Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 3.februārī

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks sociālos jautājumos Jānis Raščevskis šodien Rīgā piedalīsies Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē. Tajā paredzēts izskatīt jautājumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā pedagogu algu samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Pēc Grozījumu izskatīšanas, pašvaldību pārstāvji spriedīs par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa 2.posma aprobāciju vispārējās izglītības iestādēs.

 

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri mainīt pedagogu darba samaksas valsts mērķdotācijas koeficientus. Pedagogu arodbiedrība uzskata, ka grozījumi krasi pasliktinātu daudzu pedagogu finansiālo situāciju - novadu pilsētu un Pierīgas novadu pedagogiem algas samazinātos par 6% līdz 9%. Tāpat arodbiedrība atkārtoti atgādina, ka nav pieļaujama pašreizējā finansējuma iekšējā pārdale starp izglītības iestādēm un pašvaldībām, bet ir jārod papildu finansējums. Diskusija starp sociālajiem partneriem par pedagogiem aktuāliem jautājumiem paredzēta šodien Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē, kurā piedalīsies arī pedagogu arodbiedrības pārstāvji.

 

 

Šodien Jēkabpilī notiks Zemgales plānošanas reģiona Eieropas Savienības struktūrfondu informāciju centra organizētais informatīvais seminārs "Digitālo komunikācijas kanālu sniegtās iespējas publicitātes nodrošināšanai Eiropas Savienības fondu projekta ieviešanas un pēc ieviešanas laikā". Seminārs norisināsies Jēkabpils Agrobiznesa koledžas dienesta viesnīcas sēžu zālē.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

No februāra, norēķinoties par janvārī patērēto elektroenerģiju, stājas spēkā jaunā norēķinu kārtība, kurā "Latvenergo" klientiem piedāvā divas norēķinu metodes - izlīdzināto maksājumu vai rēķinu. Tirgus apstākļos vairs netiek saglabāta līdzšinējā norēķinu kārtība, kad klients pats aprēķināja savu maksājuma summu. Tāpēc turpmāk maksājumu summu aprēķinās elektroenerģijas tirgotājs un nosūtīs klientam informāciju par to - vai tas būtu izlīdzinātais maksājums, vai ikmēneša rēķins. Klientiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc faktiskā patēriņa, saņemot rēķinu,šodien ir pēdējā diena, kad viņi var noziņot skaitītāja rādījmu.

 

 

Vairākas pašvaldības nezina, cik publisko ēku atrodas to teritorijā, vakar Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Kontroles birojs pagaidām nav saņēmis no pašvaldībām prasīto informāciju par publisko ēku skaitu to teritorijā, un vairāku pašvaldību pārstāvji norādījuši, ka nezina, kas ir publiska ēka un ka šāda informācija nav apkopota. Druķis norādīja, ka ir sagaidāmas problēmas ar publisko ēku ekspluatācijas kontroli, un, lai to mainītu, nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus. Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments norāda, ka pašvaldību būvvaldēm ir jābūt informācijai par to, kas ir publiskās ēkas. Tāpat arī Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centrs norāda, ka pašvaldību argumenti izklausās komiski, jo pēc spēkā esošajiem būvju klasifikācijas noteikumiem var noteikt publisko ēku skaitu.

 

 

Un vēl

 

 

Koalīcijas sadarbības padome vakar atbalstīja grozījumu veikšanu "Meža likumā", kas paredz ļaut brīvāk izmantot lauksaimniecības zemi, kuru nepieciešams atmežot. Līdz ar to nebūs vajadzīga dažādu dokumentu kārtošana Valsts meža dienestā, un šīs teritorijas varēs atbrīvot arī no lieliem krūmiem un sēt graudus. Lai lauksaimnieki spētu atgriezt aizaugušo lauksaimniecības zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī vai turpinātu zemi apsaimniekot kā mežu, ir izstrādāti priekšlikumi, kas radīs risinājumu koku ciršanai lauksaimniecības zemēs. Zemnieki cer, ka pēc izskatīšanas koalīcijas padomes sēdē tie steidzamā kārtā tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

 

 

 

 

Rīgas apgabaltiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas civillietā paskaidrojumus šodien aicināts sniegt SIA "Tineo". Iepriekšējā tiesas sēdē Zolitūdes projekta Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" norobežojās no atbildības par notikušo traģēdiju, norādot, ka projekta pasūtītājs, nevar būt atbildīgs par būvniecību. Līdz ar to arī "Homburg Zolitude" nevarot tikt atzīts par atbildīgu notikušajā traģēdijā.

