Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 19.oktobrī
Radio1 ziņas pulksten 7.00 un 8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādas pārbaudes no šodienas sāk Darba inspekcija? Kādu balvu konkursā “Sējējs” saņēmuši zemnieki no Preiļiem? Un Kad Ltvijā notiks pāreja uz ziemas laiku?
Šodien ir pēdējā diena, kad jāiesniedz priekšlikumi saistībā ar preventīvo kaisīšanu ziemas periodā uz zemākās jeb C klases autoceļiem, kas ved uz skolām un slimnīcām. Tāpat šodien jāiesniedz arī priekšlikumi saistībā ar preventīvo kaisīšanu uz valsts galvenajiem autoceļiem. Kā ziņots, satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kuri ved uz skolām un slimnīcām.
Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darbvietās, Valsts darba inspekcijano šodienas veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi. Pārbaudes plānotas no šodienas līdz 30.novembrim.
Turpinām ziņas
Piektdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem un jaunajiem zinātniekiem pasniegtas Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs" balvas. Nominācijā "Ģimene lauku sētā" veicināšanas balvu saņēma Preiļu novada zemnieku saimniecība „Palmas”, kurā saimnieko Kļavinsku ģimene. Jau ziņots, ka prēmiju "Sējējs" laikā no 1989.gada līdz 1992.gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. Bet 1994.gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994.gada konkurss "Sējējs" tiek rīkots katru gadu, un laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.
Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā šonedēļ, 22. oktobrī pulksten četros pēcpusdienā norisināsies pasākums „Izšūti dvieļi tautu tradīcijās”.Sadarbībā ar ukraiņu biedrību „Javir” un baltkrievu biedrību „Spatkanne” pasākuma apmeklētāji iepazīsies ar ukraiņu un baltkrievu kopīgo tautu tradīcijās – izšūtiem dvieļiem – rušņikiem. Šie dvieļi tiek darināti no pašausta auduma. Rušņiki plaši tiek izmantoti dažādos godos: radībās, kristībās, kāzās, bērēs un kalendāra rituālos. Dvieļu rakstiem ir sava nozīme. Par rušņiku vēsturi, pielietojumu, darināšanu varēs uzzināt vairāk, apmeklējot pasākumu.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē, svētdien, 25.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja no vasaras laika, kad pulksten 4os no rīta pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Savukārt pāreja atkal uz vasaras laiku notiks pavasarī, 2016.gada 27.martā plkst.3 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik naudas nepieciešams slimnīcām? Kur skatāma Līvānu stikla izstāde? Un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Veselības ministrija iesniegusi valdībā pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu. Lielākā summa nepieciešama Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai – 2, 1 miljons eiro, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai – 1,6 miljoni eiro. Savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai lūgts piešķirt 96 tūkstoši 129 eiro. Pagaidām akceptu šādam plānam gan nav devusi Finanšu ministrija, jo Veselības ministrijas plāns paredz piešķirt fnaudu 11 ārstniecības iestādēm ne tikai par šogad plānoto saistību jeb to saistību, kas vēl nav samaksātas, segšanai, bet arī jau faktiski apmaksāto saistību segšanai.to Finanšu ministrija lūgusi precizēt papildu nepieciešamā finansējuma apmēru, to paredzot tikai plānoto un nesegto maksājumu apmērā.
No šodienas darba dienās tiks piemērota 25% atlaide biļetēm dienas vilcienos un kopumā atlaide tiks piemērota četrdesmit sešiem vilcienu reisiem. Pasažieru pārvadājumu departamenta vadītājs Ivars Zaļais skaidro, ka šī atlaide jau regulāri tiek piemērota ziemas sezonā darba dienu vilcieniem, lai pasažieriem nodrošinātu pieejamāku pakalpojumu. Šosezon atlaide būs spēkā līdznākamā .gada 23.aprīlim. Atlaides biļetēm vienam braucienam tiks piemērotas arī vienpadsmit elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Aizkraukle-Rīga.
