Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 29.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņas: Vai pedagogiem nāksies strādāt uz pusslodzi? Kādi pasākumi notiks šodien jēkabpilī? Un Kādu sodu Jēkabpils rajona tiesa piemērojusi z'īdaini smagi piekāvušajiem vecākiem?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šodien un rīt rīkos konferenci par izaicinājumiem un risinājumiem Latvijas reģionu attīstībai. Konferencē nozares eksperti spriedīs par izaicinājumiem un risinājumiem teritorijas attīstības plānošanā, kā arī sniegs labās prakses piemērus. Konferences pirmā diena būs veltīta attīstības plānošanas izaicinājumiem reģionos, publisko pakalpojumu pieejamībai un uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas pašvaldībās. Savukārt rīt eksperti pārrunās reģionālās attīstības pasākumus Latvijā - gan esošo pasākumu īstenošanu, gan arī priekšlikumus jauniem pasākumiem. Plānots, ka konferencē piedalīsies politikas plānotāji, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju, augstskolu un biedrību pārstāvji.

Ja visi pedagogi, ieviešot jauno darba samaksas modeli, vēlēsies strādāt pilnu darba slodzi, būtu nepieciešams aptuveni par 10-15% mazāks pedagogu skaits. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norāda, ka jau tagad ne visi pedagogi strādā pilnu slodzi, līdz ar to arī turpmāk skolotāji varēs strādāt nepilnu slodzi. Ministre sacīja, ka darbs šobrīd ir vērsts uz to, lai katrs skolotājs neatkarīgi no vietas, kur viņš strādā, saņemtu vismaz 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tai pat laikā ministre atzina, ka jaunais darba samaksas modelis negarantēs algas pielikumu katram skolotājam. Šodien paredzēts, ka notiks pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde, kurā pedagogu arodbiedrība un vairāku ministriju pārstāvji mēģinās rast vienošanos izglītības sektora sakārtošanai.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils domes Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa piedalīsies Metodiskajā konferencē “Kompetenču pieeja izglītībā”, kas norisināsies Jēkabpils 3.vidusskolā. Konferenci organizē Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļa un Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvalde sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas un novadu skolotāju metodiskajām apvienībām.

Šodien plkst. 17.30 Krustpils pilī pasākumu cikla „Ceturtdiena pilī” ietvaros notiks pērļošanas nodarbība. Pasākuma tēma - gatavošanās Latvijas valsts dzimšanas dienai.

Šodien un rīt Kino Mītnē, Jēkabpils tautas namā, notiks 19. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma papildseansi – Filma "Krievu dzenis" šodien Kino Mītnē plkst. 18.00! Režisora Čeda Grasijas pirmā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir dumpinieciskas spriedzes, netradicionāla aktīvisma un brīdinošu mājienu pilns trilleris; savukārt rīt sešos vakarā Kino Mītnē skatāma filma “Hiphoperācija”. Dzirkstoša prieka un sirsnības pilns vēstījums par Jaunzēlandes saliniekiem – Ginesa rekordu grāmatā iekļauto pensionāru hiphopa grupu.

Un vēl

Jēkabpils rajona tiesa vakar piespriedusi reālus cietumsodus Jēkabpilī zīdaini smagi piekāvušajiem vecākiem. Zīdaiņa mātei tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, bet zīdaiņa tēvam - brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Notiesātajiem būs jāizmaksā cietušajai pusei, ko pārstāv bāriņtiesa, arī materiālā kompensācija. Tēvam jāsamaksā - 2000 eiro, mātei - 6000 eiro, kā arī jāsedz 1260 eiro kompensācija, ko cietušajai pusei jau ir izmaksājusi valsts. Pilns spriedums minētajā lietā būs pieejams no 11.novembra.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kur šogad norisināsies reģionālo uzņēmēju biedrību kongress? Kādas pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā varētu radīt patvēruma meklētāju ierašanās? Un Kādiem nolūkiem cilvēki visbiežāk lieto planšetdatorus?

Līdzīgi kā ar aspirīnu nevar izārstēt nopietnas slimības, ar pēdējos gados Eiropas Centrālās bankas īstenoto naudas drukāšanu nevar izkustināt kopš krīzes sastingušo eirozonas ekonomiku. Šāds viedoklis izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē, kuras uzdevums bija noskaidrot, kā panākt izaugsmi augsta valsts parāda apstākļos. Ekonomisti norāda - šobrīd Eirozonas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības radījis zemais eiro kurss, kas nav drošs pamats. Savukārt eirozonas valstu valdības, paļaujoties, ka Eiropas Centrālā banka izpirks sliktos vērtspapīrus un vajadzības gadījumā sniegs palīdzību, arvien gausāk virza strukturālās reformas. Eksperti uzskata – pārāk augsti valstu parādi valdībām var likt celt nodokļus, lai gūtu naudu to apkalpošanai. Tas savukārt mazinās ekonomikas izaugsmes tempus. Ar šiem riskiem rēķinās komercbankas. Tāpēc vairās kreditēt uzņēmumus valstīs, kur aizvien ir augsts budžeta deficīts un parādu līmenis.