 

 

Nodrošinājuma valsts aģentūra pagājušā gada nogalē Valsts policijai un Drošības policijai iegādājusies vairāk nekā tūkstoti bruņuvestu komplektu. Pagājušā nedēļā vestes nodotas Valsts policijas un Drošības policijas struktūrvienībām. Bruņu vestes ir četru dažādu veidu un atkarībā no to triecienizturības paredzētas dažādām situācijām. Katra no vestēm ir ievietota speciālā somā, lai to ērtāk glabāt. Vairākos komplektos ietilpst arī speciāla auduma krekli, kas velkami zem vestēm. Īpaši vieglās bruņuvestes ir ražotas Lietuvā, Lietuvas un ASV kopuzņēmumā, bet pārējās ražotas Somijā, un tās policijas ekipējumā lieto ne tikai Skandināvijas valstīs, bet arī Francijā.

 

 

Savukārt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs par 67 tūkstoši 600 eiro Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piegādās spridzekļu neitralizācijas operācijām paredzētu tērpu. Šis aizsardzības tērps ir pārbaudīts 14 dažādās pārbaudēs, tai skaitā izturībā pret sprādziena triecienvilni. Tērpā ietilpst jaka, bikses, integrēts cirkšņu aizsargs, zābaku pārsegi, kā arī ķivere un sakaru sistēma, kas ļauj sazināties ar citiem komandas biedriem. Aizsargtērps pasargā no sprādziena radītā pārspiediena, šķembām, karstuma un liesmām, kā arī no triecienviļņa. Aizsargtērps ir ap 30 kilogramus smags un tas aprīkots ar dzesēšanas sistēmu.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

Uzņēmēju noskaņojums otro ceturksni pēc kārtas saglabājas drīzāk pesimistisks, liecina jaunākais "Citadele Index" pētījums. Ja līdzšinējos gados eksportējošo uzņēmēju noskaņojums bija daudz optimistiskāks par neeksportējošo uzņēmēju noskaņojumu, tad 2014.gada pēdējā ceturksnī gan eksportējošo, gan neeksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir līdzvērtīgs un atrodas pesimisma zonā. "Citadele Index" tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus.

 

 

Pagājušajā gadā ilgstošo bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 6 tūkstoši cilvēku. Kopumā gada nogalē aģentūrā bija reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, kuri bez darba bija ilgāk nekā gadu. No reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā tas veidoja aptuveni 33%. Vidējais bezdarba ilgums šai bezdarbnieku grupai pagājušā gada beigās bija aptuveni 2,8 gadi. To bezdarbnieku skaits, kuri pastāvīgā darbā nevarēja iekārtoties ilgāk nekā trīs gadus, pērnā gada beigās bija vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 15,5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. Vismazāk ilgstošo bezdarbnieku pērn bijuši Rīgas reģionā, bet visvairāk – Latgalē. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku vidū ir bijušie palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikala pārdevēji, apkopēji, sētnieki, aprūpētāji, kurinātāji un gadījuma darbu strādnieki.

 

 

Un vēl

 

 

Valsts galvenie ceļi naktī nokaisīti, un otrdienas rītā uz tiem nav konstatēts apledojums, braukšanas apstākļi ir apmierinoši, liecina ceļu uzturētāju operatīvā informācija. Turpinās reģionālo ceļu kaisīšana, tie vietām saglabājas slideni. Savukārt braukšana pa vietējiem ceļiem apgrūtināta visā valstī. Mazie ceļi ir sniegoti un ledaini, tajos veic tikai bīstamo posmu - krustojumu, pagriezienu un kāpumu - pretslīdes apstrādi. Par apstākļiem, kas negatīvi ietekmē braukšanu pa valsts ceļiem, iedzīvotāji aicināti ziņot Satiksmes informācijas centram, zvanot pa tālruni 80005555 vai nosūtot ziņu uz "Twitter" kontu "@Lvceli". Savukārt aplikācijas "Waze" lietotājiem ir iespēja informēt citus autovadītājus par sarežģītiem braukšanas apstākļiem, sadaļā "Hazard" izvēloties attiecīgo brīdinājuma veidu.

