Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 25.februārī
- 25 februaris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Slimnīcas jau gatavojas drīzumā prognozētajam Covid-19 trešajam uzliesmojumam; Kā ekonomisti vērtē kriptovalūtas svārstības? un Pasaules hokeja čempionātam Rīgā aicina pieteikties brīvprātīgos.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Nosaka vienotu kārtību vakcinācijai pret Covid-19; Iespējams, kādā no videonovērošanas kamerām iekļuvis traktors ar nozagto lielgabalu; un Pie kādiem jauniem izgudrojumiem strādā Latvijas zinātnieki?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atliek jautājumu par mazo veikalu atvēršanu; Aivars Kraps nenoliks deputāta mandātu; un Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums
Radio1 ziņās klausieties: Slimnīcas jau gatavojas drīzumā prognozētajam Covid-19 trešajam uzliesmojumam; Kā ekonomisti vērtē kriptovalūtas svārstības? un Pasaules hokeja čempionātam Rīgā aicina pieteikties brīvprātīgos.
Trešais Covid-19 uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms divu līdz četru nedēļu laikā, kā rezultātā Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos, mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzīmē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Šajā sakarā arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis "Twitter" norāda, ka Lielbritānijas Covid-19 varianta tālāka izplatība un drīza dominēšana Latvijā viņam šķiet neizbēgama un slimnīcas tam jau gatavojas.
No piektdienas aviosabiedrības varēs atsākt pārvadājumus uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli, kas uz divām nedēļām bija liegti. Bet šodien valdībā paredzētas diskusijas par to, vai turpināt nosacījumu, ka ieceļot Latvijā drīkst tikai ar svarīgu iemeslu. Veselības ministrija iesaka šādu regulējumu saglabāt līdz ārkārtējās situācijas beigām. Taču joprojām nav skaidrības, vai valdība, ņemot vērā augsto saslimstību Latvijā, varētu lemt ierobežojumus pagarināt.
Bažās par potenciālo trešo pandēmijas vilni Zviedrijas valdība vakar pavēstīja par Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu pastiprināšanu un brīdināja, ka tie tiks padarīti vēl stingrāki, ja iedzīvotāji noteikumus neievēros. Sākot no 1.marta, kafejnīcām, bāriem un restorāniem darbs būs jābeidz pulksten 20.30, turklāt cilvēku skaitam veikalos un fitnesa centros tiks noteikti ierobežojumi.
Itālijas ziemeļrietumu piekrastē, netālu no Dženovas, noticis zemes nogruvums, kā rezultātā jūrā ieskalota daļa kapsētas, vēsta BBC. Jūrā ieskaloti aptuveni 200 zārku. Glābējiem pašlaik izdevies no ūdens izclet vien 10. Tāpat iznīcinātas divas kapsētas kapelas. Vietējā ciemata mērs notikušo raksturojis kā "neiedomājamu katastrofu".
Turpinām ziņas
Ja cīņā ar Covid-19 pandēmiju būs nopietnas neveiksmes, piemēram, tāpēc, ka attīstīsies pret vakcīnām noturīgi vīrusa varianti, tas nenozīmē, ka ekonomikā būs mūžīga krīze, uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Līdzīgi kā tas bijis ar citām infekcijām vēsturē, cilvēki drīzāk iemācīsies sadzīvot arī ar Covid-19, taču "vairākums mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle". Ja vakcīnas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādās perfekti, tad risinājums nebūs mūžīgi ierobežojumi. Risinājums būs samierināšanās ar to, ka infekcijas slimības ir kļuvušas par lielāku draudu, nekā bijām pieraduši.
Pasaulē dārgākā kriptovalūta – bitkoins – pēc strauja kāpuma pagājušajā gadā un šī gada sākumā piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Tas sekojis ASV finanšu ministres Dženetas Jellenas kritiskajiem izteikumiem par šādas valūtas lietderību un izmantošanu likumīgiem mērķiem. Par spīti svārstībām tirgū, kriptovalūtu eksperti un investori ir pārliecināti, ka ieguldījumi kriptovalūtās attaisnosies un nākotnē šāds ieguldījumu veids var kļūt par pamatu citai monetārajai sistēmai.
Un vēl
Starptautiskā hokeja federācija vakar pavēstīja par iespēju brīvprātīgajiem reģistrēties darbam 2021.gada pasaules čempionātam Rīgā, lai iepazītu vērienīgā turnīra norises citā rakursā. Pasaules čempionāts ar 16 valstsvienību dalību Rīgā notiks no 21.maija līdz 6.jūnijam. Kā ikvienā lielā sporta pasākumā daļu darbu uzņemas brīvprātīgie, iegūstot iespēju redzēt aizkulisēs notiekošo. Katram brīvprātīgajam pienāksies oficiālais čempionāta apģērbs un ēdināšana. Interesenti pieteikumu brīvprātīgā darbam var aizpildīt Starptautiskā hokeja federācijas mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Nosaka vienotu kārtību vakcinācijai pret Covid-19; Iespējams, kādā no videonovērošanas kamerām iekļuvis traktors ar nozagto lielgabalu; un Pie kādiem jauniem izgudrojumiem strādā Latvijas zinātnieki?
