Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 29.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Par ko šodien lems Jēkabpils domes deputāti? Ko Labklājības ministrs šodien darīs Līvānos? Un Kur būs skatāma Latvijas ābolu izstāde?

Šodien Jēkabpils domes sēdē deputāti lems par valsts piešķirto mērķdotāciju 207 tūkstoši 296 eiro sadali pašvaldības izglītības iestāžu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpat arī deputāti lems kā sadalīt valsts piešķirto mērķdotāciju viens miljons 790 tūkstoši 848 eiro pašvaldības vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Deputātu darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par valsts piešķirto mērķdotāciju 92 tūkstoši 910 eiro sadali interešu izglītības programmu īstenošanai pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Savukārt Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē šodien uzklausīs ziņojumu par komunālajiem parādiem, spriedīs par projektu Daugava-Latvijai un citiem jautājumiem.

Jēkabpils domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Margita Liepiņa un Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe piedalīsies sanāksmē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Sanāksmē tiks apspriests jautājums par pasākumu, kādu kopīgi varētu realizēt valsts institūcijas un pašvaldības, saistībā ar 2015. gadu, jo tieši šogad aprit 10. gadadiena kopš Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Turpinām ziņas

Šodien Līvānu novadu darba vizītē apmeklēs Labklājības ministrs Uldis Augulis. No rīta viņš Latgales mākslas un amatniecības centrā ministram Uldim Augulim paredzēta tikšanās ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu un Stikla muzeja apskate. Pēc tam mākslas centra konferenču zālē notiks diskusija par aktuālajiem sociālās jomas jautājumiem Līvānu novadā. Diskusijā piedalīsies Līvānu novada domes deputāti, novada Sociālā dienesta, nodarbinātības valsts aģentūras Līvānu klientu apkalpošanas centra, SIA „Līvānu slimnīca”, Alternatīvās aprūpes centra „Rožlejas” un Rudzātu internātpamatskolas pārstāvji. Vizītes gaitā ministrs iepazīsies arī ar „Rožlejas” darbību Līvānu novada Rožupē.

Preiļos notiks seminārs par Lauku attīstības programmas aktualitātēm. 29. janvārī Preiļu novada domes sēžu zālē, Raiņa bulvārī 19, lauksaimniekiem norisināsies informatīvs seminārs par Lauku attīstības programmas aktualitātēm un pasākumiem. Seminārā informēs par zmaiņām likumdošanā 2015. gadā saistībā ar kokiem aizaugušo zemju reģistrācijā, Latvijas lauku attīstības programmu 2014 - 2020 investīciju piesaiste un Zaļināšanas prasību ievērošanu saimniecībā. Tāpat arī tiks skarti jautājumi par bioloģisko lauksaimniecību un aktualitātēm lopkopībā, runās arī par piena kvotām, kūtsmēslu krātuves ierīkošanu un uzturēšanu un aktualitātēm Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un Latvijas Zemnieku federācijā.

Un vēl

Latvijas Dabas muzejā no šodienas līdz 1.februārim būs skatāma ābolu izstāde "Latvijas sārtvaidži 2015", kurā varēs aplūkot vairāk nekā 100 dažādu Latvijā audzētu ābolu šķirņu un hibrīdu. Izstādē varēs gan aplūkot ābolu daudzveidību, gan arī iepazīties ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtā izstrādātajiem jaunākajiem augļu un ogu pārstrādes produktiem. Savukārt svētdien, 1.februārī, pulksten 11 muzeja 6.stāvā blakus izstādes telpai būs iespēja noklausīties Augļkopības institūta vadošā pētnieka Edgara Rubauska lekciju "Augļu dārzu ierīkošana un kopšana".

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādu vietu Latvija ieņem pasaules ekonomiskās brīvības reitingā? Kāpēc joprojām nav tapusi filma pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” motīviem? Un Kā vakar spēlē veicās Jēkabpils basketbolistiem?

Pēc plašām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados. Plānots, ka likumprojekts ar priekšlikumiem uz otro lasījumu tiks būtiski pilnveidots. Paredzēts, ka Saeima šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ un priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt trīs nedēļas. Kontekstā ar šo jautājumu paredzētas arī diskusijas par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo nodrošinājumu.

