Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 18.aprīlī
- 18 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieņemot budžetu, paaugstinājusies valsts prezidenta alga; Par 2019. gada arheoloģijas pieminekli atzīst Atašienes pilskalnu; un Zibens Atēnās ievainojis četrus cilvēkus.
Eiropas Parlaments apstiprinājis regulu, kas no 2022. maija par obligātu prasību noteiks jauno automobiļu aprīkošanu ar tādām drošības tehnoloģijām kā "gudro ātruma pielāgošanu", uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu un "melnajām kastēm". Jaunās regulas mērķis ir samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu – pērn uz Eiropas Savienības ceļiem gāja bojā aptuveni 25 tūkstoši 100 cilvēku, bet vēl 135 tūkstoši tika nopietni ievainoti.
Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka cēlonis, iespējams, bijis īssavienojums vai bojājums elektrības vados. Izmeklētāji turpina izskatīt citas iespējas. Zināms, ka katedrālē notika remontdarbi, un, pēc ekspertu domām, uguns izcēlās pie smailes pamatnes. Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, kad tur atradās priesteris un vairāki simti dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki saskaņā ar instruktāžu dažu minūšu laikā evakuēja cilvēkus un mēģināja atrast uguns izcelšanās vietu. Tomēr pirmās 23 minūtes tā šķitusi viltus trauksme, jo darbinieki nav jutuši dūmus. Vēlāk jau iedarbojies otrs dūmu detektors, un drīz jau no ārpuses bija redzams, kā no ēkas ceļas dūmi. Kad ieradās ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles jumtu.
Turpinām ziņas
Latvijas Arheologu biedrība par 2019. gada arheoloģijas pieminekli atzinusi par zudušu uzskatīto un "otrreiz atklāto" Atašienes pilskalnu. Atašienes pilskalnu 1925. gada vasarā atklāja Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu apzināšanas ekspedīcija. Pilskalns 1930.-1950. gados vairākkārt apsekots. Taču Elvīra Šnore, 1979. un 1980. gadā apsekojot pilskalnu, konstatēja, ka to ir noracis grants ieguves karjers un tāpēc pilskalns tika uzskatīts par zudušu. Paveroties LIDAR iespējām, žurnālists Jānis Rancāns pie Atašienes pilskalna karjera datora ekrānā ieraudzīja reljefa pārveidojumu, kas atgādināja pilskalnu. Šī vieta atrasta un apsekota.
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām martā. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 54.22 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,07 eiro jeb par 0,04 eiro lētāk nekā februārī. Visdārgāk apkure martā izmaksājusi mājas Liepu ielā 22 iemītniekiem, - 1,63 eiro kvadrātmetrā jeb par 0,15 eiro mazāk nekā februārī. Tāpat arī dārgāk nekā vidēji pilsētā par apkuri maksā Brīvības ielas 2g/1 iemītnieki –1,53 eiro kvadrātmetrā, kā arī Brīvības ielas 286a – 1,57 eiro kvadrātmetrā. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši siltināto māju iemītniekiem, kā arī mājas Viesītes ielā 41 iemītniekiem – 0,75 eiro, Nameja 32 – 0,75 eiro kvadrātmetrā, kā arī Dārza 24, kur kvadrātmetrs apkures izmaksājis – 0,85 eiro. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs martā, skatieties SIA “Jēkabpils siltms”sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā radio1.lv.
Un vēl
Grieķijas galvaspilsētas Atēnu pazīstamākajā kultūrvēsturiskajā piemineklī Akropolē zibens ievainojis četrus cilvēkus. Pēc negadījuma muzejrezervātu uz laiku slēdza apmeklētājiem. Grieķijas Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona. Vieglas traumas guva divi tuvumā esošie darbinieki, kā arī tūristi no Dienvidkorejas un kādas Skandināvijas valsts. Cietušie uz laiku hospitalizēti, taču viņu veselībai briesmas nedraud. Grieķijas mediji vēsta, ka pēdējo dienu laikā Atēnu apkaimē plosījušas vairākas spēcīgas vētras. Pirms divām dienām negaiss atnesa spēcīgu krusu, kas uz neilgu laiku nopietni traucēja ierasto pilsētas dzīve ritmu.
