo Jēkabpils karogs. Sākotnēji tehnisku iemeslu dēļ tas uz nedēļu tika noņemts un nostipronot karoga balstu atkal pacelts mastā. Vairāki jēkabpilieši ir uzdevuši jautājumu vai ideja uzvilkt mastā karogu šajā vietā ir bijusi pareiza. Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis norāda, ka tā ir laba ideja, kas veicina lokālpatriotismu. Karogs augstu mastā ir redzams tālu no dažādām pilsētas vietām. Viņš arī norāda, ka te varētu vilkt paralēles ar Eifeļa torni Parīzē, kas redzams pilsētā no jebkuras vietas. Protams, Jēkabpils karogs uz tik plašu redzamību nevar pretendēt, tomēr tā esot pietiekama.

Arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs uzskata, ka karogs mastā šajā vietā ir veiksmīga ideja un norāda, ka, piemēram, arī Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku valsts karogs ir pacelts 162 metru augstā mastā un ir futbola laukuma lielumā un šis karogs redzams no jebkuras vietas pilsētā. Līdzōga ideja tikai daudz mazākos izmēros realizēta arī Jēkabpilī. Leonīds Salcevičs piekrīt, ka karogs mastā aplī Rīgas ielā veicina lokālpatriotismu un ir gana tālu redzams no dažādām pilsētas vietām.

Un vēl

Lai uzlabotu ceļu drošību, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izskanējis ierosinājums ieviest pārvietojamos radarus netrafarētās automašīnās, kas braukātu pa ceļiem kā ārzemēs un garāmbraucošās mašīnas nofotografētu vai nofilmētu un par ātruma pārsniegšanu autovadītājs pārkāpuma protokolu saņemtu vēlāk. Tā kā autovadītājs nav jāaptur, tad atkrīt jebkāda korupcijas iespēja. Komisijā atzīts, ka iepriekšējā pārvietojamo radaru sistēma darbojās uz nepareiziem principiem, jo tā nebija vērsta uz pārkāpumu skaita mazināšanu.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā valdības vadītājas darbu vērtē Jēkabpilieši? Kāda sadarbība ir Jēkabpils domei ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti? Un Kāds negadījums vakar noticis Krustpils novadā?

Punktu skalā no 1 līdz 10 iedzīvotāji Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darbu gada laikā novērtējuši ar 4,4 punktiem, liecina telekompānijas LNT un pētījumu aģentūras "TNS Latvija" veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt radio1 skaidroja, kādas ir jēkabpiliešu domas šajā jautājumā? Viedokļus izteica Larisa, Tamāra, Aivars, Stefānija un Aina.

Ja būtu iespēja skalā no “1'līdz “10” novērtēt valdības vadītājas darbu, kādu atzīmi jūs liktu?

Larisa: Man viņa ļoti patīk, es noteikti liktu “10”. viņa ir īstais cilvēks īstajā vietā. Man patīk kā viņa rūpējas par valsti, ir godīga, kas politikā ir retums un rūpējas par valsti un cilvēkiem.

Tamāra: Es liktu atzīmī zem pieci punkti. Ir daudz problemu, ir jādomā par darbiniekiem, darba vietām, jauniešiem, lai tie paliktu valstī, par vidēja vecuma cilvēkiem no 30 līdz 50, lai visiem būtu darbs un veselība. Mūsu izdzīvošanas minimums ir zems. Jārūpējas, lai mūsu algas pietiktu gan maksājumiem, gan veselībai, gan citām vajadzībām.

Aivars: Nezinu, ne vairāk par pieci. Viņa pārāk daudz runā un maz dara.

Stefānija: Es liktu “7”. Mani daļēji neapmierina viņas darbība, bija viens notikums, kas mani neapmierināja. Taču kopumā tas, ko viņa dara apmierina.

Aina: Cik es liktu? Politiku nepārzinu. Varbūt “5”. man liekās, ka viņa ir pārāk sievišķīga, nav viņai tāda krampja rīcībā. Valdības vadītājai vajadzētu būt stingrākai.

TNS Latvija veiktajā pētījumā augstu vērtējumu - no 7 līdz 10 punktiem Straujumai devuši 18% aptaujāto, bet 29% viņas darbību vērtējuši, izvēloties atzīmi 5 vai 6. Savukārt 46% iedzīvotāju premjerministres darbību novērtējuši no 1 līdz 4 punktiem. Tikmēr 7% iedzīvotāju nav bijis konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Jau ziņots, ka šodien aprit gads, kopš valdības vadītājas amatā ir apstiprināta Straujuma. Viņa šos pienākumus uzņēmās divus mēnešus pēc tam, kad par demisiju paziņoja iepriekšējais premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Un vēl

Janvārī Jēkabpils pilsētas pašvaldības galvenā arhitekte Laura Krastiņa un ainavu tehniķe Mārīte Breimane viesojās Latvijas lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē, kur Ainavu arhitektūras un plānošanas 3.kursa studenti prezentēja ainavas labiekārtojuma projektus Strūves parkam un Oskara Kalpaka laukumam Jēkabpilī. 2014.gada rudens un ziemas mēnešos studentu veiktais pētnieciskais un radošais darbs vainagojies ar piecām unikālām vides dizaina koncepcijām un funkcionāliem parka teritorijas labiekārtošanas risinājumiem. Jaunie ainavu arhitektūras studenti radījuši risinājumus parka un laukuma tēlam, tā funkcionalitātei. Šogad aprit 10.gadi, kopš Strūves ģeodēziskais loks uzņemts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Krustpils novada aktīvists Pēteris Mauriņš ierosinājis Jēkabpils pašvaldībai piešķirt nosaukumus pilsētas krutojumiem un apļiem. Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis norāda, ka šis priekšliekums ir apspriešanas vērts, tomēr atzīst, ka kaut kādas autortiesības uz šo priekšlikumu Pēteris Mauriņs izvirzīt nevarot. Tad jau analoģiski autortiesības varētu prasīt arī uz jebkuru citu līdzīgu priekšlikumu, piemēram, laivu piestātnes ierīkošanu Daugavā, ko varot izdarīt jebkurš. Taču pati ideja esot laba, atklāts paliekot jautājums par tās turpmāko virzību un realizācju.