2015.gada pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ieņem 37.vietu, gada laikā pakāpjoties par piecām pozīcijām. Latvija joprojām atrodas mēreni brīvo valstu kategorijā un ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kuras šogad ieņem attiecīgi astoto un 15.vietu un atrodas pārsvarā brīvo valstu kategorijā. Visaugstākais ekonomiskās brīvības indekss šogad piešķirts Honkongai, bet otro vietu ieņem Singapūra, abām saglabājot savas pagājušā gada pozīcijas. Pilnīgi brīvo valstu kategorijā pavisam ietilpst piecas valstis, kur abām līderēm seko Jaunzēlande, Austrālija un Šveice. Starp desmit ekonomiski brīvākajām pasaules valstīm ir arī Kanāda, Čīle, Igaunija, Īrija un Maurīcija. Tikmēr valstis ar pašu zemāko ekonomisko brīvību ir Venecuēla, Kuba un Ziemeļkoreja.

Turpinām ziņas

Filmas "Dvēseļu putenis" veidošanu no SIA "Studija F.O.R.M.A" ir pārņēmusi režisora Dzintara Dreiberga studija. Nacionālais Kino centrs pagājušā gada decembrī ar Dreiberga studiju noslēdzis līgumu, piešķirot tai 200 tūkstoši eiro filmas veidošanai. Vēl tikpat studijai paredzēts piešķirt šī gada beigās. Iepriekš filmas projektu attīstīja "Studija F.O.R.M.A", taču filmas producents Gatis Upmalis nespēja rast kopīgu valodu ar "Dvēseļu puteņa" autora Aleksandra Grīna autortiesību turētāju. Rakstnieka mazmeitas Noras Romanas - pārstāve Liene Kalēja norāda, ka līgums ar "Studiju F.O.R.M.A" lauzts, jo scenārija projekts neesot atbildis grāmatas motīviem.

Vairākas pašvaldības vēlas apsaimniekot Daugavu. Aizkraukles novada domes sēdē deputāti nolēma atbalstīt Kokneses novada domes iniciatīvu kopīgas vairāku pašvaldību aģentūras izveidei, kas saistīta ar publisko ūdeņu, tajā skaitā Daugavas, teritorijas apsaimniekošanu. Nodomu protokolu gatavojas parakstīt septiņas pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Salas, Jaunjelgavas, Krustpils un Skrīveru novadi. Visi septiņi novadi atrodas Daugavas krastā, un Daugava ir lielākā publiskā ūdenstilpe to teritorijās.

Un vēl

"Aldaris" Latvijas Basketbola līgas regulārā čempionātā vakar valsts trešais spēcīgākais klubs BK "Jēkabpils" ar 63:83 savā laukumā negaidīti zaudēja "Saldus" vienībai. "Jēkabpils" komandā rezultatīvākais ar 15 punktiem bija Pāvels Veselovs. Jēkabpilieši līdz ar to piedzīvojuši trešo zaudējumu pēc kārtas, bet "Saldus" pārtraukusi piecu neveiksmju sēriju.

Turnīra kopvērtējuma līderpozīcijā atrodas valsts čempione "Ventspils", kurai ir desmit uzvaras 11 spēlēs, bet tai ar 15 panākumiem 19 mačos seko "Liepāja"/"Triobet". "Jūrmala"/"Fēnikss" ar 14 uzvarām 19 cīņās ir trešā, "VEF Rīga" ar pieciem panākumiem septiņās spēlēs ir tikai ceturtā, bet attiecīgi 11 un desmit panākumi 20 cīņās ir "Barons"/LDz un "Jēkabpils" basketbolistiem. Līdz ar to Jēkabpils šobrīd turnīra tabulā ir sestajā vietā.

