Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 25.septembrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi pasākumi šodien notiks Zasā un Mežārēs? Kādu neparstu segu bērniem radījusi Latvijas dizainere? Un Ko lielākā daļa iedzīvotāju dar;ītu, ja pēkšņi tiktu pie lielas naudas summas?
Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa un Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra karjeras konsultante Sarmīte Stikāne Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piedalīsies konferencē “Karjeras attīstības atbalsta modelis Latvijas izglītības sistēmā”. Savukārt Jēkabpils domē šodien pulksten vienos dienā uz savu ikmēneša sanāksmi pulcēsies Ielu komiteju pārstāvji. Tajā tiks pārrunātas aktualitātes pilsētā un pašvaldībā.
Šodien pulksten vienos dienā Zasas pagasta kultūras namā notiks Jēkabpils novada Senioru diena "Būt kopā ir tik labi!". Koncertā piedalās Zasas kultūras nama bērnu amatierkolektīvi, kā arī muzicēs Kaspars Antess. Tā būs iespēja pagasta vecākā gadagājuma ļaudīm satikties, atpūsties un izklaidēties.
Savukārt Mežāres kultūras namā šodien pulksten trijos dienā notiks Miķeļdienas svinības. Kā zināms Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta. Miķeļos senatnē parasti svinēja apjumības – bija pabeigta labības pļauja un galdā lika lielu kukuli no trejām labībām – tas bija domāts tīrumu dieviņam Jumītim, auglības nesējam. Miķeļos prognozēja arī gaidāmo laiku. Ticējumi vēsta, ka Lietus Miķeļos sola siltu ziemu. Ja Miķeļa dienā vējš pūš no ziemeļiem, tad gaidāma auksta un dziļa ziema, kad no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega, bet kad no vakariem vai rītiem – tad mērena. Ja pirms Miķeļiem nobirst kokiem lapas, tad pirms Jurģiem jau liela zāle, būs silts un agrs pavasaris. Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta – slikta vasara.
Turpinām ziņas
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts aizsardzību, nepieciešams decentralizēt militārās vienības un munīcijas noliktavas, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā. Lai Nacionālie bruņotie spēki varētu ātrāk reaģēt, būtu jāpārskata militāro lēmumu pieņemšanas process, norāda pētījuma autori. Tāpat eksperti uzskata, ka, veidojot alternatīvas komandvadības ķēdes, nepieciešams decentralizēt komandvadību. Decentralizācija nepieciešama arī militārajām vienībām - tas ietver arī munīcijas noliktavu decentralizāciju. Piemērotais vienību lielums, pēc ekspertu domām, būtu divas kājnieku brigādes, kas būtu gatavas reaģēt 12-24 stundu laikā pēc pavēles saņemšanas.
Latvijas dizainere Ieva Petkune radījusi interaktīvu Zvaigžņu segu bērniem, kas tiek vadīta ar mobilās lietotnes palīdzību, izmantojot bluetooth, teikts paziņojumā medijiem. Tajā ir ietverti 10 dzejoļi par 10 zvaigznāju nosaukumiem, katrs zvaigznājs ir veltīts vienam dzīvniekam: lielajam sunim, gulbim, ķirzakai, lauvai, zaķim, vilkam, čūskai, lielajam lācim, mazajam lācim un lapsiņai. Vakarā, pirms gulētiešanas, bērns viens pats vai kopā ar vecākiem mobilajā lietotnē var izvēlēties vienu no segā attēlotajiem zvaigznājiem un iedegt zvaigznes, kuras iemirdzas segā. Bērnam šīs zvaigznes ir jāatrod un jāatver. Pēc dzejoļu lasīšanas, gaisma paliek arvien blāvāka, līdz automātiski 30 minūšu laikā izdziest pavisam. Zvaigžņu sega ir roku darbs, šūta no baltas un tumšzilas krāsas vilnas auduma. Šis izgudrojums tiks prezentēts Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē, kas no 2. līdz 4. oktobrim notiks Ķīpsalā.
Un vēl
Jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka gadījumā, ja Latvijas iedzīvotāji tiktu pie lielas naudas summas, viņi visbiežāk to iztērētu sen kārotu lietu iegādei - ceļojumam, mašīnas, mājas u.c. pirkumiem. Tikmēr 31 procents aptaujāto uzsāktu savu biznesu, 25 procenti naudu ieguldītu bankā, bet 18 procenti to ziedotu labdarībai. Uzņēmēja biedrības «Līdere» valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna atzīmē, ka izvērtējot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu, ko viņi darītu, ja tiktu pie lielas naudas summas, skaidri redzams, ka lielākā daļa aptaujāto to notērētu. Tas liecina, ka vairāk vēlamies dzīvot šodienai, kas, protams, ir labi, jo stiprinām ģimenes vērtības un kopā atpūšamies pēc smagā darba cēliena. Taču būtu jādomā arī par uzkrājumu veidošanu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāds pasākums šodien notiks Līvānu bibliotēkā? Vai pašvaldībām aizliegs dibināt savus medijus? Un Kādu jubileju šodien svin Atmodas simbols – Dainis Īvāns?