Pēc mēneša, 27.novembrī Ogrē notiks otrais Latvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress "Reģionālās attīstības koncepcija. Valsts. Pašvaldība. Uzņēmēji". Kongresa uzmanības centrā būs reģionālās attīstības stratēģijas, analizējot un diskutējot par sadarbības nepieciešamību starp pašvaldību un uzņēmējiem tās tapšanā un ieviešanā. Kongresa tematu aktualizē publiskajā telpā un politikā atjaunotā saruna par reģionālo reformu. Kongress Ogrē ir nākamais solis pagājušajā gadā Mārupes uzņēmēju biedrības iedibinātās prakses nostiprināšanā. Kongresā aicināta piedalīties arī Jēkabpils uzņēmēju biedrība.

Turpinām ziņas

Ārsti atzinīgi vērtē aizliegumu pārdot nepilngadīgajiem enerģijas dzērienus, jo tie pusaudžu veselībai nodara ļaunumu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisija otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadu vecumam. Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Neraugoties uz sabiedrības aizdomām, patvēruma meklētāju ierašanās varētu nest pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā - vēl vienas etniskās grupas pārstāvju ieplūšana varētu mazināt sabiedrības dalīšanos latviešos un krievos, uzskata komunikācijas zinātņu doktore un uzņēmēja Olga Procevska. Viņa norādīja, ka iespēja paskatīties uz apkārtējo vidi un cilvēkiem no cita skatu punkta ļautu sabiedrībai pamanīt, ka mums ir daudz vairāk kopīga, nekā domājam. Pētniece pauda, ka no krievvalodīgajiem bēgļu pieņemšana prasītu ne vien spēju akceptēt jaunpienācējus, bet arī spēju pārvarēt aizvainojumu, kas tiek glabāts pret Latvijas politisko sistēmu. Savukārt latviešiem būtu jāparvar sajūta, ka patvēruma meklētāji, neraugoties uz valsts ekonomiskajām iespējām, tiek uzspiesti no Eiropas Savienības iestāžu puses.

Un vēl

Katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu planšetdatoru izmanto darbam vai mācībām – rediģē teksta dokumentus, veido prezentācijas vai lieto citas darbam paredzētas programmas, atklāj jaunākais pētījums. Likumsakarīgi, ka jau 20% planšetdatora īpašnieku to uzskata par “darba instrumentu”. Tas ir ērtāks par klasisko datoru un piedāvā plašākas produktivitātes iespējas nekā lielākā daļa viedtālruņu. Kopumā Latvijā 38% aptaujāto iedzīvotāju mājsaimniecībās ir planšetdators, un visbiežāk tas tiek izmantots interneta pārlūkošanai, informācijas meklēšanai, e-pastu sūtīšanai un sociālajiem tīkliem.

Radio1 ziņas pulksten 11.00 -12.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik var nopelnīt ar vienu kilogramu Latvijas dabas resursu? Cik lielu summu viltojumu dēļ zaudē apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanas nozare? Un Kāds noslēpumains kosmosa objekts tuvojas zemei?

Nodarbinātības valsts aģentūras reģionālās mobilitātes veicināšanas programmā šī gada deviņos mēnešos iesaistījušies 136 cilvēki. Nodarbinātības valsts aģentūrakomersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu īsteno kopš 2013.gada pavasara. Tas paredz, ka cilvēkiem, kas darbu atrod tālu no mājām pirmo četru darba mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Arī šogad visvairāk reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma dalībnieku ir Latgalē - 39%, tad seko Kurzeme - 24%, Vidzeme - 16%, Zemgale -12% un Rīgas reģions - 9%. Lielākā daļa jeb 97% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3% - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā, ir 400 eiro.

Latvijā ir viens no zemākajiem resursu izmantošanas efektivitātes rādītājiem Eiropas Savienībā, vēsta laikraksts "The Financial".Par vienu kilogramu dabas resursu Latvijā iekšzemes kopproduktā tiek nopelnīti 49 eirocenti. Vēl zemāka efektivitāte konstatēta Igaunijā, kur, izlietojot vienu kilogramu resursu, tiek nopelnīti 42 eirocenti. Paši zemākie rādītāji ir Rumānijai, kura nopelna tikai 32 eirocentus par kilogramu, un Bulgārija, kura nopelna 30 eirocentus par kilogramu. Visaugstākā produktivitāte ir Luksemburgā, kur par katru izlietoto kilogramu valsts iekšzemes kopprodukta saņem 3,94 eiro. Nīderlandē šis rādītājs ir 3,82 eiro par kilogramu, savukārt Lielbritānijā - 3,28 eiro par kilogramu izejvielu.

