Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 1.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī atklās jaunu atkritumu šķirošanas laukumu; Šodien plašāk informēs par Lāčplēša dienas un Valsts svētku svinēšanu Jēkabpilī; un Jēkabpils Mežaparkā notiks tradicionālais pusstundas skrējiens.

No šodienas Jēkabpilī, Zemgales ielā 24/1 darbu sāks jauns atkritumu šķirošanas laukums. Kā stāsta SIA "Jēkabpils pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka, līdz 2020.gadam no sadzīves atkritumiem būs jābūt atšķirotiem 50% otrreiz pārstrādājamā materiāla, tāpēc patlaban "Jēkabpils pakalpojumi" mērķtiecīgi pilnveido atkritumu šķirošanas iespējas Jēkabpilī, lai iedzīvotājiem tās būtu ērtākas un pieejamākas. Šķirošanas laukums iedzīvotājiem būs atvērts katru dienu no plkst.7 līdz 19. Šķirošanas laukumā bez maksas tiks pieņemts: stikls, PET, papīrs, drēbes un elektropreces. Par maksu iedzīvotāji šeit varēs atstāt nestandarta izmēra atkritumus un būvgružus.

Jēkabpils Kultūras pārvaldē šodien notiks Jēkabpils pilsētas domes vadības ik mēneša preses konference medijiem, kurā tiks atbildēts uz jautājumiem par šī brīža aktualitātēm pašvaldībā. Kā viens no jautājumiem būs arī par svarīgākajiem kultūras notikumiem novembrī un valsts svētku svinēšanu Jēkabpilī.

Šodien no plkst. 10.30– 14.30 Krustpils pilī notiks ALTUM un Ekonomikas ministrijas rīkots seminārs “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi un renovācijas process". Dalība seminārā bez maksas.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa šodien Jelgavā piedalīsies Nacionālā veselības dienesta rīkotajā sanāksmē. Kopīgas Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļas un attiecīgo reģionu pašvaldības pārstāvju sanāksmes notiek vienu reizi pusgadā un to mērķis ir apspriest un risināt aktuālos jautājumus veselības aprūpes organizēšanā un sadarboties veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt pēcpusdienā Kļaviņa Rīgā, ALTUM Konferenču zālē, piedalīsies diskusijā par Eiropas Savienības finanšu nākotni. Rīgā plānotajā diskusijā piedalīsies arī Eiropas Komisijas komisārs Ginters Etingers.

Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Andris Rutko šodien Valmierā piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības mājokļu politikas tīkla sanāksmē un diskusijā “Vai Latvijā ir jāattīsta dzīvokļu īres tirgus?”. Darba kārtībā jautājumi par mājokļu politikas tīkla stratēģiskajiem uzdevumiem, mājokļu politikas aktualitātēm un problēmjautājumiem, kā arī par īres maksas politiku - dažādu Latvijas pašvaldību pieredze un citi jautājumi. Tāpat notiks paneļdiskusijas par divām tēmām - “Mājokļu politikas aktualitātes Latvijā” un “Mājokļu politika; finansējuma piesaistes iespējas un riski”.

Un vēl

Jēkabpils Mežaparkā šodien pulksten sešos vakarā notiks tradicionālais pusstundas skrējiens. Pulcēšanās kā allaž pie kalnu namiņa. Uz skrējienu aicināti visi aktīva dzvīvesveida cienītāji.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 zinas klausieties: Teroraktā Manhetenā astoņi nogalinātie, bet vēl vairāki ievainoti; Nākamā gada valsts budžeta projektam saņemti vairāk nekā 400 priekšlikumi; un Šorīt apledojuma dēļ apgrūtināta braukšana uz daudziem autoceļiem.

Ņujorkas Manhetenas rajonā vakar kāds vīrietis ar kravas automašīnu sabrauca cilvēkus uz velosipēdistu celiņa, nogalinot vismaz astoņus un vairākus ievainojot, paziņoja Ņujorkas mērs Bils de Blāzio, kurš nosauca šo uzbrukumu par teroraktu. Iepriekš bija ziņots, ka šajā uzbrukumā nogalināti vismaz seši cilvēki un ievainoti vēl deviņi. Kad automašīna turpināja braukt un sadūrās ar citu spēkratu, uzbrucējs izlēca no tās, turot rokās divas šaujamieroča imitācijas, un Ņujorkas policija viņu sašāva un aizturēja. Uzbrukums, kura motīvs vēl nav noskaidrots, notika dažu kvartālu attālumā no Pasaules Tirdzniecības centra atrašanās vietas un no 11.septembra teroraktu upuru memoriāla laikā, kad Ņujorkā tika svinēts Helovīns. Uzbrucēja izmantotā kravas mašīna bija iznomāta.