Šodien notiks valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā tikšanās, kuras laikā plānota diskusija par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Vairāk nekā puse jeb 55 procenti aptaujāto respondentu atzīst, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide ir negatīva. Komentējot šos datus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka tam ir vairāki iemesli, kas tieši sasaucas ar valsts kopējo attīstību. Pirmkārt, nodokļu politika ir pilnīgi neparedzama, jo katru gadu budžeta izstrādes laikā «cipari» mainās neparedzamā progresijā, kā arī ierēdniecība meklē arvien jaunus «upurus», no kuriem paņemt vairāk. Protams, ka pirmie ir uzņēmēji, bet tikai pēc tam liekie izdevumi tiek meklēti ministrijās un iestādēs. Tas dod ļoti negatīvus signālus biznesa videi, jo nepastāvība, lēmumu nepildīšana un nevēlēšanās dzirdēt realitāti ir īpašības, kas raksturo amatpersonu rīcību.
Šodien Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā notiks Raiņa un Aspazijas 150.jubilejai veltīta konference "Aspazija un Rainis mūsdienu skatījumā". Konferencē Raiņa un Aspazijas muzeja direktores vietniece Solvita Brūvere uzstāsies ar lekciju "Jasmuiža, Rainis, Pliekšānu ģimene", Raiņa un Aspazijas mājas galvenā speciāliste Gaida Jablovska - ar lekciju "Viens gads Aspazijas dzīvē", Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kurators Andrejs Grāpis - ar lekciju "Piemineklis Rainim. Slaidrāde un komentāri", bet literatūrzinātniece Janīna Kursīte apcerēs tēmu "Rainis un Aspazija 21.gadsimta sabiedrības vērtējumā". Aspaziju un Raini dēvē par sava laikmeta praviešiem, latviešu literatūras stūrakmeņiem, ģēnijiem un iedvesmotājiem.
Turpinām ziņas
Vardarbība Latvijas skolās zeļ un plaukst, taču daudzi par to klusē, samilzušo problēmu šodien izgaismo laikraksts «Diena». Policija laikrakstam norādījusi, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics min situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi. Pēc tam nereti skolēni turpina savam upurim uzbrukt arī internetā. Policija norāda, ka skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus mācību iestādes. Tāpēc patlaban policija sākusi darbu pie skolas drošības programmas izstrādes.
Latvijas laikraksti gatavojas kopīgiem spēkiem cīnīties pret pašvaldību finansētiem izdevumiem – taps kopīga vēstule Konkurences padomei ar lūgumu novērst konkurences kropļošanu nozarē, Latvijas Radio atzina reģionālā laikraksta "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore Anita Rozentāle. Pēc viņas teiktā, ir daži reģionālie laikraksti, kas atļaujas ieiet reklāmas tirgū un piedāvā reklāmas laukumus par dempinga cenām, radot negodīgu konkurenci. Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", Konkurences padome jau ir pievērsusies šai problēmai, norādot, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu. Konkurences padome šovasar publicētā dokumentā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. Līdzīgs projekts top arī Kultūras ministrijas gaiteņos.
Un vēl
Trešās atmodas un latyvijas Tautas frontes līderim Dainim Īvānam šodien aprit 60 gadi. Kādreizējais žurnālists un politiķis tagad saimnieko savās dzimtas mājās pie Pļaviņām, nodarbojas ar biškopību un rūpējas par Latvijas tautas Frontes muzeja ekspozīciju. Savu profesionālo darbību Īvāns sācis 70. gadu nogalē, rakstot materiālus Latvijas presē par teātri un literatūru. Viņa un Artūra Snipa 1986. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicētais raksts "Par Daugavas likteni domājot" aizsāka kustību pret hidroelektrostacijas celšanu Daugavas lokos, kas iznīcinātu gan pašus lokus, gan vairākus desmitus apdzīvotu vietu. Pateicoties Īvāna publikācijām sabiedrībai pirmo reizi Padomju Savienībā izdevās ietekmēt Komunistiskās partijas rīcību un apturēt projektu. Šis bija pirmais gadījums, kad tika pieļauta publiska valdošās varas kritika, un kļuva par Trešās atmodas vēstnesi. Īvāns piedalījās Latvijas tautas frontes dibināšanā, uzstājās 1988. gada manifestācijā Mežaparkā un kļuva par Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētāju.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai Latvijas uzņēmēji gatavi pieņemt darbā bēgļus? Kur šogad atļautas medības ar dzinējiem? Un Kādu laiku septembra nogalei prognozē sinoptiķi?
