Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 17.decembrī
- 17 decembris 2019 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē "Expo 2020"; Jūrmalas dome plāno atteikties no “Zilā karoga programmas”; un Aptaujā noskaidrots, ko vislabprātāk dāvanā saņemtu Baltijas iedzīvotāji.
Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstu prezidenti šodien tiekas Rīgas pilī; NATO ģenerālsekretārs brīdina par sarežģīto drošības situāciju pasaulē; un Kad Latvijā piedzīvotas sniegiem bagātākās ziemas?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Vai saeimas deputāti atbalsta bērnu adopciju uz ārvalstīm? Rosina Saeimu pieņemt likumprojektu, kas ļautu vēlētājiem lemt par pašvaldības atlaišanu; un Ziemas naktīs Rīgas zoo varēs apskatīt, ko dzīvnieki dara vakaros.
Radio1 ziņās klausieties:Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē "Expo 2020"; Jūrmalas dome plāno atteikties no “Zilā karoga programmas”; un Aptaujā noskaidrots, ko vislabprātāk dāvanā saņemtu Baltijas iedzīvotāji.
Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē "Expo 2020" Dubaijā, bet valsts paviljonu varētu celt izstādes organizatori Apvienoto Arābu Emirāti un Latvija to īrētu. Ievērojamā pasaules sasniegumu izstāde "Expo 2020" tiks atklāta 2020. gada 20. oktobrī, tomēr līdz šim nebija skaidrs, kā tiks realizēta Latvijas iesaistīšanās tajā."Expo 2020" notiks AAE pilsētā Dubaijā no 2020. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 10. aprīlim. Izstāde aizņems 438 hektārus. Apmeklētājiem būs pieejamas 200 ēdināšanas iespējas un ik dienu notiks vairāk nekā 60 dažādi pasākumi. "Expo 2020" būs pirmā reize, kad izstādē piedalīsies visas Āfrikas valstis, turklāt katra ar savu paviljonu, nevis vienu kopīgu, kā tas ir bijis iepriekš. Rīkotāji paredz izstāde laikā uzņemt vismaz 25 miljonus apmeklētāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) necer uz to, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu Saeimā visos lasījumos tiks izskatīts vēl šogad. Pūce pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka pirmdienas vakarā ministrijas pārstāvji konsultējušies ar Valsts kancelejas juristiem, precizējot anotācijas daļu par vienlīdzīguma un samērīguma principu ievērošanu, tādējādi novēršot Saeimas Juridiskā biroja paustos pārmetumus par likumprojekta sākotnējās ietekmes ziņojumu. Plānots, ka Saeima par likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijām varētu lemt ārkārtas sēdē trešdien, 18.decembrī.
Lai risinātu ārkārtas situāciju saistībā ar Ventspils brīvostas darbu, koalīcija vakar vienojusies veidot jaunu valsts akciju sabiedrību, kas attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas. Jaunizveidoto sabiedrību varētu saukt "Ventas osta", un tās padomē būtu pārstāvēti četru ministriju pārstāvji. Ministrijas deleģētu savus pārstāvjus jaunizveidojamās akciju sabiedrības padomē. Pagaidām turpinātu pastāvēt līdzšinējā Ventspils brīvostas pārvalde, kuras uzdevums būtu nodot visus aktīvus jaunajai organizācijai. Pašlaik paredzēts, ka padomes locekļi tiks iecelti uzreiz, proti, bez konkursa.
Turpinām ziņas
Pēc pilnvaru termiņa beigām Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tuvākajā laikā koncentrēsies uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā. Preses konferencē žurnālistiem Latvijas Bankas prezidents atzina, ka ir saņēmis dažus darba piedāvājumus, taču izlēmis tos nepieņemt, jo plāno visu laiku veltīt reputācijas atjaunošanai. Jautāts, kas, viņaprāt, ir šo apmelojumu autori, Rimšēvičs sacīja, ka tas ir «triju par naudas atmazgāšanu aizvērtu banku «atvadu sveiciens» Latvijas Bankas prezidentam». Rimšēvičs klāstīja, ka kopš 2016.gada ir cīnījies, lai attīrītu banku sistēmu un saglabātu tām norēķinu iespējas ASV dolārus. Lēmumi bijuši nepatīkami, tāpēc bankas bija dusmīgas. Viņš piebilda, ka patlaban banku sistēma nonākusi otrā galējībā – ir beigusies nerezidentu apkalpošana un bankas ir pārāk piesardzīgas jebkādu klientu apkalpošanā.
