Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 30.septembrī
- 30 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad plāno atvērt adrešu reģistru; Jēkabpils novadā turpina pieaugt saslimšana ar Covid-19; un 101 gada vecumā mūžībā devusies izcilā Latvijas diplomāte Aina Nagobads-Ābols.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā un Baltijas valstīs kopumā bažas rada inflācijas pieaugums; Pastiprināti kontrolēs lašveidīgo zivju nārstošanas vietas; un Kādas ir Latvijas astronomu prognozes par Visuma izpēti?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedzis 45%; Dailes teātrī atklās jauno Stikla zāli un svinēs divas pirmizrādes; un Jēkabpils novada skolās ēdināšana tiks nodrošināta tikai klātienes mācību procesā.
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad plāno atvērt adrešu reģistru; Jēkabpils novadā turpina pieaugt saslimšana ar Covid-19; un 101 gada vecumā mūžībā devusies izcilā Latvijas diplomāte Aina Nagobads-Ābols.
Jau nākamā gada sākumā plašākai sabiedrībai varētu būt pieejams adrešu reģistrs. Līdz šim, lai noskaidrotu kādas personas adresi, par to nācās maksāt. Turpmāk ikviens īpašā reģistrā to varēs uzzināt par brīvu. Valsts zemes dienestā sagaida, ka šie dati būs vieni no pieprasītākajiem. Lai Valsts zemes dienesta datu bāzes beidzot tiktu atvērtas sabiedrībai, šobrīd nākamā gada budžetā iezīmēts 2,1 miljons eiro. Par līdzekļu iedali vēl lems Saeima.
Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5% apmērā. Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.
Slovēnija vakar apturējusi vakcinēšanu ar uzņēmuma “Johnson & Johnson” izstrādāto Covid-19 vakcīnu, kamēr tiek izmeklēta kādas 20 gadus vecas sievietes nāve divas nedēļas pēc vakcinēšanās. “Johnson & Johnson” vakcīnas izmeklēšana apturēta uz laiku, kamēr eksperti izmeklēs, vai pastāv saikne starp sievietes nāvi pēc insulta un vakcīnu, kuru viņa saņēma divas nedēļas pirms tam. Jaunās sievietes nāve šonedēļ ir otrais nopietnais gadījums, kas varētu būt saistīts ar “Johnson & Johnson” vakcīnas blakusparādībām.
Eiropas Savienība ierobežos vīzu izsniegšanu Baltkrievijas amatpersonām, tādējādi reaģējot uz Minskas agresīvajiem mēģinājumiem destabilizēt situāciju blokā ar nelegālo imigrantu palīdzību. Ar šo paziņojumu ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone nākusi klajā, iepazīstinot ar situāciju, kādā šobrīd atrodas mēģinājumi reformēt bloka migrācijas sistēmu. Viņa informēja, ka saskaņā ar Eiropola datiem 90% nelegālo imigrantu ES teritorijā nonākuši ar cilvēku kontrabandistu palīdzību, uzsverot, ka bloka dalībvalstīm ir jāpastiprina cīņa pret šīm noziedznieku bandām.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 1.jūlija līdz 29.septembrim kopumā reģistrēti 650 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 313 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir trešais augstākais rādītājs valstī. Šonedēļ pirmdien un otrdien kopā atklāti 77 jauni saslimšanas gadījumi, no tiem otrdien reģistrēti – 70. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 771,4 saslimušie, kas ir septītais augstākais rādītājs Latvijā.
Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdes informatīvajā daļā vakar tika diskutēts par skolēnu, kas Covid-19 saslimstības dēļ mācās attālināti ēdināšanu. Deputāts Aivars Kraps uzdeva jautājumu, kā paredzēts nodrošināt pašvaldības piešķirto ēdināšanu skolēniem, kuri konstatēto saslimšanas gadījumu ar Covid-19 dēļ mācās attālināti. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks skaidroja, ka šis jautājums pārrunāts ar Jēkabpils izglītības pārvaldi un izskanējis priekšlikums skolēniem, kas mācījās attālināti par konkrēto periodu izsniegt pārtikas pakas. Šo jautājumu realizēs Izglītības pārvalde sadarbībā ar izglītības iestāžu ēdinātājiem, noslēdzot papildu līgumu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl kāda sēru vēsts
101 gada vecumā Francijā mūžībā devusies izcilā Latvijas diplomāte Aina Nagobads-Ābols, vēsta Ārlietu ministrija. 90. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas Nagobads-Ābols bija viena no pirmajām Latvijas diplomātēm, strādājusi par vēstnieci Francijā, pārstāvējusi Latviju arī Spānijā un Portugālē. Godinot bijušās vēstnieces Ainas Nagobads–Ābols piemiņu un lielo ieguldījumu atjaunotās Latvijas valsts un ārlietu dienesta izaugsmē un nostiprināšanā, Ārlietu ministrijā tiks atvērta līdzjūtību grāmata 4. oktobrī no pulksten 14 līdz 16 un 5. oktobrī no pulksten 10 līdz 14, kur ikvienam būs iespēja izteikt līdzjūtību.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā un Baltijas valstīs kopumā bažas rada inflācijas pieaugums; Pastiprināti kontrolēs lašveidīgo zivju nārstošanas vietas; un Kādas ir Latvijas astronomu prognozes par Visuma izpēti?
Prasībai par Covid-19 sertifikātu noteiktās profesijās, kur ir saskarsme ar cilvēkiem, ir saskatāms leģitīms mērķis. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka jau patlaban Darba likums nosaka drošas darba vides nodrošināšanu. Līdz ar to likumos var saskatīt leģitīmu mērķi noteikt prasību daļā profesiju personālam būt ar derīgu Covid-19 sertifikātu. Tas garantē to, ka šie cilvēki maksimāli minimizē iespējamo vīrusa izplatību. Jautājums gan esot par tālākiem procesiem. Ja cilvēki atsakās vakcinēties un līdz ar to nodrošināt drošu darba vidi, vēl gaidāmi izaicinājumi, lai rastu dažādus risinājumus, jo ja cilvēks paliek bez darba, tad jābūt risinājumiem, kā cilvēks var nodrošināt vismaz minimālajā līmenī pamatvajadzības.
Latvijā un Baltijas valstīs kopumā bažas rada inflācijas jeb vispārējais cenu pieaugum, un kādā brīdī inflācija varētu pārsniegt 5 procentus. Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks norāda, ka lielāka inflācija varētu būt saistīta ar energoresursu cenām. Viņš prognozēja, ka arī nākamais gads būt ar salīdzinoši augstu inflāciju. Vilks piebilda, ka ekonomikas pārkaršana nekur Eiropā nedraud.
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja piespiedu nomas reformu, kas paredz, ka maksa par zemes lietošanu noteikta 4% no zemes kadastrālās vērtības. Parlamentā informēja, ka radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.
Maksa par zemes lietošanu nevarēs būs mazāka par 50 eiro gadā, bet puses rakstveidā varēs vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tāpat noteikts trīs gadu noilgums pušu prasījumiem. Ar grozījumiem likumā nostiprinātas arī pušu tiesības un pienākumi, tajā skaitā būvniecības un uzturēšanas jomā. Jaunais regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad attiecības regulē tiesas nolēmums vai beztermiņa līgums.
Valsts policija, visticamāk, izbeigs sākto kriminālprocesu pret mākslinieku Kristianu Brekti. Šādu pārliecību Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda iekšlietu ministre Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!". Ministre atzina, ka nezina konkrētās lietas apstākļus, un pieļāva, ka ir situācijas, kad, saņemot šāda veida iesniegumu, kriminālprocess ir jāierosina jebkurā gadījumā. Ministre pauda, ka viņa nedomā, ka tiesībsargājošo iestāžu uzdevums ir lemt, kurš mākslas darbs atbilst vai neatbilst kāda cilvēka priekšstatam par to, kas ir pornogrāfija.
