Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 12.decembrī
- 12 decembris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: SIF padomē saplēšas par NVO atbalsta prioritātēm; Eiropas komisija nāk klajā ar Eiropas Zaļo līgumu; un ASV kāds lācis mājas pagrabā iekārtojas uz ziemas miegu.
Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils dome pieņem lēmumu jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu; Kādas reformas gaidāmas bāriņtiesās? un Austrijā atklāts tradicionālais Šēnbrunnas pils Ziemassvētku tirdziņš
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlē Mārtiņu Kazāku; Dānijā aizturēti 20 iespējamie teroristi; un Ko visbiežāk šogad latvieši meklējuši populārākajā interneta meklētājā?
Radio1 ziņās klausieties: SIF padomē saplēšas par NVO atbalsta prioritātēm; Eiropas komisija nāk klajā ar Eiropas Zaļo līgumu; un ASV kāds lācis mājas pagrabā iekārtojas uz ziemas miegu.
Lai arī Sabiedrības integrācijas fonda jeb SIF padomē puses ir sastrīdējušās par "Nevalstisko organizāciju (NVO) fonda" prioritātēm, konkursu, lai NVO varētu sākt apgūt tām atvēlētos līdzekļus, varētu izdoties izsludināt vēl šogad. Šonedēļ SIF padomes sēdē neapstiprināja Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonda" Stratēģiskās plānošanas komitejas izvirzītās prioritātes 2020.gadam. Prioritāšu saskaņošana ar padomi ļautu virzīt tās tālākai saskaņošanai ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi un Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas padomi.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad vienpadsmit mēnešos Latvijā samazinājies par 14,3% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 38,4 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati. Tajā skaitā starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 36,86 miljonus tonnu, kas ir kritums par 15,4% salīdzinājumā ar 2018.gada vienpadsmit mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs audzis par 24,6% - līdz 1,56 miljoniem tonnu.
Uz mediķu organizāciju iecerēto deputātu testēšanu par nākamā gada valsts budžeta pozīcijām vakar ieradās tikai viena opozīcijas politiķe - Jūlija Stepaņenko, kura ieņēmusi otro vietu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Komentējot politiķu zemo ieinteresētības līmeni, Aizsilniece norādīja, ka šī diena zināmā mērā parādījusi divas lietas - vai nu Saeimas deputāti neņem vērā savus vēlētājus, vai arī viņi ir nobijušies. Testā pirmo vietu ieguva Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne, bet trešo vietu - Aizsilniece.
Turpinām ziņas
Eiropas Komisija vakar nākusi klajā ar savu plānu vides un klimata aizsardzībai - Eiropas Zaļo līgumu, kura mērķis ir līdz 2050.gadam panākt Eiropas Savienībā oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, cīnoties par augsto amatu, izvirzīja Eiropas Zaļo līgumu par vienu no galvenajiem savas kampaņas aspektiem, solot klimatam draudzīgas reformas lauksaimniecībā, rūpniecībā, transporta un enerģētikas sektoros.
Pēdējo piecu gadu laikā Konkurences padome ir konstatējusi 16 karteļa vienošanās, kur 73 uzņēmumi ir saskaņojuši savas darbības un radījuši konkurences imitāciju publisko iepirkumu procedūrās visā Latvijā. Par smagāko pārkāpumu konkurencei padome šajās karteļu lietās piemērojusi naudas sodus 11,3 miljonu eiro apmērā, kas karteļu dalībniekiem jāiemaksā valsts budžetā. Konkurence padome norāda, ka iepirkumu karteļu identificēšanā un izskaušanā ļoti liela loma ir pasūtītājiem. Konkurences padome atgādina – ja iepirkumu rīkotāji saskaras ar iespējamām karteļu pazīmēm, šos uzņēmumus nedrīkst informēt par savām aizdomām. ir jāvēršas Konkurences padomē.
