Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 30.janvārī
Radio1 ziņas pulksten 7.00 – 8.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko šodien darīs Jēkabpils domes priekšsēdētājs? Kādai īpašai grāmatai šodien būs atvēršanas svētki Okupācijas muzejā? Un Ko šovasar darīs dzintaru koncertzāle bez Jaunā viļņa konkursa?
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs šodien Rīgā piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Darba kārtībā paredzēta tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, saruna ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, kā arī tiks sniegta informācija par pašvaldību savienības 2015.gada ieņēmumu – izdevumu tāmi un pašvaldību savienības 26.kongresu, kā arī citiem jautājumiem.
Šodien pulksten 10tos Līvānu novada Rožupes kultūras namā notiks seminārs lauksaimniekiem. Tajā zemniekus informēs par Lauku attīstības programmas aktualitātēm un pasākumiem. Programmā iekļauti jautājumi par Aizaugušo zemju izmantošanas iespējām un likumdošanas prasībām, lai platību atzītu par mežu. Skaidros kāda ir procesuālā kārtība zemes lietošanas veida maiņai, aplūkos jautājumu - plantāciju meži. Tiks runāts arī par zaļināšanas prasībām, bioloģisko lauksaimniecību, piena kvotām un citiem jautājumiem.
Turpinām ziņas
Šodien Latvijas Okupācijas muzejā notiks Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" atvēršanas svētki.Tie ir spilgti, spēcīgi un emocionāli, cilvēka neticamo izdzīvošanas spēju apliecinoši stāsti. Pēc Otrā pasaules kara, būdamas jaunas lauku sievietes, skolnieces, meitenes, šīs grāmatas varones un daudzas citas Latvijas sievietes pārtapa par jaunajai padomju varai nevēlamām, ārpus likuma esošām bandītēm, kuras bija spiestas patvērumu meklēt mežā, lai izvairītos no okupācijas varasiestāžu aresta un represijām. Līdz šim Latvijas sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse.
Šodien turpinās neformālā Eiropas Savienības Padomes Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksme, ko vada iekšlietu ministrs Rihards KOZLOVSKIS un tieslietu ministrs Dzintars RASNAČS. Šodien notiks tieslietu ministru tikšanās, kurā viņi iepazīsies ar espējamajiem turpmākajiem pasākumiem tieslietu jomā, reaģējot uz terorisma draudiem. Galvenā diskusija paredzēta par personas datu aizsardzības regulējumu, proti, saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Datu aizsardzības direktīvas darbības jomu noteikšanu. Tāpat, sanāksmes laikā plānota diskusija par tiesiskuma digitalizāciju.
Un vēl
Jūrmalas pašvaldībā no konkursa «Jaunais vilnis» organizatoriem joprojām nav saņemts oficiāls rezervāciju atteikums, tomēr nav saņemts arī oficiāls apstiprinājums par konkursa norisi Jūrmalā, kā arī nav noslēgta papildus vienošanās, tādēļ Dzintaru koncertzāles pārstāvji sākuši pārrunas ar citu pasākumu rīkotājiem par tradicionālo konkursa norises datumu aizpildīšanu. Papildu vienošanos par 2015.gada konkursa norises laiku starp organizatoriem un Jūrmalu bija jānoslēdz līdz pērnā gada beigām. Pašlaik Dzintaru koncertzāle aktīvi strādā pie vasaras sezonas repertuāra gatavošanas un paredzējusi pasākuma plānu publiskot februāra pirmajā pusē.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādus jaunus personu kodus varēs iegūt pēc diviem gadiem? Cik naudas atvēlēts Zemgales novada kultūras projektu konkursam? Un Kur izpostīsta mazo ērgļu ligzda?
Finanšu ministrs Jānis Reirs tiekoties ar Valsts ieņmumu dienesta vadību norādījis, ka Latvija nevar atļauties uzturēt ēnu ekonomiku un pateicies ieņēmumu dienestam par darbu tās apkarošanā. Ministrs uzsvēris, ka ēnu ekonomika Latvijai izmaksā pārāk dārgi un tiešā veidā samazina iespēju piešķirt papildu līdzekļus veselības aprūpei, izglītībai, sociālajai un nacionālajai drošībai. Jau ziņots, ka Reira viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana valstī un viņš ir izveidojis Ēnu ekonomikas ierobežošanas konsultatīvo padomi. Tās uzdevums ir mazināt "aplokšņu algas", apkarot nodokļu izkrāpšanas shēmas un citus negodprātīgas uzņēmējdarbības principus.
Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka pēc 2017.gada 1.janvāra varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Likumprojekts paredz noteikt, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, pēc 2017.gada vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs. Līdz ar to turpmāk personas kodi nebūs sasaistīti ar dzimšanas datumu un tos varēs mainīt tikai gadījumā, ja persona tiks adoptēta. Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jaunais personas kods tiks veidots no vienpadsmit cipariem.
Malaizija vakar oficiāli pasludinājusi aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīnas pazušanu Indijas okeānā par negadījumu un visus tās pasažieru un apkalpes locekļus par mirušiem. Šāds valdības solis paver ceļu kompensāciju izmaksāšanai bojāgājušo tuviniekiem, bet, visticamāk, izsauks pretrunīgu reakciju. Tuvinieki vēlas pierādījumus, kas apliecinātu, ka tiešām notikusi avārija. Jau ziņots, ka Malaysia Airlines lidmašīna ar 239 pasažieriem un apkalpes locekļiem pazuda 2014.gada 8.martā, nezināmu iemeslu dēļ mainot kursu lidojumā starp Kualalumpuru un Pekinu. Indijas okeānā turpinās lidaparāta meklēšana, tomēr pagaidām visi pūliņi bijuši nesekmīgi. Šogad 8.martā apritēs gads kopš traģiskās avārijas.
Turpinām ziņas
Zemgales plānošanas reģionā pabeigta pērnā gada Kultūras programmas ieviešana un izstrādāta jauna – 2015. gadam, kas iesniegta gadskārtējam projektu konkursam Latvijas Kultūrkapitāla fondā. Šogad kultūras projektiem Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionā paredzēts tērēt pavisam 319 tūkstoši eiro. Cik lielu atbalstu no šīs summas saņems Zemgale, rādīs iesniegto projektu konkursa rezultāti, kurus paziņos līdz 27. februārim. Drīz pēc tam plānošanas administrācija izsludinās savu – Zemgales projektu konkursu. Pērnajā gadā Zemgales Kultūras programmas projektu konkursam bija iesniegti 82 projekti, tajā skaitā arī Jēkabpils novada biedrības „Sēļu pūrs”, kas sagatavoja un izdeva bagātīgi ilustrētu Raiņa dzejas krājumu bērniem. Krājums ievadīja gatavošanos dižā novadnieka 150. jubilejas gadam.
Svētdien, 1. februārī Jēkabpils novada Dignājas mototrasē "Slīterāni" notiks Latvijas čempionāta skijoringā un ziemas motokrosā 1. posms. Brīvie treniņi skijoringa klasēs sāksies jau pulksten 9.15. savukārt starts plkst. 10. Sacensības notiks skijoringā un ziemas krosā ar un bez radzēm un kvadraciklu braucieni Open un ATV atsevisķi starti. Pārskatīta dienas kārtība krosam bez radzēm, būs divi braucieni 2x15 min plus aplis, un Q OPEN apvienoti vienā braucienā ar ATV.
Un vēl
Dundagas novadā nozāģēti divi koki ar mazā ērgļa ligzdu, vakar ziņoja “Panorāma”. Latvijas Ornitoloģijas biedrība par to ir sašutusi, jo mazais ērglis ir Eiropā īpaši aizsargājams putns un Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības sargāt apdraudētās sugas. Biedrība lūgs Valsts meža dienestu izvērtēt notikušo. Ornitologa ieskatā, koki nozāģēti apzināti, jo ligzdas nevarēja nepamanīt. Mežu īpašniekiem par to draud administratīvais sods, un, visticamāk, tas būs pāris simtu eiro apmērā. Latvijā ligzdo apmēram četri tūkstoši mazo ērgļu pāru. Viens no tiem arī Viesītes novadā.