Jau ziņots, ka advokāte Viktorija Jarkina lūgusi policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Brektes darbos, kas publicēti sociālajos tīklos. Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 166. panta otrās daļas, proti, par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kas satur bērnu pornogrāfiju.
Popmūzikas zvaigznes Britnijas Spīrsas tēvam Džeimijam Spīrsam trešdien, 29. septembrī, tika atņemta viņa meitas aizbildņa loma, izbeidzot vairākus gadus ilgušu nepatīkamu juridisku cīņu. Tiesnese par Spīrsas mantas pagaidu aizbildni iecēla grāmatvedi Džonu Zeibelu saskaņā ar vienošanos, kas var būt spēkā līdz gada beigām. Spīrsas advokāti lūdza 45 dienu laikā sarīkot tiesas sēdi par aizbildniecības pilnīgu izbeigšanu. Kā zināms, Britnijas Spīrsas tēvs kontrolēja viņas karjeru un privāto dzīvi no 2008. gada. Dziedātāja jūlijā paziņoja, ka nesniegs koncertus, kamēr viņas dzīve būs tēva kontrolē.
Turpinām ziņas
No 1. oktobra stājas spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, un Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Lašveidīgo zivju ieguve aktīvajā nārstošanas periodā ir aizliegta, taču loma tīkotāju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās netrūkst, pat neskatoties uz lielajiem sodiem par lieguma periodā noķertajām zivīm. Tāpēc, sākoties lašveidīgo zivju nārstošanai, vides inspektori strādās pastiprinātā režīmā, reidos dodoties ne vien dienas, bet arī nakts laikā.
Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā 8. oktobrī būs tikšanās ar rakstnieku Andri Zeibotu, tādējādi noslēdzot šosezon aizsākto sarunu ciklu ar romānu un literatūrzinātnisko monogrāfiju sērijas "Es esmu..." autoriem. Sarunu ciklā iecerēts atskats uz konkrētajiem rakstnieku romāniem, to tapšanas apstākļiem, tajos aprakstītajām kultūrvēsturiski nozīmīgajām personībām un citām intriģējošām niansēm. Sarunā būs iespēja tikties ar rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu Andri Zeibotu, kura romāns "Krauklis" veltīts dzejniekam Jānim Ziemeļniekam. Sarunu būs iespējams vērot arī attālināti, pieslēdzoties interneta translācijas tiešsaistei.
Un vēl
Līdz šim ārpus Saules sistēmas ir atklātas un lielākoties izpētītas aptuveni 4000 citplanētas, bet, attīstoties pētnieku tehniskajām ierīcēm, tuvāko gadu laikā atklās vēl vairākus tūkstošus, prognozē Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvji. Stāstot, ka turpmākajos gados citplanētu atklājumu skaits arvien pieaugs, jo ir attīstījušās pētījumu metodes un tehniskās iespējas pētīt kosmosu, astronomi skaidro, ka Saules tipa citplanēta pirmo reizi tika atklāta 1995. gadā, bet mūsu galaktikā vajadzētu būt vien ap 100–200 miljardiem planētu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedzis 45%; Dailes teātrī atklās jauno Stikla zāli un svinēs divas pirmizrādes; un Jēkabpils novada skolās ēdināšana tiks nodrošināta tikai klātienes mācību procesā.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 5,3%, šodien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022.gadam no jūnijā prognozētajiem 6,5% līdz 5,1%, bet 2023.gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 3,8% apmērā, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,6%. Rutkaste uzsver, ka Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās ir notikusi agrāk, nekā iepriekš prognozēts, IKP sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, jau šā gada otrajā ceturksnī. Tomēr aktivitāte nozarēs, kuras pandēmija skāra smagāk un ierobežojumi tiešāk, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kā arī transportā, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.
