Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 5.janvārī
- 05 janvaris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība šodien lems par Covid-19 ierobežojumu pagarināšanu; Jēkabpils reģionālā slimnīca saņem ROTARY dāvinājumu; un Izveidota lāču izplatības karte Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Premjers nolēmis pieprasīt veselības ministres Viņķeles demisiju ;Šogad neparedzētiem gadījumiem novirzīs 300 miljonus eiro ; un Tapis pētījums par attālināto darbu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā miruši vēl 30 slimnieki ar Covid-19; Darījumi ar kartēm liecina – nedēļu pirms svētkiem vērojams pirkumu bums; un Jēkabpiliešus aicina atbrīvoties no Ziemassvētku eglītēm videi draudzīgā veidā.
Radio1 ziņās klausieties: Valdība šodien lems par Covid-19 ierobežojumu pagarināšanu; Jēkabpils reģionālā slimnīca saņem ROTARY dāvinājumu; un Izveidota lāču izplatības karte Latvijā.
Ministru kabinets sēdē šodien lems par Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu pagarināšanu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš atklāj, ka valdības otrdienas sēdē galvenais jautājums būs tas, vai ierobežojumi, kas pašlaik ir noteikti līdz 11. janvārim, būtu jāturpina, cik ilgu laiku to darīt, vai kaut kas tajos būtu maināms. Viņaprāt, ierobežojumi būtu jāpagarina, taču vienlaikus varētu runāt par kādiem uzlabojumiem vai precizējumiem esošajā regulējumā.
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pagājušās nedēļas laikā pieaudzis par 13,2%, un kopumā bija 6 tūkstoši 167 inficētie. Pagājušās nedēļas laikā konstatēts vidēji 881 jauns Covid-19 gadījums dienā, taču vēl pirms septiņām dienām – vidēji 779 gadījumi dienā. Arī pozitīvo testu īpatsvars turpina pieaugt un šobrīd ir 11,8%. Pirms septiņām dienām tas bija 10,6%. Tāpat arī pieaug ar Covid-19 stacionēto slimnieku rādītājs – septiņu dienu laikā stacionēto skaits pieaudzis par 5,1%, slimnīcās nokļuva vidēji 120 cilvēki dienā, iepriekš – 114 stacionētu pacientu dienā.
Decembrī ievērojami kritusies partiju apvienības “Attīstībai/Par!” popularitāte. Tas sakrita ar laiku, kad atklājās, ka bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce meloja par bezmaksas autostāvvietas izmantošanu un pēc tam atkāpās no amata. Pētījumu aģentūras SKDS partiju reitingi, liecina, ka decembra sākumā joprojām pirmajā vietā ir “Saskaņa” – 11,3%, Tālāk seko ZZS – 8%, Nacionālā apvienība – 5,8%, arī šīs apvienības reitings ir krities, novembrī par to balsot bija gatavi nedaudz vairāk par 8% balsstiesīgo. Tad Jaunā konservatīvā partija – 5,3%, un tikai tad seko apvienība “Attīstībai/Par!” ar 4,8%. Mēnesi iepriekš par šo politisko spēku bija gatavi balsot 8,6% pilsoņu. Tālāk decembrī seko “Jaunā Vienotība” – 4,1%, “Progresīvie” – 3,9%, Latvijas Reģionu apvienība – 3%, Latvijas Krievu savienība – 2,1%, un sarakstu noslēdz KPV LV ar 1,9%. Par citām partijām balsotu viens procents pilsoņu.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī janvāra četrās dienās reģistrēts 51 saslimušais ar Covid-19, savukārt divu nedēļu jeb 14 dienu laikā pilsētā reģistrēti 324 saslimušie, bet kopumā, kopš marta reģistrēti 862 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija. Preiļu novadā pēdējo 14 dienu laikā reģistrēti – 89 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, Līvānu novadā – 70, Aizkraukles novadā – 52, Kokneses novadā – 43, Jēkabpils novadā – 42, Krustpils novadā - 38, Aknīstes novadā – 35, Salas novadā – 32, Pļaviņu novadā – 27, Vārkavas novadā – 23, Riebiņu novadā – 20, Aglonas novadā -18 un Viesītes novadā – 12.