Latvija Pasaules Bankas veidotajā "Doing Business" reitingā noslīdējusi par piecām vietām, 190 valstu konkurencē ieņemot 19.vietu, liecina publiskotais Pasaules Bankas pētījums. Pērn Latvija šajā reitingā ieņēma 14.vietu. Savukārt Lietuva reitingā no 21.vietas iepriekš pakāpusies uz 16.vietu, bet Igaunija saglabājusi 12.vietu. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8.vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai. Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā patlaban aktīvi tiek īstenotas "Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā" ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies nākamo gadu "Doing Business" reitingos.

Turpinām ziņas

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu. To skaits ir mazāks nekā dažos iepriekšējos gados, kas varētu būt skaidrojams ar politiķu pausto apņemšanos atteikties no tā dēvētajām "deputātu kvotām". Tas nozīmējot, ka nebūšot paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēja iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu, jau iepriekš par koalīcijas politiķu pausto nostāju vēstīja LETA. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" un 28 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 22.novembrī.

Junjelgavā piektdien, 3.novembrī pasākumā "Latvijas karavīrs laikmetu griežos" atklās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīto piemiņas zīmi - stēlu. Pasākumā pulcēsies vairāk nekā 300 jaunieši vecumā līdz 18 gadiem no dažādām Latvijas jaunatnes organizācijām - Jaunsardzes, biedrībām "Latvijas mazpulki" un "Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija", kā arī Sēlijas novada skolu jaunieši. No rīta jauniešu organizācijām norisināsies orientēšanās sacensības ar kontrolpunktiem Jaunjelgavas centra kultūrvēsturiskajās un nozīmīgākajās vietās. Savukārt Sēlijas novada skolās notiks biedrības "Latvijas ģenerāļu klubs" pārstāvju tikšanās ar skolu jaunatni un sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana. No plkst.12 līdz 14 Jaunjelgavas Vecpilsētas parkā būs apskatāma Nacionālo bruņoto spēku ieroču un ekipējuma izstāde, savukārt NBS Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri demonstrēs defilē programmu. Pasākums noslēgsies ar svinīgu lāpu gājienu uz Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem izveidoto piemiņas vietu Daugavas malā, kur tiks atklāta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītā piemiņas stēla.

Un vēl

Šorīt apledojuma dēļ apgrūtināta braukšana pa Valmieras, Vidzemes un Daugavpils šosejām, informē valsts AS "Latvijas Valsts ceļi". Braukšana apgrūtināta Valmieras šosejas posmā no Plāča līdz Strenčiem, Vidzemes šosejas posmā no Ieriķiem līdz Bērzkrogam un aiz tā, kā arī Daugavpils šosejas posmā no Lielvārdes līdz Pļaviņām. Apledojums veidojas uz reģionālajiem autoceļiem Rīgas, Aizkraukles, Bauskas, Cēsu, Limbažu un Ogres apkārtnēs. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus valsts autoceļu tīklā strādā 51 valsts "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienība.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Brexit sarunas atsāksies nākamnedēļ; Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī bija 21,6%; Lai arī politiķi pauduši apņēmību atteikties no "deputātu kvotām", nākamā gada budžeta projektam politiķi atkal iesnieguši priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu dažādiem mērķiem un projektiem; un Ceturtdien Latviju sasniegs jauns ciklons, bet nedēļas nogalē vairs nav gaidāmi lieli nokrišņi.

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet mikrouzņēmuma nodokļa režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. Kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 tūkstoši nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma. Nozares, kurās ir lielākais aplokšņu algu īpatsvars ir tirdzniecības un būvniecības nozares vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, savukārt mikrouzņēmuma nodokļa režīmā absolūts rekordists ir programmēšanas nozare.

Nākamā sarunu kārta par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības Beļģijas galvaspilsētā Briselē sāksies 8. novembrī. Par to paziņojis britu “Brexit” ministrs Deivids Deiviss. Viņš Lielbritānijas parlamentā paziņoja, ka oficiālā Londona vēlas intensīvākas sarunas, un lika noprast, ka sarunu procesu kavē oficiālā Brisele. Britu valdība patlaban arī izstrādājot plānus apmēram 300 politikas jomās dažādiem sarunu rezultātu variantiem. Tajos paredzēti konkrēti pasākumi, tajā skaitā jaunu darbinieku apmācība un nepieciešamo likumprojektu sagatavošana.