Lai nodrošinātu vienotu un skaidru kārtību, organizējot iedzīvotāju vakcināciju, veselības ministrs Daniels Pavļuts ir parakstījis rīkojumu, kas ir saistošs visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošinās vakcināciju. Ministrijas izstrādātā kārtība nosaka pieraksta veidošanas nosacījumus grupu vakcinācijai un otrās vakcīnas devas saņemšanai vakcinācijas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs.
Vakar pret Covid-19 vienā diennaktī potēto personu skaits pirmo reizi pietuvojies 4 tūkstoši atzīmei, liecina Nacionālā veselības dienesta šorīt apkopotie dati. Turpinot pieaugt vakcinācijas tempam, aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3 tūkstoši 993 personas. Trešdien vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.
Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti 813 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par sešiem mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pēdējo 24 stundu laikā veikti kopumā 12 tūkstoši 232 izmeklējumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 6,6%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 501.
Pagājušā gadā viena sava dzīves posma durvis aizvēruši aptuveni tūkstoš cilvēku, tajā skaitā ģimenes ar bērniem, kuri no ārvalstīm atgriezušies atpakaļ Latvijā. Pērn caur reemigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu Latvijā atgriezušies tūkstoš 23 cilvēki. Gadu iepriekš tie bija 656 cilvēki, bet 2018. gadā – 399 cilvēki.
Premjera uzdevumā izveidotajā darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā sanāksmē Labklājības ministrija šodien piedāvā pagarināt periodu, kurā var saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kā arī paplašināt cilvēku loku, kas var kļūt par bezdarbniekiem. Situācija darba tirgū pašlaik ir nopietna, jo krīzes situācijā valstī ir 74 tūkstoši bezdarbnieku, no kuriem daļai nav iespējams atrast darbu ātri.
Turpinām ziņas
Jēkabpils policija ir atradusi un aizturējusi vienu no diviem meklēšanā esošajiem vīriešiem, kas tie turēti aizdomās par smaga nozieguma izdarīšanu. Aizdomās turamā attēls publicēts portālā Radio1.lv. Policija aicina ikvienu, kurš zina attēlā esošā vīrieša iespējamo atrašanās vietu vai kura rīcībā ir jebkura cita informācija, kas varētu palīdzēt viņa atrašanā, nekavējoties zvanīt 110.
Jau ziņots, ka ka 4. februārī Jēkabpilī, Kaļķu ielā 1, tika pārkāpti šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas noteikumi. Kāds vīrietis izmantoja šaujamierocim līdzīgu priekšmetu un izdarīja šāvienu gaisā. Aizdomās par minētā smagā nozieguma izdarīšanu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknis turpina meklēt vēl vienu no diviem vīriešiem.
Internetā izplatījies video, kurā redzams traktors, kas, iespējams, ved prom nozagto lielgabalu. Tiesa gan video fiksētais laiks īsti neatbilst laikam, kad varēja tikt veikta zādzība. Interneta komentāros tiek skaidrots, ka videonovērošanas kamera rāda nepareizu laiku. Radio1 sazinājās ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecāko speciālisti Daci Kalniņu un jautāja vai policijas rīcībā ir kāda aculiecinieku informācija par lielgabala nozagšanu Rīgas ielā. Dace Kalniņa sacīja, ka patlaban notiek izmeklēšana un tās interesēs policija nevar sniegt informāciju un komentēt izmeklēšanas gaitu. Dace Kalniņa arī piebilda,ka pat ja kaut kur izplatījies kāds video, kur it kā redzams iespējamais fakts, vēl neko nevar apgalvot, jo nereti ir gadījumi, kad it kā acīmredzamais neapstiprinās kā fakts. Ar video var ie[pazīties portālā Radio1.lv.
Jau ziņots, ka valsts policija aicina atsaukties aculieciniekus, kuri laika posmā no 23. līdz 24. februārim minētajā adresē ir manījuši kādas personas vai transportlīdzekļus, kas liecinātu par artefakta – lielgabala zādzību. Ikvienu, kurš var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju, lūdzam zvanīt pa tālruņa numuru 110.