Pagājušā gada izskaņā Rotary klubi Rīga Rīdzene un Jēkabpils, labdarības akcijā “Atbalsts mediķiem, kuri darbojas Covid-19 frontē”, veikuši kafijas automātu dāvinājumu trim Jēkabpils reģionālās slimnīcas nodaļām, kurās ārstējas Covid-19 inficētie pacienti – Infekcijas slimību nodaļai, jaunizveidotajai Covid-19 nodaļai Otrās terapijas telpās un Reanimācijas nodaļai. Jēkabpils reģionālās slimnīcas Covid-19 inficēto pacientu ārstējošās nodaļas personāls dāvinājumā saņēma trīs kapsulu kafijas automātus, kapsulu komplektus, vitamīnu grozus – tēju, ingveru un citronus, ka arī ūdens iepakojumus Covid-19 inficētajiem pacientiem, kurus sarūpēja anonīms dāvinātājs. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl
Manīts kārtējais lācis, uzietas tā pēdas, izpostīti bišu stropi – tādi un līdzīgi stāsti, arī video un fotogrāfijas sociālajos medijos parādās visai bieži. Tas rada iespaidu – lāču Latvijā kļūst arvien vairāk un, izvērtējot situāciju, tam piekrīt arī speciālisti. Sociālajos medijos izveidotas pat atsevišķas interešu grupas, viena no tām izveidojusi arī lāču izplatības karti. Lai arī precīzu lāču skaitu Latvijā ir visai grūti noteikt, zināms, ka Latvijas mežos pastāvīgi uzturas aptuveni 30 līdz 50 lāči. Visbiežāk lāči manīti Igaunijas un Krievijas pierobežā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Premjers nolēmis pieprasīt veselības ministres Viņķeles demisiju ;Šogad neparedzētiem gadījumiem novirzīs 300 miljonus eiro ; un Tapis pētījums par attālināto darbu.
Premjers Krišjānis Kariņš nolēmis pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību par pārāk neskaidro vakcinācijas pieejamības plānu. Premjers par savu lēmumu otrdienas rītā slēgtā koalīcijas sēdē informēja partnerus, un pēcpusdienā viņam paredzētas sarunas ar Viņķeles pārstāvēto partiju "Attīstībai/Par". Partijai arī stāv priekšā lēmums, kā rīkoties un vai amatam deleģēt kādu citu partijas pārstāvi.
To, vai ap gadu miju ieviestie stingrākie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai ir iedarbojušies, redzēsim nedēļas beigās vai nākošnedēļ, intervijā Latvijas televīzijai šodien sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis. Infektologs skaidroja, ka vīrusa inkubācijas periods ir piecas dienas un parasti jāgaida vismaz divi inkubācijas periodi, lai redzētu saslimstības rādītājus. Līdz ar to ierobežojumu efektu varētu vērot šīs nedēļas otrajā pusē vai nākamnedēļ.
Ja visi skolēni klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska. Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolēni klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.
Budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2021. Gadā palielinās līdz 300 miljoniem eiro, liecina šodien izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegtais rīkojums. Šī gada valsts budžetā sākotnēji neparedzētajiem gadījumiem bija apstiprināti 26,7 miljoni eiro. Finanšu ministrija grib šo summu palielināt līdz 300 miljoniem, jo, gatavojot budžetu, nebija zināms nepieciešamā finansējuma apmērs Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. No ieplānotajiem 300 miljoniem eiro finansējums tiks piešķirts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.
Turpinām ziņas
Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma piecus izsaukumus uz glābšanas darbiem. Vakar no rīta Krustpils novada Kūku pagastā divstāvu dzīvojamās mājas dūmvadā dega sodrēji divu kvadrātmetru platībā. Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji vidēji 500 reizes mājokļu dūmvados dzēš degošus sodrējus. Nereti karstums un dzirksteles no dūmvada iekļūst jumta konstrukcijās, izraisot plašu un postošu ugunsgrēku. VUGD atgādina, ka katru gadu pirms apkures sezonas ir jāveic dūmvadu tīrīšana, lai novērstu sodrēju degšanu!
Vakar Neretas un Zemgales ielas krustojumā Jēkabpilī pēc ceļu satiksmes negadījuma ugunsdzēsēji glābēji sakārtoja ceļa braucamo daļu un atvienoja akumulatora klemmes. Cilvēki no automašīnām bija izkļuvuši saviem spēkiem pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās. Pagājušajā diennaktī visā Latvijā VUGD saņēma 42 izsaukumus – 15 uz ugunsgrēku dzēšanu, 21 uz glābšanas darbiem, bet seši izsaukumi bija maldinājumi.
Pagājušajā gadā valsts meža dienests ir atklājis un dzēsis 566 meža ugunsgrēkus ar kopējo platību 309 hektāri. Visvairāk meža ugunsgrēki reģistrēti Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 263, kas ir gandrīz puse no meža ugunsgrēkiem valstī. Visbiežākais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls bijusi cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. Vēl joprojām daļa meža ugunsgrēku izceļas ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā, pērn tādi gadījumi bijuši 23 reizes, no kurām 10 gadījumi - zaru kaudžu aizdedzināšana.
Un vēl
Ja mājās nav piemērotu darba apstākļu, var nākt strādāt uz biroju – ar šādu vienaldzīgu darba devēju attieksmi, pavasarī Covid-19 pandēmijas dēļ sākot strādāt no mājām, Latvijā nācās saskarties daļai darbinieku. Tas secināts četru Latvijas augstskolu veiktajā pētījumā, kurā analizēja arī darba vidi attālināta darba apstākļos. No pētījuma arī izriet, ka nepiemērotā darba vide mājas apstākļos ilgtermiņā var novest pie dažādām arodslimībām un izdegšanas. Tikmēr speciālisti norāda, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu arī pēc tam, kad pandēmiju būs izdevies iegrožot.