Turpinām ziņas

Lai arī politiķi pauduši apņēmību atteikties no "deputātu kvotām", nākamā gada budžeta projektam politiķi atkal iesnieguši priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu dažādiem mērķiem un projektiem. Deputāti rosina piešķirt 122 tūkstoši 377 eiro sporta nozarei, 56 tūkstoši 100 eiro - komandas sporta spēlēm, 181 tūkstoti 323 eiro - augstās klases sasniegumu sportam, bet vēl 12 tūkstoši 410 eiro - Latvijas Paralimpiskai komitejai. Finansējuma avots, pēc deputātu domām, varētu būt līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi priekšlikumu, kas paredz papildus finansējuma piešķiršanu 42 tūkstoši 789 eiro apmērā, kas nepieciešami saistībā ar likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina piešķirt 324 tūkstoši eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai un 145 tūkstoši eiro apmērā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Papildu finansējums 500 tūkstoši eiro apmērā tiek prasīts, lai nodrošinātu tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Tiek rosināts piešķirt 78 tūkstoši 51 eiro, lai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgākai ģimenes dzīves un darba saskaņošanai.

Vēl 83 tūkstoši 137 eiro esot nepieciešami saistībā ar sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem turpināt starpdisciplinārā sadarbības modeļa "Bērna māja" pilotprojektu. Vēl 62 tūkstoši eiro deputāts piedāvā piešķirt, lai sniegtu grūtniecēm un jaunajām māmiņām mērķētu un sistemātisku atbalstu krīzes grūtniecības gadījumos. Savukārt 69 tūkstoši 300 eiro vajadzīgi saistībā ar priekšlikumiem veikt preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanās skaita mazināšanai. Priekšlikumus budžeta iesnieguši arī citi deputāti, tajā skaitā opozīcijas frakcijas.

Un vēl

Ceturtdien Latviju sasniegs jauns ciklons, bet nedēļas nogalē vairs nav gaidāmi lieli nokrišņi, liecina "Global Forecast System" prognoze. Ceturtdien gaidāms lietus un migla, piektdien vairs tikai nedaudz līs, novembra pirmās brīvdienas varētu paiet bez būtiskiem nokrišņiem. Pūtīs lēns vējš, brīvdienās - mērens dienvidu vējš. Debesis pārsvarā segs mākoņi. Nedēļas nogalē gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā tā nenoslīdēs zem nulles naktī un nepārsniegs +10 grādu dienā. Sagaidāms, ka nākamajā darba nedēļā laikapstākļus galvenokārt noteiks anticiklons un nokrišņu būs maz. Ilgtermiņa prognozes liecina, ka šomēnes gaidāma mazāka ciklonu aktivitāte, līdz ar to būs mazāks vētru un stipru nokrišņu risks. Arī stabils sals prognozēs pagaidām nav redzams.

Radio1 ziņas pulksten 14.00 -15.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu ministrijas nākamā gada galvenā prioritāte – valsts austrumu robežas stiprināšana; Kartupeļu glabāšanas laikā šogad varētu būt lielāki ražas zudumi nekā pagājušajā gadā; un Katoļu un luterāņu baznīcu līderi Reformācijas 500.gadadienā lūdz piedošanu par Reformācijas laikā pastrādāto vardarbību.

Iekšlietu ministrijas nākamā gada galvenā prioritāte – valsts austrumu robežas stiprināšana. 2018. gadā šim mērķim atvēlēs 3,7 miljonus eiro un plānots, ka jāpabeidz žoga izbūve uz robežas ar Krieviju, bet uz robežas ar Baltkrieviju žogs jāsāk būvēt. Kopā žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izmaksās vairāk nekā 10,5 miljonus eiro. Žogs būs divu metru augstumā, tā augšējā daļā būs dzeloņstieples. Tas nebūs monolīts žogs, bet ar zināmiem pārtraukumiem uz robežas. Tas attiecas uz dabiskajiem šķēršļiem - ezeriem, purviem, upēm. Žoga garums būs aptuveni 120 kilometri no 172,9 kilometriem Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Francijā šodien beidzas ārkārtas stāvoklis, ko valstī ieviesa pirms diviem gadiem, kad Parīzi satricināja terorakti ar lieliem upuriem. Turpmāk ārkārtas stāvokli aizstās pasākumi, ko paredz prezidenta Emanuela Makrona nesen parakstītais jaunais pretterorisma likums. Taču ne visi Francijas politiķi šim solim piekrīt. Kritiķi norāda, ka tas ir pāragri, jo terorisma draudi arvien Francijā ir lieli. Ārkārtas stāvokli Francijā ieviesa pēc 2015.gada 13.novembrī notikušajiem teroraktiem. Tajos dzīvību zaudēja 130 cilvēki, bet vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Šis kļuva par Francijas vēsturē asiņaināko, vienas nakts laikā veikto teroraktu. Atbildību uzņēmās teroristiskais grupējums „Daīš”. Francijas varas iestādes reaģēja ātri, visā valstī ieviešot ārkārtas stāvokli. Taču arī tas nepasargāja Franciju no virknes uzbrukumu arī turpmāk.

