Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 7.decembrī
- 07 decembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Iespējams, uz laiku samazinās PVN elektroenerģijai; Zināms, cik cilvēku turpmāk varēs sēdēt pie galdiņiem ēdināšanas iestādēs; un Aizkraukles slimnīca pārtraukusi ārstēt Covid 19 pacientus un atsākusi uzņemt plānveida pacientus
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Būtiski sarukusi iedzīvotāju interese par pirmreizējo vakcināciju pret Covid-19; Antarktīdas maratonā pirmo reizi piedalīsies latviete; un Latvijā daudzviet fiksēti jauni aukstuma rekordi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība noteikusi, kas varēs strādāt klātienē pēc 15.decembra; Kur pazuduši Ziemassvētku gaismas rotājumi Jēkabpilī? Un Ziemassvētku vecītis nirst akvārijā un baro zivis.
Radio1 ziņās klausieties: Iespējams, uz laiku samazinās PVN elektroenerģijai; Zināms, cik cilvēku turpmāk varēs sēdēt pie galdiņiem ēdināšanas iestādēs; un Aizkraukles slimnīca pārtraukusi ārstēt Covid 19 pacientus un atsākusi uzņemt plānveida pacientus
Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likmi elektroenerģijai. Ekonomikas ministrija piedāvā PVN likmi samazināt no 21% uz 5%. Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.
No 2022.gada 1.janvāra tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājām. To nosaka 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Izmaiņas nozīmē, ka no 2022.gada 1.janvāra šīm SIA būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet līdz 2022.gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju.
Strauji mainīgās epidemioloģiskās situācijas dēļ ieceļošanas un izceļošanas prasību izmaiņas pasaulē iespējamas pat diennakts ietvaros, tādēļ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs aicina ceļotājus, it sevišķi avio pasažierus, pirms došanās ceļojumā vairākkārt pārliecināties par prasībām ieceļošanai valstīs, caur kurām vai uz kurām viņi dodas. Tomēr atbildīgās iestādes vērš uzmanību, ka pašlaik, kad pasaulē atkal paaugstinājušies COVID-19 izplatības draudi jaunā omikrona varianta dēļ, kopumā jāizvērtē nepieciešamība ceļot un ja, iespējams, no ceļojuma jāatsakās.
Baltkrievija atbildējusi uz starptautiskās sabiedrības jaunākajām sankcijām ar saviem ieceļošanas aizliegumiem un ierobežojumiem importam. Baltkrievija aizliegs importēt vairākas preces, kuru izcelsmes valstis ir “piemērojušas nelikumīgas sankcijas” Baltkrievijai, paziņoja Ārlietu ministrija. Baltkrievija arī piemēros ierobežojumus Eiropas Savienības un Lielbritānijas aviokompānijām, atbildot uz sankcijām Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai “Belavia”. Baltkrievijas Ārlietu ministrija pagaidām neatklāja to personu vārdus un uzņēmumu nosaukumus, kam piemērotas sankcijas.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā, no 29. novembra līdz 5.decembrim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 21,9 procentiem. Pēdējās septiņās dienās par 23% samazinājies arī stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonāk 59 cilvēki. Arī pacienti ar smagu slimības gaitu samazinājās par 20%. Vērtējot pagājušajā nedēļā atklātos Covid-19 gadījumus un salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 tūkstoši iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 1,9 reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem.
Ēdināšanas iestādēs turpmāk pie galdiņiem atrasties varēs līdz četriem pieaugušajiem un sešiem bērniem, pēc vakar notikušās valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Tāpat esot panākta politiskā vienošanās par atsevišķu izklaides pasākumu norises laika pagarināšanu līdz pulksten 23, kā arī par to, ka turpmāk zaļajā režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātiem pasākumos ģimenēm tiks nodrošināta iespēja sēdēt blakus.
Lai piedalītos interešu izglītības nodarbībās arī ziemas brīvlaikā, skolēnus turpinās testēt uz Covid-19. Skolēni paštestus var saņemt savā izglītības iestādē. Līdz brīvlaika sākumam vakcinētajiem skolēniem tie jāveic reizi nedēļā, savukārt nevakcinētajiem reizi nedēļā jāveic laboratorijas tests.
Ja tiks apmeklētas interešu izglītības nodarbības, brīvlaikā nevakcinētie bērni paštestus veic reizi nedēļā. Savukārt vakcinētajiem bērniem pirms nodarbību apmeklējuma jāuzrāda Covid-19 vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts.
Un vēl
No šīs nedēļas Aizkraukles slimnīcā sākta plānveida pacientu uzņemšana terapijas un bērnu dienas stacionārā un vairs nenotiek Covid-19 slimnieku ārstēšana. Slimnīcā turpmāk uzņems tikai tos pacientus, kuri varēs uzrādīt 48 stundu laikā veikta negatīva Covid-19 testa rezultātu, turklāt tas būs nepieciešams visiem pacientiem. Jau ziņots, ka strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, arī Aizkraukles slimnīcā no 17.oktobra tika pārtraukta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, un dienas stacionārs tika pārkārtots, lai tajā ārstētu tikai Covid-19 pacientus. No šī datuma Aizkraukles slimnīcā bija slēgts arī bērnu dienas stacionārs.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Būtiski sarukusi iedzīvotāju interese par pirmreizējo vakcināciju pret Covid-19; Antarktīdas maratonā pirmo reizi piedalīsies latviete; un Latvijā daudzviet fiksēti jauni aukstuma rekordi.