 

 

 

 

Saldū vakar, rokot tranšeju, aprakti divi strādnieki. Glābšanas dienests informē, ka Atzaru ielā, rokot ar ekskavatoru, tika apbērti divi strādnieki - 20 un 50 gadus veci vīrieši. Tranšejas dziļums bija trīs metri. Glābēji ar saliekamajām kāpnēm nostiprināja tranšejas malu un strādniekus izraka. Abi cietušie nogādāti slimnīcā. Zināms, ka sākotnēji aprakts tikai 20 gadus vecais vīrietis. Savukārt 50 gadus vecais vīrietis viņam steidzies palīgā, taču tad noticis otrs nogruvums, un viņš aprakts pilnībā. Pārējie strādnieki atbrīvojuši no zemes cietušā 50 gadus vecā vīrieša galvu, bet pilnībā viņu atbrīvojuši glābēji. Jaunākais strādnieks guvis kāju traumas, savukārt vecākajam mediķi konstatējuši muguras un galvas traumas, kā arī ķermeņa sasitumus.

 

 

Kāds četrus gadus vecs zēns vakar Latgales reģionā guvis traumu, pieskaroties bojātam elektriskā pagarinātāja vadam. Mediķi viņam konstatējuši elektrotraumu, kā arī rokas termiskus apdegumus. Bērns nogādāts slimnīcā. Kopumā pagājušajā diennaktī ātrā palīdzība devusies uz tūkstots 310 izsaukumiem, no kuriem 165 saistīti ar dažādām traumām.

 

 

Valsts robežsardzes darbinieki pagājušajā diennaktī konstatējuši 18 likumpārkāpējus. Lidostas "Rīga" robežkontroles punktā konstatēts viens Krievijas pilsonis, kurš bija pārkāpis uzturēšanās nosacījumus – pārsniegts vīzā noteiktais uzturēšanās laiks – Šengenas zonas valstīs. Veicot imigrācijas kontroles pasākumus valsts iekšienē, ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumu pārkāpumi konstatēti četrām personām – diviem Lietuvas un diviem Moldovas pilsoņiem.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

Valdošās koalīcijas partijas plāno nedēļas laikā izvērtēt Latvijas Bankas un Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumus, lai veicinātu kreditēšanu Latvijā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis informēja valdības partnerus par priekšlikumiem, "kā atjaunot kreditēšanu". Jautājums esot par visa veida kredītiem - gan kredītiem uzņēmējdarbībai, gan patēriņam, skaidroja valdības vadītāja.

 

 

Kamēr Latvijas politiķi domā, kā veicināt valstī kreditēšanu. Tikmēr Horvātijas Finanšu aģentūra sākusi atbalsta programmu, piedāvājot valsts trūcīgākajiem kredītņēmējiem iespēju pretendēt uz parādu norakstīšanu. Uz dalību programmā var pretendēt iedzīvotāji, kuru nenomaksātās saistības nepārsniedz 35 tūkstoši kunu jeb 4 tūkstoši 543 eiro. Pieteikumus dalībai atbalsta programmā būs iespējams iesniegt līdz maijam. Programma, kurai atvēlēts 2,1 miljons kunu jeb ap 270 tūkstoši eiro, paredzēta tikai nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kuriem nav ne īpašumu, ne uzkrājumu un kuru mēneša ienākumi nesasniedz tūkstots 250 kunu jeb 162 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

 

 

Un vēl

 

 

Alūksnē zemi klāj vidēji 24 centimetrus bieza sniega sega, un vēl nedaudz dziļāks sniegs saglabājas Siguldā, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Naktī uz pirmdienu sniega segas biezums Siguldā pieauga līdz 27 centimetriem, un tā ir dziļākā sniega kārta šoziem Latvijā. Cēsu, Jaunpiebalgas un Līvānu pusē saglabājas 15-19 centimetru bieza sniega sega. Jēkabpilī – 9 centimetrus bieza sniega sega. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā ir 6-12 centimetru sniega.

 

 

Savukārt Lietuvu un Igauniju caurmērā klāj 0-15 centimetru bieza sniega sega, vienīgi Hānjas augstienē Igaunijas dienvidaustrumos sniega dziļums dažviet sasniedz 30 centimetru. Tuvākajās diennaktīs vietām Latvijā nedaudz snigs. Šīs nedēļas beigās varētu būt vairāk nokrišņu, tajā skaitā iespējams sniegputenis, prognozē sinoptiķi.

 

 

 

 

Jēkabpils pašvaldība pagājušajā nedēļā uz tikšanos aicināja Zīlānu, Pasta un Akmeņu ielas uzņēmējus, lai informētu par iespējām saņemt Eieropas Savienības struktūrfondu atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. Saistībā ar jauno Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu 2014. — 2020. gadam un tajā pieejamo Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu konkrētām aktivitātēm Jēkabpils pašvaldība plāno īstenot projektus, kas saistīti ar publiskās infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī degradēto teritoriju sakārtošanu to tālākai attīstībai. Sarunā ar jēkabpiliešiem skaidrojām, kādai uzņēmējdarbības jomai Jēkabpilī viņi atvēlētu naudu, ja būtu pieejamas investīcijas. Viedokļus izteica: Jānis, Edvīns, Valdis un Sandra.