Jūrmalas dome 2020.gadā varētu atteikties no dalības Zilā karoga programmā, kas apliecina pilsētas pludmaļu atbilstību virknei starptautisku standartu. Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda informē, ka šāds jautājums saistībā ar nākamā gada budžetu skatīts pašvaldības Attīstības un vides jautājumu komitejā. Patlaban Jūrmalā ir astoņas Zilā karoga pludmales un pilsēta ekosertifikātu bija saņēmusi katru gadu kopš 2000.gada. Pēc Čudas teiktā, par pamatu lēmumam no programmas izstāties kalpo dalības maksas paaugstināšana. Proti, ja līdz šim dalības maksa bijusi 200 eiro par vienu peldvietu gadā, tad tagad tā palielināta līdz 1000 eiro, kas nozīmē, ka no domes budžeta gada laikā dalības maksas segšanai būtu nepieciešami 8000 eiro.
Un vēl
Baltijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanā vislabprātāk gribētu saņemt kādu elektronisku iekārtu, liecina būvniecības un sadzīves preču tirdzniecības uzņēmuma "Kesko Senukai Latvia" iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem Baltijā. Aptaujā noskaidrots, ka elektronisku iekārtu dāvanā gribētu saņemt 26% aptaujāto Lietuvā, 32% - Igaunijā un 34% - Latvijā. Lielākoties elektronikai priekšroku dod vīrieši un gados jauni respondenti, savukārt sievietes biežāk norādījušas, ka labprāt saņemtu smaržas vai kosmētiku, kas ieņem otro vietu dāvanu vidū. Pēc aptaujas datiem, topa trijnieku noslēdz lielveikalu dāvanu kartes.
Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Konkursa "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2019" galveno balvu un titulu šogad ieguvusi Līvānu novada pašvaldība un kā konkursa uzvarētāja iegūst 25 tūkstoši eiro naudas balvu. Savukārt nominācijā "Par pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai" uzslavas saņēma Krustpils novada pašvaldība.
Šogad aprit 20 gadu, kopš Aizputes Jaunajā pilsmuižā, kur savulaik bija skolas internāts, darbu sāka novadpētniecības muzejs. Ar finansiālu atbalstu dažādiem projektiem muzejam izdevies gan paplašināties, gan veidot aizvien jaunas ekspozīcijas. Patlaban pārvērtības piedzīvo senākā no tām, kas veltīta pilsētas vēsturei. Ekspozīciju veidos stilizēta iela, kas tiks apdzīvota, uzskatāmi hronoloģiski parādot pilsētu un tās iedzīvotājus dažādu varu periodos. Aktuāli tas esot šobrīd, pirms gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas, kas iezīmēs jaunu vēsturisko pagriezienu. Aizputes novadpētniecības muzejā kopumā apskatāmas 13 dažādas ekspozīcijas.
Koncertzālē “Cēsis” atklāta un līdz 26. janvārim būs skatāma trīs somu mākslinieku izstāde “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens”, kas pievēršas klimata izmaiņām un tam, kā tās ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu valsts pastāvēšanu. Izstādes kurators Marku Valkonens nolēmis sapulcināt vienkop trīs augsti meistarīgus un savdabīgus somu māksliniekus – Samuli Heimonenu, Anti Tantu un Heiki Ilenenu, kuru jaunrades tematikā, attieksmē pret dzīvību un dabu iespējams saskatīt daudz kopīga. Būtiskas ir tieši vērā ņemamās stilistiskās un konceptuālās atšķirības tajā, kā šie mākslinieki realizē savu skatījumu. Izstādē “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” koncertzālē “Cēsis” skatāmi šo trīs meistaru darbi, kas tādā kombinācijā eksponēti pirmo reizi.