Trešdien Latvijā vakcīnas pret Covid-19 pirmo vai otro devu saņēmuši 6 tūkstoši 706 cilvēki, bet pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits sasniedzis 45% jeb 846 tūkstoši 715 cilvēku, kas atbilst 45% Latvijas iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija. Savukārt, izdalot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, redzams, ka visaktīvāk vakcinējas jaunieši, jo līdz trešdienai vakcinācijas procesu pabeiguši 52,6% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saslimstības ar Covid-19 straujā pieauguma dēļ tuvākajās nedēļās stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes pakalpojumi. Līdzīgi kā tas notika aizvadītajā ziemā un pavasarī, lai varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu Latvijas iedzīvotājiem, ministrija nākusi klajā ar pasākumu plānu, kas jārealizē šī mērķa sasniegšanai. Lai to īstenotu, tiks veiktas izmaiņas hospitalizācijas plānā, būs nepieciešama visu slimnīcu sadarbība pacientu ārstēšanā un notiks plānveida stacionāro un dienas stacionāru pakalpojumu ierobežošana slimnīcās.
Izglītības un zinātnes ministrijas aplēses liecina, ka, stājoties spēkā prasībai vakcinēties pret Covid-19 darba turpināšanai, atlūgumu skaits no izglītības nozarē strādājošajiem varētu būt neliels. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka izglītības nozarē vakcinācijas aptvere ir apmēram 75%. Viņa ieskatā, dati liecina, ka vairums izglītības nozarē strādājošo ir pasargāti pret Covid-19.Jau ziņots, ka pēc 15.novembra izglītības nozarē strādājošie darbu klātienē varēs turpināt tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinēšanās sertifikātu.
Turpinām ziņas
Dailes teātrī oktobris sāksies ar divām pirmizrādēm, kā arī jauna spēles laukuma – Stikla zāles – atklāšanu. 1. oktobra vakarā teātra Stikla zālē pirmizrādi piedzīvos divi jauniestudējumi. Pirmajā daļā būs skatāms jaunā režisora Henrija Arāja iestudētais Patrika Zīskinda “Kontrabass” ar Aldi Siliņu galvenajā lomā, savukārt otrajā – režisores Lauras Upenieces veidotā muzikālā izrāde, Džoannas Murejas Smitas “Dziesmas tukšai vietai” ar dziedošo aktrisi Ēriku Egliju-Grāveli galvenajā lomā. Savukārt jau 2. oktobrī uz Lielās zāles skatuves pirmizrāde būs iestudējumam “Trīs draugi”.
Dānijas muzejs vēlas atgūt 534 tūkstoši kronu (ap 72 000 eiro) no mākslinieka, kurš bija apņēmies radīt divus mākslas darbus, bet gleznu vietā atsūtīja tukšus rāmjus. Mākslinieks skaidro, ka tādējādi radīts jauns mākslas darbs ar nosaukumu “Take the Money and Run” (paņem naudu un bēdz). Muzejs novērtējis mākslinieka humora izjūtu un piekrita izstādīt jauno mākslas darbu. Taču pēc izstādes beigām janvārī muzejs vēlas saņemt atpakaļ savu naudu. Hānings gan ir apņēmības pilns paturēt naudu, jo tieši tāda esot mākslas darba būtība: paņemt naudu un bēgt.
Un vēl
Operatīvi reaģējot uz sabiedrības interesi par karantīnā esošo skolēnu ēdināšanas iespējamajām kompensācijām, šis jautājums tika rūpīgi izdiskutēts ar nozares speciālistiem. Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis komentē, ka šobrīd Jēkabpils novada skolās karantīnā esošo klašu skaits ir diezgan liels un mainīgs, bet valstī diemžēl nav noteikta ārkārtas situācija. Lai nodrošinātu pārtikas paku piegādi visām Jēkabpils novada skolām, būtu jāveic atsevišķa iepirkuma procedūra, jo esošo ēdināšanas līgumu ietvaros pārtikas pakas nevar dalīt. Tāpēc novada skolās skolēnu ēdināšanā īpašs atbalsts tiks sniegts tikai izglītojamajiem no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Pārējiem novada skolēniem ēdināšana tiks nodrošināta tikai klātienes mācību procesā.