Turpinām ziņas

Lauku atbalsta dienests no 16.oktobra līdz 1.novembrim Vienotā platības maksājuma avansus izmaksājis vairāk nekā 85% klientu. Dienests ir sācis arī maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Kopumā šogad oktobrī ir izmaksāti 95 miljoni eiro atbalsts, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir par 68% vairāk. Vienotā platības maksājuma avansa atlikušo daļu plānots izmaksāt līdz šā gada beigām.

Kartupeļu glabāšanas laikā šogad varētu būt lielāki ražas zudumi nekā pagājušajā gadā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norāda, ka kartupeļu raža oktobrī nav bijusi tik laba. Šur tur būs arī nenovāktas platības, kas gan vairāk attiecas uz Latgali, taču arī citviet kāda daļa paliks nenovākta. Lietavu dēļ kartupeļi šogad tika vākti vēlāk un to novākšana turpinājās arī oktobrī. Līdz ar to paredzam, ka kartupeļi lielākoties uzglabāsies slikti un to glabāšanas laikā būs lielāki zudumi nekā pagājušajā gadā. Tajā pašā laikā ražības ziņā šis gads ir labāks nekā iepriekšējais, bet kopējo ražas apmēru negatīvi ietekmēja vēlā ražas novākšana un tas, ka daļa platību noslīka plūdos.

Un vēl

Katoļu un luterāņu baznīcu līderi vakar - Reformācijas 500.gadadienā - nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā lūdz piedošanu par Reformācijas laikā un sekojošos gados pastrādāto vardarbību. Pirms piecsimt gadiem, 1517.gadā Vācijas pilsētā Vitenbergā, vācu teologs Mārtiņš Luters aizsāka Reformāciju, kuras rezultātā notika katoļu baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, tajā skaitā luterisms, reformisms, anglikānisms un citas. Reformācija mainīja ne tikai katoļu baznīcu, bet visu kristietību un Eiropu. Sekoja daudzi kari, vajāšanas un masveida izceļošanas, tajā skaitā svētceļnieku došanās uz Ameriku. Vislielākos upurus nesa Trīsdesmitgadu karš, kas noslēdzās 1648.gadā un pēc kura reliģijas loma Eiropas politikā samazinājās.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Lai sekmīgi sakārtotu skolu tīklu, nepieciešams pabeigt administratīvi teritoriālo reformu; Piedraudot ar šķērēm, bērnam nolaupa Helovīna saldumus; un Imanta Ziedoņa muzejs aicina uz jauniešu projekta "Ideju pavasaris" ievadlekcijām

Lai sekmīgi sakārtotu skolu tīklu, nepieciešams pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, šodien uzsvērts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē. Deputāts Ivars Zariņš uzsvēra, ka ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā izstrādātais pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā veido labu teorētisko bāzi, taču patlaban, viņaprāt, pētījumā ietvertie ieteikumi ir grūti īstenojami. Viņš uzsvēra, ka skolu tīkla sakārtošanai nepieciešams pabeigt administratīvi teritoriālo reformu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piekrita, ka tas ļoti atvieglotu reformas īstenošanu, turklāt, ja reforma būtu noslēgta, virkne patlaban risināmu problēmu nemaz nebūtu aktuālas. Zariņš mudināja deputātus uzdot valdībai uzdevumu noslēgt administratīvi teritoriālo reformu. Viņaprāt, skolu tīkla pētījums ir izstrādāts, tikai pateicoties Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas darbībai un dotajiem uzdevumiem. Deputāts pārliecināts, ka patlaban valdībā neesot politiskās gribas īstenot teritoriālo reformu, tāpēc Saeimai "būtu jāpalīdz".