Turpinām ziņas
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību cilvēku tirdzniecības jautājumu risināšanai, vakar Eiropas Savienība atzīmēja dienu cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Saskaņā ar "Eurostat" datiem par 2010.-2012.gadu, 80% no visiem reģistrētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem Eiropas Savienības valstīs ir sievietes, bet 70% cilvēku tirgotāju ir vīrieši. 16% reģistrēto upuru ir bērni - gan zēni, gan meitenes. Visizplatītākā cilvēku tirdzniecības forma ir seksuālā ekspluatācija, kam visvairāk pakļautas sievietes un meitenes, veidojot 95% no iesaistītajiem. Ekspluatācija piespiedu darbam ir 19% no visiem zināmajiem gadījumiem, un 71% gadījumā šādai verdzībai tiek vervēti vīrieši. Latvijā lielākoties vervē meitenes un sievietes, lai pārdotu fiktīvajām laulībām un seksuālai ekspluatācijai ārzemēs.
Līdz 10. novembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē apskatāma Līvānu stikla kausēšanas darbnīcas izstāde „Mirkļi stiklā”, aicinot iepazīt stiklu kā plastisku materiālu un izstādes noslēgumā piedalīties stikla radošajā darbnīcā. Līvāni ir pilsēta ar senām stikla mākslas tradīcijām, tāpēc izstādē apmeklētāju uzmanībai ir piedāvāti stikla izstrādājumi – dekori un interjera priekšmeti, šķīvji, rotaslietas, iedzīvinot materiāla pārvērtības, kas rodas to kausējot, slīpējot vai apstrādājot citā tehnikā. Iepazīt stiklu kā plastisku materiālu tagad var gan Līvānu mākslas un amatniecības centrā, gan arī Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā, jo tur izveidota stikla kausēšanas darbnīca. Līvānu pilsētā ir stingri apņēmušies saglabāt kādreizējās stikla fabrikas tradīcijas, kas līdz ar fabrikas slēgšanu pamazām tiek aizmirstas.
Un vēl
Nedēļas pirmajā pusē nokrišņu tikpat kā nebūs, taču bieži debesis būs mākoņainas, savukārt ceturtdien un piektdien visā Latvijā brīžiem līs, tomēr nokrišņu joprojām būs samērā maz, liecina prognozes. Līdz pat ceturtdienai gaisa temperatūra naktīs būs lielākoties +1..+6 grādi, vietām Vidzemē un Latgalē, debesīm skaidrojoties, līdz 0..-3 grādiem, bet dienās ap +7..+12 grādiem. Nedēļas otrajā pusē, kad ciklons ienesīs mitrāku gaisu no Atlantijas okeāna, naktis kļūs siltākas un sals vairs nav gaidāms. Pašreizējas prognozes rāda, ka mēneša beigās iespējams arī sniegs, tomēr prognozes nav pārāk stabilas un ticamas. Jau vestīts, ka līdz šim oktobris bijis netipiski sauss. Līdz šim nokrisnu daudzums sasniedz aptuveni vienu procentu no mēneša normas.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ar ko Jēkabpilī darba vizītē iepazīsies valsts prezidents? Kādā projektā iesaistījusies Koknese? Un Arī šogad meklēs gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt darba vizītē ieradīsies Jēkabpili, kur apmeklēs vairākus uzņēmumus un jauno basketbolistu treniņu.Kā liecina prezidenta darba kārtība, Vējonim no rīta paredzēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa "Kritušiem par tēviju 1918-1920", bet vēlāk tikšanās ar Jēkabpils pašvaldības vadību un deputātiem un Jēkabpils 3.vidusskolas apmeklējums. Tāpat prezidents apmeklēs tiltu konstrukciju būves uzņēmumu "Viadukts", bet pēc tam viņš viesosies daudznozaru uzņēmumā SIA "Ošukalns". Prezidentam darba vizītes laikā plānotas arī darba pusdienas ar pilsētas domes vadību, mākslas galerijas "Manss" un dārzniecības "Sedumi" apmeklējums.Pēc tam Vējonis apmeklēs apģērbu ražošanas uzņēmumu SIA "Viola-Stils", kā arī jauno basketbolistu treniņu.Vizītes noslēgumā prezidents tiksies ar Jēkabpils jauniešu domi un pilsētas iedzīvotājiem. Ar jēkabpiliešiem tikšanās Krustpils kultūras namā paredzēta pulksten piecos pēcpusdienā.