Un vēl
Uzņemot attēlus vai filmējot video nepietiekamā apgaismojumā, ļoti labi varam redzēt, cik ļoti šādos brīžos samazinās bildes kvalitāte. Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtā tiek strādāts pie inovatīvām metodēm attēlu kvalitātes uzlabošanā. Tuvākajos gados Latvijā izstrādātās metodes jau tiks pielietotas teleskopos visā pasaulē un šie pētījumu pērn guvuši atzinību no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atliek jautājumu par mazo veikalu atvēršanu; Aivars Kraps nenoliks deputāta mandātu; un Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī Latvijā fiksēts +14 grādu siltums
Valdība šodien pēc gandrīz divu stundu garām diskusijām, tomēr atlika jautājumu par nelielo veikalu atvēršanu. Par veikalu darbības atsākšanu Ministru kabinets lems, visticamāk, nākamnedēļ, kad būs izstrādāti arī papildu kritēriji un nosacījumi, kad veikali varētu atsākt darbību.Lēmumu gaida ap 8 tūkstoši 800 veikalu ar 16 tūkstoši 400 darbiniekiem.
Lai palēninātu Covid-19 jauno vīrusa paveidu izplatīšanos, valdība līdz ārkārtējās situācijas beigām – 6.aprīlim, pagarināja aizliegumu ārvalstniekiem, tajā skaitā termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ieceļot Latvijā nebūtisku iemeslu dēļ. Iepriekš šāds ierobežojums bija noteikts no 11.janvāra līdz 25.februārim. Ārvalstnieki Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, sniedzot izsmeļošu šādu iemeslu uzskaitījumu.
Lai atbaidītu izsalkušos migrējošo putnu barus no kultūraugu sējumiem un mazinātu to nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki izņēmuma kārtā arī šajā pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldē varēs pieteikties atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai jeb limitētai ieguvei. Tāpat kā pagājušajā gadā kopumā šādā veidā iegūstamo zosu skaits noteikts līdz tūstoš indivīdiem, taču šogad ar letālās atbaidīšanas metodi drīkstēs iegūt divu sugu putnus - sējas zosi un baltpieres zosi. Putnu sugas un skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā pašmāju un kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.
Turpinām ziņas
Ar šīsdienas, Jēkabpils domes 25.februāra sēdi beidzās Aivara Krapa pilnvaras ieņemt Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu. Jau ziņots, ka saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteikto aizliegumu pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus Aivars Kraps janvāra beigās paziņoja par atkāpšanos no ieņemamā amata, bet atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” viņa pilnvaras beidzās nākamajā domes sēdē – tas ir 25.februārī. Uzrunājot deputātus domes sēdē, Aivars Kraps atklāja, ka negrasās nolikt deputāta mandātu. Nesen notikušajās sarunās ar KNAB, viņš esot guvis pārliecību, ka pret viņu iesniegta sagrozīta un melīga informācija. Aivars Kraps prognozēja, ka viņa jautājums ar viņu attaisnojošu rezultātu varētu tikt izskatīts tuvāko mēnešu laikā.
Jēkabpils domes sēdes informatīvajā daļā tika informēts, ka bērnudārza “Auseklītis” vadītāja Anita Paģire ir iesniegusi atlūgumu un drīzumā uz šīs pirmsskolas iestādes vadītāja amatu tiks izsludināts konkurss. Radio1 sazinājās ar Anitu Paģiri un jautāja par atlūguma iesniegšanas iemesliem. Anita Paģire sacīja, ka vēlas doties pelnītā atpūtā, jo jau četrus gadus turpinot darbu esot pensijā. Nolemts, ka aktīvajām darba gaitām jāpieliek punkts. Viņas pēdējā darba diena būs 31.maijs. Anitas Paģires pedagoģiskā darba stāžs ir 45 gadi, no tiem 32 bērnudārza “Auseklītis” vadītājas amatā.
Un vēl
Ceturtdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra Kolkā sasniegusi +14,3 grādus un tā ir pirmā reize zināmajā vēsturē, kad termometra stabiņš pakāpies tik augstu tik agri pavasarī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Līdz ar to pārspēts arī Latvijas 25. februāra siltuma rekords. Jau ziņots, ka nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs vēsāks, tomēr pēcpusdienās temperatūra visā valstī pakāpsies virs nulles.
Pēdējos gados arvien biežāk tiek fiksēta iepriekš nebijusi augsta temperatūra vēlu rudenī un agri pavasarī. Tā, piemēram, 2019. gada 16. februāris kļuva par agrāko datumu, kad Latvijā reģistrēti +13 grādi, arī toreiz tas notika Kolkā, bet 2018. gada 21. septembrī tika fiksēts vēlākais +30 grādu karstums rudenī. Tajā pašā gadā arī tika atkārtots vēlāko +20 grādu rekords, ko reģistrēja 18. oktobrī.