Un vēl

Vakar Krustpils novada Variešu pagastā autoceļa Krievciems-Varieši-Kūkas-Andrāni sestajā kilometrā 1983.gadā dzimusi sieviete, vadot automašīnu Citroen Berlingo, sadūrās ar pretī braucošo automašīnu Renault Master, kuru vadīja 1982.gadā dzimis autovadītājs. Abiem automašīnas vadītājiem sniegta medicīniskā palīdzība.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik lielā mērā sarucis Latvijas iedzīvotāju skaits? Kādā veidā Saeimas deputāti grib ierobežot sieviešu tiesības? Un Kādu šīs nedēļas pēdējo darbadienu prognozē sinoptiķi?

Vairāki Pierīgas novadi pēc būtības ir lielāki attīstības centri ar vairāk iedzīvotājiem nekā dažas no teritorijām, kurām šāds statuss ir noteikts Nacionālā attīstības plāna modelī "9 plus 21". Tajā ir deviņas lielās pilsētas, bijušo rajonu centri un Līvāni, Smiltene, kā arī Sigulda, kurā, tāpat kā Mārupē, Ikšķilē, Ādažos un Babītē, 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija pieaudzis iedzīvotāju skaits. Par nepilniem desmit cilvēkiem tas palielinājies arī Carnikavā un Mērsragā, bet visās pārējās pašvaldībās cilvēku ir kļuvis mazāk. Pirmo reizi pēc 1954.gada pērn Latvijā iedzīvotāju skaits "noslīdējis zem divu miljonu robežas", šodien vēsta laikraksts Diena. Pēdējos 11 gados no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni 250 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopš neatkarības atjaunošanas Latvija pazaudējusi vienu ceturto daļu jeb 25% savu cilvēku.

Latvijā būtu jāpalielina karavīru skaits par diviem tūkstošiem, šodien ārpolitikas debatēs Saeimā pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš vērsīsies pie deputātiem ar šādu lūgumu. Ministrs pauda, ka šī lēmuma atlikšana, „slēpjoties aiz birokrātiskas atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga”. Karavīri pašreizējā drošības situācijā neesot valsts aparāts, bet gan valsts pastāvēšanas garantija. Vējonis uzsvēra, ka mūsu valsts drošības pamatā ir arī mūsu cilvēku pārliecība, ka valsts spēj sevi aizsargāt. Tāpēc jāveido izpratne un pārliecība par to, ka Latvija, lai arī maza valsts, ir aizstāvama.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pieprasījis atsaukt Valsts sekretāru sanāksmē šogad janvārī izsludinātos un sabiedrībā pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā par presi, lai nodotu tos darba grupai papildu izvērtēšanai, iesaistot tās darbā žurnālistu profesionālās organizācijas. Rasnačs lēmumu pamato ar to, ka likumdošanas procesā nepieciešams dialogs ar visām ieinteresētajām nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām, īpaši, ja grozījumi skar attiecīgās profesijas darbu.

Turpinām ziņas

Vilcienu remontētājs "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" reorganizēs ražošanu un samazinās strādājošo skaitu. Kompānijas pārstāvji atzīmē, ka darbinieku skaita samazināšana plānota saistībā ar ražošanas apmēru kritumu šogad pirmajā ceturksnī, taču masveida darbinieku atlaišanas uzņēmumā nav. "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka saistībā ar rubļa kursa kritumu ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas partneriem ir būtiski samazinājušies un pakalpojumu izmaksas kļūst ekonomiski neizdevīgas.

Ar jaunu sparu Saeimā tiek virzīti grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz, ka par dzimumšūnu donoriem drīkstētu kļūt no 25, ne vairs 18 gadu vecuma, jo tad iedzīvotāji neesot gana nopietni. Taču visvairāk pret grozījumiem iebilst sieviešu tiesību aizstāvji, jo pirms aborta veikšanas plānots likt konsultēties pie vairākiem speciālistiem, turklāt ne tikai sievietei, bet arī viņas vecākiem. Savukārt pat nedzemdējušas sievietes grozījumu iniciatori liek dēvēt par mātēm. Sieviešu tiesību aizstāvji saka – tas ir kārtējais mēģinājums sievieti padarīt par lietu ar konkrētu dzemdēšanas funkciju bez tiesībām pašai pieņemt lēmumus.

Un vēl

Ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu daudzviet Latvijā veidosies migla un neliela sarma. Autoceļi atkal apledos. Tuvākajā diennaktī vietām arī nedaudz snigs. Spēcīgāk snigs rīt pēcpusdienā un vakarā valsts austrumu pusē, sākot no dienvidiem. Tikpat kā nebūs vēja. Gaisa temperatūra 0..-5 grādi naktī un +2..-2 grādi dienas vidū.