Turpinām ziņas
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” ar viduslaiku dziedājumiem Ziemassvētku laikam 4. janvārī uzstāsies vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”. Ar mūsdienīgām taustiņinstrumentu skaņām grupai koncertā “Gregoriskie dziedājumi. Carmina” pievienosies talantīgais pašmāju komponists Raimonds Tiguls. Koncerta nosaukums “Carmina” tulkojumā no latīņu valodas ir "dziesmas". Viduslaikos šis apzīmējums lietots attiecībā uz tautā iemīļotu un pazīstamu, teju līdzi dziedamu repertuāru. “Lielajā dzintarā” izskanēs viduslaiku dziedājumi Ziemassvētku laikam – gregoriskais korālis, ambroziskās himnas un vairāki agrīnās daudzbalsības paraugi.
Biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” sadarbībā ar biedrību "Latvijas Lauku forums" aicina uz semināru par tūrisma produktu un tūrisma tīkla izveidi. Seminārs norisinbāsies Kokneses tūrisma informācijas centrā 9.janvārī. Seminārs ir daļa no projektā «No tradicionālām amata prasmēm līdz mūsdienu lauku tūrisma produktiem» rīkotā desmit semināru cikla mājražotājiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, amatniekiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par aktuālajām tēmām esošās uzņēmējdarbības pilnveidošanai un jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Ar semināra programmu var iepazīties Kokneses novada mājaslapā.
Un vēl
Pagājušajā nedēļā svinīgi atklāts jaunais Madonas tieslietu nams, kur turpmāk atradīsies pirmās instances un apelācijas instances tiesu iestādes – Vidzemes apgabaltiesas tiesu nams Madonā un Vidzemes rajona tiesa Madonā, kā arī Valsts probācijas dienesta Madonas nodaļa. Jaunajā namā plāno pievienoties vēl Valsts zemes dienesta struktūrvienība un zvērināti tiesu izpildītāji. Madonas tieslietu namā šobrīd strādā trīs Vidzemes apgabaltiesas tiesneši un seši Vidzemes rajona tiesas tiesneši, kā arī 24 tiesu darbinieki. Abām tiesu iestādēm būs vienota kanceleja. Tieslietu namā atrodas septiņas tiesas sēžu zāles. Telpas ir aprīkotas ar audio iekārtām un videokonferences iespējām. Iekļūšanai tieslietu namā nodrošinātas drošības pārbaudes, ēkā ir paredzēta atsevišķa tiesājamo konvojēšanas zona, lai garantētu tiesas apmeklētāju un darbinieku drošību.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstu prezidenti šodien tiekas Rīgas pilī; NATO ģenerālsekretārs brīdina par sarežģīto drošības situāciju pasaulē; un Kad Latvijā piedzīvotas sniegiem bagātākās ziemas?
Šodien Rīgas pilī tiksies visu trīs Baltijas valstu prezidenti. Valsts galva Egils Levits uz Rīgu ir uzaicinājis savus Igaunijas un Lietuvas kolēģus Kersti Kaljulaidu un Gitanu Nausēdu, lai apspriestos par reģionālajiem projektiem un sadarbību, kā arī šomēnes Londonā notikušā NATO samita rezultātiem. Īpaša uzmanība prezidentu sarunās būs veltīta reģionālajai sadarbībai dzelzceļa infrastruktūras projektā “Rail Baltica” un enerģētikas jautājumiem.
Latvijā ir ceturtais zemākais finanšu labklājības līmenis Eiropā, un trešdaļa jeb 34% mūsu valsts iedzīvotāju atzinuši, ka laikus nespēj nomaksāt tekošos rēķinus, bet 39% patērētāju trūkst pamatzināšanu par finansēm, liecina jauna aptauja, ko veikusi Zviedrijas parādu piedziņas kompānija “Intrum AB”. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku 24 Eiropas valstīs, ņemtas vērā četras kategorijas: iedzīvotāju spēja laikus samaksāt rēķinus, kredītu slogs, uzkrājumi nākotnei un finanšu pratība. Summējot katrā kategorijā iegūtos punktus, iegūts kopējais finanšu labklājības reitings. Latvija šajā reitingā saņēmusi 5,55 punktus, ierindojoties zemajā 21.vietā. Vēl vājāks sniegums finanšu labklājības ziņā ir vien Polijai un Lietuvai, bet pēdējā pozīcijā ierindojusies Grieķija. Nedaudz labāks rādītājs ir Igaunijai, kas ar 5,85 punktiem ieguvusi 20.vietu. Savukārt ar augstāko iedzīvotāju finanšu labklājību var lepoties Vācija, kas tikusi pie 6,89 punktiem.