Radio1 ziņas pulksten 11.00 – 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kad atklās otro sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils? Kādas attiecības ir Grieķijai ar Krieviju? Un Ko iedzīvotāji dara ar izlietotajām elektrības spuldzītēm?
Latvijas dzelzceļš nākamnedēļ 4.februārī ar svinīgu pasākumu Aizkraukles stacijā atklās otrā sliežu ceļu posmā „Skrīveri-Krustpils”. Līdz šim vērienīgākais, vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtais Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts „Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils” ļaus ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai. Projektā izbūvēti sliežu ceļi vairāk nekā 56 km garumā, veikta visu esošo tiltu un caurteku rekonstrukcija un būvniecība, staciju Skrīveri, Koknese, Aizkraukle, Pļaviņas, Krustpils un pieturu pārbūve un labiekārtošana, kā arī uzbūvēts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais dzelzceļa tilts pār Aiviekstes upi un rekonstruēts tilts pār Pērses upi. Projektā rekonstruētas pārbrauktuves, peroni, modernizēta signalizācijas sistēma un ierīkotas jaunas telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmas.
Par ātruma pārsniegšanu pagājušajā diennaktī noformēti 157 protokoli. Policija informē, ka visvairāk protokolu noformēts Rīgas reģionā - 48 un tik pat protokolu noformēts Zemgales reģionā. Pie stūres braucam reibumā pieķerti četri vadītāji. Kopumā pagājušajā diennaktī reģistrēti 37 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši trīs cilvēki.
Turpinām ziņas
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzslavē Latvijas Reģionu apvienības deputātu Mārtiņu Bondaru par drosmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču viņa norāda, ka pagaidām grūti spriest par viņa izredzēm vēlēšanās. Mūrniece sarunā raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka Bondars spēris drosmīgu soli, taču par viņa izredzēm tikt ievēlētam ir pāragri runāt. Saeimas spīkere sacīja, ka, viņasprāt, būtu interesanti redzēt pārējos prezidenta amata kandidātus. Vienlaikus spīkere atzīmēja, ka arī pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam būtu jāatklāj, vai viņš plāno kandidēt uz otru termiņu amatā.
Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies pagarināt Krievijai jau noteikto sankciju termiņu līdz septembrim. 28 dalībvalstis arī vienojušās papildināt bloka «melno sarakstu», saskaņā ar kuru – galvenokārt ietekmīgiem Krievijas pilsoņiem – Eiropas Savienības finanšu iestādēs tiek «iesaldēti» līdzekļi un noteikts aizliegums ieceļot bloka teritorijā. Šī ārkārtas sanāksme tika sasaukta pēc tam, kad prokremliskie spēki – pēc Ukrainas puses paustā, Krievijas armijas vienības – pagājušajā nedēļas nogalē izvērsa raķešuzbrukumu pret Ukrainas spēku kontrolē esošo Mariupoles ostas pilsētu, nogalinot 30 cilvēkus.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņojis, ka Maskava varētu apsvērt iespēju sniegt finansiālo palīdzību Grieķijai, ja Atēnas to lūgs. Kā ziņots, pēc svētdien notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām Grieķijā pie varas nākusi kreiso ekstrēmistu partija, kas pauž neslēptas simpātijas pret Krieviju. Jaunais Grieķijas enerģētikas ministrs paziņojis, ka Atēnas neatbalsta sankcijas pret Krieviju, kuras Eiropas Savienība ieviesusi, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Viņš arī norādījis, ka Grieķijai neesot «domstarpību ar Krieviju».
Un vēl
Savu laiku nokalpojušās spuldzes videi draudzīgai pārstrādei nodod vien 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina izlietoto spuldžu apsaimniekotāja SIA "Ekogaisma" veiktā aptauja. Vairums aptaujāto atzinuši, ka izdegušās ekonomiskās un LED spuldzes met sadzīves atkritumos, bet neliela daļa aptaujāto izdegušās spuldzes uzkrāj mājās. Aptaujā secināts, ka 85% respondentu ir informēti, ka ekonomiskās un LED spuldzes nedrīkst mest atkritumos, bet jānodod pārstrādei veikalā, iegādājoties jaunu spuldzi, vai jādodas uz bīstamo atkritumu savākšanas punktu. Tomēr zināšanas nepasargā no videi nedraudzīgas rīcības, jo 39% no tiem, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, ir atbrīvojušies no izdegušajām spuldzēm, nenododot tās pārstrādei.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc igrasās likvidēt Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centru? Cik jēkabpilieši ir parādā pilsētas komunālajiem uzņēmumiem? Un Ko liecina jaunākās prognozes par laiku brīvdienās?