Aptuveni 30 Latvijas uzņēmumi būtu gatavi piedāvāt bēgļiem darbu, taču pagaidām ir pārāk daudz nezināmā saistībā ar šo ārvalstnieku integrāciju darba tirgū, liecina Latvijas Darba devēju veiktā aptauja. Darba devējus arī satraucot tas, kāds būs valsts atbalsts attiecībā uz tulku nodrošināšanu. Tāpat darba devēji gribētu vismaz minimālu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas ir gatavi bēgļus apmācīt biznesa vidē. Aptaujā gan izteikti piedāvājumi pieņemt darbā arī augstāka līmeņa speciālistus, taču tad vajadzētu būt prasībai pēc svešvalodu zināšanām. Tāpat viena no problēmām, ko uzrāda uzņēmēji, ir likuma ierobežojumi, proti, pastāv specialitātes, kurās bēgli problemātiski ņemt darbā, jo amata kategorijai ir nepieciešams attiecīgs valsts valodas zināšanu līmenis.
Bankām, kuras pelna vietējā Latvijas tirgū, pelnītspēja ir zem 10%. Tā nav pelnītspēja, kas spēj gan nodrošināt atdevi bankas akcionāriem, gan uzkrāt jaunam sliktākas ekonomiskās attīstības ciklam, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš vērtēja, ka banku konkurence Latvijā ir ļoti asa, tuvāko piecu gadu laikā noteikti būs gaidāmas tirgus izmaiņas. No Latvijā strādājošām bankām visvairāk klientu ir "Swedbank", "SEB bankai" un bankai "Citadele", kam seko "DNB banka" un "Nordea" bankas Latvijas filiāle.
Turpinām ziņas
Valsts meža dienests nosaka ierobežojumus dzinējmedību un medību ar traucēšanu rīkošanā. Ierobežojumi noteikti 19 pagastu teritorijās, tajā skaitā no apkārtnes pagastiem arī Gārsenes. Pārējās medību platībās II un III riska zonās, kas noteiktas saistībā ar Āfrikas cūku mēri, medības ar dzinējiem vai traucēšanu atļauts organizēt, ja medību vadītājs nodrošina Pārtikas un veterinārā dienesta noteikto medību higiēnas jeb medību biodrošības prasību ievērošanu un izpildi, kā arī, ja medību tiesību lietotājs piesaka medības, norādot medību iecirkni un medību datumu, reģistrēšanai virsmežniecībā ne mazāk kā trīs darbadienas pirms plānotajām medībām. II un III riska zonās iepriekš minētajos pagastos medību suņus var izmantot, medījot ar šķirnes medību suni alās, kā arī ievainota dzīvnieka atrašanai. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Šodienn Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks apbalvotas starptautisko ekoskolas nosaukumu un Zaļā karoga balvu saņēmušās 117 izglītības iestādes Latvijā. Vēl 44 skolas saņems diplomu un Latvijas ekoskolas nosaukumu. Iepriekšējā mācību gadā Latvijā plīvoja 98 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu un katru reizi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji. Programmā var iesaistīties ikviena izglītības iestāde, kas vēlas savā darbā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs dzestrāks gaiss no ziemeļiem. Anticiklona ietekmē septembra beigās un oktobra sākumā būs maz nokrišņu, prognozē "Global Forecast System". Sestdien, 26.septembrī, valsts austrumos gaidāms apmācies un lietains laiks, citviet Latvijā saule mīsies ar mākoņiem un nelīs. Svētdien valsts rietumu un centrālajā daļā vietām īslaicīgi līs, diena kopumā būs visai saulaina. Gaisa temperatūra naktī uz sestdienu noslīdēs līdz +9..+13 grādiem, dienā gaiss iesils līdz +13..+18 grādiem. Naktī uz svētdienu gaiss vietām atdzisīs līdz +3 grādiem, diena nebūs siltāka par +17 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +10..+15 grādu, naktīs gaidāmas salnas. Nedēļas otrajā pusē kļūs mazliet siltāks, nokrišņu aizvien būs maz.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: kas turpmāk vadīs Salas novada vidusskolu? Kādus dārzeņus un augļus iecienījuši pircēji? Un kad notiks piemiņas pasākums Salaspils memoriālā?