Vakar piedeguša ēdiena ugunsgrēkā Līvānos no piedūmotām telpām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izglāba cilvēku. Vakar ap pulksten pusdeviņiem vakarā VUGD saņēma izsaukumu uz Līvāniem, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju daudzstāvu dzīvojamā mājā bija jūtama dūmu smaka. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka vienā no ēkas dzīvokļiem virtuvē dega piededzis ēdiens divu kvadrātmetru platībā. No piedūmotām telpām tika izglābts cilvēks un nodots mediķiem. Kopumā pagājušajā diennaktī VUGD saņēma 33 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 17 uz glābšanas darbiem un trīs izsaukumi bija maldinājumi.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ticies ar parlamentā ievēlētajiem Konservatīvās partijas deputātiem. Vienlaikus viņš paziņoja par nelielām izmaiņām savā valdībā. Džonsons informēja, ka oktobrī demisionējusī kultūras ministre Nikija Morgana turpinās pildīt šos pienākumus, savukārt Saimons Hārts kļūs par valsts sekretāru Velsas lietās. Izmaiņas nav būtiskas, bet eksperti pieļauj iespēju, ka tas ir “klusums pirms vētras”, un jau nākamajā gadā gaidāma citu ministru nomaiņa.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis par sarežģīto drošības situāciju pasaulē. Draudus mūsdienās rada gan atsevišķas valstis, gan nevalstiskas struktūras.Vizītes laikā Kuveitā Stoltenbergs norādījis, ka pēdējos gados NATO nav piedzīvojusi sarežģītāku drošības vidi kā patlaban. Aliansei esot jābūt aktīvai un gatavai reaģēt uz dažādiem draudiem, tai skaitā no gaisa, kosmosa un kibertelpas. Tikmēr eksperti šo paziņojumu uztver kā Londonas samitā nospraustā kursa turpinājumu.
Indonēzijā arheologi atklājuši līdz šim senākos alu gleznojumus. Tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 44 tūkstošus gadus veci un sniedz zināmu ieskatu senā cilvēka ikdienā, kā arī mitoloģiskajos uzskatos. Īpašu arheologu uzmanību piesaistījis fakts, ka 44 tūkstošus gadu vecajos gleznojumos redzamas pat virves, kas izmantotas, lai dzīvniekus savaņģotu. Tas varētu liecināt par pirmajiem mēģinājumiem dzīvniekus pieradināt. Vietām mednieki arī attēloti kā mitoloģiski tēli ar cilvēka ķermeni un dzīvnieku galvām.
Un vēl
Pirms desmit gadiem - 2009.gada 17.decembrī - pēc ilgstoša un spēcīga sniegputeņa Kolkas novērojumu staciju sedza 75 centimetrus augsta sniega kārta, un tas ir decembra dziļākā sniega rekords visā valstī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Turklāt Kolkas meteoroloģiskās stacijas apkārtnē todien bija līdz pat metram dziļš sniegs un vēl lielākas kupenas. Iepriekšējais decembra biezākās sniega segas rekords Latvijā bija 57 centimetri 1988.gadā Limbažos un 56 centimetri 1973.gadā Salacgrīvā. Savukārt mēnesī kopumā biezākā sniega sega visā valstī bija 1937.gada decembrī, kad tā sasniedza vidēji 22,3 centimetrus. Otrais ar sniegu bagātākais decembris Latvijā bija 2010.gadā - tad mēneša vidējā sniega sega valstī bija 21,7 centimetri. Savukārt Latvijas absolūtais sniega dziļuma rekords - 130 centimetri - reģistrēts 1931.gada martā Gaiziņkalnā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Vai saeimas deputāti atbalsta bērnu adopciju uz ārvalstīm? Rosina Saeimu pieņemt likumprojektu, kas ļautu vēlētājiem lemt par pašvaldības atlaišanu; un Ziemas naktīs Rīgas zoo varēs apskatīt, ko dzīvnieki dara vakaros.