Jēkabpils domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības komiteja izskatīja jautājumu par Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centra darbību. Iespējams šī iestāde tiks likvidēta vai reorganizēta. Plašāk stāsta Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis.
Raščevskis: “Tālākizglītības un tehnoloģiju centra (TITC) darbs tika skatīts pagājušā gada rudenī, kad centrs prasīja papildus finansējumu no budžeta. Deputāti izteica vēlmi vbēlreiz skatīt centra darbu. Visi uzskata, ka mēs turam TITC trīs štata vienības, bet tā atdeve ir ļoti maza. Tā kā pamatfinansējums ir no budžeta un tā nopelnīšana papildus ir salīdzinoši maza. Ja iepriekš TITC, kad viņš bija lielākā sastāvā varēja daudzmaz kon kurēt ar pieaugušo tālākizglītības pakalpojumu sniegšanu, tad šobrīd situācija ir mainījusies. Konkurenti ir nopietni BUTS, Austrumlatvijas pieaugušo izglītības centrs un citi, kas sniedz šos pakalpojumus. Tāpēc šai iestādītei ir ļoti grūti ar viņiem konkurēt. Patlaban, kad top šī gada budžets un izanalizējot visus skaitļus pa gadau un šobrīd, redzam, ka viņu atdeves līkne visu laiku iet uz leju. Tāpēc tika skatīts jautājums par to, ko tad darīt ar TITC? Jēkabpils Izglītības nodaļa un izpilddirektors ir iesnieguši divus variantus. Viens no tiem paredz turpināt TITC darbu, bet tad centram ir jādod samērā liels papildus finansējums no budžeta. Otrs variants – likvidēt TITC. Šajā variantā ir ierosinājums,. Ka vienu izglītības darba speciālistu pielikt pie Izglītības nodaļas, kas nodarbosies ar pieaugušo mūža izglītības darba organizēšanu un koordinēšanu. Ir jāizstrādā šī te pieaugušo jeb tālākizglītības darba koncepcija. Turpmākos gadus daudzmaz jāzina, ko tad mums īsti vajag apmācīt un ko no tā būtu jāfinansē pašvaldībai. Pagaidām šādas skaidrības nav. Šī jautājuma izskatīšana komitejā gāja pasmagi. Pašlaik pieņēmām lēmumu šo jautājumu virzīt tālāk uz finanšu komiteju, tieši ar šo variantu par TITC, kā neefektīvas iestādes likvidāciju. Tālāk tas ir izpildstruktūras darbs, kurai jāsaliek pa plauktiņiem, ko šis speciālists darīs, viņa darba pienākumi utt. TITC ir vairākas iestrādes uz dažādiem līgumiem, jānoskaidro, cik ilgi un kad tie beigsies. Tāpēc TITC likvidācija nenotiks ātri, domāju, ka ne ātrāk kā aprīlī vai pat maijā par šo jautājumu varētu tikt pieņemts lēmums, ja vien tas tāds tiks pieņemts. Deputātiem jālemj par TITCdarba turpināšanu vai likvidāciju.Komitejas uzdevums bija konceptuāli paskatīties šīs lietas.”
Jānis Raščevskis piebilda, ka centra likvidācijas gadījumā tiks izskatītas iespējas tā darbiniekiem piedāvāt citu darbu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils komunālie uzņēmumi turpina cīnīties ar parādniekiem, kas laikus nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Jēkabpilieši uzņēmumiem SIA JK Namu pārvalde, SIA Jēkabpils siltums, SIA Jēkabpils ūdens un SIA Pils rajona namu pārvalde kopumā uz 1. janvāri parādā bija 4 miljoni 112 tūkstoši 657 eiro.