SIA "Maxima Latvija" atzīta par cietušo kriminālprocesā par veikala "Maxima XX" sabrukšanu Zolitūdē, ziņo raidījums "De facto". "Maxima Latvija" juridiskais pārstāvis Oskars Rode raidījumam skaidroja, ka uzņēmums ir apdrošinājis savus īpašumus, preces. Aprēķināts, ka traģēdijā kompānija zaudējusi 1,7 miljonus eiro - veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs. Raidījums vēsta, ka uz kompensācijām pieteicies arī uzņēmums "Tineo", kas bija veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, tieši no šīs kompānijas "Maxima" īrēja telpas Priedaines ielā. "Tineo" pieprasītā kompensācijas summa ir kādreiz par ēku samaksātā - 4,4 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Nacionālais veselības dienests par 40 tūkstošiem eiro ģimenes ārstu vajadzībām iepircis svarus, kas vēlāk izrādījušies neatbilstoši prasībām, vēsta raidījums «Nekā personīga». Kopumā 2011.gadā iepirkti 209 svari. Nepilnību dēļ valsts par iepirkumu nesaņēma Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tādēļ par iekārtām bija jāsamaksā no valsts budžeta. Iekārtas piegādāja SIA «Arbor Medical Korporācija». Kā vēsta raidījums, pāris gadu gan visi ar iekārtām bijuši apmierināti, līdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatējis, ka mediķi šos svarus nedrīkst izmantot, jo tie neatbilst Medicīnisko iekārtu direktīvai.
Kokneses novada dome kā projekta partneris ir iesaistījies triju valstu – Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas – Hanzas pilsētu kopīgā tūrisma attīstības projektā „Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”, kas tika iesniegts un apstiprināts Centrālbaltijas jūras reģiona programmā. Projekta īstenošana jau sākusies un ilgs līdz 2018.gada jūnijam. Kokneses novada dome Hanzas projektā iegādāsies aprīkojumu izstāžu, gadatirgu organizēšanai, iepirks un uzstādīs divus elektroniskos tūristu skaitītājus, veiks vizuālu un tehnisku Kokneses novada tūrisma mājaslapas uzlabošanu, uzstādīs interaktīvo skārienjutīgo ekrānu pie Tūrisma informācijas centra, ar pārējiem projekta partneriem veiks kopīgas mārketinga aktivitātes, mobilās aplikācijas un video izveidi, vienotā Hanzas pilsētu stendā piedalīsies Starptautiskajās Hanzas dienās un starptautiskos tūrisma gadatirgos Baltijas valstīs un Vācijā 2017.gadā un 2018.gadā.
Un vēl
Arī šogad līdz 2016.gada sākumam ikviens interesents var iesūtīt, viņaprāt, atbilstošākos kandidātus 2015.gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un gada savārstījuma titulam. Kā liecina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas mājaslapā publicētā informācija, titula pretendentus var pieteikt, sūtot e-pasta vēstuli "gadavards@inbox.lv". Latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja notiek kopš 2003.gada katrā gadumijā. Pērn par gada vārdu nosaukts vārds "ausīši", nevārdu - "aplikācija", bet pie spārnotā teiciena titula tikuši deputātu Ingunas Sudrabas un Artusa Kaimiņa teicieni "Nē, tā es neesmu" un "Tu zini, kas es esmu!?".
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai dziesmu svētki var zaudēt savu būtību? Kāda administratīvi teritoriālā reforma Latvijā būtu visiem izdevīga? Un Kādu neparastu TOP veidos sanitārās tehnikas ražotāji?
