Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 26.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kas mudinātu ārzemēs dzīvojošos latviešus atgriezties dzimtenē? Kādā aptaujā vēl tikai šodien var piedalīties? Un Kādu laiku februārī prognozē laika vērotājs?

Šodien Briselē plānotajā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē apspriedīs problēmas saistībā ar zivju nozveju Baltijas jūrā, kā arī runās par lauksaimniecības attīstību saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem, kas ir spēkā jau piecus mēnešus. Galvenais jautājums, ko izskatīs ministri, būs priekšlikums Eiropas Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā. Ministri apspriedīs arī lauksaimniecības tirgus attīstību, iekļaujot Krievijas noteikto importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem, kas ir atstājis nopietnu ietekmi uz Eiropas Savienības lauksaimniecību un negatīvas sekas uz ekonomiku kopumā.

Aptuveni trešā daļa Latvijas valstspiederīgo, kas patlaban ilgstoši dzīvo ārzemēs, Latvijā būtu gatavi atgriezties, ja viņu ikmēneša atalgojums dzimtenē būtu ap 1000 eiro. Par to liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti. Savukārt trīs ceturtdaļas aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiekama motivācija atgriezties Latvijā būtu 1500 eiro atalgojums mēnesī. Kā norāda pētījuma autori, iemesli tam, kāpēc ir pieņemts lēmums par pārcelšanos uz dzīvi citā valstī, lielākoties ir finansiālas grūtības, tikusi saredzēta iespēja labāk nopelnīt, bijusi vēlme uzlabot dzīves kvalitāti. Respondenti arī norādījuši, ka vēlas nopelnīt pensijai, netiek galā ar kredītsaistībām.

Šodien notiks Ceļu satiksmes drošības padomes sēde, kuras laikā uzklausīs atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju ceļu satiksmes drošībā ziemas periodā, kā arī konkrētu priekšlikumu apspriešana tās uzlabošanai. Sēdi sasaukt ierosināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo situācija ceļu satiksmes drošībā šī gada sākumā ir traģiska. Padome vērtēs sagatavotos priekšlikumus par naudas sodu palielināšanu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kā arī riteņbraucēju un kājāmgājēju atbildības palielināšana par Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu un autoceļu preventīvu kaisīšanu.

Turpinām ziņas

Šodien ir pēdējā diena, kad varēs iesūtīt 2014.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus. Šāda aptauja tiek rīkota jau divpadsmito gadu pēc kārtas. Šāgada jaunums: Rīgas Latviešu biedrība izlēmusi pasniegt savu īpašo veicināšanas balvu – māksliniecisku kanvas audekla gleznotu reprodukciju, kas tiks 2014. gada vislabākā latviskā vārda vai spārnotā teiciena iesūtītājam. Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti. Savukārt gada nevārds ir spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies.

Pagājušajā gadā notikušās balto stārķu starptautiskās uzskaites Latvijas rezultātus cer apkopot līdz gājputnu atlidošanas laikam. Projekta īstenotāji cer, ka šonedēļ varētu sākties datu izvērtēšana - kuri novadi ir labi apsekoti, kuros uzskaite veikta kūtrāk un par kuriem novadiem datu nav vispār. Pēc tam tiks iegūts vidējais skaits, ko attiecināt uz neapsekotajām teritorijām. Jau ziņots, ka līdz pagājušā gada decembrim 7.starptautiskajā balto stārķu uzskaitē tika saņemti gandrīz 10 tūkstoši ziņojumu par vairāk nekā 7 tūkstoši ligzdu. Individuāli par saviem novērojumiem ziņojuši 600 iedzīvotāji, kā arī 145 skolas.

Un vēl

Vērojot zīmes dabā, laika vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas prognozē, ka februārī laika apstākļi būs mainīgi, ir gaidāms mērens, bet ilglaicīgs sals. Bukšs savā blogā atgādina par zīmīgajām dienām un zīmēm dabā, kas var liecināt, kāds laiks gaidāms februārī. Par laiku februārī liecinājuši arī laika apstākļi 20.augustā un 27.decembrī, un no tā varot secināt, ka februārī vajadzētu būt pārsvarā nelielam nokrišņu daudzumam, nelielam, bet ilglaicīgam salam. Neliela, bet ilgstoša sala iestāšanās varētu būt gaidāma ap 5.februāri, kad mainīsies mēness fāzes. Skaidrā laikā naktīs gaisa temperatūra varētu noslīdēt līdz mīnus 22 un vairāk grādu atzīmei. Atkušņi būšot īslaicīgi, bet Austrumlatvijā februārī tādu var arī nebūt. Tāpat nav gaidāmi brāzmaini vēji, tikai atsevišķās dienās kāds sniegputenis.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā šogad noritēs nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mācības? Kas pateisībā ir gripa? Un Ko iedzīvotāji domā par iespēju atrast labu darbu?

