Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 27.janvārī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādus jautājumus Jēkabpils domes darbinieki šodien risinās Rīgā? Kāpēc nepieciešams izv eidot patiesā labuma guvēju reģistru? Un Ko secinājuši satiksmes eksperti par jaunuzbūvētajām šosejām?
Lai runātu par otra tilta pār Daugavu būvniecību Jēkabpilī šodien uz Rīgu dosies Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps un Administratīvā departamenta direktore Natālija Dardete. Viņi Rīgā tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku Dinu Merirandu, Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktori Ilzi Aleksandroviču un Latvijas Valsts ceļi uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Langi.
Latvijas lielo pilsētu asociācija šodien Rīgā rīko lielo pilsētu pašvaldību speciālistu juridiskajos jautājumos sanāksmi, kurā paredzēta tikšanās ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Vadībzinību katedras direktori Ingu Vilku un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci reģionālās attīstības jautājumos Ilonu Raugzi. No Jēkabpils pilsētas pašvaldības sanāksmē piedalīsies juriste Liene Vaidere. Sanāksmē izskatīs Stratēģiskās attīstības komisijas ekspertu grupas priekšlikumus pārvaldes pilnveidei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas metodiskos materiālus „Pašvaldību saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu izstrāde”, kā arī citus.
Šodien pulksten septiņos vakarā Krustpils Kultūras namā mūzikas draugiem būs reta iespēja klausīties izcilo pianistu Vestardu Šimku kopā ar Jēkabpils simfonisko orķestri. Koncerta programmā iekļauts viens no sarežģītākajiem Ferenca Lista skaņdarbiem – „Nāves dejas”. Interesanti, ka tieši šis sarežģītais skaņdarbs bērnībā uzjundījis Vestardā pirmo aizrautīgo sajūsmu par mūziku un klavierspēli. Šī būs jau otrā Vestarda Šimkus un Mārtiņa Berga diriģētā Jēkabpils simfoniskā orķestra satikšanās mūzikā.
Turpinām ziņas
Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteja šodien balsos par gala tekstu likumprojektam, kas paredz Eiropas Savienībā izveidot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru. Tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tajā skaitā par ofšoru īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Likumprojekta virzītājs Krišjānis kariņš norāda, ka līdz šim gadiem kriminālajām aprindām Eiropā bija iespēja izmantot ārzonu kompāniju anonimitāti, lai slēptu savus darījumus. Izveidojot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru, tiks noņemts slepenības plīvurs no ofšoriem. Tas būs nozīmīgs devums cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām.
Nīderlandē bāzēta starptautiskā aģentūra "Gestalt Communications" piedāvājusi Latvijai sākotnēji par sešiem, vēlāk par trīs miljoniem eiro novērtēto, valsts paviljona būvniecību starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" aizstāt ar parku, kas simbolizētu Latviju kā mežiem bagātu valsti, vēsta laikraksts "Diena". Uzņēmums piedāvā īstenot šo ieceri par nedaudz vairāk kā miljons eiro. Latvijai atvēlētajā teritorijā tas piedāvā izveidot pagaidu parku no 50 kokiem, 100 dažādiem krūmiem un citiem stādījumiem. Caur parku vītos koka laipa ar sānos izvietotiem ekrāniem, kuros būtu aplūkojama interaktīva izstāde, liecina laikraksta rīcībā esošā informācija. Par šo jautājumu šodien paredzēts lemt valdībā.
Un vēl
Vairākos ceļu posmos, kur atjaunota infrastruktūra, fiksēti biežāki ceļu satiksmes negadījumi, atzinis Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Viņš minēja piemēru Maltā, kur, atjaunojot ceļu, nav izbūvētas ietves. Automašīnu ātrums uz atjaunota ceļa palielinās, savukārt gājēji ir apdraudētāki. Līdz ar to Krapsis uzskata, ka būtu jāmaina pieeja, veidojot infrastruktūru un, iespējams, jāizvieto guļošie policisti. Viņš piebilda, ka jaunizbūvētajā ceļa posmā Tīnūži-Koknese pērn bojā esot gājuši četri cilvēki, bet šogad bijuši divi negadījumi. Arī Satiksmes ministrs Anrijs Matīss piekrita, ka bedrainos ceļos satiksmes negadījumu ir mazāk, jo mazāks ir ātrums, un ironizēja, ka bedres ir kā gulošie policisti. Ātruma problēmas risinājumu Matīss redz radaru izmantošanā, arī uz jaunajiem ceļu posmiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par eiro vājumu? Cik naudas šomēnes jau iztērēts ceļu kaisīšanai? Un Kādi pārkāpumi policijas reida laikā konstatēti Jēkabpilī?
Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par eiro vājumu, šādu viedokli vakar paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Jāatzīmē, ka reaģējot uz ziņām par kreiso ekstrēmistu partijas uzvaru Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, eiro vērtība pret ASV dolāru vakar nokritās līdz 11 gados zemākajam līmenim. Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem šīs tendences dēļ nav jāuztraucas. Latvijas eksportētājiem, kuriem ir darījumi citās valūtas, eiro vājināšanās dēļ darījumi ir kļuvuši labvēlīgāki. Savukārt no importētās produkcijas galvenā produkcija ir naftas produkti, kas arī pati par sevi kļūst lētāka. Runājot par eiro vērtības kritumu, Rimšēvičs pauda pārliecību, ka situācija nav jauna, tā jau ir prognozēta, turklāt tas nav tikai Grieķijas efekts.
Lai arī preventīvā ceļu kaisīšana dienā var izmaksāt līdz 100 tūkstoši eiro, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē vakar pieņemts lēmums turpināt pirms nedēļas uzsākto praksi - ceļus kaisīt arī vēl pirms apledojuma veidošanās. Kā ziņo satiksmes ministrs Anrijs Matīss, šī gada janvārī ceļu uzturēšanai izlietoti jau septiņi miljoni eiro, un, ja laika apstākļi saglabāsies mainīgi, valdībā papildu pasākumiem būs jāprasa papildu līdzekļi. Kopumā šim mērķim gadā atvēlēti 60 miljoni eiro. Jau ziņots, ka šogad janvārī uz Latvijas ceļiem bojā gājuši 22 cilvēki. Matīss uzsvēra, ka avārijās galvenokārt tiekot vainots ceļu stāvokli, lai gan ne vienmēr tas tā ir. Piemēram, statistika liecina, ka Latvijā braukšanas ātrums uz ceļiem ir vienāds kā vasarā, tā ziemā, un tas liecinot, ka nav atbildīgas pieejas ceļu satiksmes drošībai.
Turpinām ziņas
Vakar vakarā Rīgā, dzēšot ugunsgrēku, negaidītā gāzes eksplozijā cietuši trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka ap pulksten desmitiem vakarā saņemta informācija, ka Rīgā, Ķeguma ielā, gāzes noplūdes rezultātā ir izcēlies ugunsgrēks kādas piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvoklī. Kopējā degšanas platība bija deviņi kvadrātmetri. Degošajā dzīvoklī neviena cilvēka nebija. No pārējiem dzīvokļiem ugunsdzēsēji evakuēja 29 cilvēkus. Ugunsdzēsējiem strādājot notikuma vietā, eksplodēja dabasgāze. Sprādziena rezultātā trīs dienestadarbinieki - 46, 34 un 30 gadus veci vīrieši - guva apdegumus un tika nogādāti Valsts apdegumu centrā. Viņu gūtās traumas nav bīstamas dzīvībai. Ugunsgrēku izdevās likvidēt ap pusnakti.
Brīvdienās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde rīkoja reidu ceļu satiksmes uzraudzības jomā, pavisam tika pārbaudīti tūkstots 298 transportlīdzekļi, no tiem sodīti 26 gājēji, 5 velosipēdisti, ātrumu pārsniedza 61 autovadītājs, alkohola reibumā brauca č etri auto vadītāji un viens velosipēdists, savukārt bez ziemai atbilstošiem riepu protektoriem braukuši desmit autovadītāji, viens pieķerts vadot auto bez tiesībām. Jēkabpilī pārbaudītas 344 automašīnas, sodīti četri gājēji un viens velosipēdists, ātrumu pārsniedza 10 autovadītāji, viens aizturēts vadot auto reibumā.
Rēzeknē 30.janvārī sāksies Valsts robežsargu 2015.gada spartakiāde. To atklās sacensības galda tenisā, kuras notiks Valsts robežsardzes koledžas Sporta mācību centrā. Galda tenisisti sacensībās startēs individuāli trīs kategorijās: vīrieši, veterāni jeb vīrieši, kuri dzimuši 1974.gadā un vēlāk, un sievietes. Komandas vērtējumā tiks ieskaitīti labākie dalībnieku rezultāti. Spartakiādē gada laikā vairākos sporta veidos sacentīsies Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu un Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji. Tās mērķis ir pilnveidot robežsargu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību, noskaidrot spēcīgākās komandas un labākos sportistus.