Ja šodien darba vidi mājās neuzlabos, ilgtermiņā strauji pieaugs arodslimību skaits, kas rodas darbā ar datoru, un izdegšanas sindroms. Pirmajā Covid-19 vilnī attālināti strādāja 76,9% pētījuma laikā aptaujāto respondentu. Vismaz trešdaļa atzina, ka mājās ir nepiemērota darba vieta.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā miruši vēl 30 slimnieki ar Covid-19; Darījumi ar kartēm liecina – nedēļu pirms svētkiem vērojams pirkumu bums; un Jēkabpiliešus aicina atbrīvoties no Ziemassvētku eglītēm videi draudzīgā veidā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien ir izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei un ir informējis par to arī valdību veidojošo partiju pārstāvjus. Ministru prezidents atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/ Par" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu. Partiju apvienība "Attīstībai/Par" ir uzklausījusi un pieņēmusi zināšanai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu un uzskata, ka ta sir pārsteidzīgs krīzes laikā. Preses konferencē Kariņš pavēstīja, ka ir izteicis neuzticību veselības ministrei Viņķelei un atbilstoši sadarbības līgumam otrdienas rītā formāli devis brīdinājumu 48 stundas iepriekš, pirms ceturtdien parakstīs demisijas pieprasījumu. Ministru prezidents sacīja, ka pēc tam veselības ministra pienākumu pildīšana tiks uzticēta aizsardzības ministram Artim Pabrikam, līdz tiks izvirzīts un amatā apstiprināts jauns veselības ministra amata kandidāts.
Pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 824 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši 30 cilvēki. Pēdējo 24 stundu laikā veikti 12 tūkstoši 352 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēti 824 jauni inficēšanās gadījumi. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 43 tūkstoši 942 cilvēki. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 6,7%. Tāpat pagājušajā diennaktī saņemti ziņojumi par 30 mirušajiem, kas bijuši vecuma grupās no 50 līdz 95 gadiem.
Savukārt stacionāros pašlaik ārstējas tūkstoš 180 pacienti ar Covid-19, pagājušajā diennaktī stacionāros ievietoti 145 saslimušie. No slimnīcās esošajiem tūkstoš 112 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, 68 ar smagu slimības gaitu.
Tikmēr Latvijā turpinās vakcinācija pret Covid-19, un pagājušajā dienā vakcinēti 678 cilvēki, tajā skaitā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – 25, bet kopumā Jēkabpilī jau vakcinēti 80 mediķi. Savukārt valstī kopā vakcinēti 2 tūkstoši 923 cilvēki.
Valsts zinātniskā institūta “Bior” vadošie pētnieki uzsākuši darbu pie Latvijas upju inventarizēšanas – ierindošanas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā. Kopumā plānots inventarizēt 19 tūkstošus kilometru Latvijas upju. Sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem tiek veidots upju saraksts, visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos. Par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā. Pētnieki plāno apkopot informāciju par aptuveni 19 tūkstošiem posmu. Upju inventarizāciju plānots pabeigt līdz šā gada vasarai.
Turpinām ziņas
Tirdzniecības ierobežojumi pirmssvētku laikā atspoguļojas karšu norēķinu statistikā. Proti, Latvijas lielākās komercbankas apliecināja, ka nedēļu pirms ierobežojumu stāšanās spēkā ievērojami pieauga karšu norēķinu apjoms, un to dēvē pat par pirkumu bumu. Vēl viena tendence: tērēt vairāk, bet iepirkties retāk. Lai gan kopējie tēriņi ar bankas kartēm šajā decembrī iepretim 2019. gadam ir sarukuši, izteikta tendence ir pirkuma apmēra pieaugums. Proti, cilvēki iepērkas retāk, bet par lielāku summu, atzina aptaujātie komercbanku pārstāvji.
Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī pagājušajā gadā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas. 2020. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtisks cenu pieaugums bija augļiem un kūpinātai gaļai, bet samazinājums – dārzeņiem, svaigai gaļai, kafijas pupiņām un pienam, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija. Vietējo iedzīvotāju pavasarī saceltā ažiotāža palielināja griķu un rīsu cenas, bet piegādes ķēžu traucējumi un mazākas ražas cēla dažu importēto augļu cenas. Gan Latvijā, gan Eiropā šogad bija labas dārzeņu ražas, bet pieprasījums Covid-19 dēļ ir sarucis, kas izsaucis dārzeņu cenu ievērojamu samazinājumu. Pagājušā gada beigās visā Eiropā bija ievērojams iepirkuma cenu kritums arī cūkgaļai un liellopu gaļai.
Un vēl
Jēkabpils pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Jēkabpils pakalpojumi” aicina pilsētas iedzīvotājus savas nokalpojušās Ziemassvētku eglītes pēc svētkiem neizmest sadzīves atkritumu konteineros. Pilsētas teritorijā ir izvietoti speciāli lielizmēra atkritumu konteineri, kuri paredzēti tikai Ziemassvētku eglēm, lai ikvienam būtu iespēja no savas svētku rotas atbrīvoties videi draudzīgā veidā. Ar sarakstu, kur atrodas konteineri var iepazīties portālā Radio1.lv.
Foto: delfi.lv