Radio1 Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnējā piedāvājumā apvienošana paredzēta lielai daļai Latvijas pašvaldību, tomēr ir dažas, kuras novadu reforma neskar. Pašreizējo teritoriju saglabās arī Līvānu novads, kas apvieno Līvānu pilsētu un piecus pagastus. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz šī gada 1.janvāri pašvaldībā dzīvoja 11,9 tūkstoši iedzīvotāju. To, ka VARAM izstrādātajā pašvaldību kartē Līvānu novada teritorija paliek nemainīga, vietvara uztver kā loģisku rezultātu darbam, kas ieguldīts infrastruktūras sakārtošanā un uzņēmējdarbības atbalstā. Pētījumā par Latvijas reģionu eksportspēju Līvānu novads ierindojas 8.vietā starp visiem Latvijas novadiem eksporta pieaugumā. Šogad ekspluatācijā nodota rekonstruētā Līvānu industriālā zona, kuras sakārtošana izmaksāja vairāk nekā 3,1 miljonu eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka plāns ir veidot pašvaldības ap attīstības centriem un ka Līvānu novads ir viens no 21 reģionālās nozīmes attīstības centra. Par Līvānu novada ekonomisko izaugsmi liecina tas, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies nodokļu maksātāju skaits un no 16 līdz 12% samazinājies bezdarba līmenis.
2019.gada 10.aprīlī Līvānu 2.vidusskolā notika starpnovadu konkurss “Papīra tilti Līvānos”.Uz pasākumu ieradās divdesmit divas komandas sešdesmit sešu cilvēku sastāvā. Tālākie dalībnieki bija no Viesītes vidusskolas, no Biržu pamatskolas un no Vārkavas vidusskolas. Līvānu novadu pārstāvēja divas Līvānu 1.vidusskolas komandas, viena Rudzātu vidusskolas komanda, četras Jaunsilavas pamatskolas komandas, četras Jersikas pamatskolas komandas un piecas Līvānu 2.vidusskolas komandas. 5.-6.klašu grupā pirmo vietu ieguva Līvānu 2.vidusskolas 5.a klases komanda Fizikmen, kuras tilts izturēja 19,1 kg slodzi. 7.-8.klašu grupā spēcīgākie bija Jersikieši. Viņu konstruētais tilts izturēja 32 kg slodzi. 9.klases grupā uzvarēja meitenes no Viesītes. Viņu ļoti precīzi un pareizi konstruētais tilts izturēja 50 kg slodzi.
Turpinām ziņas
Turku pagasta aktīvie iedzīvotāji arī šogad turpina apceļot savu novadu un pie viena apciemojot arī kaimiņu novadus. Pēc Lielās talkas viņi aicina pievienoties velo pārgājienam pa Jersikas un Upmalas pagastiem. Velo pārgājienu sāks 28.aprīlī plkst.9.00 pie Jersikas tautas nama, kas atrodas Upeniekos, Jersikas pagastā. Pārgājiena maršruts vedīs no Upeniekiem pa meža ceļiem caur Krievu purvu uz Upmalas pagasta Vanagiem. Apskatīsim Vanagu baznīcu, apmeklēsim Vanagu pamatskolas muzeju un Vaivodu dzimtas muzeju, kur tiksimies ar tā dibinātāju Jāni Vaivodu. Atceļā caur Starēm un Birzākiem atgriezīsimies sākuma punktā Upeniekos, Jersikas pagastā. Maršruta kopgarums – 55 km, paredzamais pārgājiena ilgums – 7 stundas. Līdzi jāņem velosipēds, laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, karsta tēja un maizītes, kā arī labs noskaņojums. Plašākai informācijai: 29252390 (Varis) vai 29502540 (Kristīne).
Līvānu novada Centrālās bibliotēkas “Straumes” zālē apskatāma Līvānu mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “ Klusā daba”. Klusā daba ir viens no pamatžanriem tēlotājmākslas apguvē, kas atveido kompozīcijā sakārtotus dzīvās dabas vai nedzīvās dabas objektus, piešķirot arī noskaņu jeb metafizisko sajūtu. Apgūstot, pētot klusās dabas uzstādījumu audzēkņi mācās vērot, izzināt, atšķirt, ieraudzīt un attēlot dažādas matērijas, virsmas un toņus. Izstādi veido 34 audzēkņu darbi.
Un vēl par Lieldienu pasākumiem
20. aprīlī, 11.00 Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Kvartāls" futbola laukumā notiks Lieldienu kausa izcīņa futbolā.