Iespējama apledojuma un neliela sniega dēļ šorīt ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz autoceļa Tīnūži-Koknese, kā arī autoceļa Pļaviņas-Gulbene posmā Pļaviņas-Aiviekste. Uz citiem valsts nozīmes autoceļiem braukšanas apstākļi šorīt ir apmierinoši, savukārt uz reģionālajiem ceļiem brauktuves vietām apledojušas un sniegotas ir lielākajā daļā Latvijas, arī Jēkabpils apkārtnē. Ceļu uzturēšanas darbos šorīt ir iesaistīta 191 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienība, kas kopš pulksten trijiem naktī veic brauktuvju attīrīšanu no sniega un slideno posmu kaisīšanu.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas jeb "de iure" diena, kas tiek dēvēta arī par Diplomātu dienu. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanai šodien aprit 94.gadskārta. 1921.gada 26.janvārī Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, diplomātu, visu ārlietu dienesta darbinieku paveiktais sasniedza mērķi - Latvija ieguva starptautiski atzītas valsts statusu. Tam bija izšķiroša nozīme valsts turpmākajā liktenī - nebrīves gados Latvija saglabāja valstiskumu "de iure" izpratnē, jo "de iure" atzīšana ir neatsaucama un pastāvīga. Pēc neatkarības zaudēšanas "de facto" 1940.gadā Latvijas valsts kā starptautisko tiesību subjekts pastāvēja līdz pilnīgai Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991.gada augustā.

Šogad paredzētajās mobilizācijas mācībās tiks izmantots Mobilizācijas likuma spēks un ierašanās uz mācībām vairs nebūs rezerves karavīru brīva izvēle. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube ir parakstījis pavēli, kas paredz, ka bruņotie spēki sāks strādāt ar daļu rezerves karavīru, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībai. Bruņotie spēki informē, ka mobilizācijas mācības var noritēt dažādi - no vienkāršas apziņošanas līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot desmit dienu poligonā. Tādējādi tikšot uzlabota apmācību un zināšanu kvalitāte. Patlaban gan sīkāka informācija par mobilizācijas mācību norisi vēl nav pieejama.

Turpinām ziņas

Parasta saslimšana, kas jāārstē ar paracetamolu un lielu daudzumu šķidruma - tā ikgadējo gripas uzliesmojumu raksturo infektologi. Izrādās - citu zāļu gripai nav. Vakcinācija ir laimes spēle, bet C vitamīna dzeršana – placebo efekts, kad ārstē pati ticība, nevis tablete. Pmediķi norāda, ka galvenais ir neaplipināt citus un tiešām ārstēties, nevis tikai gulēt gultā un gaidīt, kad jāsauc ātro palīdzību komplikāciju dēļ. Potēšanās pret gripu ir laimes spēle. Vienu gadu gaidāmo vīrusu izdodas paredzēt, un vakcīna pasargā. Citus gadus, diemžēl arī šogad aprēķinos bijusi kļūda. Vakcīnai efektivitāte ir no 40 līdz 60%. Panaceja nav arī daudzu tik ļoti piesauktais C vitamīns, pētījumi pierāda, ka tie, kas nedzer C vitamīnu, un tie, kas dzer, izārstējas vienādi ātri. Tāpat arī starptautiski pētījumi rāda, ka pēc pārslimotas gripas imunitāte ir daudz ilgāka nekā saņemot ikgadējo gripas vakcīnu.

Trīs nedēļu laikā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nogādāti 15 miruši cilvēki, kuru nāves cēlonis bija ķermeņa atdzišana. Jaunākais cilvēks, kam nāve iestājusies ķermeņa atdzišanas rezultātā, ir kāda 18 gadus veca sieviete, bet vecākais - 74 gadus vecs vīrietis, kuram asinīs konstatētas 1,83 promiles alkohola.Kopumā no nosalšanas miruši 12 vīrieši un trīs sievietes. Lielākais pēc nāves asinīs konstatētais alkohola daudzums bijis kādam 51 gadu vecam vīrietim, kura asinīs konstatētas 5,86 promiles alkohola. No 15 nosalušajiem deviņiem cilvēkiem asinīs konstatēts alkohols, bet par septiņiem aukstuma upuriem informācijas nav. Divi no mirušajiem atrasti uz ielas, divi - mežā, bet pārējie citās vietās.