Un vēl
Kalifornijā kāds lācis pa vēdlodziņu ielīdis mājas pagrabā, lai tur pārlaistu ziemas miegu. Jau novembra sākumā kāda ģimene Kalifornijā sāka dzirdēt dīvainus trokšņus, kuri nāca no viņu mājas pagraba. Ģimene aplūkojot savu pagrabu un ieklausoties skaņās, secināja, ka tur noteikti ir iekļuvis kāds liels dzīvnieks, visdrīzāk lācis. Pāris nolēmis, ka lācis draudzīgā veidā ir jādabū no pagraba prom un talkā aicināja bezpeļņas brīvprātīgo organizācija Kalifornijā, kura rūpējas, lai lāči būtu drošībā un sev atbilstošā vidē. Organizācijas pārstāvji pa citu eju iekļuva pagrabā, sabiedēja lāci, kas iztrūcies no miega un aizskrējis prom pa vēlodziņu.
Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Zemgales Plānošanas reģions un tā struktūrvienība Uzņēmējdarbības centrs piektdien, 29. novembrī Rundāles pils Baltajā zālē ceturto reizi organizēja krietnāko uzņēmēju godināšanu. Starp gada labākajiem un veiksmīgākajiem Zemgales reģiona uzņēmējiem titulu „Gada uzņēmējs Zemgalē 2019” saņēma arī Jēkabpils novada zemnieku saimniecība “Cielavas”, īpašnieks Vitauts Liepiņš. Kopš 2014. gada Z/S “Cielavas” nodrošina Jēkabpils novada pašvaldības izglītības iestādes – Dignājas pamatskolu, Dunavas pamatskolu, Rubeņu pamatskolu un Zasas vidusskolu – un, kopš 2019. gada janvāra, Sociālās aprūpes namu “Mežvijas” ar pašu izaudzētiem dārzeņiem. Z/S “Cielavas” dibināta 1993. gadā. Lauksaimniecībā tiek izmantota zeme aptuveni 300 ha platībā, no tiem 50 ha tiek audzēti dārzeņi, pielietojot integrētās audzēšanas metodes.
“Latvijas Lauku forums“ 13. decembrī viesosies Jēkabpils novada Kaldabruņā, iepazīstot un izzinot dažādas vietējas iniciatīvas, kas tapušas ar Eiropas Savienības atbalstu. Aicinām ikvienu, kam ir interese pievienoties unikālās tikšanās vietās! Klātesošie dzirdēs pieredzes stāstus par lielām lietām mazās vietās, iesaistīsies vērtīgās sarunās par to, kā iedzīvotāju vajadzības mijiedarbojas ar Eiropas Savienības sniegtajām iespējām.
29. un 30.novembrī Viesītes kultūras pilī notika ikgadējā Jēkabpils apriņķa amatierteātru skate. Skati rīkoja Jēkabpils kultūras pārvalde sadarbībā ar Viesītes kultūras pils darbiniekiem. Šogad skatē piedalījās divpadsmit kolektīvi no Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem. Skati vērtēja eksperti. Jēkabpils novada Dignājas pagasta amatierteātris “Madagurči” ar izrādi Pavasara neprāts ieguva trešo pakāpi, Dunavas pagasta amatierteātris “Sateka” ar izrādi “Rēgu rotaļas”- arī trešo pakāpi, Kalna pagasta amatierteātris “Vienība” ar izrādi“ Burbeķīša” – trešo pakāpi, Rubenes kultūras nama amatierteātris “Kumode” ar izrādi “Savedējs” otro pakāpi un Zasas kultūras nama amatierteātris ar izrādi “ Šedevrs”- otro pakāpi.
Jēkabpils novada pašvaldības konkursa “Atbalsts uzņēmējdarbībai Jēkabpils novadā 2019” otro vietu ieguva jauns Zasas uzņēmums SIA “NYX & Iris”, kas nodarbojas ar viesu mājas un zirgu sporta pakalpojumiem. Uzņēmums ieguva 2000 eiro no pašvaldības, kuri tika izmantoti šķēršļu un mietiņu iegādei, reklāmas sagatavošanai un paraugdemonstrācijas organizācijā. Projekta kopējās izmaksas ir - 2 tūkstoši 215 eiro. Tika izveidota JumpCross trase ar konkūra un cross countrytipa šķēršļiem, kuri tika atklāti 29. septembra pasākumā ar paraugdemonstrējumiem no Jēkabpils un Salas novada jātniekiem. Jēkabpils novada iedzīvotāji var izīrēt trasi ar saviem zirgiem, vai piedalīties JumpCross trases apmācībās un sacensībās ar saviem vai SIA “NYX & Iris” staļļiem.