21. aprīlī, 11.pie Sutru kultūras nama norisināsies Aktīvais Lieldienu rīts visai ģimenei. Olu ripināšana, Lieldienu Zaķa stafete ģimenēm, Raibo olu meklēšanas sacensības, Muzikāls priekšnesums no “Rūžupis veiri”. Savukārt 22. Sutru kultūras namā notiks Lieldienu groziņballe. Par deju mūziku rūpēsies Jānis no Sutriem. Galdiņu rezervācija pa tālr. 26058951.
21.aprīlī, no plkst. 12 līdz 15 pie tematiskajiem soliņiem notiks Lieldienu piedzīvojumi. Spararats – olu kaulēšanās un ripināšana kopā ar svētku zaķi; Brīvdabas viesistaba – putnu būrīšu un zaķa ausu matu stīpiņu darbnīcas; Skolas sols – danči un dziesmas kopā ar folkloras kopu "Ceiruleits"; Pirts baļļa – zaķa stafete.
21. aprīlī, 13 Lieldienu jampadracis Rudzātos. Pie Rudzātu saieta nama – olu ripināšana, dziesmas, danči, šūpošanās un citas Lieldienu izdarības. Dalības maksa: bezmaksas.
21.aprīlī, 14 Jersikas tautas namā svinēs Lieldienas. Ar dejām priecēs Jersikas pamatskolas dejotāji un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Latiņš". Būs olu ripināšanas sacensība, stiprākās olas noteikšana, dažādas rotaļas, sacensības un citas jautras izdarības.
21. aprīlī, 14 Rožupes kultūras namā Aktīvā Lieldienu pēcpusdiena visai ģimenei.
21. aprīlī, 22 Turku saieta namā Lieldienu groziņballe ar grupu “Starpbrīdis”. Galdiņu rezervācija pa tālr. 25715535.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Skolu tīkla sakārtošanai piedāvā četrus reģionu blokus ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem; Jēkabpils domes opozīcija ārkārtas sēdē vienojas protesta balsojumam; un Jēkabpilī, Kļavu ielas topošā gaisa tilta konstrukcijās ietriecas kravas auto.
Skolu tīkla sakārtošanai Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus. Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 tūkstoši iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava. Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā - 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem. Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.
Igaunijas parlaments trešdien pilnvarojis Centra partijas priekšsēdētāju, līdzšinējo premjerministru Jiri Ratasu veidot jauno valdību. Par valdības veidošanas uzticēšanu Ratasam balsojuši 55 deputāti, pret - 44. Vēl divi parlamenta deputāti trešdienas sēdē nepiedalījās. Valdību saskaņā ar koalīcijas līgumu veidos Centra partija, Konservatīvā tautas partija (EKRE) un partija "Tēvzeme".
Turpinām ziņas
Šodien Jēkabpils domes ārkārtas sēdes darba kārtībā bija septiņi lēmumu projekti par dažādiem jautājumiem - finansējuma piešķiršanu un aizņēmumiem šobrīd notiekošos projektos, pedagogu amatu un vienību sarakstu Jēkabpils vakara vidusskolā, kā arī par Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2018.gada finanšu un budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu. Sēdes sākumā deputātu grupa, kas pieprasījusi Jēkabpils mēra atkāpšanos, pārmeta, ka sēdes darba kārtībā nav iekļauts jautājums par uzticības balsojumu un jauna mēra ievēlēšana.
Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidroja, ka atbilstoši likumam ārkārtas sēde par uzticības balsojumu jāsasauc divu nedēļu laikā un tas arī tikšot izdarīts. Saskaņā ar likumu, mēram ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, neiekļaujot tajā deputātu grupas pieprasījumu par uzticības balsojumu. Opozīcijas deputāti ierosināja atcelt šo sēdi un sasaukt citu ārkārtas sēdi pēc trim stundām, kurā būtu iekļauti gan šīs sēdes, gan deputātu grupas ierosinātais uzticības balsojuma jautājums.
Jēkabpils mērs atteicās to darīt, norādot, ka viņa kompetencē ir noteikt, kad un kādas ārkārtas sēdes sasaucamas. Pēc šī paziņojuma opozīcijas deputāti vienojās protesta balsojumam un balsoja pret visiem lēmuma projektiem, līdz ar to neviens no tiem netika pieņemts.
Un vēl
Jēkabpilī, Kļavu ielas topošā gaisa tilta konstrukcijās šorīt ietriecās kravas auto, būtiski tās bojājot.