SIA JK Namu pārvalde sniegtā informācija par norēķiniem līdz šā gada 1.janvārim liecina, ka jēkabpilieši uzņēmumam par īri un apsaimniekošanu ir parādā 1 miljonu 314 tūkstošus 790 eiro, mēneša laikā parāds palielinājies par 8 tūkstošiem 596 eiro. Uz parāda piedziņu nodotas 49 lietas. Savukārt tiesvedībā atrodas 155 lietas.
Uzņēmumam SIA “Jēkabpils siltums” par patērēto siltumenerģiju līdz 1.janvārim jēkabpilieši bija palikuši parādā 2 miljoni 438t ūkstoši 83 eiro, šajā summā iekļauti arī rēķini par decembri, kas uz 1.janvāri vēl nebija nomaksāti. Parāda pieaugums mēneša laikā – 201 tūkstotis 457 eiro. Uzņēmums mēneša laikā veicis pārrunas ar 32 parādniekiem, izskaidrojot viņu tiesības un pienākumus, noslēdzis piecas vienošanās par parāda nomaksu un izteicis 21 brīdinājumu. Tiesā ir iesniegtas trīs lietas, četras lietas sagatavotas sūtīšanai uz tiesu. Tiesas piedziņa par parāda atmaksu pagājušajā mēnesī sākta vienā gadījumā.
Savukārt SIA “Jēkabpils ūdens” iedzīvotāju parāds 1.janvārī bija 345 tūkstoši 904 eiro. SIA Jēkabpils ūdens ir noslēdzis līgumus ar trim parādu piedziņas firmām SIA Pauls Konsults, Gelovera un Lindorff. SIA Pauls Komnsults nodoti 10 saraksti ar 459 parādniekiem un decembrī no parādniekiem atgūts 741 eiro. Geloverai iesniegti 7 saraksti ar 223 parādiekiem un šī firma decembrī atguvusi 486 eiro. Savukārt firmai Lindorff nodoti trīs saraksti ar 123 parādniekiem. Decembrī no parādu summas atgūts 541 eiro. Arī patlaban SIA “Jēkabpils ūdens” gatavo jaunus sarakstus ar parādniekiem, lai tos nodotu parādu piedziņas firmām. Tiesvedības ceļa decembrī atgūti četri parādi par kopējo summu 367 eiro.
SIA Pils rajona namu pārvaldei iedzīvotāji ir parādā 13 tūkstoši 880 eiro, mēneša laikā parāds palielinājies par 189 eiro. Tiesvedībā atrodas viena lieta. Decembra nogalē noslēgtas divas vienošanās par īres/apsaimniekošanas un apkures parāda nomaksu.
Un vēl
Sestdien Latvijā līs un snigs, svētdienas rītā nedaudz piesals, un februāra pirmajā dienā būs maz nokrišņu, liecina jaunākā sinoptiķu prognoze. Sestdiena būs apmākusies, miglaina un slapja - visā valstī gaidāmi nokrišņi, daudzviet ilgstoši nokrišņi. Galvenokārt līs, gaidāms arī sniegs. Valsts austrumos visvairāk nokrišņu būs naktī uz svētdienu, vietām stipri snigs. Svētdien mākoņu sega kļūs plānāka, nedaudz īslaicīgi snigs. Brīvdienās būs ļoti zems atmosfēras spiediens. Nākamnedēļ gaisa temperatūra pārsvarā būs +1..-6 grādi, reizēm snigs, liecina pašreizējās prognozes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai turpmāk laulības vietā pietiks ar partnerības noformēšanu? Kādas izmaiņas vilcienu kustībā gaidāmas no 1.februāra? Un Kad tiks dots starts šīgada pirmajām ziemas braukšanas sacensībām Lūsis 2015?
Uzņēmums «Homburg Zolitude» šodien tiesas sēdē akcentējis, ka bijis tikai sagruvušās «Maxima» ēkas būvniecības pasūtītājs, būvniecību nav veicis, tāpēc atbildība par traģēdiju būtu jāprasa no speciālistiem, kas to veica. Tirdzniecības kompleksu būvējusi - būvkompānija «Re&Re», bet ēku projektējusi arhitektu firma «Kubs». Kā informēja «Homburg Zolitude» pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Rasnačs, tad «Homburg Zolitude» savos rakstveida paskaidrojumos tiesai lūgusi noraidīt prasību pret uzņēmumu pilnībā. Rasnačs piebilda, ka «Homburg Zolitude» kā nespeciālists nevarēja izvērtēt šos projektēšanas vai būvniecības riskus, paredzēt ar to saistīto iespējamo kaitējumu un veikt darbības, lai nepieļautu šī kaitējuma iestāšanos. Nākamā tiesas sēde Zolitūdes lietā paredzēta 3.februārī.