Un vēl par kultūras pasākumiem:
19. decembrī plkst. 17.00 Sēlijas prasmju muzejā Zasā nodarbība “Prasme radīt gaismu”. Lekcija “Gaismas izpratne Eiropas tautu kultūrā”, kā arī radošā darbnīca- stikla dekorāciju izgatavošana svētku laikam. Nodarbību vadīs Ieva Jātniece. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tel. 25465787. Nodarbība bezmaksas.
23. decembrī. plkst 16.00 Amatniecības centrā “Rūme” Zasā darbnīca visām paaudzēm “Mans piparkūku nams” – Namiņa piegrieztnes veidošana, cepšana, glazūras gatavošana, būvēšana un dekorēšana. Lūdzam iepriekš līdz 19.decembrim pieteikties pie Dainas tel.22335439. Ja būs sals un sniegs – gatavos arī sniega un ledus gaismekļus, lai izgaismotu ceļu Ziemassvētkiem.
25. decembrī plkst. 19.00 Zasas kultūras namā Ziemassvētku koncerts. Piedalās Zasas kultūras nama un Leimaņu tautas nama amatierkolektīvi, Salas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Karlets”. Plkst. 22.00 Svētku balle kopā ar grupu “Avārijas brigāde”.
25.decembrī plkst. 17.00 Leimaņu tautas namā ar Ziemassvētku koncertprogrammu “Dziesmas ziemai” ciemosies Karīna Tatarinova un Roberts Dinters.
26. decembrī plkst. 15.00 Rubenes kultūras namā koncerts “Sajūti Ziemassvētkus” – ar Ziemassvētku programmu visai ģimenei viesojas Iveta Baumane, Roberts Pētersons un Ainis Zavadskis.
26.decembrī plkst. 18.00 Dunavas kultūras namā Ziemassvētku koncertu “Ziemas klausāmstāsti” sniedz duets “Mediante”. Pēc koncerta Ziemassvētku svinēšana – vakarēšana kopā ar Ivetu un Jāni Kraševskiem un Valdi Slogu
28.decembrī plkst. 20.00 Rubenes kultūras namā Vecgada koncerts. Piedalās Rubenes kultūras nama amatierkolektīvi. Plkst. 22.00 Vecgada balle, spēlē grupa “Dvinskas muzikanti”.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils dome pieņem lēmumu jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu; Kādas reformas gaidāmas bāriņtiesās? un Austrijā atklāts tradicionālais Šēnbrunnas pils Ziemassvētku tirdziņš
Jēkabpils dome šodien ārkārtas sēdē skatīja lēmumu projektu “Par viedokli par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Tika izvirzīti divi priekšlikumi. Jēkabpils mēra Aivara Krapa – atbalstīt pašvaldību lietu ministrijas piedāvāto variantu, kur Jēkabpils ir novada attīstības centrs un tai tiek pievienoti pieci novadi – Salas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes un Aknīstes. Otrs deputāta Raivja Ragaiņa – rosināt Saeimu, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, saglabāt Jēkabpilij republikas nozīmes pilsētas statusu.