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādas izskatās latvijas pilsoņu jaunās pases? Kur svētdien uz sacensībām aicināti makšķernieki? Un Kāpēc kļūs dārgāki banāni?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās sāk izsniegt jauna parauga Latvijas pilsoņu pases. Jaunās pases dizaina koncepcijas uzdevums bija atrast vislabāko raksturojumu vārdiem "identitāte" un "ceļošana", kas atbilst šī dokumenta funkcijām. Šādā veidā par galveno tēmu jaunās pases dizaina izstrādei tika izvēlēti Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kas ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa un reizi piecos gados liek tautiešiem no tuvām un tālām zemēm doties ceļā, lai vienotos kopīgā dziesmā un dejā. Personām nav jāsteidzas mainīt savas iepriekšējas pases, jo tās ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām, norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Valdība vakar konceptuāli atbalstīja Latvijas turpmāko dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā Sadarbības valsts statusā, tomēr šim mērķim nepieciešamo finansējumu vēl tikai meklēs. Otrdien valdības sēdē Izglītības un zinātnes ministrija tika prasījusi piešķirt 1,38 miljonus eiro maksai par Latvijas dalību kosmosa aģentūrā un ministrijas darbinieku atlīdzībai un tehniskajam nodrošinājumam. Tomēr prasība netika atbalstīta. Kosmosa tehnoloģiju jomā no Latvijas tiek sagaidīts, ka tiks izstrādāts poliuretāna putuplasta materiāls jaunākās paaudzes nesējraķetes augšējās pakāpes LH2 tvertnes iekšējai kriogēnajai izolācijai.

Nākamnedēļ, 2.februārī, taps zināmi akcijas «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» rezultāti. Akcijai pieteikts daudz vārdu un teicienu, tajā skaitā uz titulu pretendē arī No sirds Latvijai pārstāves Ingunas Sudrabas «tā neesmu es» un Saeimas deputāta, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvja Artusa Kaimiņa «zini, kas es esmu?» spārnotākā teiciena kategorijā. Organizatori informē, ka katrā no kategorijām saņemts liels vārdu ieteikumu skaits un katrā kategorijā samanāmas gan svaigākas, gan jau iepriekš novērotas vēsmas.

Turpinām ziņas

24.janvārī Lielvārdes kultūras namā notika Nīderlandes fonda KNHM projekta „Sabiedrība ar dvēseli” noslēguma pasākums un jaunizveidotā Latvijas fonda “Sabiedrība ar dvēseli Latvijai” darbības atklāšanas pasākums, kurā 12 fonda partneriem tika sacītas ardievas un pasniegtas balvas par šo partneru teritorijā labāko īstenoto projektu. Viens no Nīderlandes fonda partneriem bija arī Aknīstes un Salas novads. Pagājušajā gadā fonda balva aizceļoja uz Salas novadu, kur apbalvots tika bērnudārza „Ābelīte” īstenotais projekts – rotaļu namiņa celtniecība, savukārt šogad apbalvojamais laureāts izraudzīts no Aknīstes novada. Tika nolemts, ka fonda idejai vistuvāk ir īstenots projekts Asares pagastā, kur jauniešu grupa izveidoja minifutbola, volejbola un basketbola laukumu, kā arī sagādāja sportošanai nepieciešamo inventāru – tīklus un bumbas. Asares jaunieši saņēma 500 eiro čeku sporta laukuma labiekārtošanai.

Svētdien, 1. februārī norisināsies Krustpils novada pašvaldības organizētās zemledus makšķerēšanas sacensības "Baļotes loms". Sacensību sākums plkst. 9.00. Tajās var piedalīties jebkurš interesents, startējot vienā no divām vecuma grupām - līdz 18 gadiem un no 18 gadiem. Uzvarētājiem abās grupās balvā dāvanu kartes, medaļas un diplomi, un visus gaidīs arī silta zupa un tēja. Iepriekš sacensībām var pieteikties pa tālruni 25671222 vai sūtot e-pastu uz adresi ilmars.luksts@krustpils.lv.