Latvijā šogad janvārī-oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums, liecina šodien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Janvārī-oktobrī salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem eksporta apmērs Latvijā pieaudzis par 1%. Tāds pats kāpums vēl fiksēts Vācijā, Igaunijā, Grieķijā un Spānijā, bet Beļģijā un Lielbritānijā eksporta apjoms saglabājies nemainīgs. Straujākais eksporta kāpums reģistrēts Īrijā (+11%), Luksemburgā (+10%), Slovēnijā (+8%), kā arī Bulgārijā, Dānijā, Lietuvā un Polijā (visās valstīs +6%). Tikmēr lielākais eksporta apjoma samazinājums fiksēts Kiprā (-33%).
Ministru kabinets šodien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) balsojot pret, vairākums ministru atbalstīja priekšlikumu atlaist Rīgas domi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) argumentēja, ka ir pamats atlaist Rīgas domi par sistemātiski nerisinātām problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Vienlaikus valdība lēma virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, aicinot Saeimu jau pēc dienas sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai šo likumprojektu izskatītu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums šodien pauda atbalstu bērnu adopcijas uz ārvalstīm ierobežošanai. Pie šī jautājuma skatīšanas paredzēts atgriezties janvārī, lai lemtu, vai un kādas izmaiņas būtu jāveic Ministru kabineta noteikumos vai likumos. Komisijas sēdē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka praksē var apiet pašlaik ārvalstu adopcijai noteiktos ierobežojumus. Tos iespējams apiet, bērnu no audžuģimenes uz dažām dienām ievietojot bērnu namā, lai viņu varētu adoptēt uz ārvalstīm. Tiesībsargs aicina Saeimu izšķirties, vai tā atbalsta vai neatbalsta adopciju uz ārvalstīm un noteikt skaidru regulējumu, kādos gadījumos tā būtu iespējama.
Turpinām ziņas
Partija Progresīvie aicina Saeimu pieņemt likumprojektu, kas ļautu vēlētājiem pašiem lemt par pašvaldības atlaišanu, ja viņus neapmierina tās darbs. Partijas Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs norāda, ka, tā kā Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas atlaist Saeimu, šādām iespējām jābūt arī attiecībā pret pašvaldībām. Viņš norāda, ka koalīcija jau vienojusies atlaist Rīgas domi un «Saeimas lēmums būs vien tehnisks balsojums», bet demokrātiskāks un pārdomātāks modelis būtu šīs tiesības dot vēlētājiem, balsojot referendumā.
Satversmes tiesa vērtēs, vai Satversmei atbilst Darba likuma normas, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Apstrīdētā norma noteic, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu. Lieta ierosināta pēc kādas sievietes pieteikuma. Sieviete pieteikumā norādījusi, ka viņa un viņas partnere ir attiecībās un vairāk nekā desmit gadus dzīvo kopīgā saimniecībā, tādējādi viņas ir uzskatāmas par ģimeni. Konkrētajā ģimenē pēc abu minēto personu kopīga lēmuma esot piedzimis bērns, un pieteikuma iesniedzēja pēc šī notikuma vēlējusies izmantot Darba likuma 155.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības uz desmit kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu, kas viņai nav piešķirts. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs nav izveidojis tādu ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības sistēmu, kurā būtu iekļautas tādas personas kā pieteikuma iesniedzēja.
Un vēl
Lai gan zoodārzu ierasts apmeklēt diennakts gaišajās stundās, jau 11. reizi no 20. decembra līdz 26. janvārim Rīgas zooloģiskais dārzs aicina uz Ziemas naktīm, lai uzzinātu, ko dzīvnieki dara, kad tiek iedegts apgaismojums. Rīgas Zooloģiskā dārza kases no 20. decembra līdz 26. janvārim būs atvērtas līdz pulksten 19, iekštelpu ekspozīcijas līdz pulksten 20, bet dzīvniekus izgaismotajos āra voljēros vērot varēs līdz pulksten 21. Izņēmums ir 24. un 31. decembris, kad zoodārza kases strādās līdz pulksten 14 (dārzs līdz pulksten 15) un Ziemas naktis zoodārzā nenotiks. Taču 1. janvārī visi laipni aicināti vērot dzīvniekus gan dienā, gan arī vakarā.