Jēkabpils domes Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs Radio1 sacīja, ka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ šajā satiksmes negadījumā nav cietušo. Ja tājā brīdī uz topošā gaisa tilta būtu strādājuši cilvēki vai zem tilta esošajā gājēju tunelī būtu gājēji, satiksmes negadījums būtu ar vairākiem cietušiem vai pat bojā gājušiem cilvēkiem. Raits Sirmovičs sacīja, ka nodarītie zaudējumi tiek aprēķināti, jo esot bojātas gan stalažas, gan gājēju tunelis, gan arī jaunuzliktās tilta konstrukcijas. Notikušā satiksmes negadījuma foto aplūkojams portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Lieldienu brīvdienās notiks policijas reidi; Tukumā tapis Latvijā lielākais Lieldienu zaķis; un Jēkabpiliešus aicina svinēt Lieldienas Kena parkā.
Valsts policija Lieldienu brīvdienās uz ceļiem veiks masveida pārbaudes. Policija Lieldienu brīvdienās kā ierasts uzraudzīs ceļu satiksmi, tajā skaitā veicot masveida pārbaudes, ar mērķi atklāt transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli, būdami alkohola, narkotisko vai citu apreibinoši vielu ietekmē. Papildus likumsargi sekos līdzi tam, vai tiek lietotas drošības jostas, bērnu sēdeklīši un aizsargķiveres, kā arī vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Tāpat policija uzraudzīs arī sabiedrisko kārtību publisko pasākumu laikā.
Atbilstoši jaunajam Ieroču aprites likumam, juridiskām personām, kuras ieročus izmanto kinofilmu uzņemšanā vai vēstures notikumu atveidošanai, no 31.decembra būs nepieciešama ieroču atļauja. Fiziskajām personām šos ieročus joprojām būs aizliegts iegādāties un izmantot. Savukārt Valsts policija turpmāk verificēs, vai šaujamierocis ir pārveidots par salūtieroci, atbilstoši tā saucamajam salūtieroču standartam.
Maskava aizliegusi naftas un naftas produktu eksportu uz Ukrainu, šodien valdības sēdes laikā paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Vienlaikus Maskava paplašina to Ukrainā ražoto preču sarakstu, kuru importēšana uz Krieviju ir aizliegta. Starp precēm, kuru ievešana turpmāk būs aizliegta ir Ukrainas mašīnbūves, vieglās rūpniecības un metālapstrādes nozares ražojumi, kuru importa kopapjoms pērn sasniedza gandrīz 250 miljonus ASV dolāru. Krievijas valdības vadītājs norādīja, ka tā esot atbildes reakcija uz Ukrainas darbībām.
Turpinām ziņas
Par savdabīgu gaidāmo Lieldienu svētku rekordu parūpējušies Salmu muzeja saimnieki Tukumā. Šeit radīts garākais Lieldienu zaķis Latvijā. Izaicinājums pašiem – tā var teikt par jaunāko eksponātu, kura ausis redzamas krietni pāri Salmu muzeja nebūt ne zemajai sētai. Lai radītu tik lielu Lieldienu zaķi bija nepieciešami 27 maisi salmu un nedēļa darba. Tukuma salmu muzejam rit devītā sezona. 500 eksponātu vidū Lieldienu zaķis ir jaunpienācējs.
Ilūkstes novada Subates katoļu baznīcā atrasts 19. gadsimta sākumā izliets bronzas zvans, kurš bija paslēpts zem baznīcas grīdas Otrā pasaules kara laikā. Zvanu noslēpa vietējie iedzīvotāji ar mērķi paglābt no iznīcināšanas. Militārās arheoloģijas biedrības “Leģenda” dalībnieki jau vairākus gadus mēģināja pārbaudīt šo nostāstu. Nu tas ir izdevies un zvans pēc teju 80 gadiem atgriezīsies savā vēsturiskajā vietā.
Un vēl
Svētdien, 21. aprīlī no pulksten 12mitiem līdz diviem dienā jēkabpiliešus un pilsētas viesus aicina Kena parkā pulcēties uz Pavasara saulgriežu svinēšanu „Saules aplis”. Lieldienas tiks ieskandinātas kopā ar folkloras kopu „Ceiruleits” no Līvāniem un Jēkabpils amatiermākslas kolektīviem. Ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, mīklu minēšanā un citās aktivitātēs. Pēc svinībām Kena parkā plkst.14.30 Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē demonstrees animācijas filmu „Lote un pazudušie pūķi”.
Priecīgas Lieldienas!