Turpinām ziņas

Latvijā uz vietas eiro vilto reti, un kopumā valstī ir salīdzinoši neliela viltoto banknošu apgrozība. Statistika liecina, ka no šī gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim no apgrozības Latvijā izņemtas banknotes 440 tūkstoši 650 eiro apmērā, kas ir par 30 tūkstoši vairāk kā 2014. gada pirmajos desmit mēnešos. Visvairāk viltotāji iecienījuši 50 eiro banknoti. Policija norāda, ka Latvijā nav tehnoloģijas, lai viltotu eiro banknotes. Latviju izmanto kā viltotās naudas realizācijas valsti, taču niecīgais daudzums neatstāj iespaidu uz ekonomiku. Novērots, ka krāpnieki ar viltotām banknotēm mēdz norēķināties mazos veikalos vai tūristu suvenīru veikalos un stendos, kur visticamāk nav iekārtas, kas pārbauda naudas īstumu.

Katru gadu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanas nozare Latvijā viltojumu dēļ zaudē vairāk nekā 70 miljonus eiro, liecina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja pētījums. Tas ir 22,5% no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī. Igaunijā zaudējumi mērāmi 32 miljonu eiro apmērā jeb 11,7% no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 83 miljonu eiro apmērā jeb 23% no kopējā pārdošanas apjoma.
Kopumā Eiropas Savienībā šajā nozarē tiek nodarīti vairāk nekā 26 miljardu eiro lieli zaudējumi katru gadu, kas ir gandrīz 10% no nozares kopējā pārdošanas apjoma 28 Eiropas savienības dalībvalstīs.
Zaudējumus var pārvērst arī 363 tūkstošos zaudētās darbvietās, jo legālie ražotāji un izplatītāji saražo un pārdod mazāk preču un līdz ar to viņi nodarbina mazāk darbinieku.

Un vēl

Zemes atmosfērā nākammēnes nonāks noslēpumains objekts,  kas visticamāk, ir tā dēvētie kosmiskie atkritumu, vēsta «Fox News», citējot zinātnieku teikto.Noslēpumainā objekta nonākšana planētas atmosfērā gaidāma piektdien, 13.novembrī. Zinātnieki norāda, ka objekts pēc nonākšanas Zemes atmosfērā, iegāzīsies Indijas okeānā, aptuveni simts kilometru attālumā no Šrilankas piekrastes. Noslēpumainā objekta tuvošanos atklāja Arizonas Universitātē bāzētais kosmosa izpētes centrs. Zinātniekiem līdz šim tā arī nav izdevies noteikt, kas tieši ir šis noslēpumainais objekts.

Radio1 ziņas pulksten 13.00 – 14.00 – 15.00

Radio1 ziņās klausieties:

Gandrīz pusei jeb 44% pedagogu Latvijā alga svārstās no 420 līdz 760 eiro mēnesī, savukārt 13% saņem mazāk par 420 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija.Vēl astoņiem procentiem pedagogu alga ir no 760 eiro līdz 830 eiro. Nedaudz vairāk jeb 12% pedagogu saņem lielāku atalgojumu - no 830 eiro līdz 940 eiro. Atalgojumu no 940 līdz 1000 eiro saņem 6% pedagogu. Atalgojumu virs 1000 eiro saņem 17% pedagogu. 16% pedagogu atalgojums svārstās no 1000 līdz 1500 eiro, savukārt 1% jeb 446 pedagogu saņem vairāk par 1500 eiro.

Oktobris līdz šim ziemāju graudaugu sējumiem ir bijis netipiski sauss, tāpēc lietus tiem ir ļoti vēlams, atzīst lauksaimnieki.Zemnieki norāda, ka līdzšinējā sausuma dēļ ziemas rapša sējumi Zemgalē attīstījās sliktāk nekā tam būtu bijis jānotiek, tajā skaitā arī sliktāk nekā Vidzemē un Latgalē, tāpēc daudzviet tos nācies pārsēt ar kviešu graudiem. Vienlaikus līdzšinējā gaisa temperatūra sējumiem ir bijusi labvēlīga, jo ir bijis samērā silts un šajā ziņā nevar sūdzēties. Jau ziņots, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm šogad Latvijā prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir vairāk nekā 2,5 miljoni tonnu, kas ir par 362 tūkstošiem tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad graudaugu kopraža bija 2,2 miljoni tonnas.