Un vēl

Banāni uzskatāmi par vienu no "visejošākajām" precēm lielveikalos. Taču, pasaulē strauji izplatoties sēnīšu slimībai un ejot bojā banānu plantācijām, to raža var ievērojami samazināties. Sēnīte radījusi lielas problēmas Āzijas banānu plantācijām, bet tagad tā tikusi jau arī līdz Āfrikai, vēsta Telegraph. Banāni ir visvairāk patērētais un eksportētākais auglis pasaulē, aztīst ANO produktu aģentūras eksperti. Slimība izsauc augu bojāeju tolsīnu dēļ. Turklāt sēnīšu sporas nokļūst augsnē, padarot to nederīgu banānu audzēšanai uz desmitgadēm. Tā kā slimības izraisītājs atrodas augsnē, cilvēki un tehnika to pārnēsā tālāk un to ir ļoti grūti novērst.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kad Krustpils dzelzceļa stacijā atvērs jaunuzbūvētās mūsdienīgās tualetes? Kādām pozīcijām visvairāk naudas atvēlēts šī gada Viesītes novada budžetā? Un Kas jādara vīriešiem, lai mazinātu stresu un ar to izrauisītās slimības?

Krustpils dzelzceļa stacija ir viena no lielākajām mūsu valstī, taču sanitārie mezgli jeb tualetes šeit ir vēl non pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Kāds aculiecinieks tās trāpīgi nosaucis par sava veida laika mašīnu, kad perons un ēku ārējā apdare atbilst remontam Eirolīmenī, bet iekšējās telpas pagājušajam gadsimtam. Aculiecinieka foto , kādas izskatās tualetes, var aplūkot portālā Radio1.lv. Pēc fotoattēlu publicēšanas ar Radio1 sazinājās latvijas Dzelzceļa Komunikācijas direkcijas Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Vilcāns un sacīja, ka šīs āra tualetes paredzēts slēgt kolīdz tiks atvērtas jaunās, kas ir ierīkotas stacijas ēkā. Latvijas dzelzceļš vēlas, lai pēc tualešu atvēršanas atbildību par to uzturēšanu uzņemtos Jēkabpils dome. Pagaidām šī vienošanās nav panākta, tāpēc pasažieriem joprojām pieejamas savu laiku jau nokalpojušās āra tualetes. Radio1 lūdza Jēkabpils domes priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču komentēt pašvaldības attieksmi.

Salcevičs: Šim stāstam ir gara vēsture. Tajā laikā, kad sākās runas, ka jābūvē otra dzelzceļa līnija un jauni peroni, no manas puses bija uzstādījums: sakārtojiet šī projekta ietvaros arī tualeti, prasība tika uzņemta negribīgi, tomēr panācām kompromisu, ka Latvijas dzelzceļš uztaisa tualetes, bet pašvaldība tās apsaimnieko, bet doma bija par āra tualeti. Viņi šo projektu ir realizējuši, bet uzbūvējuši tualetes iekšā stacijas ēkā. Es vakar speciāli aizbraucu uz Krustpils dzelzceļa staciju, lai apskatītos. Kā ej iekšā no perona puses pa labi un pa kreisi ir tualetes, bet to durvis ir aizslēgtas. Tiek gaidīts līgums ar pašvaldību. Latvijas dzelzceļš piedāvā apsaimniekot šīs tualetes. Izpilddirektors atteica un pamatoti atteica. Es nevaru saprast kāds varētu būt šis sadarbības modelis. Iedomājieties, dzelzceļa stacijā ir apkopēja, kas kopj telpas, bet cita apkopēja, pašvaldības nolīgtā, atnāk divas tualetes kopt. Saprotiet, ja dienas laikā tualetē notiek kaut kas tāds, kas prasa tūlītēju sakārtošanu, piemēram, kāds pieķēza vai atbrīvo savu kuņģi uz grīdas, mūsu apkopējas nav, jo tā nāk vienu reizi dienā, savukārt dzelzceļa stacijas apkopēja neiet iekšā, jo uz viņu tas neattiecas. Es neredzu apsaimniekošanas modeli, kā to var izdarīt, cita lieta būtu ārā konteiners – mēs paņemam, mēs atbildam, bet te viss ir iekšā dzelzceļam piederošā ēkā. Tualetei būtu jāstrādā 24 stundas diennaktī, savukārt dzelzceļa staciju uz nakti aizslēdz. Pašlaik notiek saruna ar Latvijas dzelzceļu, tualetes gan ir uzbūvētas, taču iekšā pretēji mūsu sākotnējai norunai. Latvijas dzelzceļš aizbildinās, ka kādā no stacijām tualetes bija uzbūvētas ārā, bet tās ātri vien izdemolētas. Ja būvē ārā, tad jāliekot blakus sargs. Diemžēl tāda ir tā realitāte, ka daudz kas tiek demolēts. Nezinu uz kādiem noteikumiem mēs panāksim kompromisu un kurā brīdī jaunās tualetes tiks atvērtas, cerams, ka tuvākajā laikā šo jautājumu izrunāsim. Taču es vēlreiz atgādinu, ka es šobrīd neredzu to sadarbības modeli, kādā veidā pašvaldība varētu uzņemties šo tualešu apsaimniekošanu sveša īpašuma telpās.

