Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 17.aprīlī
- 17 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties; Zināms, kuras partijas visvairāk tērēs līdzekļus Eiropas parlamenta vēlēšanu aģitācijai; Riebiņos, vairāki desmiti iedzīvotāji var palikt bez elektrības; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku Lieldienās?
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aicināja pašvaldības līdz marta beigām iesniegt savu redzējumu par skolu tīkla attīstību. Ministre norāda, ka saņemtas ļoti formālas atbildes. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 14.maijām modelēs četrus skolu tipus pēc noteiktām pazīmēm. Pēc tam pašvaldībām būs gads, lai sakārtotu skolu tīklu. Šuplinska norāda, ja pašvaldība gribēs saglabāt kritērijiem neatbilstošu skolu – tai nāksies to pašai arī finansēt, tikai saglabājot izglītības kvalitāti. Savukārt skolu kvalitātes kritērijus tiek solīts pārskatīt līdz rudenim.
Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības vakar apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai. Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota. Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tajā skaitā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.
Turpinām ziņas
Riebiņu novada pašvaldība nobažījusies, ka Riebiņu ciematā veidojas ārkārtas situācija, jo elektroenerģijas pārvades līnija ciematā ir bezsaimnieka manta un pašreizējais elektrības piegādātājs SIA "Agrofirma "Turība" paredz jau šomēnes pārtraukt sniegt elektrības sadales pakalpojumu apmēram 20 fiziskām personām un divām juridiskām personām, savukārt AS "Sadales tīkls" nevēlas pārņemt elektroenerģijas pārvades līniju. Lai izveidotu jaunu lietotāju pieslēgumu un izstrādātu tehnisko projektu, aplēsts, ka kopējās izmaksas ir ap 30 tūkstoši, iedzīvotājiem šādu līdzekļu nav. Riebiņu novada dome ir vērsusies arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai veiktu izmaiņas likumā, kas uzliek par pienākumu bezsaimnieka pārvades līnijas pārņemt "Sadales tīklam". Kamēr tas nav izdarīts, pašvaldība un ciemata iedzīvotāji ir ķīlnieka lomā.
Laika kapsulā, kas restaurācijas darbu laikā uzieta Cēsu Sv.Jāņa baznīcas jumta kupolā, atrasts ar 1853.gadu datēts vēstījums. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās ir cauršauta, bijušas bažas par kapsulas satura stāvokli. Draudzē klāstīja, ka atvēršana ilga trīs stundas, jo meistars, kas kapsulu izgatavojis, 1864.gadā to bija aizvalcējis pamatīgi, lai vēstures liecības tiktu nosargātas. Kapsulā tika atrasts ar vairākiem vaska zīmogiem aizzīmogots tīstoklis, kurā iesaiņoti divi papīra ruļļi, viens datēts ar 1853.gadu, otrs ar 1864.gadu. Kapsulā atrastā apzeltītā vara bumba, dievnama krusts un tā balsti nodoti restaurācijai un apzeltīšanai, savukārt ar kapsulā atrastajiem materiāliem strādā Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieki.
Un vēl
Lieldienās laiks Latvijā kļūs vēsāks un ir cerības, kas vismaz vietām nedaudz līs, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Līdz piektdienai būtisku izmaiņu laika apstākļos nebūs - joprojām sauss un saulains laiks, gaisa temperatūra pēcpusdienās lielākajā Latvijas daļā sasniegs +14..+19 grādus. Tā kā līdz šim valdošos austrumu vējus ceturtdien nomainīs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, aukstāks kļūs arī Rīgā. Sestdien mākoņu kļūs vairāk un temperatūra visā valstī būs par dažiem grādiem zemāka, bet svētdien un pirmdien vietām Latvijā arī līs, turklāt Vidzemē un Latgalē pastāv pērkona negaisa iespējamība. Gaisa temperatūra naktīs būs paŗsvarā 0..+5 grādu robežās, bet dienās - +10..+15 grādi. Pēc Lieldienām laiks atkal kļūs siltāks gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +20 grādiem un sausums turpināsies. Vietās, kur brīvdienās lietus neuzlīs, šis būs viens no sausākajiem aprīļiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
6. aprīlī Preiļu Kultūras namā notika seminārs “Latgales fotogrāfu darbības vēstures izpēte un datu apkopošana”. Lai materiāls par Latgales fotogrāfiem būtu pēc iespējas plašāks, pasākuma organizatori aicina nākamā pusgada laikā sūtīt Igoram Pličam jums pieejamo informāciju par Latgales fotogrāfijas pirmajiem celmlaužiem, par ievērojamākajiem fotogrāfiem arī 20. gadsimta otrajā pusē, kā arī mūsdienās. E-pasts saziņai – lauraplus@inbox.lv, tālruņa numurs 29121689. Katrs, kurš iesniegs informāciju par fotogrāfiem būs kā līdzautors.