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apjomīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu sāks skatīt 8.decembrī. Jau ziņots, ka, Zolitūdes traģēdijas lietai nonākot tiesā,to koleģiāli izskatīs trīs tiesneši un rezervē būs vēl ceturtais, lai nodrošinātos, ka apjoma ziņā vērienīgākās lietas izskatīšana noritētu raiti. Paredzēts, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanu vadīs tiesnesis Erlens Ernstsons. Tiesas kolēģijā strādās arī tiesneses Dzintra Zemitāne un Aiga Freimane. Savukārt par ceturto jeb tā dēvēto rezerves tiesnesi nozīmēta Elīna Leitāne. Šie tiesneši tiks atbrīvoti no darbiem citos tiesu procesos, lai pilnībā varētu koncentrēties Zolitūdes lietai. Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijā, kas notika 2013.gada 21.novembrī, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Gadījumā, ja tiks nolemts, ka Mežaparka estrādē lielajos dziesmu svētku koncertos nedrīkst atrasties vairāk par 7 tūkstoši 400 dalībniekiem, zudīs pašu svētku būtība, uzskata kordiriģents Ints teterovskis. Viņš pauda, ka lielā mērā tieši pateicoties dziesmu svētkiem un iespējai dziedāt kopā uz lielās skatuves, Latvijā ir attīstījušies daudzi kori. Teterovskis arī pieļāva, ka būtu jāuzaicina neatkarīgi eksperti, kas vēlreiz izvērtētu pieļaujamo dalībnieku skaitu Mežaparka estrādē. Jau ziņots, ka ceturtdien Mežaparkā tikās kultūras ministre un Rīgas domes pārstāvji, lai pārrunātu estrādes ietilpību, gatavojoties 2018. gadā gaidāmajiem svētkiem. Darba grupa risinās jautājumu par to, lai svētkos varētu piedalīties 13 tūkstoši dalībnieku, kā arī par skatītāju rindu palielināšanu.
Turpinām ziņas
No pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka Latvijā būtu jāsaglabā novadi, bet jāizveido otrā līmeņa pašvaldības – apriņķi. Tad novadu pašvaldības saglabās “kabinetus un automašīnas” un nebūs politiskas pretestības administratīvi teritoriālajai reformai. Viņaprāt, Latvijā varētu saglabāt novadus un republikas pilsētas, bet izveidot 26 vai 28 apriņķus. Apriņķi būtu otrā līmeņa pašvaldības, dažos gadījumos to robežas pat varētu sakrist ar novadu robežām. Viņaprāt, šādu reformu var īstenot pusgada laikā, pārdalot funkcijas un naudu starp novadiem un apriņķiem. Jau ziņots, ka šādu viedokli, par otrā līmeņa pašvaldību izveidi, atbalsta arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs
Latvijas lielāko augstskolu – Latvijas universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes arodbiedrību pārstāvji pauž satraukumu par to, ka, veicot pedagogu algu reformu, augstskolu pasniedzēju atalgojums netiek palielināts un paliek krīzes gadu līmenī. Latvijas universitātes arodbiedrības priekšsēdētāja Rasma Mozere norāda, ka nav saprotams, kāpēc tiek pārskatīta vispārējās izglītības skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa, bet augstskolu un koledžu pedagogu atalgojums tiek ignorēts, jo nevar būt tā, ka pirmsskolas izglītības iestādes pedagogs saņem augstāku atalgojumu kā lektors universitātē, kā to pašlaik paredz Ministru kabineta noteikumu projekts. Arodbiedrībām nav iebildumu pret lielāku atalgojumu bērnudārzu pasniedzējām, taču izglītības jomas atalgojumam nepieciešama gradācija.
Un vēl
Sanitārās tehnikas ražotāji sākuši Latvijā vēl nebijušu projektu par labāko publisko dāmu un kungu istabu jeb tualešu topa veidošanu un aicina ikvienu iesaistīties projektā un pieteikt, viņuprāt, labākās sabiedriskās tualetes. Kopā ar nozares ekspertiem tiks izveidots Latvijā gaumīgāko tualešu tops, kas tiks paziņots 19.novembrī - Starptautiskajā tualetes dienā. Ikviens var pieteikt publiskās tualetes, sūtot fotogrāfiju un aprakstu uz e-pastu "TOP15@damistabas.lv". Labierīcības var pieteikt trīs kategorijās - sabiedriskās vietas, sociālās nozīmes ēkas, kā arī biroji un industriālās celtnes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāds būs algas pieaugums skolotājiem Jēkabpilī un novados, saskaņā ar jauno algu modeli? Kāda situācija Latvijā ir ar HIV un AIDS saslimstību? Un Kāds pētījums tiks veikts par latvijas dzeramo ūdeni?