 

 

Jānis: Ļoti svarīgs jautājums. Ja vien būtu investīcijas, tad mums ir ļoti plaša attīstības sfēra, piemēram, vieglā rūpniecībā un gaļas pārstrādē, tikai gaļas pārstrāde būtu jāatīsta varbūt citā kvalitātē nevis kā likvidējamajā "Serho 777". Tās ir visvairāk pieejamākās sfēras, taču vēl var investēt līdzekļus arī kokrūpnieībā un celtniecībā. Iespējas noteikti ir, tikai jāmeklē investīcijas.

 

 

Brigita: Man patīk darbs laukos, agrāk patika strādāt kolhozā. Domāju, ka arī tagad varētu attīstīt pārtikas ražošanu.

 

Valdis: Grūti pateikt, varbūt izveidot kādu uzņēmumu izklaides jomā tieši bērniem un pusaudžiem, lai viņiem būtu ko darīt, lai mazāk būtu tādu, kas klīst pa ielām un dauza stiklus pieturvietām un māju logiem vai lauž pastkastes.

 

Sandra: Tā noteikti varētu būt pārtikas nozare. Tā kā mums patlaban gaļas kombinātā norit likvidācijas process, varētu veidot kādu jaunu uzņēmumu gaļas pārstrādes jomā, tāpat arī piena rūpniecībā. Domāju, ka ienesīgs bizness varētu būt arī papīra ražošanā.

 

Edvīns: Grūti pateikt, es esmu no laukiem un nezinu, kas pilsētai vajadzīgs. Un vispār - arī kopumā par Latviju nezinu kādā jomā varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Viss apstājies. Arī laukos – tur tagad vispār nav ko darīt.

 

Jau ziņots, kā iespējamās teritorijas Eiropas Savienības finansējuma piesaistei pašvaldība ir iecerējusi Zīlānu, Pasta un Akmeņu ielu. Atbalsta nosacījumi paredz, ka Jēkabpils domei piesaistāmo investīciju apjoms infrastruktūras rekonstrukcijai tiks cieši saistīts ar uzņēmējdarbības rezultatīvajiem rādītājiem konkrētajā teritorijā — jaunradīto darbavietu skaitu un pašu uzņēmumu veiktajām investīcijām savas darbības paplašināšanai un attīstībai, piemēram, jauna objekta būvniecība, vai esošā paplašināšanās, jaunu iekārtu iegāde. Eiropas finansējumā Jēkabpilij šobrīd ir iezīmēti aptuveni 11,8 miljoni eiro.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

Šogad vairākām valsts slimnīcām jāsāk atdot savulaik valsts garantētie aizdevumi, kas tām var radīt norēķinu problēmas, bet veselības ministrs Guntis Belēvičs atzīst pat bankrota draudus. Valsts kases dati liecina, ka lielākie valsts galvotie kredīti savulaik izsniegti valsts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Šogad valsts galvotais kredīts jāsāk atmaksāt arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram. Taču garantēto aizdevumu atmaksa slimnīcām var radīt problēmas. Veselības ministrs uzsver, ka nav pareizi, ka aizdevuma summas atdošana uzlikta uz pacientu pleciem, ņemot vērā, ka slimnīcas finanšu apgrozījumu pamatā veido līdzekļi no valsts budžeta par pacientu ārstēšanu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma piekritusi nodalīt valsts galvoto kredītu apkalpošanas izmaksas, un Belēvičs cer arī uz Finanšu ministrijas atbalstu.

 

 

Lai gan ministrija vēl pagaidām tikai plāno, kādas aktivitātes tiks rīkotas, ārsti ir vienisprātis, ka ļaundabīgo audzēju problēmai Latvijā ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Latvijas galvenā problēma ir tā, ka saslimšanu ar vēzi daudzreiz diagnosticē ļoti novēloti. Šobrīd Latvijā reģistrēti aptuveni 75 tūkstoši vēža slimnieku, katru gadu no jauna to diagnosticē 11 tūkstošiem. Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste Dace Baltiņa norāda, ka uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem atbilstoši vecuma specifikai Latvijas rādītāji ir pat mazāki nekā Eiropā, bet šogad lielākā uzmanība tiks pievērsta sistēmas sakārtošanai, pacientu un ārstu izglītošanai ar mērķi, lai potenciālais vēža slimnieks iespējami ātrāk nonāktu pie ārsta.