Turpinot iepriekšējos gados iesākto tradīciju, arī šogad Preiļu novada skolēniem tiek piedāvāta iespēja vasaras brīvlaika daļu izmantot lietderīgā darbā savā pilsētā vai lauku ciematos. Nodarbinātības pasākumos vasarā varēs iesaistīties skolēni, kuriem noslēgtā līguma par nodarbinātības pasākumu veikšanu darbības laikā būs ne mazāk kā 15 un ne vairāk kā 17 gadi, kuri mācās Preiļu novada pašvaldības dibinātajās vispārizglītojošās mācību iestādēs un kuru dzīvesvieta deklarēta Preiļu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldība aicina skolēnu vecākus vai personas, kas realizē aizgādību, pieteikties Preiļu novada domes Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā vai Preiļu novada pagastu pārvaldēs līdz 15. maijam. Noteikumi un pieteikums ir pieejami: www.preili.lv.
19. aprīlī Celtnieku ielas masīva iekšpagalmā notiks skrituļslidošanas nodarbība, kuru vadīs Rolleg treneru komanda, kas profesionāli apmāca bērnus un pieaugušos skrituļslidošanā. Nodarbības notiks visas dienas garumā no pulksten 12tiem līdz sešiem vakarā. Piedalīties nodarbībās var gan ar savu inventāru, gan treneru piedāvāto. Samaksa par individuālu nodarbību: 15 eiro, par nodarbību grupās: 10 eiro personai, par inventāru 3 eiro. Nodarbības ilgums 60 minūtes. Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās zvanot Artim Upeniekam – 25900775. Plašāka informācija pašvaldības mājaslapā.
Turpinām ziņas
Preiļu novadā gaidāmi daudzveidīgi un jautri Lieldienu pasākumi, tai skaitā teātra izrādes visai ģimenei, dejas un koncerti, kā arī spēles un rotaļas. Lieldienu zaķa skulptūru veidošana, mīklu minēšana.
21. aprīlī plkst. 13.00 svinēs Lieldienas Aizkalnē Jasmuižas parka estrādē! Burvju mākslinieks Haralds Krūmiņš izklaidēs gan lielus, gan mazus. Lieldienu dančus izdancos deju kopa "Gaida", tautasdziesmas izdziedās folkloras kopa "Rūtoj", un sirsnīgie Aizkalnes tautas nama pašdarbnieki
21. aprīlī Preiļu kultūras nama terasē LIELDIENU BUMS! Plkst. 14.00 Šūposies, ies rotaļās, ripinās olas un svinēs Lieldienas! Plkst. 15.00 Lielo Leļļu teātra ,,Pārsteiguma tēli” interaktīva izrāde ,,Nu kas par dieniņu!” Ja vēlas piedalīties konkursā ,,Skaistākā ola Preiļos’’ un iegūt balvas olu ripināšanas sacensībās, tad līdzi jāņem krāsainas olas.
22. aprīlī Saunas tautas namā PAVASARA SAULGRIEŽU LUSTES. Plkst. 12.00 Baltinavas teātra ,,Palādas” izrāde; Plkst. 14.00 – atpūtas laukumā: olu meklēšanas sacensības; Olu ripināšana, kaulēšanās; Konkursi, rotaļas, Lieldienu zaķa skulptūru veidošana, mīklu minēšana. Līdzijāņem – krāsotas olas, neliels groziņš brīvdabas maltītei un laba oma.
22. aprīlī Pelēču kultūras namā OTRĀS LIELDIENAS PELĒČOS! Plkst. 15.00 Lieldienu olu ripināšana, Plkst. 16.00 Baltinavas teātra ,,Palādas” izrāde.