Latvijas Izlgītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir veikusi aprēķinus un izveidojusi tabulu jaunā pedagogu algu modeļa ietekme uz skolotāju algām pašvaldībās. Saskaņā ar arodbiedrības aprēķiniem aptuvenā algu amplitūda eiro Jēkabpils skolotājiem būs no 31 līdz 93 eiro, Krustpils novada – no 2 līdz 125 eiro, Jēkabpils novada – no 11 līdz 25 eiro, Aknīstes novadā algām klāt nāks – 5 eiro, tikpat arī Viesītes novadā – 5 eiro, bet Salas novadā – saskaņā ar jauno modeli, skolotāju algas paliks bez izmaiņām. Plašāk ar LIZDA aprēķiniem var iepazīties portālā radio1.lv publicētajā tabulā.
Jēkabpilī svētdien kāds autovadītājs mēģinājis dot kukuli policijas darbiniekam 10 eiro apmērā. Viņš kukuli devis, lai netiktu noformēts protokols par atļautā maksimālā ātruma pārsniegšanu. 1982.gadā dzimušais vīrietis aizturēts Varoņu ielā, par notikušo uzsākts kriminālprocess.
Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrētas 963 kravas automašīnas, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas apkopotā informācija. Populārākā kravas automašīnu marka 2015.gada deviņos mēnešos bija VOLVO, - reģistrēts 371 šāds spēkrats. Seko Mersedes-Benz ar 294 automašīnām un Scania ar 181 spēkratu. Tāpat šogad iegrāmatotas 54 DAF automašīnas, 34 MAN, 16 "Iveco", 12 "Renault" un viena "Terex" kravas automašīna. Pērn Latvijā deviņos mēnešos reģistrēja 766 kravas automašīnas, bet gadā kopumā - 979 spēkratus.
Turpinām ziņas
Latvijā ir otrs augstākais saslimstības ar HIV rādītājs Eiropas Savienībā aiz Igaunijas, šodien, atklājot informatīvo kampaņu par HIV, sacīja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Viņa norādīja, ka Latvijā 17 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem ir inficējušies ar HIV. Igaunijā šis rādītājs ir 24 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet, piemēram, Lietuvā un daudzās citās valstīs ar HIV inficējušies ir seši cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tāpat Latvijā HIV bieži tiek atklāts novēloti, jau AIDS stadijā. Speciāliste arī stāstīja, ka Latvijā pieaug infekcijas izplatīšanās gadījumu skaits, kas iegūts heteroseksuālā ceļā. Tāpat satraucoši ir tas, ka 30% cilvēku HIV ieguvuši nezināmā izplatības ceļā. Pagājušā gada laikā Latvijā pirmreizēji reģistrēti 347 jauni HIV un 171 AIDS saslimšanas gadījums. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos šie rādītāji attiecīgi ir 165 un 42.
Šajās dienās Briselē Pasaules Meteoroloģijas izstādē sapulcējušies meteorologi no visas pasaules, lai nodemonstrētu savas jaunākās tehnoloģijas. Meteorologi meklē aizvien jaunas iespējas, piemēram, apzināties ogļskābās gāzes rādītājus Klusajā okeānā. Uzzināt šo informāciju kļuvis iespējams, pateicoties Taivānas universitātes centieniem, kas izgatavojuši kaitīgo izmešu mērītājus. Kāds Vācijas uzņēmums izgudrojis sensorus, kas var noteikt zibens trieciena vietu. Izstādē demonstrētie video arī apliecina, ka uzņēmumi stājas pretī dabas stihijām ar tādām metodēm, kādas daudziem nemaz nebija zināmas. Piemēram, lidmašīna, ielidojot mākonī, izsmidzina ķimikālijas, kas salauž vai izšķīdina lielus krusas graudus, lai zemi tās sasniedz nekaitīgā izmērā vai lietus veidā.
Un vēl
Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tajā skaitā radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā. Divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī visā Latvijas teritorijā, un tas ļaus apkopot arī jaunākos datus, tādējādi pierādot, ka Latvijā radona piesārņojuma problēma nepastāv, līdz ar to turpmāk nebūtu nepieciešami papildu pētījumi. Pētījuma izmaksas būs apmēram 11 tūkstoši eiro apmērā, un to veiks Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju.