Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 27.septembrī
- 27 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei; Jēkabpils “Lūši” izcīna “Optibet” Superkausu volejbolā; un Laikam kļūstot vēsākam no Latvijas masveidā aizlido dzērves un zosis.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Ja vakcinācija būs obligāta, daudzi pedagogi darbu pametīs; Izveidota Jēkabpils novada pašvaldības Medību koordinācijas komisija ; un Kāda būs septembra pēdējā nedēļa ?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kultūras iestāžu darbiniekiem gaidāms algas pielikums; Vācijas parlamentā ievēlēta latviete; un Ko par gaidāmo ziemu liecina koku lapu krāsa rudenī?
Radio1 ziņās klausieties: Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei; Jēkabpils “Lūši” izcīna “Optibet” Superkausu volejbolā; un Laikam kļūstot vēsākam no Latvijas masveidā aizlido dzērves un zosis.
Saeimas opozīcijas deputāti nosūtījuši jautājumus veselības ministram Danielam Pavļutam, lūdzot skaidrot finansējuma izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām. Opozicionāri lūdz veselības ministru skaidrot, kādas ir vienas intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientu vajadzībām aprīkošanas izmaksas un kādas ir viena Covid-19 pacienta ārstēšanas izmaksas dienā. Tāpat Pavļutu lūdz sniegt piešķirto 80 miljonu eiro izlietojuma detalizētu pārskatu.
Valdība rīt lems par grozījumiem likumā, kas piešķirtu karavīram un zemessargam tiesības miera laikā pielietot dienesta šaujamieroci speciālās operācijās. Ieroci būs atļauts lietot arī militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošo situāciju pārvarēšanai.
Pagājušajā darba nedēļā degvielas cena palielinājās visās Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati. Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet lētākā benzīna cena bija Viļņā. Savukārt augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Viļņā.
Svētdien notikušajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši sociāldemokrāti, kas ar nelielu balsu pārsvaru pārspējuši ilggadējās kancleres Angelas Merkeles pārstāvētos konservatīvos. Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, par SPD balsojuši 25,7% vāciešu, kamēr kristīgos demokrātus un to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību atbalstījis 24,1% vēlētāju. Ņemot vērā nelielo balsu starpību, pretenzijas uz valdības veidošanu jau izteikušas abas nometnes, un tīri aritmētiski katra no tām var izveidot vairākuma valdību. Jaunievēlētais Bundestāgs kopā pirmo reizi sanāks 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Bet tas nenozīmē, ka līdz tam laikam būs jauna valdība. Koalīcijas veidošanas process parasti ir ilgs un ievelkas pat vairākus mēnešus. Līdz jaunā valdība sāks pildīt savus pienākumus, Angela Merkele turpinās ieņemt kanclera amatu.
Turpinām ziņas
Otro gadu pēc kārtas sestdien Jēkabpilī par “Optibet” Superkausa ieguvējiem kļuvuši Jēkabpils “Lūšu” volejbolisti. “Lūši” uzvarēja “RTU Robežsardze”/”Jūrmala” vienību ar rezultātu 3-1. Uzvarētāju labā 12 punktus guva Jānis Medenis, 11 – Armands Āboliņš, kuram trīs netveramas serves, un Ēriks Voroņko, bet par punktu mazāk sakrāja Zigurds Adamovičs, četrus no tiem gūdams blokā. Par vērtīgāko spēlētāju Jēkabpils komandā tika atzīts Āboliņš.
Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols sestdien Sanktpēterburgā pēdējā kārtā tika ievēlēts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas Padomē. Sestdien Sanktpēterburgā federācijas Kongresā tiek vēlēti jaunais organizācijas prezidents, viceprezidenti, Padome un citas juridiskās institūcijas.
Un vēl
Šobrīd no Latvijas prom sāk migrēt putni, kuri reaģē uz gaisa temperatūras pazemināšanos, piemēram, dzērves un zosis. Savukārt jau vasaras beigās prom no Latvijas devušies tie gājputni, kuri reaģē uz dienas garuma samazināšanos – tajā skaitā ķauķi un citi tālie migranti, kuri ik gadu dodas uz Āfriku. Pašlaik par to, vai šajā gadā laikapstākļu dēļ gājputnu aktivitātēs ir kādas izmaiņas, vēl nevar spriest, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs, norādot, ka par to varēs spriest sezonas beigās – novembrī.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Ja vakcinācija būs obligāta, daudzi pedagogi darbu pametīs; Izveidota Jēkabpils novada pašvaldības Medību koordinācijas komisija ; un Kāda būs septembra pēdējā nedēļa ?
Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbs Latvijā palielinājās no 6 līdz 8%, un tas ir krietni mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Salīdzinājumam – 2008. gada finanšu krīzē bez darba palika vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Bezdarba līmeni izdevies saglabāt zemu, pateicoties valsts atbalstam – dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta veidiem. Ekonomisti gan norāda, ka pandēmijas laikā trūcīgie kļuvuši nabadzīgāki, bet turīgie – bagātāki. Septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, nereģistrētā – 6,9%.
Ja vakcināciju pret Covid-19 noteiks kā pienākumu izglītības jomā, vairāki simti darbinieku, sākot no pirmsskolas līdz augstākās izglītības līmenim, darbu pametīs, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa pastāstīja, ka pašlaik nozarē vakcinējušies vai Covid-19 izslimojuši 74%. LIZDA informācija liecina, ka 100% vakcinācijas līmeni sasniegt nebūs iespējams. Tādējādi arodbiedrība aicina saglabāt iespēju pedagogiem strādāt, veicot negatīvu Covid-19 testu. Pretējā gadījumā radīsies problēmas ar pedagogu nodrošināšanu skolās, jo jau tagad trūkst speciālistu.
15. septembrī Dailes teātris izsludināja būvniecības iepirkumu teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūvei. Iepirkuma plānotā līguma summa noteikta līdz 2 miljoniem eiro bez PVN, un pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. Oktobris. Pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt esošās Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību, ievērojami palielināt skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu augstuma telpu ar balkonu, kā arī paaugstināt skatuves telpas augstumu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra sastāvdaļu. Telpu pārbūves redzējums ir ļāvis domāt arī par jaunu un plašu mēģinājumu zāli. Esošās, neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva mēģinājumu telpas tiktu apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā jeb “black-box” zālē, kur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes sēdē nolēma apstiprināt novada pašvaldības Medību koordinācijas komisiju sešu locekļu sastāvā. Medību koordinācijas komisijas mērķis ir noteikt medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjomu, pakāpi, materiālo zaudējumu apmēru, kā arī pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Komisijai ir tiesības arī lemt par rīcību ar klaiņojošiem, bezsaimnieka vai nepieskatītiem mājas dzīvniekiem, ja tie uzbrūk mājdzīvniekiem vai savvaļas dzīvniekiem vai apdraud mājdzīvniekus vai cilvēkus.
29. jūnijā tika izsludināts iepirkums uz skatu platformas izbūvi ainaviskajā Zasas muižas parkā. 3. augustā ar SIA “Legāts” tika noslēgts līgums par skatu platformas izbūvi par līguma summu 29 tūkstoši 698 eiro. Ieceres izstrādātājs ir SIA "Livland Group". Skatu platforma būs 6m plata un 12m gara. Platforma ar vienu tās malu atradīsies zemes līmeni, kamēr otrā galā tā būs 6 metru augstumā, nogāzē ar skatu uz Zasas upi. Platformu no trim pusēm norobežos 1,2m augstas margas. Vienā no platformas stūriem sāksies kāpnes, kas vedīs lejā uz Zasas upi. Šobrīd notiek skatu platformas izbūve, saudzējot esošos kokus un iespējami saglabājot augsnes virskārtu.
Un vēl
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks anticiklons, tādēļ būs maz nokrišņu, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās dienās mākoņu kļūs vairāk, vietām – lielākoties valsts austrumu daļā – brīžiem var uzpilināt lietus. Iespējams, ceturtdien Latviju no rietumiem sasniegs atmosfēras fronte ar plašākiem nokrišņiem. Nedēļas gaitā anticiklons nedaudz atkāpsies uz austrumiem, Rietumeiropā gaidāmi cikloni, tādēļ Latvijā valdošais būs mērens dienvidaustrumu vējš. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās gaidāma +9..+16 grādu robežās, nedēļas nogalē gaiss var iesilt līdz +19 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kultūras iestāžu darbiniekiem gaidāms algas pielikums; Vācijas parlamentā ievēlēta latviete; un Ko par gaidāmo ziemu liecina koku lapu krāsa rudenī?
Imunizācijas valsts padomes sēdē nolemts rekomendēt balstvakcinācijas devu personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī sociālās aprūpes centru iemītniekiem. Padomes sēdē tika secināts, ka vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Sēdē esot precizēts, ka gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer"/"BioNTech", tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca", tad trešā deva rekomendējama ar "Pfizer"/"BioNTech", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "AstraZeneca".
Valdībā apstiprināti Kultūras ministrijas prioritārie pasākumi nākamā gada valsts budžetā. Budžeta palielināšana kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās ļaus būtisku papildu finansējumu - astoņus miljonus eiro - piešķirt valsts kultūras iestāžu 4 tūkstoši 278 darbinieku līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināšanai līdz 1040 eiro bruto.
No 2022. gada darba devēji varēs segt darbinieku medicīnas un ārstniecības izdevumus, par šiem izdevumiem nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un sociālās iemaksas. Šādu iespēju budžeta sarunās panākusi partija "Nacionālā apvienība". Līdzīgā veidā darba devēji varēs segt darbinieku ēdināšanas izdevumus, arī par to saņemot nodokļu atvieglojumus. Segto ēdināšanas un medicīnas izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 480 eiro gadā vienam darbiniekam. Lai darba devēji varētu izmantot šīs iespējas, jābūt noslēgtam darbinieku koplīgumam un nedrīkst būt nodokļu parādu.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Vācijas parlamentā no sociāldemokrātu saraksta ievēlēta arī latviete Zanda Martena, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Martena ir augusi Liepājā, bet jau 11 gadus dzīvo un strādā Vācijā.Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Diseldorfas vienmandāta apgabalā sociāldemokrātu kandidāte Martena piekāpās kristīgo demokrātu kandidātam Tomasam Jaržombekam. Taču Vācijā tiek izmantota sarežģīta vēlēšanu sistēmu, saskaņā ar kuru vēlētājam ir divas balsis: vienmandāta apgabalā un par partiju sarakstiem. Martena vēsta, ka viņai izdevies iekļūt parlamentā no partijas saraksta.
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko noraidījis pārmetumus par migrantu plūsmas veicināšanu uz Eiropas Savienību, jo viņš uzskata, ka pie šīs krīzes esot vainojamas Baltkrievijas kaimiņvalstis un rietumvalstu īstenotā politika kopumā. Baltkrievijas puse uzskata, ka tā vietā, lai risinātu sarežģīto situāciju sarunu ceļā un starptautisko līgumu ietvaros, Baltkrievijas kaimiņvalstis esot izlēmušas no šīs problēmas norobežoties ar dzeloņdrāšu žogu. Baltkrievijas puse esot gatava sēsties pie sarunu galda, taču pirmais solis jāsper tieši rietumvalstīm.
Spēcīga zemestrīce šodien no rīta satricināja Grieķijas salu Krētu, kur gājis bojā viens cilvēks, bet vismaz deviņi ir ievainoti. Zemestrīces stiprums bijis 5,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.Zemestrīcē bojāgājušais bija kāds vīrietis, kurš veicis renovācijas darbus Arkalohori pilsētas baznīcā. Zemestrīcē cietušas arī citas ēkas, tādēļ amatpersonas aicina cilvēkus, kas dzīvo bojātās ēkās, uz laiku atrast citu mājvietu, jo iespējami jauni pazemes grūdieni, kas var iznīcināt bojāto ēku.
Un vēl
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs savā blogā "Mans Laiks" vērtējis, kādas krāsas varētu šogad dominēt rudenī un atklājis, ko koku lapas vēsta par laiku ziemā. Kā norāda dabas pazinējs, šobrīd "kokos vairāk rūsas kā zelta". Koku dzeltēšana lielākoties vēl tikai sākoties un Miķeļu laikā, kas ir no 29.septembra līdz 12. oktobrim, mežs izrotās sevi ar Miķeļa vaskaino tērpu, salīdzinot ar zeltainajiem rudeņiem 2007., 2013. un 2018. gadā šogad zeltaino toņu būšot mazāk.Bukšs atklāj, ka saulaini, zeltaini rudeņi pārsvarā prognozē mērenu un mīkstu ziemu, savukārt sarkanbrūni un rūsaini paredz sniegainu un aukstu ziemu.