Un vēl
27. aprīlī Preiļos notiks pirmā Latgales kongresa dienas svinības. Pasākuma laikā būs iespējams apvienot vēsturiski izzinošo dienas daļu Preiļu Kultūras namā, ar patiesi latgalisku tradīciju un ieražu nobaudīšanu Lielajā pavasara Gadatirgū, kur pirkt un pārdot gribētāji satiksies Raiņa bulvārī. Latgales kongresa dienas svinības sāksies plkst. 10 Kultūras namā ar sarunām par to, kā pirmo reizi dzima ideja par demokrātisku Latvijas valsti. Piedalīties sarunā kopā ar vēstures speciālistiem aicina ikvienu interesentu. Pasākuma turpinājumā Kultūras namā tiks demonstrētas vēsturiskas filmas pieaugušajiem un filmas bērniem. Dienas gaitā notiks stāstījumi par latgaliešu rakstu valodā izdotajām grāmatām. Tūrisma jomas speciālisti iepazīstinās ar iespējām šovasar apceļot Latgali. Atcerēties vecmammu un vectēvu dziedātās latgaliešu tautas dziesmas palīdzēs folkloras ansamblis “Naktineica”, bet ar latgaliski jestrām dejām visus priecēs Preiļu novada deju kopas “Dancari”, “Gaida” un “Talderi”.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes deputātu grupa pieprasa pilsētas mēra Raivja Ragaiņa atstādināšanu; Jēkabpils domes deputātu grupa pieprasa pilsētas mēra Raivja Ragaiņa atstādināšanu; un No piektdienas mežos izsludina ugunsnedrošo periodu.
Jēkabpils domes astoņu deputātu grupa ierosinājusi sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai izteiktu neuzticību Jēkabpils mēram Raivim Ragainim un ievēlētu jaunu domes priekšsēdētāju. Plašāk par to stāsta Jēkabpils domes priuekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps.
Audio
Iesniegumu par neuzticības balsojumu parakstījuši – Aivars Kraps, kas pārstāv politisko spēku Gods kalpot mūsu Latvijai, Kristīne Ozola – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Leonīds Salcevičs, Māris Dimants un Aleksandrs Deinis, kas ievēlēti no Jēkabpils reģionālās partijas, Nikolajs Anuškevičs – Latgales partija, Broņislavs Ivanovskis – Saskaņa un Signe Bērziņa - KPV LV. Sēde, kurā varētu notikt neuzticības balsojums jāsasauc divu nedēļu laikā jeb šis jautājums jāiekļauj kārtējā domes sēdē 25.aprīlī. Deputātu grupa mēra amatam virza Aivaru Krapu.
Sarunā ar Radio1 Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka tikko tikai saņēmis šādu deputātu iesniegumu un tāpēc pagaidām vēl nevar to komentēt. Vispirms esot jāsaprot, kādas ir pretenzijas, kas neapmierina. Turklāt pašvaldībā esot spēkā arī pašreizējās koalīcijas līgums un jāsaprot, kāpēc tapis šāds iesniegums. Raivis Ragainis savu komentāru pieprasītajam neuzticības balsojumam solīja sniegt tuvākajā laikā. Viņš arī sacīja, ka šonedēļ ārkārtas sēde netiks sasaukta. To sasauks pēc Lieldienām.
Turpinām ziņas
Eiropas Parlamentā Strasbūrā šodien norisināsies deputātu un Eiropas Komisijas pārstāvju debates, kurās uzrunu par Eiropas nākotni sniegs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Pēc debatēm Strasbūrā notiks EP priekšsēdētāja Antonio Tajāni un Kariņa tikšanās ar žurnālistiem. Šīs būs divdesmitās un noslēdzošās Eiropas Parlamenta debates ciklā par Eiropas nākotni ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem.
Eiropas Parlamenta deputāti šodien balsos par jaunu pasākumu ieviešanu Eiropas robežu un krasta apsardzes stiprināšanai. Izmaiņas paredz izveidot jauno pastāvīgu korpusu, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegtu atbalstu robežsardzes veikšanā, pārrobežu noziedzības apkarošanā un nelikumīgi ieceļojušu personu atgriešanā. Plānots, ka 2021.gadā tas aptvertu 5000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam sasniegtu 10 000 speciālistu.
Valsts meža dienests no 19.aprīļa izsludina ugunsnedrošo periodu mežā. Ugunsnedrošajā periodā mežā aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu. Ugunskurus atļauts kurināt tikai īpaši ugunskuriem ierīkotās vietās, kā arī aizliegts pārvietoties ārpus meža ceļiem ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Jebkuri dedzināšanas darbi mežā vai tā tiešā tuvumā jāsaskaņo ar Sēlijas virsmežniecību vai attiecīgajām mežniecībām.
Saistībā ar pavasara sezonas pasažieru plūsmas pieaugumu un ņemot vērā gaidāmos sliežu remontdarbus, vilcienu kustības sarakstos ir veiktas vērā ņemamas izmaiņas. Pasažieru ērtībām daļa vilcienu, kas līdz šim kursējuši tikai darba dienās, turpmāk tiks norīkoti arī brīvdienās, tāpat saraksts ir papildināts arī ar papildu vilcieniem, kas kursēs katru dienu. Sīkākas uzziņas dzelzceļa stacijās.