 

 

Un vēl

 

 

43% Latvijas iedzīvotāju ceļojumam vienai personai ir gatavi veltīt naudas summu robežās no 500 līdz 1000 eiro, 45% būtu gatavi ziedot līdz 500 eiro, savukārt 10% kvalitatīvai atpūtai ārvalstīs uz vienu cilvēku gatavi ieguldīt 1000 līdz 2000 eiro lielu naudas summu. Tūrisma nozarē veiktais pētījums atklāj, ka 36% respondentu ceļojumos dodas retāk kā reizi gadā, bet trešdaļa aptaujāto jeb 33% atzina, ka to dara reizi gadā. Divas reizes gadā un biežāk ceļo attiecīgi 18% un 13% Latvijas iedzīvotāju.Tāpat arī pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju viens no galvenajiem ceļojuma mērķiem ir konkrētās valsts tradīciju un kultūras izzināšana, kā arī laiska atpūta pludmalē vai arī aizraujoša piedzīvojuma meklējumi.

 

 

 

 

Pagājušajā diennaktī Latgalē kāds četrus gadus vecs zēns guvis plaukstas apdegumus un elektrotraumu, pieskaroties bojātam elektrības pagarinātāja vadam, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola. Zēns vidēji smagā stāvoklī nogādāts Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Mediķi atgādina, ka bojāti elektrības pagarinātāji un pieejamas elektrības rozetes ir bīstamas, īpaši mājā, kur ir mazi bērni.

 

 

No ceturtdienas, 5.februāra, Jēkabpils tehniskās apskates stacijā tiks veikti iepriekš plānoti modernizācijas darbi - "vieglo" automobiļu apskates līnijā tiks uzstādīts jauns pacēlējs. Līdz ar to aptuveni turpmākās divas nedēļas gan vieglo, gan smago transportlīdzekļu pārbaudes notiks kravas auto līnijā. Klientiem jārēķinās ar uzgaidīšanu, lai veiktu auto apskati. Pārējie pakalpojumi CSDD Jēkabpils nodaļā šajā laikā strādās, kā ierasts.

 

 

Maizes cenas Latvijā tuvākajos mēnešos saglabāsies esošajā līmenī, prognozē Latvijas Maiznieku biedrības un arī SIA "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Viņš norādīja, ka pērn maizes cenas Latvijā nav būtiski mainījušās un arī tuvākajos mēnešos, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī. Pēc viņa teiktā, patlaban nav pamata domāt, ka maizes cenas tuvākajā laikā varētu kāpt.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

Latvijas Pašvaldību savienība aicina pilsētu un novadu domes pieteikt savu kandidatūru pašvaldību savienības 26.kongresa rīkošanai. Kongress norisināsies 15.maijā, kurā būs pārstāvētas i 118 Latvijas pašvaldības. Pašvaldību savienības biedrus kongresā pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Pagājušajā gadā pašvaldību savienības kongress notika 30.maijā Aizkrauklē, un tā devīze bija "Latvijas nākotne - konkurētspējīga ekonomika".

 

 

Latvijā saglabājas augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars - 2013.gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7% iedzīvotāju. Tikmēr samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits - no 24% 2013.gadā līdz 19,2% 2014.gadā. Iedzīvotāju, kuri pakļauti nabadzības riskam, īpatsvara pieaugumu visvairāk ietekmēja tas, ka ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu. Vidējā mēneša darba samaksa palielinājās par 28 eiro mēnesī jeb 5,7%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro mēnesī jeb 1%. Tāpat arī mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts.

 

 

Un vēl

 

 

Šorīt Daugavpilī sals bija sasniedzis mīnus 9,5 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Saulei lecot, gaisa temperatūras austrumu rajonos un Vidzemē daudzviet pazeminājusies zem mīnus 5 grādiem.Jēkabpilī Zīlānu stacijāšorīt bija fiksēti mīnus 5,6 grādi. Zemgalē zemākā gaisa temperatūra saullēktā fiksēta Dobelē - mīnus 6,2 grādi.

 

Rīt Latvijas austrumu un centrālajā daļā palaikam nedaudz snigs. Debesis būs daļēji apmākušās, Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -2..-9 grādiem, dienā tā pakāpsies līdz +2..-3 grādiem. Pūtīs lēns austrumu, dienvidaustrumu vējš.