Pirms lēmuma pieņemšanas izvērtās deputātu diskusija. Deputāts Raivis Ragainis uzsvēra, ka četri no pieciem novadiem, ko saskaņā ar VARAM pievieno Jēkapilij ir izteikuši vēlmi veidot Sēlijas novadu un nevēlas būt vienoitā administratīvā teritorijā ar pilsētu. Turklāt Jēkabpilij lielāks ieguvums būšot lielpilsētas statusā nevis kā novada centram. Šo ideju atbalstīja arī deputāte Līga Kļaviņa, norādot, ka saskaņā ar VARAM piedāvāto reformas variantu šobrīd Zemgalē nav nevienas lielās pilsētas, arī viņa aicināja atbalstīt priekšlikumu – Jēkabpilij saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola uzsvēra, ka pilsētas statusu Jēkabpilij neviens neatņems, tā arī turpmāk būs attīstības centrs. Kristīne Ozola aicināja deputātus domāt valstiski un atbalstīt Jēkabpils mēra izteikto un VARAM priekšlikumu – Jēkabpils kā attīstības centrs, kuram pievienojas pieci novadi.
Ar balsu vairākumu Jēkabpils dome atbalstīja pašvaldību lietu ministrijas piedāvāto un Jēkabpils mēra rosināto variantu, ka tiek veidots Jēkabpils novads, kur kā centrs ir pilsēta, tai pievienojot – Salas, Jēkabpils, Krustpils, Aknīstes un Viesītes novadus.
Turpinām ziņas
Pašreiz bāriņtiesām nereti trūkst kapacitātes, darbiniekiem trūkst zināšanu, ir arī citi trūkumi, tāpēc nākotnē iecerētās bāriņtiesu reformas, daļu funkciju nododot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kuras pilnvaras būs paplašinātas un kuru arī sagaida reformas. Labklājības ministre Ramona Petraviča skaidro, ka pašlaik bāriņtiesu galvenie trūkumi ir vāja sadarbība ar dažādām iestādēm, darbinieku zems atalgojums un zems prestižs, pusslodzes darbs bāriņtiesās, mazajos novados arī pieredzes, zināšanu un lemtspēju trūkums. Daudz resursu tiek patērēts vecāku domstarpību risināšanā, un kopumā bāriņtiesas gadā izmaksā 11,6 miljonus eiro. Jaunais plāns paredz centrālās iestādes modeli, bāriņtiesu funkcijas sadalīs divās daļās – sociālā darba daļa un lēmumu pieņemšana paliks pašvaldību līmenī. Savukārt Bērnu tiesību inspekcijas pilnvaras plānots paplašināt, un aizgādnības tiesību jautājumus, aizbildniecības, audžuģimenes jautājumus lemtu inspekcija.
Latvijā ir sākusies gripas epidēmija, un pašlaik visplašāk cirkulē B gripa, kas šogad iekļauta vakcīnā. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova pastāstīja, ka gripas izplatība strauji pieauga pagājušajā nedēļā, visvairāk saslimušo ir Rīgā un Jelgavā, vairāk mazie bērni - vecumā līdz 4 gadiem - un pusaudži.Nikoforova informēja, ka šogad Latvijā pieejamā vakcīna pasargā no 4 gripas vīrusiem, tajā skaitā no dominējošās B gripas. Viņa arī skaidroja, ka gripas epidēmija šogad sākās ātrāk un straujāk, iespējams tāpēc, ka B gripa nav cirkulējusi jau trīs gadus.
Un vēl
Vīnes vēsturiskās Šēnbrunnas pils dārzos šajās dienās mudž pircēju jūra, jo tur atklāts tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Jau 25. gadu tas pulcē vairāk nekā miljonu interesentu no visas pasaules. Šēnbrunnas pils – 18. gadsimta neoklasiskā stila celtne, kurā austriešu imperatori reiz aizvadīja savas vasaras, tagad pirmssvētku laikā pulcē Ziemassvētku svinētājus no visas pasaules. Tagad te slejas milzu svētku egle 18 metru augstumā, kas rotāta ar tūkstoti LED lampiņu. Šī tirgus galvenā atšķirība ir tā īpašā gaisotne, ko tas uzbur. Viss tirdziņš ar pili fonā izskatās kā ciemats, turklāt šeit ir pietiekami daudz vietas – nav jāspiežas klāt citiem cilvēkiem. Tirdziņa organizēšana prasa visu gadu, bet, lai tirgotāji fiziski uzslietu savus stendus, vajadzīgas trīs nedēļas. Šēnbrunnas tirdziņš būs atvērts līdz 5. janvārim.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlē Mārtiņu Kazāku; Dānijā aizturēti 20 iespējamie teroristi; un Ko visbiežāk šogad latvieši meklējuši populārākajā interneta meklētājā?
Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti. Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.
2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7%, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10% (2017. gadā – 11,8%). Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8% (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3% (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13% (669 eiro mēnesī).
Valsts policija Ziemassvētku un Jaunā gada svinību laikā pastiprināti veiks reidus, lai pārliecinātos, ka autovadītāji pie stūres nav sēdušies apreibinošo vielu iespaidā, šodien notikušajā preses konferencē pavēstīja Satiksmes drošības pārvaldes pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Viņš arī norādīja, ka policija pastiprināti veiks kontroli, pārbaudot pirotehnikas tirdzniecības vietas, lai pārliecinātos, ka tajās tiek ievērots visas normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Turpinām ziņas
Dānijas policija un drošības dienesti īstenojuši vērienīgu pretterorisma operāciju, kuras laikā aizturēti 20 iespējamie teroristi. Kopenhāgenas policijas pārstāvji informē, ka vairākiem aizdomās turētajiem izvirzītas apsūdzības par pretterorisma likumu pārkāpšanu, un viņu lietas ceturtdien, 12.decembrī, sāks izskatīt slēgtā tiesas sēdē.
Itālijas pilsētā Pjačencā atrasta nozagtā austriešu gleznotāja Gustava Klimta glezna - “Sievietes portrets”. Tā atradās slēptuvē ēkā, kur tika pastrādāts noziegums. Klimta darbs tika nozagts no “Ricci Oddi” modernās mākslas galerijas 1997. gadā, izstādes sagatavošanas laikā. Šonedēļ dārznieks apkopa uz ēkas sienas augošos augus un pamanīja metāla paneli aiz kura atradās slēptuve ar somu un gleznu. Policija izvirzījusi versiju, ka zagļi paslēpa gleznu, lai varētu to paņemt vēlāk, kad būs norimusi ar noziegumu saistītā ažiotāža. Taču nav skaidrs, kāpēc viņi neīstenoja savus plānus. Savukārt mākslas eksperti pagaidām atturas sniegt apstiprinājumu, ka darbs patiešām ir austriešu gleznotāja 1916. /1917. gadā radītais portrets, kura vērtība varētu sasniegt 60 miljonus eiro - vispirms jāveic rūpīga ekspertīze.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notikušajā pasaules arhitektūras festivālā gada ēkas gods piešķirts Nīderlandes pilsētas Tilburgas bibliotēkai. Grāmatu krātuve iekārtota pārbūvētā senā dzelzceļa depo. Lielā, tukšā būves centrālā daļa pārvērsta par izteiksmīgu bibliotēkas centrālo telpu. 1932. gadā būvētajā ēkā iekārtotas telpas lekcijām, mācībām un dažādām ar kultūru saistītām organizācijām.
Un vēl
Interneta meklētājā “Google” šogad Latvijas iedzīvotāji visbiežāk meklējuši vārdus “skrāpē un laimē”, “čeku loterija” un “Eiropas Parlamenta vēlēšanas”, liecina “Year in Search” apkopotie rezultāti. 2019. gada apskatā novērojama Latvijas iedzīvotāju interese par pasaulē nozīmīgiem, globāliem notikumiem. Latvijas iedzīvotāji bieži meklējuši vārdu Černobiļa, Parīzes Dievmātes katedrāle un Eds Šīrans. Kārtējo reizi apstiprinās arī latviešu pašpiešķirtais tituls – Latvijas iedzīvotāji un hokeja fani ir lielākie un labākie hokeja fani pasaulē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kino skatīšanās paradumus lielā mērā nomainījis pamatīgas intereses uzliesmojums hokeja lauciņā, meklētājā rakstot vārdus - pasaules čempionāts hokejā un KHL. No zīmoliem visbiežāk meklēti – 1188, Citadele un tet.