Un vēl
Saules ultravioletās radiācijas indekss šajās dienās Latvijā sasniedz četrus līdz piecus punktus, kas atbilst vidējam līmenim, liecina mērījumi no satelītiem. Dienas garums un saules staru krišanas leņķis ir tāds pats kā augusta otrajā pusē. Tā kā nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu, pavasarī jāievēro lielāka piesardzība. Vislielāko risku veselībai rada sauļošanās solārijā un dienvidu zemēs, kur ultravioletais starojums ir daudz spēcīgāks nekā Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio ziņās klausieties: Skolotāji septembrī plāno beztermiņa streiku; Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā; un Jēkabpilī Lieldienu dekorējumi izmaksājuši vairāk nekā 3 tūkstoši eiro.
Konkursā uz Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatu visaugstāko vērtējumu ieguvusi Elita Baklāne-Ansberga, kura līdz ar to tiek virzīta uz šo amatu. Valsts kancelejā informē, ka Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītāja pieredze iegūta, sešus gadus vadot Valsts zemes dienestu. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Ventspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairāku miljonu eiro projekta "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas" vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome šodien pieņēma lēmumu par beztermiņa streika organizēšanu septembrī, ja līdz maija vidum netiks grozīti noteikumi par pedagogu darba samaksu. Streiku plānots sākt 2.septembrī – Zinību dienā. Pēc plānotā pedagogu darba samaksas grafika vienas slodzes likmei no šā gada 1. septembra jāpalielinās līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā. Valdība tam nepieciešamos aptuveni deviņus miljonus eiro šā gada budžetā nebija paredzējusi. Vēlāk, skatot šā gada valsts budžeta projektu, Saeimas komisija atrada lielāko daļu finansējuma. Cenšoties panākt pilnu finansējumu algu pieaugumam, skolotāji no iecerētā streika neatsakās un vēlas, lai solījumus ieraksta likumā.
Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai jau saziedots gandrīz viens miljards eiro un dievnama apkaimē jau darbojas celtnieki. Šorīt pie katedrāles atgādāts milzīgs celtnis un pievesti kokmateriāli. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā tautai otrdienas vakarā solīja, ka Francija atjaunos Parīzes Dievmātes katedrāli piecu gadu laikā. Līdzekļus katedrāles atjaunošanai saziedojuši Francijas un ārvalstu uzņēmēji, kompānijas, pašvaldības, ticīgie un citi cilvēki, kas vēlas pieredzēt pasaulslavenā dievnama atdzimšanu. Līdz šim savākti jau 880 miljoni eiro. Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks izcēlies netīšām.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad martā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā martā bijusi 2,7%. Martā salīdzinājumā ar 2018.gada trešo mēnesi inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs. ES vidēji inflācija martā bijusi 1,6%, bet eirozonā veidojusi 1,4%. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - februāri - patēriņa cenas ES pieauga par 0,8%, bet eirozonā - par 1%. Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas martā pieaugušas par 1,1%, Lietuvā tās palielinājušās par 0,9%, bet Igaunijā - par 0,4%.
No 4.novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto jeb “uz papīra”. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē pēc tam, kad Valsts prezidents izsludināja attiecīgos grozījumus Darba likumā, kas nozarēs ar ģenerālvienošanos ļauj maksāt mazāk par virsstundām. Organizācijā “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” informēja, ka ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tiek lēsts, ka no būvniecības minimālās algas paaugstināšanas ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši strādājošo.
Un vēl
Tuvojoties Lieldienām, Jēkabpili rotā svētku noskaņas dekorējumi, kuri šopavasar tika izvietoti pakāpeniski. Pirmās svētku dekorācijas iedzīvotāji un pilsētas viesi pamanīja atjaunotajā Kena parka estrādē, kur pavasarīgās noskaņās estrādi ieskauj krāšņi putni, savukārt estrādes centrā saules staros gozējas ligzda, kas piepildīta ar krāsainām olām. Pirms Lieldienu svētkiem kā pēdējās pilsētas teritorijā izvietotās dekorācijas ir Lieldienu zaķi, kuri rokās tur košas tulpes. Šīs dekorācijas izvietotas pie tirdziņa Krustpils pusē, dažos satiksmes kustību apļos, papildinot jau uzstādītās dekorācijas un Palejas ielā 28A, uz pašvaldībai piederošās zemes. Šogad kopumā Lieldienu dekorācijām izlietoti aptuveni 3 tūkstoši 200 eiro.