Un vēl
Naktī no sestdienas uz svētdienu 68 gadu vecumā miris slavenais grieķu dziedātājs Demis Russo, ziņo franču laikraksta “Le Figaro” interneta vietne, atsaucoties uz dziedātāja meitas Emilī sniegto imformāciju. Dziedātjs miris naktī uz svētdienu Atēnās, taču plašākai sabiedrībai šī vēsts kļuvusi zināma tikai pirmdienas vakarā. Russo ģimene paudusi, ka ātrāk par dziedātāja nāvi nav ziņojusi, lai “netraucētu tik svarīgajām vēlēšanām Grieķijā”, kas noritēja nedēļas nogalē. Demis Russo kļuva populārs ar savu solo karjeru pagājušā gadsimta 70-80tajos gados. Dziedātāja karjeras laikā pārdoti vairāk nekā 60 mijoni disku ar dziesmām viņa unikālās balss izpildījumā. Populārāko dziesmu vidū ir – Souvenirs, Good by my love, Forever and Ever un citas.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 iņās klausieties: kad valsts prezidents plāno doties uz Maskavu? Cik strauji samazinās latv ijas iedzīvotāju skaits? Un Kādu jaunu ginesa rekordu uzstādijis Latvijas skrējējs?
Valsts prezidents Andris Bērziņš pieļauj,ka uz Maskavu brauks pirms 9.maija. To Bērziņš atzina šorīt intervijā raidījumam "900 sekundes". Prezidents pieļāva, ka viņš varētu doties uz Maskavu, bet ne konkrētajā datumā, 9.maijā. Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt ātrāk. Bērziņš netieši norādīja, ka, ja būtu paša izvēle, viņš nedotos, taču pienākumus uzliek Latvijas prezidentūra. Jau ziņots, ka prezidents esot pieņēmis lēmumu par došanos uz Maskavu 9.maijā, taču publiski to nav atklājis.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" pazeminājusi Krievijas kredītreitingu līdz "atkritumu" līmenim. Aģentūra Krievijas kredītreitingu pazeminājusi par vienu pakāpi - no "BBB-" uz "BB+", tādējādi tam pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā nokrītoties zem investīcijām piemērota līmeņa. Pēc šī paziņojuma dolāra kurss Maskavas biržā "uzlidojis" līdz 68,46 rubļiem, bet eiro kurss - līdz 77,96 rubļiem. Kredītreitinga samazināšanas līdz tā dēvētajam atkritumu līmenim apgrūtina Krievijas iespējas aizņemties naudu no investoriem.
Premjere Laimdota Straujuma atbalsta lielākas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, jo tā neievēro septembrī Minskā noslēgto vienošanos par karadarbības izbeigšanu. Patlaban iet pārrunas par to kādas šīs sankcijas varētu būt. Pašreizējās sankcijas Eiropas Savienība, ASV, Kanāda, Austrālija un Japāna ieviesa jūlijā pēc lidmašīnas "Malaysian Airlines" notriekšanas. Krievija, kā arī prokrieviskie kaujinieki gan nekad oficiāli nav atzinuši, ka būtu notriekuši pasažieru lidmašīnu.
Turpinām ziņas
Kad vienā brīdī saproti, ka vēlme skriet basām kājām pa pļavu ir spēcīgāka par svešumā pieejamajām iespējām, un atskārsti, ka Latvijā palikusī vecmāmiņa ar katru gadu kļūst vecāka un jūs varat arī vairs nesatikties, tad ir jābrauc mājās. Tā daļa rīkojusies arī brīdī, kad bija jāizvēlas, kādā skolā sūtīt bērnus, un pārcēlās atpakaļ uz Latviju, jo gribēja, lai atvases tomēr nekļūtu par īriem vai angļiem, bet mācītos latviešu skolā un interešu pulciņos zīmētu Latvijas ainavas un dziedātu latviešu dziesmas. Taču lielākā daļa tatiešu svešumā neplāno atgriezties. Tuvāko piecu gadu laikā Latvijā vēlas atgriezties tikai 16% no 118 valstīs aptaujātajiem vairāk nekā 14 tūkstošiem tautiešu, bet 30% vairs nedomā braukt atpakaļ, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo aptaujas rezultāti.
Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, un līdz 2030.gadam tas būs samazinājies par 19,2% salīdzinājumā ar 2013.gadu, atsaucoties uz "Eurostat" prognozēm, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījumā. Iedzīvotāju skaita samazinājuma tendence, kas Latvijā vērojama jau kopš 20.gadsimta 90.gadu sākumā, visticamāk, turpināsies. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan emigrācija, gan negatīvā dabiskā pieauguma rādītāji. Saskaņā ar "Eurostat" prognozēm Latvijas iedzīvotāju skaits no no nedaudz vairāk kā 2 miljoniem 2013.gadā turpinās samazināties un 2020.gadā sasniegs 1,88 miljonus, bet 2030.gadā - 1,6 miljonus cilvēku.
Un vēl
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā, mēģinot labot Ginesa pasaules rekordu piecu kilometru skriešanā basām kājām pa sniegu vai ledu, Latvijas skrējējs Edgars Rencis tiesnešu un liecinieku klātbūtnē Daugavas stadionā iepriekšējo rekordu uzlaboja vairāk nekā par divām minūtēm, noskrienot attālumu 21 minūtē un 28 sekundēs. Šo rekordu Latvijas Baskāju skriešanas biedrības pārstāvis Edgars Rencis bija plānojis pārspēt jau pērnajā ziemā, bet Latvijas nepastāvīgie laika apstākļi un mazais sniega daudzums nebija ļāvuši šo ieceri realizēt.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai jēkabpilieši vēlas apgūt militāras zināšanas? No kāda datorvīrusa brīdina speciālisti? Un Ko tagad dara no BK Jēkabpils atbrīvotais Mārtiņš Kravčenko?
Latvijā veikts pētījums, kurā secināts, ka sabiedrībā nav vienprātības par personu loku, kam galvenokārt būtu jāapgūst militārās zināšanas. Šajā jautājumā skaidrojām arī jēkabpiliešu domas. Viedokļus izteica Rasa, Vera, Dailis, Uģis un Rasma.
Rasa: Droši vien, ka militārā mācība jāatstāj karavīru ziņā. Savukārt, kā sniegt pirmo palīdzību, to jau mēs ikdienā esam apguvuši. Lai gan varbūt, ka ir vajadzīga kāda zināšanu bāze, lai zinātu kā rīkoties. Taču nav iespējams paredzēt visas situācijas un nav arī iespējams tām sagatavoties.
Vera: Tas, kas notiek pasaulē, to visu ir organizējusi un apmaksājusi ASV. Cilvēki ir pakļauti spēcīgai propagandai. Cilvēkiem mieru vajag, nevis militāras prasmes.
Dailis: Es domāju, ka tā ir tikai karavīru un zemessargu lieta. Citiem nav jāmācās militāras iemaņas.
Uģis: Protams, ka tas ir karavīru un zemessargu lieta aizsargāt valsti un cilvēkus. Pirmo palīdzību ir apguvuši arī visi šoferi un mednieki, arī skolēniem to māca, domāju, ka ar to arī pietiek. Pārējais ir karavīru ziņā.
Rasma: Visiem vajag. Visiem ir jāzina – mazāk vai vairāk. Aizsardzības zināšanas noderīgas ikvienam.
Pētījumā noskaidrots, ka 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā militārās zināšanas būtu jāapgūst tikai profesionālā dienesta karavīriem. Salīdzinoši bieži jeb 36 procentos pausts arī viedoklis, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, secināts pētījumā. Uz jautājumu, kāda veidā Latvijā vajadzētu apgūt militārās zināšanas, gandrīz trešdaļa respondentu atbildēja, ka militārās zināšanas jāapgūst, iesaistoties Zemessardzē, bet ceturtdaļa uzskatīja, ka Latvijā ir jāatjauno obligātais militārais dienests. Savukārt tikai pieci procenti pētījuma dalībnieku atzīmēja, ka militārās zināšanas iegūt nav nepieciešams.
Turpinām ziņas
Vakar pirms deviņiem vakarā, pagaidām nenoskaidrota persona Jēkabpilī, Zvanītāju un Paegles ielu krustojumā, pielietojot vardarbību pret 14gadīgu jaunieti, nepilngadīgajam nozaga mobilo telefonu "Samsung". Valsts policijas Zemgales pārvaldes preikšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka par laupīšanu sākts kriminālprocess.
E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins» vai «Sūdzība par rēķinu». «Cert.lv» speciālisti brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā. Speciālisti norāda, ka atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar «CTB Locker» vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv. Pēc «Cert.lv» rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.