Salas novada domes sēdē pašvaldības deputāti apstiprinājuši Salas vidusskolas direktora amatā Sanitu Madalāni. Viņa bija vienīgā pretendente uz šo amatu. Savus amata pienākumus jaunā Salas vidusskolas direktore sāks pildīt no 1.oktobra. Līdz šim Madalāne strādājusi par lektori Aizkraukles Pieaugušo izglītības un inovāciju atbalsta centrā un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Jau vēstīts, ka līdzšinējā Salas vidusskolas direktore Janīna Riška no ieņemamā amata atbrīvota saistībā ar došanos pensijā.
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam radīs nopietnus draudus dzīvojamā fonda saglabāšanai, uzskata Rēzeknes pilsētas pašvaldība. Speciālisti norāda, ja PVN tiks piemērots, kooperatīvi un mazās organizācijas, kuras nav nodokļu maksātājas, būs izdevīgākos apstākļos, jo tām nebūs jāpiemēro PVN, rezultātā šī situācija var novest līdz uzņēmumu - PVN maksātāju - bankrotam. Privātās organizācijas sāks sadalīties sīkos kantoros tādēļ vien, lai kļūtu par PVN nemaksātājiem, kas var novest līdz profesionālisma zudumam namu apsaimniekošanas jomā.
Turpina samazināties apgrozībā esošo eiro monētu ar tautumeitas attēlu skaits - gadu un astoņus mēnešus pēc eiro ieviešanas Latvijā to īpatsvars sarucis līdz 74% no kopējā viena eiro monētu skaita. Bankas "Citadele" inkasācijas dienests šī gada septembra sākumā, trīs Latvijas pilsētās monitorējot 3000 apgrozībā esošās viena eiro monētas, secināja, ka ceturtā daļa jeb 26% ir citu valstu emitētas monētas. Visvairāk ārvalstu eiro monētas Latvijā ieplūdušas no Vācijas, veidojot 8% no kopējā viena eiro monētu skaita. Līdz ar ārvalstu viesu pieplūdumu notiek arī Latvijas un citu Eiropas valstu eiro samaisīšanās. Kopš pagājušā gada vasaras Latvijas eiro monētu īpatsvars samazinājies par 10%.
Turpinām ziņas
Veikalu tīkls "Maxima" izsludina pieteikšanos "Latvijas lielākā ķirbja čempionātam", kurā piedalīties aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs, kura dārzā šosezon izaudzis ražena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams no šodienas līdz 20.oktobrim. Čempionāts norisinās jau desmito gadu pē kārtas un šogad tas notiks 27.oktobrī Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur ikviens varēs noskaidrot, vai iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts vai nē. Pērn "Latvijas lielākā ķirbja" titulu ieguva 232 kilogramus smagais dārza milzenis no Dagdas novada, kuru izaudzēja Inna Kazlovska.
Gada laikā Latvijas iedzīvotāji "Rimi" veikalos iegādājas vairāk nekā 5 tūkstoši 700 tonnas tomātu, 4 tūkstošitonnas burkānu un gurķu, kā arī gandrīz 3 tūkstoši 700 tonnas kāpostu. No augļu klāsta populārākie ir citrusaugļi, to pārdošanas apjomi gada laikā sasniedz pat 9 tūkstoši tonnu. Iedzīvotāji ir iecienījuši arī banānus un ābolus - gada laikā tiek notiesāti attiecīgi 6 un 4 tūkstoši tonnu šo augļu. Savukārt iegādāto arbūzu un meloņu apjoms pārsniedz 4 tūkstoši 500 tonnas.Novērots, ka, izvēloties dārzeņus, priekšroka visbiežāk tiek dota Latvijā audzētai produkcijai, kas sezonas laikā veido pat vairāk nekā 80% no kopējā dārzeņu klāsta. Iecienītāko pašmāju dārzeņu "topa" virsotnē ir tomāti, kāposti, kartupeļi, kā arī īsie gurķi.
Un vēl
Svētdien, 27.septembrī, pie Salaspils memoriāla pulcēsies bijušie Salaspils koncentrācijas nometnes gūstekņi, lai pieminētu dienu, kad nometne tika iznīcināta, un tur bojāgājušos. Galvenais tikšanās mērķis ir pieminēt upurus - nevainīgus cilvēkus, kas pirms vairākiem gadu desmitiem tika mocīti un nogalināti koncentrācijas nometnē. 1944.gada 27.septembris kļuva par pēdējo dienu Salaspils nometnē. Šajā dienā tika nošauti pēdējie 17 gūstekņi un nometne tika nolīdzināta līdz ar zemi. Jau ziņots, ka Salaspils memoriāls atklāts 1967.gadā bijušās Salaspils koncentrācijas nometnes vietā, un tā kopējā platība ir 25 hektāri. Memoriāls iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik ilgi pie speciālistiem rindā jģaida Jēkabpils slimnīcā? Kas latvijā nodarbojas ar maluzvejniecību? Un Kāpēc pierīgas pašvaldības vēlas dibināt savu savienību?