Risinājums, kā apsaimniekot jaunās tualetes Krustpils dzelzceļa stacijā vēl tiek meklēts. Savukārt Latvijas dzelzceļš izsaka cerību, ka pašvaldība būs ieinteresēta savu iedzīvotāju interesēs šo jautājumu pēc iespējas ātrāk sakārtot. Tiklīdz visas juridiskās detaļas ar pašvaldībām būs sakārtotas, jaunās tualetes tiks atvērtas apmeklētājiem. Portālā Radio1.lv var aplūkotv attēlus, kā izskatās jaunās tualetes Krustpils dzelzceļa stacijā, kas apmeklētājiem pagaidām nav pieejamas.

Turpinām ziņas

Viesītes novada domes deputāti apstiprinājuši pašvaldības 2015.gada budžetu, paredzot ieņēmumus – 3 miljoni 128 tūkstoši 125 eiro. Tas ir par 548 tūkstošiem 355 eiro jeb 15% mazāk nekā pērn. Savukārt izdevumi plānoti 3 miljoni 153 tūkstoši 798 eiro, kas ir par 673 tūkstošiem 70 eiro jeb 17,6% mazāk nekā 2014.gadā. Budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldībā skaidro ar Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanas pabeigšanu pērn un mērķdotāciju pedagogu darba atlīdzībai piešķiršanu astoņiem mēnešiem. Lielākie izdevumi budžetā paredzēti izglītībai - 39,3%, īpašumu un ielu apsaimniekošanai - 15,7%, kultūrai un sportam – 15,3% un sociālajai nodrošināšanai - 11,6%. Pašvaldības 2015.gada prioritātes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nemainīsies, saglabājot uzsvaru uz drošas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides radīšanu Viesītes novada iedzīvotājiem.

Latvijas ekonomika lēnām, bet tomēr atdziest, tādēļ ir nepieciešams veikt pasākumus tās «sildīšanai», intervijā raidījumam «900 sekundes» šorīt sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Vēl pērn Latvijas Bankas speciālisti cerēja, ka ekonomikas izaugsme būs 2,8% apmērā, savukārt tagad prognozes ir samazinātas līdz 2% un arī tas «neesot akmenī iecirsts». Kā norādīja Latvijas Bankas vadītājs, ir vairāki faktori, kas var ietekmēt Latvijas ekonomiku - vai pilnvērtīgi sāks strādāt «Liepājas metalurgs», vai attīstīsies tūrisms, vai valdība pieņems lēmumu kreditēšanas veicināšanai, kā arī to, kā attīstīsies termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām jautājums.

Un vēl

Vīriešiem nepieciešams pavadīt laiku kopā ar sava dzimuma draugiem, jo tas mazina stresa izraisītu slimību risku, secinājuši vācu pētnieki. Laika pavadīšana sava dzimuma pārstāvju lokā vīriešiem mazina stresa hormonu līmeni, savukārt uzturēšanās kopā ar partneri vai citiem ģimenes locekļiem paaugstina satraukumu, atklājuši Getingenes universitātes zinātnieki, pētot Āfrikas makaku uzvedību, kas līdzinās cilvēku sociālajai uzvedībai. Pētījumā atklājies, ka stresa izraisītas slimības dzīvniekiem konstatētas tikai mātītēm vai pāriem.