Sūtījumu pārvadātājs "DPD Latvija" aicina atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus un piedāvā bez maksas nogādāt ziedojumus uz patversmēm visā Latvijā. Labdarības akcijas ietvaros līdz šā gada beigām ikviens interesents ar kurjera starpniecību par brīvu var nosūtīt ziedojumus uz patversmēm Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Ventspilī, Alūksnē un Ķekavā. Gada aukstajā sezonā dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām, īpaši nepieciešami ir dažādi ieklājamie materiāli - segas, dvieļi, gultasveļa, pledi, kā arī citi tekstilizstrādājumi bez pogām un rāvējslēdzējiem. Tāpat atbalstītāji aicināti ziedot kvalitatīvu barību un konservus suņiem un kaķiem, graužamos našķus, dzīvnieku guļvietas, kā arī citas patversmes iemītniekiem nepieciešamās lietas.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novadā Valsts policija oktobrī aizdomās par vismaz 6 tūkstoši 550 eiro izkrāpšanu no klientiem aizturēja Rīgā bāzēta tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma īpašniekus. Laikā no 2016.gada nogales līdz 2017.gada septembrim Kurzemes iecirknī tika saņemti deviņi iesniegumi par krāpšanu internetā, proti, iedzīvotāji kāda uzņēmuma interneta mājaslapā bija pasūtījuši tekstila izstrādājumus - dvieļus, galdautus un citas preces, samaksājuši par precēm, taču nebija tās saņēmuši. Policijā vērsušās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras cietušas no konkrētā uzņēmuma. Starp cietušajiem ir arī viena no valsts slimnīcām. Policija noskaidroja, ka ar šīm krāpšanām saistīti uzņēmuma īpašnieki - 1992. gadā dzimis vīrietis un 1990. gadā dzimusi sieviete, kuri iepriekš nav sodīti. Policija šos cilvēkus aizturēja Aizkraukles novadā. Policijā sākts kriminālprocess par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs, vai naudas sods.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par gadījumu Salaspilī, kad jaunieši, piedraudot ar šķērēm, bērnam nolaupīja Helovīna svētkos savāktos saldumus. Vakar Salaspils iecirknī ieradās kāda bērna māte, jo viņas 11 gadus vecais puika, svinot Helovīnus, devies pie kaimiņiem, lai iegūtu dažādus kārumus. Apciemojot tuvākos iedzīvotājus, zēns gājis uz mājām ar diviem kilogramiem saldumu. Negaidīti pie viņa pieskrējuši klāt divi, pēc zēna domām, nepilngadīgi jaunieši, kuri izvilkuši šķērēm līdzīgu priekšmetu un ar to piedraudējuši, atņemot saldumus. Līdzīgs gadījums vakardien noticis arī Ogrē, kur vietējā iecirknī ar iesniegumu vērsās kāda 6.klases skolnieka māte, kura likumsargiem izstāstīja, ka viņas dēls kopā ar klasesbiedriem un diviem vecāku klašu jauniešiem devies pakaļ saldumiem. Brīdī, kad skolēni bija ieguvuši kārumus, viens no viņiem zēnu pagrūdis, izrāvis no rokām saldumu maisiņu un aizskrējis projām. Pirmajā gadījumā ir sākts kriminālprocess par laupīšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējās vienošanās. Savukārt otrajā gadījumā sākta resoriskā pārbaude.

Un vēl
Novembrī, ar lekcijām Limbažos, Saldū un Jēkabpilī, startēs Imanta Ziedoņa muzeja rīkotā jauniešu projekta "Ideju pavasaris" pirmā daļa. Lekcijas "Kas ir ideja, kur tā rodas?" paredzētas 9.-12.klašu skolēniem no visas Latvijas. Tajās jaunieši varēs uzzināt to, kā radīt idejas un kā tās veiksmīgi realizēt. Lekcijas vadīs Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" dibinātāja Žanete Grende, Imanta Ziedoņa muzeja radošais direktors Goran Gora un muzeja projektu vadītāja Maija Jaunzeme. Šīs lekcijas būs pirmais posms no Ziedoņa muzeja rīkotā projekta "Ideju pavasaris", kura ietvaros jaunieši tiek aicināti realizēt sev un sabiedrībai noderīgas idejas un projektus. Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā lekcija notiks 15.novembrī pulksten 11tos. Dalība lekcijās ir bez maksas.