Gripas izplatības dēļ Daugavpilī nedēļas laikā sešās skolās atsevišķās klasēs apturēts mācību process. Klasēs, kurās apturēts mācību process, skolā nav ieradušies vairāk nekā 20% apmācāmo. Jau ziņots, ka vairākās pilsētās saslimstība ar gripu sasniegusi epidēmijas apmērus, tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs pagājušajā nedēļā izziņojis gripas epidēmijas sākumu valstī. Gripas epidēmija izzsludināta arī Jēkabpilī un Jēkabpils slimnīcā šī iemesla dēļ noteikta karantīna.
Un vēl
Latvijas basketbolists Mārtiņš Kravčenko, kurš šo sezonu uzsāka pagājušā gada pašmāju trešajā spēcīgākajā vienībā "Jēkabpils", savu karjeru, visticamākais, turpinās ārzemēs, lai gan šobrīd konkrētu piedāvājumu viņam vēl neesot. Pašlaik 29 gadus vecais Kravčenko neapmierinoša snieguma dēļ no "Jēkabpils" tika atbrīvots šī mēneša sākumā. Kravčenko "Jēkabpils" komandai pievienojās 2013.gada vasarā, bet pirms šīs sezonas abas puses pagarināja līgumu par gadu. Šobrīd basketbolists ir pieteikts "Cavendish" vienības rindās, kas spēlē Latvijas Basketbola alternatīvajā līgā. Tiesa, viņš gan pauda nelielu izbrīnu par šādu notikumu pavērsienu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 - 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko valsts prezidents izlēma par došanos uz Maskavu? Kā iedzīvotāji vērtē eiro? Un Kādas jaunas profesijas iekļautas profesiju kalkulatorā?
Ņemot vērā Eiropas Savienības Ārlietu padomes 19. janvāra sēdē notikušo diskusiju, kā arī to, ka Krievijas rīcības dēļ situācija Ukrainas austrumos pasliktinās, iet bojā un cieš nevainīgi civiliedzīvotāji, Valsts prezidents Andris Bērziņš neuzskata par iespējamu doties uz 9.maija svinību pasākumiem Maskavā. Valsts prezidents uzvaru pār nacismu jau tradicionāli atzīmēs Latvijā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos kopā ar abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem, informēja prezidenta Preses dienests.
Valdība šodien atzina iepirkuma par autoceļa Bauska-Aizkraukle krustojuma ar ceļu Aizkraukle-Jēkabpils pārbūvi konkursa nolikuma projekta, līguma projekta un tehniskās specifikācijas atbilstību valsts interesēm. Tāpat dokumentāciju par atbilstošu valsts interesēm atzina iepirkumam par autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Pāternieki posma pie Krāslavas seguma atjaunošanu.
Latvija nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas šogad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, šodien lēma valdība. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš vairākkārt norādījusi, ka, pēc viņas domām, Latvijai nevajadzētu piedalīties izstādē lielo izmaksu dēļ. Arī šajā sēdē ministre valdību aicināja pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē.
Turpinām ziņas
Latvijā vērojams būtisks samazinājums zīdaiņu mirstībā, liecina Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums "Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2013.gadā". Zīdaiņu mirstība 2013.gadā bija vairāk nekā 4 mirušie uz tūkstots dzimušajiem mazuļiem. Savukārt 2012.gadā šis rādītājs bija vairāk nekā 6 uz 1000 dzimušajiem. Augstāks šis rādītājs bijis 2000. un 2001.gadā, attiecīgi vairāk neka 10 un 11 mirušu mazuļu uz 1000 dzimušajiem. Galvenie mirstības iemesli ir noteikti perinatālā jeb pirmsdzemdību perioda stāvokļi, iedzimtas anomālijas, infekcijas, parazitārās slimības un audzēji.
Vairumam Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka eiro ieviešana palielinājusi preču un pakalpojumu cenas, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Iedzīvotājiem tika vaicāts, kā, viņuprāt, eiro ieviešana Latvijā ir ietekmējusi preču un pakalpojumu cenas. No aptaujātajiem 50% pauda viedokli, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir ievērojami palielinājušās, 41% sacīja, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir nedaudz palielinājušās. Tikai 6% domā, ka cenas nav mainījušās.
Un vēl
Valdība šodien apstiprināja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Profesiju klasifikatorā, papildinot to ar 27 jaunām profesijām. Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesijām: materiālu ķīmijas tehniķis, ledus meistars, trases dispečers, trases strādnieks, cirpšanas mašīnas operators, jaunākais fondu glabātājs arhīvos un dokumentu digitalizētājs un citām profesijām. Savukārt profesija "augļotājs" ir aizstāta ar nosaukumu "naudas aizdevējs".