Eiropas Savienība veidos īpašu komunikācijas komandu, lai varētu atspēkot Krievijas veikto melu un propagandas kampaņu, kā arī proaktīvi sniegtu objektīvu informāciju. Eiropas Savienības Ārlietu padomes dienas kārtībā Latvija rosināja iekļaut jautājumu par veidiem, kā reaģēt uz Krievijas izvērsto propagandu. Kā viena no iespējām iepriekš tika minēta Eiropas Ārējās darbības dienesta un Eiropas Komisijas komunikācijas komandas izveide, kā arī iespēja izstrādāt stratēģiju. Latvijas Institūts Krievijas propagandas atspēkošanai mēģinās pārliecināt valsts varas pārstāvjus Latvijā par nepieciešamību komunikāciju izvērst arī krievu valodā.
Deputāts Veiko Spolītis izskatīšanai Saeimā iesniedzis priekšlikumu, kas paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību" -, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētai tiesību institūcijai jeb laulībai. Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais priekšlikums paredz atjaunot Civillikumā pantu, kurā noteikts, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma, neparedzot 16 gadu izņēmumu. Partnerību nevarēs noslēgt baznīcās, līdz ar to priekšlikums neskar Satversmē paredzēto reliģiski civiltiesisko institūciju "laulība".
Turpinām ziņas
No svētdienas, 1.februāra. tiks norīkoti papildus vilcienu reisi Daugavpils virzienā, kas pieturēs arī Krustpilī, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtāku nokļūšanu uz darbu vai mācībām. Pasažieri, kuri izmanto vilcienu nokļūšanai uz Daugavpili un atpakaļ vai citur, turpmāk var rēķināties ar diviem papildu reisiem piektdienās. Virzienā no Rīgas līdz Daugavpilij būs papildu vilciens ar atiešanas laiku no Rīgas plkst.13.05, bet virzienā Daugavpils – Rīga būs vilciens ar atiešanas laiku no Daugavpils plkst.12.53.
Meža īpašniekiem līdz 1.februārim ir pienākums informēt dienestu par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto mežsaimniecisko darbību - koku ciršanu, meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un jaunaudžu kopšanu, atgādina Valsts meža dienests. Pārskats par koku ciršanu ir jāiesniedz arī gadījumā, ja apliecinājuma derīguma termiņš nav beidzies 2014.gada beigās un ir spēkā līdz 2015.gada beigām vai līdz 2016.gada beigām. Pārskata neiesniegšana ir uzskatāma par administratīvu pārkāpumu, par kuru paredzams naudas sods.
Un vēl
Svētdien, 1. februārī auto trasē pie Radžiem sāksies tradicionālās ziemas braukšanas sacensības „Lūsis 2015”. Tās būs jau ceturtās ziemas braukšanas sacensības, kuras organizē biedrība „SKN Sports” ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības atbalstu. Sacensības notiks divās daļās: vispirms trasē dosies priekšpiedziņas un aizmugures piedziņas automašīnas, savukārt dienas otrajā pusē sacentīsies pilnpiedziņas auto. Rosība svētdien trasē sāksies jau pulksten 8.00, kad šaksies reģistrācija. No pulksten 8.30 līdz 9.30 notiks brīvie treniņi, pēc tam dalībnieku sapulce un pulksten 10.00 tiks dots starts. Sacensību uzvarētāju apbalvošanu notiks ap 12.30.
Savukārt Pulksten 11tos sāksies reģistrācija pilnpiedziņas automašīnām. Brīvie treniņi notiks no 12.00 – 12.30, pēc tam dalībnieku sapulce, starts pulksten vienos dienā. Ap pulksten trijiem dienā notiks uzvarētāju apbalvošana.