Latvijā būtiski samazinājies nabadzības līmenis, liecina "Bertelsmann Foundation" sociālā taisnīguma indekss. Pētījumā secināts, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauto cilvēku daudzums samazinājies no 37,9% sabiedrības 2011.gadā līdz 27,7% 2015.gadā. Eirozonas dalībvalstu vidū identificētas vēl tikai divas citas valstis, kurās novērots būtisks nabadzības līmeņa samazinājums. Arī Lietuvai un Slovākijai pērn izdevies ievērojami samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu. Nabadzība samazinājusies arī Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Igaunijā. Taču vislielāko nabadzības līmeņa kritumu krīzes laikā Eiropā pieredzējusi Polija, kura nav eirozonas dalībvalsts. Polijā nabadzības līmenis sabiedrībā samazinājies no 34,4% 2008.gadā līdz 25,8% 2015.gadā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Par cik lielu summu dāņi nopirkuši cūku kompleksu Miķelāni? Vai ir viegli atgūt Latvijas pilsonība, ja reiz pieņemts lēmums no tās atteikties? Un Kāpēc Ķīnas valdība nolēmusi atļaut lielāku dzimstību valstī?

Viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem, Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA "Latvi Dan Agro", kura īpašnieks ir Dānijas kompānija, izsolē par 1,2 miljoniem eiro iegādājies bankrotējušo Miķelānu cūku kompleksu Salas pagastā. SIA "Miķelāni bekons" valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš norāda, ka pēc iegādes novērsta vides piesārņošana, tiek sakopta teritorija un veikts ēku remonts. Ar Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi saskaņots teritorijas attīrīšanas plāns, kas jāizpilda līdz nākamā gada jūlijam. Šogad kopumā "Miķelānos" plānots investēt 0,5 miljonus eiro, līdztekus tam Jēkabpilī atverot gaļas veikalu, kur būs iespējams iegādāties Latvijā ražoto cūkgaļu. Vienlaikus Strazdiņš atzina, ka komplekss nopirkts situācijā, kad nozarē ir krīze zemo cenu un Krievijas embargo dēļ.

Saeima šodien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē.Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma. Plašāk lasiet portālā radio1.lv

Turpinām ziņas

Ukrainas notikumu dēļ krītoties rubļa kursam, Latvijā bijusi vērojama tendence, ka vairāki iedzīvotāji, kuri pirms tam bija pārgājuši Krievijas pilsonībā, atkal vēlējušies saņemt atpakaļ Latvijas pilsonību, raksta «Neatkarīgā».Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte stāstījusi, ka daži no šiem cilvēkiem bijuši sašutuši, ka tas nav tik vienkārši izdarāms - ja cilvēks reiz ir atteicies no Latvijas pavalstniecības, tad atgūt to iespējams, vienīgi izejot garo un gana komplicēto naturalizācijas procedūru. Tikmēr iedzīvotāju, kuri naudas dēļ gatavi veikt gana sarežģīto juridisko procedūru un mainīt savu valstisko piederību, Latvijā esot pietiekami daudz. 2014.gadā no Latvijas pilsonības atteicās 208 personas, jo iegūta citas valsts pilsonība. Sagatavot dokumentus Latvijas pilsonības nomaiņai pret Krievijas pilsonību maksā ap 600 eiro.

Ķīna šodien paziņoja par pretrunīgi vērtētās viena bērna politikas izbeigšanu un turpmāk visiem pāriem būs atļauti divi bērni, vēsta oficiālā ziņu aģentūra Siņhua. Aģentūra atsaucas uz valdošās Komunistu partijas izdoto komunikē pēc četru dienu sanāksmes Pekinā, kurā tika izstrādāta programma valsts ekonomikas attīstībai nākamajiem pieciem gadiem. Politika tika ieviesta 1979.gadā, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko radīja pārapdzīvotība. Tomēr iedzīvotāju novecošana, darbaspēka trūkums un pieaugošā dzimumu nelīdzsvarotība lika valdībai pirms diviem gadiem paziņot, ka dažām ģimenēm varēs būt otrs bērns. Atļauja audzināt otru bērnu 2014.gadā tika piedāvāta apmēram 11 miljoniem pāru. Tikai viens miljons pāru pieteicās uz šo atļauju, kas bija mazāk nekā iecerētie divi miljoni gadā, un ievērojami mazāk, nekā būtu nepieciešams, lai nodrošinātu iedzīvotāju skaita pašatražošanos.

Un vēl

Automašīnas iegāde bieži ir pagrieziena punkts cilvēka dzīvē, vai tas būtu pirmais personīgais auto vai jaunas, labākas mašīnas iegāde. Pēc jaunākajiem datiem latvieši iecienījuši vācu mašīnas –internetā visvairāk tiek meklētas BMW markas automašīnas, savukārt CSDD visvairāk reģistrēts Volkswagen markas auto.Pēc CSDD datiem, līdz 2015.gadam Latvijā reģistrēti 127 tūkstoši 724 Volkswagen markas automobiļi, CSDD TOP pieci atrodas Golf, Audi, Opel, BMW un Volvo.