Un vēl

Decembrī Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa izredzes atrast labu darbu Latvijā vērtēja kā sliktas, atklāj jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Iespējas atrast labu darbu kā sliktas vērtēja 62% ekonomiski aktīvo cilvēku, bet izredzes atrast labu darbu tikai 6% darbspējīgo. Salīdzinot ar novembri iedzīvotāju vērtējums nav būtiski mainījies.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Ko šogad izstādē Balttour 2015 piedāvās Zemgale? Kādi vārdi šonedēļ ir vispopulārākie? Un Kādus laika apstākļus sinoptiķi prognozē nedēļas nogalei?

Saeima pieņēmusi grozījumus likumā par pašvaldību deputātu statusu, papildinot to ar regulējumu par atlīdzību un izslēdzot no likuma normu, ka deputāts savas pilnvaras pilda no cita darba brīvajā laikā. Tomēr, pieņemot šo likumu, deputāti vairs nerosināja tajā risināt jautājumu par izmaiņām pašvaldības deputāta statusā, ierobežojot kriminālvajāto pašvaldības deputātu pilnvaras. Likumā ir mainīts regulējums par deputāta darba tiesiskajām attiecībām ar darba devēju. Proti, līdz šim likumā bija teikts, ka deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā, bet tagad no likuma šis teksts ir izslēgts, kas nozīmē, ka darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.

Pagājušā gada vasarā Centrālcietumā ieslodzīto rokās nonāca ierobežotas pieejamības informācija par citiem ieslodzītajiem, vēstī TV3 raidījums «Nekā Personīga». Tas nozīmē, ka ieslodzīto vidē ir pieejama informācija, vai kāda no personām, kuru dati nokļuvuši ieslodzīto rokās, nav ziņojis par citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tajos uzskaitīti notiesātā tuvinieki, viņu dzīves vietas adreses un psihologu sagatavoti notiesāto raksturojumi. Tas ir ļoti rupjš personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpums. Šādu ziņu nonākšana atklātībā ieslodzītajiem dzīvi cietumā var padarīt neciešamu. Notiek izmeklēšana.

Zemgales Plānošanas reģiona koordinētajā kopīgajā Zemgales ekspozīcijā izstādē "Balttour 2015" līdztekus citiem reģiona tūrisma piedāvājumiem šogad iecerēts uzsvērt dižkokus. Zemgalē mežu ir mazāk nekā citos Latvijas novados, bet dižkoku - vairāk, jo dižkoks nevar izaugt mežā, tam vajadzīga saule un brīvība visapkārt. Latvijā pazīstamais dižkoku pētnieks Guntis Eniņš turklāt uzskata, ka Zemgales līdzenumā dižkoki vienmēr ir bijuši ainavas vertikālā dominante, tie bijuši savdabīgi sakarnieki ar debesīm.

Jau ziņots, ka Zemgali izstādē pozicionēs pavisam seši ikdienas darbā sevi jau apliecinājuši sadarbības puduri. Vienu no tiem veido Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, atsevišķā pudurī ir Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, izveidots arī Sēlijas puduris, kuru pārstāv Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes, kā arī Ilūkstes novads.

Turpinām ziņas

Šonedēļ populārākais vārds sievietēm ir Valentīna, bet vīriešiem - Aivars, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Vārda svētkus šonedēļ svinēs 17 tūkstoši 494 Valentīnas un 12 tūkstoši 271 Aivars. Ārpus Rīgas visvairāk Valentīnas vārda īpašnieču mitinās Daugavpilī - tur vārda svētkus svinēs tūkstots 411 Valentīnas. Savukārt visvairāk Aivaru ārpus Rīgas ir Ogres rajonā, kur vārda dienu svinēs 469 šā vārda īpašnieki. Savukārt visretāk sastopamais vārds šonedēļ ir Indris - vārda dienu svinēs 12 šā vārda īpašnieki.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai mainītu saldūdens zivju tirdzniecības formu visās mazumtirdzniecības vietās, kurās tās tiek tirgotas pārtikai, tādējādi samazinot zivju ciešanas. Parakstu vākšana sākta 1.janvārī. Par iniciatīvu jau parakstījušies vairāk nekā 200 cilvēku. Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Inga Drudze. Viņa vēlas, lai turpmāk veikalos un tirgū, kā arī citās tirdzniecības vietās tiktu tirgotas tikai mirušas zivis. Pieteikumā Drudze norāda, ka humāni nogalināt zivi var, to atvēsinot, kā rezultātā zivij izveidojas miegam līdzīgs stāvoklis, un tad to var sasaldēt. Šāda kārtība pašlaik pastāvot sālsūdens zivīm.

Un vēl

Šīs nedēļas pirmajā pusē Latvijā būs maz nokrišņu, bet turpmāk palaikam snigs, iespējams arī lietus, prognozē sinoptiķi. Līdz trešdienai vietām nedaudz snigs. Sākot ar ceturtdienu, Latviju var šķērsot vairākas plašas nokrišņu zonas. Nedēļas nogalē iespējams arī stiprs sniegs un neliels lietus. Debesis skaidrosies maz. Ceturtdien gaidāms brāzmains dienvidu vējš. Autoceļi bieži apledos. Gaisa temperatūra būs +3..-3 grādi, bet diennakts tumšajā laikā, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām pazemināsies līdz -4..-8 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā jēkabpilieši vērtē valsts un pašvaldības iestāžu darbu? Cik autovadītāji pagājušajā diennaktī pieķerti pārsniedzam ātrumu? Un Kādus panākumus guvis jēkabpilietis Mārtiņš Svilis?

Valsts institūcijas bieži vien paļaujas uz to, ka tās savās nozarēs ir monopolistes, tāpēc reizēm atļaujas nepildīt savus solījumus iedzīvotājiem, norādījis bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs, tagad Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Rinalds Muciņš. Viņš uzsver, ka valsts institūcijas strādā par iedzīvotāju naudu, un viņiem ir tiesības saņemt to, kas ir solīts. Sarunās ar jēkabpiliešiem skaidrojām, kā viņi vērtē valsts un pašvaldības iestāžu darbu Jēkabpilī?

Viedokļus izteica Gunita, Lilija, Māris, Vineta un Solvita.

Gunita: Maz man nācies apmeklēt valsts un pašvaldības iestādes. Lai spriestu objektīvi, būtu biežāk jāapmeklē šīs iestādes, taču tās retās reizes, kad esmu bijusi esmu saņēmusi vēlamos pakalpojumus.

Lilija: Nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo tikpat kā neapmeklēju šīs iestādes. Vienīgi varu pieminēt valsts ieņēmu dienestu, tur labi strādā, nav bijusi negatīva pieredze.

Māris: Man nav nekādu pretenziju. Kad vajag savas lietas varu nokārtot, apkalpošana laipna. Cits jautājums, ka amksājumi lieli, bet apkalpošana iestādēs ir laipna.

Vineta: Man ļoti maz vajag šādus pakalpojumus. Ar pašvaldības iestādēm norēķinos caur internetu. Esmu bijusi valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldē – tur ir laipni darbinieki, kas labi strādā. Man nav pretenziju.

Solvita: Mani apmierina valsts un pašvaldību iestāžu darbs. Piemēram, valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti atsaucīgi darbinieki, visu izskaidro, palīdz.

Aptauja liecina, ka jēkabpilieši ir apmierināti ar pilsētā esošo valsts un pašvaldības iestāžu darbu, jo dodoties uz tām saņem visus sev nepieciešamos pakalpojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šodien tiks nosaukti "Latvijas e-indeksa" uzvarētāji pašvaldību un valsts iestāžu kategorijās. "Latvijas e-indekss" ir e-vides novērtējums valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās. Tas sniedz priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtos risinājumus, lai veicinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem.

Turpinām ziņas

Par ātruma pārsniegšanu pagājušajā diennaktī noformēti 153 protokoli, Valsts policija informē, ka visvairāk protokolu noformēts Rīgas reģionā - 66, Zemgales reģionā – 40. Pie stūres braucam reibumā pieķerti 12 vadītāji, trīs no tiem spēkratu vadījuši narkotisko vielu reibumā. Kopumā pagājušajā diennaktī reģistrēti 48 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši septiņi cilvēki.

Sniega segas biezums Alūksnē svētdien pieauga līdz 26 centimetriem, un tik dziļš sniegs Latvijā šoziem ir pirmo reizi, liecina sinoptiķu sniegtā informācija. Iepriekšējo reizi tik daudz sniega Latvijā bija 2013.gada 8.decembrī dažviet valsts rietumu un centrālajā daļā. Vidzemes un Latgales lielāko daļu patlaban klāj 7-17 centimetru bieza sniega sega, savukārt valsts rietumu pusē un Vidzemes piekrastē ir 0-5 centimetri sniega. Rīgā ir vidēji četrus centimetrus bieza sniega kārtiņa. Jēkabpilī izveidojusies 9 centimetru sniega sega. Nedēļas otrajā pusē sniega sega daudzviet kļūs biezāka, lai gan sniegs arī kusīs, prognozē sinoptiķi.

Un vēl

Igauņa Sīma Plangi ekipāža sestdien triumfēja šīs sezonas pirmajā Latvijas autorallija čempionāta posmā - rallijā "Sarma" -, bet labākais no vietējiem sportistiem bija trešo vietu izcīnījušais Mārtiņš Svilis. Šī gada Latvijas čempionātam autorallijā būs astoņi posmi. Sezonu, kā ierasts, sāk ziemas sacīkstes - rallijam "Sarma" sekos divi posmi Eiropas rallija čempionāta sacensību rallija "Liepāja" laikā. Vasarā sacensības pārcelsies uz Talsiem, Liepāju un Jūrmalu, pa vienam Latvijas čempionāta posmam norisinoties arī Lietuvā un Igaunijā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00 un 18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kurā vietā ierindojusies Jēkabpils pēc Latvijas e-indeksa mērijumiem? Par cik karavīriem plānots palielināt Latvijas armiju? Un Kādus atklājumus veikuši daugavpils zinātnieki?

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu. Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis tika apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts. Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA "Kubs" un SIA "HND Grupa". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa un Andris Kalinka, savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.

Labākie rezultāti pēc "Latvijas e-indeksa" mērījumiem, kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni, starp valsts iestādēm ir Finanšu ministrijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Uzvarētāji izraudzīti, veicot aptaujas, kurās vērtēti tādi faktori kā e-vides infrastruktūra, pašvaldības interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes, e-pārvalde un drošība, efektīva iestādes iekšējo procesu organizācija, efektīva iestāžu sadarbība savā starpā, efektīva dokumentu aprite, pakalpojumu sniegšana un sabiedrības iesaistīšana.

Pašvaldību vidū Valmiera kā e-indeksa līdere republikas pilsētu grupā ieguvusi 62,04 punktus. Tai seko Ventspils ar 59,05 punktiem, bet trešajā vietā ir Jēkabpils - 56,47 punkti. Liepājai piešķirti 47,69 punkti, Jelgavai 47,65 punkti, Daugavpilij - 40,76 punkti, bet Rēzeknei - 40,28 punkti. Savukārt vismazākais punktu skaits ticis Rīgai un Jūrmalai - attiecīgi 39,90 un 39,69 punkti.

Turpinām ziņas

Aizsardzības ministrijā plānots faktiski no jauna veidot karavīru rekrutēšanas sistēmu. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, šonedēļ uzrunājot Saeimu ārpolitikas debatēs, ir aicinājis pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu par karavīru skaita palielināšanu līdz 2018.gadam. Vējonis aicināst Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2 tūkstošiem cilvēku. Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8 tūkstoši, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 līdz 13 tūkstoši. Šobrīd profesionālajā dienestā ir aptuveni 5 tūkstoši karavīru.

Krievijas delegācija nobloķējusi ANO Drošības padomes paziņojuma pieņemšanu par Ukrainas dienvidaustrumu pilsētas Mariupoles apšaudīšanu, atsaucoties uz savu informācijas avotu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". Šo ziņu tviterī vakar apstiprinājis arī Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Laials Grants. Paziņojuma projektā nosodīti "separātistu nesenie provokatīvie izteikumi" sakarā ar Mariupoles apšaudīšanu. Savukārt Krievijas pārstāvniecība ANO norāda, ka paziņojumu Drošības padomē nav izdevies saskaņot, "jo Lielbritānijas delegācija uzstāja uz to, lai padome nosoda atsevišķus zemessargu izteikumus", tā bloķējot šo ziņojumu. Tikmēr ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns jau nosodījis Mariupoles apšaudi, kurā tika nogalināti vairāki desmiti mierīgo iedzīvotāju.

Un vēl

Daugavpils Universitātes zinātnieki atklājuši 28 zinātnei jaunas vaboļu sugas. Tajā skaitā Daugavpils Universitātes koleopterologi jeb zinātnieki, kas pēta vaboles, aprakstījuši trīs fosilās jeb izmirušās sugas, kas atrastas Baltijas jūras dzintarā, kā arī atklājuši divas līdz šim zinātniekiem nezināmas vaboļu ģintis. Daugavpils Universitātē ir lielākā vaboļu ģints kolekcija pasaulē – gandrīz 400 īpatņi, kas pārstāv 41 sugu no 54 pasaulē līdz šim zināmajām šīs ģints sugām. Viena no šīs ģints jaunatklātajām sugām "Doliops daugavpilsi" turpmāk nesīs Daugavpils vārdu.