Kamēr neredzēsim papildu finansējumu, izejot uz savu risku un cerot, ka kaut kas mainīsies, kvotu pārstrādi vairs nepieļausim, atzīst Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris. Viņš norāda, ka šāda situācija, kad valsts paliek slimnīcai parādā, turpinās jau gadiem ilgi, un tas vairs nav pieļaujams.
Patlaban Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kvotas faktiski jau ir beigušās pie urologa, kur rinda ir 75 dienas, pie nefrologa - 102 dienas, kā arī uz holtera monitorēšanu jeb diennakts asinsspiediena monitorēšanu - 88 dienas. Sarežģīta situācija ir izveidojusies arī pie ginekologa, kur Jēkabpils slimnīcā rinda ir 30 dienas, ķirurga - 52, oftalmologa - 23, rehabitologa - septiņas, uz datortomogrāfiju - 31, sonogrāfiju - 90, parasto kardiogrāfiju - 48, parasto rentgenoloģiju - 21, dienas stacionāru operācijām bērniem - 35, bet pieaugušajiem - 70 dienas. Zvīdris norāda, ka situācija ir bēdīga un izejai no tās veselības ministram ir jāņem rindu saraksti, jāiet pie valdības, jāskaidro, ka cilvēki netiek pie ārstēšanās, un jāprasa papildu finansējums, kā tas ir darīts daudzus gadus.
Citas ziņas
Pārsvarā ar maluzvejniecību Latvijā nodarbojas bezdarbnieki, vai arī organizētas biznesa grupas ar labi atstrādātām sistēmām. Policija norāda, ka ir trīs maluzvejnieka profili. Pirmkārt, tie ir bezdarbnieki, kuriem finansiālā situācija spiež nodarboties ar nelikumīgu zveju, jo tas nepieciešams iztikai. Ir arī makšķernieki, kuri, dodoties uz ezeru, paralēli ieliek ūdenī arī nelikumīgu tīklu. Trešā grupa ir organizētas maluzvejnieku grupas, kurām ir īpaši izstrādātas sistēmas un aprīkojums, kas ir labāks nekā maluzvejnieku apkarotājiem. Visbiežāk zivis tiek realizētas tuvākā draugu lokā, bet organizētās maluzvejnieku grupas arī mēģina realizēt tās caur tirgu.
Jau trīs gadus nemazinās pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits. Vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, kas ietilpst darba tirgus riska lielākajā grupā, nav darba. Speciālas atbalsta programmas vecāka gada gājuma cilvēkiem pašlaik nav, bet pieaugušajiem domāto pārkvalificēšanās atbalsta programmu viņi apgūst nepietiekami. Darba tirgus eksperti mudina izstrādāt atbalsta programmu, kas darba tirgū atgrieztu arī pirmspensijas ļaudis, kuri pašlaik galvenokārt pārtiek no valsts pabalstiem.
Nodarbinātības valsts aģentūrā problēma saskata tajā, ka vecāko cilvēku iepriekš iegūtā izglītība un kvalifikācija neesot mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstoša, otrkārt, veselība neļauj veikt dažādus darba pienākumus.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā uzskata, ka pirmspensijas vecuma cilvēki varētu darba devējiem palīdzēt apmācīt jaunos darbiniekus.
Un vēl
Carnikavas novada dome kopā ar vairākām citām pašvaldībām oktobra otrajā pusē plāno dibināt Pierīgas pašvaldību savienību. Tās mērķis būs aizstāvēt Pierīgas pašvaldību specifiskās intereses, jo tās ir citādākas nekā pārējās Latvijas pašvaldībās, kā arī Latvijas pašvaldību savienībai nav tik daudz resursu, lai Pierīgas pašvaldības aizstāvētu. Kā viena no šādām interesēm ir bērnudārzu problēma, kas citur Latvijā atšķirībā no Pierīgas nav. Pagaidām savienībā stāties plāno Ādažu novada, Inčukalna novada un pati Carnikavas novada pašvaldība, taču kopumā gatavību ir izteikušas 10 Pierīgas pašvaldības.