Radio1 ziņās klausieties: Ko policija atklājusi par traģisko trolejbusa avāriju pērnā gada pavasarī Rīgā? Kur skolēni aicināti pieteikties ēnu dienā? Un vai iedzīvotāji iekļāvušies plānotajos svētku tēriņos gada nogalē?

Lielveikala "Maxima" būvinženiera Ivara Sergeta administratīvās lietas par viņam izsniegtā būvprakses sertifikāta ēku konstrukciju projektēšanā anulēšanu izskatīšanu Administratīvā rajona tiesas Liepājas tiesu nams ceturtdien atlika līdz 23.martam. Tiesas sēdē šodien tiesa pieprasīja Valsts policijai iesniegt papildu pierādījumus, tamdēļ lietas izskatīšana tika atlikta. Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā lieta tika ierosināta pēc Sergeta pieteikuma par Ekonomikas ministrijas 2014.gada 28.maija lēmumu atcelšanu, ar kuru nolemts anulēt Sergetam būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanā. Tāpat vēstīts, ka Sergets ir viens no trim aizdomās turētajiem Zolitūdes traģēdijas lietā.

Valsts policija lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmuma "Rīgas satiksme" trolejbusa vadītāju par mātes un meitas sabraukšanu Aleksandra Čaka ielā pērn maijā. Izmeklētāji konstatējuši, ka trolejbusa vadītāja pārbrauca gājēju pāreju pie sarkanās luksofora gaismas, uzbraucot abām gājējām. Tehnisku problēmu transportlīdzeklim negadījuma brīdī nebija.Izmeklēšanā veiktas dažādas ekspertīzes, lai noskaidrotu transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī iespējamu transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē. Tāpat izmeklēšanas laikā noskaidrota un izvērtēta aculiecinieku sniegtā informācija par notikušo negadījumu. Valsts policija izsaka pateicību ikvienam aculieciniekam, kurš sniedza liecību, palīdzot izmeklēšanā. Krimināllikums par minēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Turpinām ziņas

Līdz 5.februārim skolu jaunieši aicināti pieteikties ēnot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, lai klātienē iepazītu ātrās palīdzības mediķu darbu. Reģistrēties var mājaslapā enudiena.lv. Šogad Ēnu dienas notiks 11.februārī. Šajā dienā skolēniem būs iespēja paviesoties 29 neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu punktos visā Latvijā, tajā skaitā arī Preiļos, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Neretā, Viesītē, Pļaviņās, Aknīstē un Dunavā. Ēnu dienā būs iespēja klātienē uzzināt, kā norit ātrās palīdzības brigāžu ikdienas dežūra, kā brigādes saņem izsaukumus un spēj operatīvi uz tiem reaģēt, lai palīdzētu pacientiem vai smagi cietušajiem.

Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumu, kas nosaka, ka Rēzeknes Augstskola ar ārvalstu kolēģiem varēs izstrādāt kopīgu robežapsardzes maģistra studiju programmu. Īstenojot starptautisku izglītības programmu, Latvijā sagatavotie robežapsardzes speciālisti tiks atzīti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Rēzeknes Augstskola šādu maģistra studiju programmu plāno sākt no 1.septembra. Robežapsardzes maģistra studiju kopīgo programmu īstenos vēl piecas augstskolas Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē un Spānijā.

Un vēl

Janvārī, kad ģimenes budžets nereti īpaši izjūt gada nogales svētku tēriņus, teju katrs piektais jeb 18% iedzīvotāju atzinuši, ka dāvanām un svinībām iztērējuši vairāk, nekā plānots. Savukārt 38%, iegādājoties dāvanas un svinot svētkus, esot iekļāvušies plānotajā svētku budžetā, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Atskatoties uz tēriņiem aizvadītā gada nogales svētkos, 41% aptaujāto janvārī atzinuši, ka budžetu neplānoja, dāvanām un svētku svinībām tērējot, cik bija nepieciešams, lai sarūpētu visu vajadzīgo. Aptauja liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji svētkos kā dāvanu izvēlējušies pasniegt saldumu, kosmētiku, rotaļlietas, galda spēles un grāmatas. Salīdzinoši maz cilvēku dāvanās izvēlējušies pasniegt naudu tikai11% no aptaujātajiem.