Interese par pirmreizējo vakcināciju pret Covid-19 ir būtiski sarukusi, un vakar pirmo poti saņēmuši tikai apmēram 700 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati. Pēc izteikta pirmās vakcīnas devas saņēmušo skaita pieauguma oktobra otrajā pusē, kad virknē profesiju tika noteikta obligāta vakcinācija, novembra beigās un decembra sākumā pēc pirmās potes aizgājušo iedzīvotāju skaits ievērojami sarucis. Tikmēr augstāka interese saglabājas par balstvakcināciju, un vakar papildu vakcīnas deva ievadīta apmēram 4000 cilvēku. Kopumā pirmdien vakcinēti 7466 cilvēki.
Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietu un pasākumu norišu darba laiks ārkārtējās situācijas laikā, kas spēkā līdz nākamā gada 11. janvārim, tiks pagarināts līdz pulksten 23. To paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Darba laika pagarinājums no pulksten 21 līdz pulksten 23 attiecas arī uz tirdzniecības vietām. Savukārt pieļaujamais darba laika sākums paliek nemainīgs – ne ātrāk kā no pulksten 6.
Elektrības cena biržā aizvien kāpj, un biržas publicētās cenas šodienai liecina, ka kāpums nav apstājies. Cik strauji šos elektrības cenu rekordus iedzīvotāji sajutīs rēķinos, tas atkarīgs no individuāliem līgumiem, kādi noslēgti ar elektrības piegādātāju. Īpaši cenu svārstības sajutīs tie, kuriem tarifs piesaistīts biržas cenai. Vakar laikā no četriem līdz pieciem pēcpusdienā elektrības cena biržā pārsniedza 62 centus par kilovatstundu, kas ir vēsturiski augstākā elektrības cena, kāda Latvijā jebkad fiksēta.
Baltais nams paziņojis, ka nesūtīs diplomātiskos pārstāvjus uz 2022.gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanas reģionā. Kā pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sūta "skaidru vēstījumu", ka cilvēktiesību pārkāpumu dēļ "lietas nevar būt kā ierasts".
Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā vairāki simti uiguru, kazahu un hueju liecinājuši, ka viņi Sjiņdzjanas provincē ieslodzīti internēto nometnēs valdības īstenotās etnisko minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņā. Savukārt Ķīnas valdība skaidro, ka šīs nometnes, kurās kopš 2017.gada bijis vairāk nekā miljons cilvēku, patiesībā ir "profesionālās izglītības centri" un to darbības mērķis ir ekstrēmisma un terorisma izskaušana.
Turpinām ziņas
Studente Evija Reine 14. decembrī startēs Antarktīdas maratonā ar 41. numuru, kļūstot par pirmo Latvijas skrējēju sacensībās, kas notiek vistuvāk Dienvidpolam. 58 dalībnieku vidū būs visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. Pēdējā ledus kontinenta maratonā 2019. gadā tika sasniegts jauns sacensību rekords – 3:34:12, savukārt ātrākās sievietes rezultāts - 4:20:02 nav labots kopš 2013. gada. Zemeslodes zemākā gaisa temperatūra -94,7 grādi Antarktīdā fiksēti 2010. gadā, bet ekstremā maratona vēsture ir vēl piecus gadus senāka. Liela daļa dalībnieku uz Antaktīdu dodas, lai piepildītu mērķi par septiņiem maratoniem septiņos kontinentos.
Ņemot vērā Saeimas lēmumu nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 350 eiro mēnesī no 1.janvāra un līdz 500 eiro mēnesī no 1.jūlija, valdība šodien apstiprināja grozījumus noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanai. No 2022.gada 1.janvāra maksimālais gada neapliekamais minimums tiek noteikts 2 tūkstoši 100 eiro pirmajā pusgadā jeb 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija - 3000 eiro otrajā pusgadā jeb 500 eiro mēnesī. No 2023.gada 1.janvāra gada neapliekamais minimums būs 6000 eiro jeb 500 eiro mēnesī. Patlaban maksimālais gada neapliekamais minimums ir 3 tūkstoši 600 eiro jeb 300 eiro mēnesī.
Un vēl
Pagājušajā naktī Ainažos un Rūjienā gaisa temperatūra pazeminājās attiecīgi līdz -24,5 un -25,4 grādiem, pārspējot ne tikai 7.decembra, bet arī mēneša pirmās dekādes aukstuma rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Zemākā gaisa temperatūra meteocentra novērojumu tīklā bija -27,1 grāds Zosēnos, kur atkārtots 7.decembra sala rekords. Otrā zemākā temperatūra bija -25,6 grādi Priekuļos. 7.decembra aukstuma rekords pārspēts arī Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz -23 grādiem. Otrdienas saullēktā Valkā aukstums pastiprinājās līdz -27,2 grādiem, liecina dati no Valgas novērojumu stacijas Igaunijā.
Siltākā nakts un rīts bija Rīgas līča Kurzemes piekrastē, kur gaisa temperatūra noslīdēja līdz -11 grādiem. Zem -20 grādiem gaisa temperatūra pazeminājās teju visā Vidzemē, kā arī vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Jēkabpilī Zīlānu novērojumu stacijā fiksēti minus 17,8 grādi. Jau ziņots, ka 7.decembra un arī mēneša pirmās dekādes nacionālais aukstuma rekords ir -29,5 grādi 1959.gadā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība noteikusi, kas varēs strādāt klātienē pēc 15.decembra; Kur pazuduši Ziemassvētku gaismas rotājumi Jēkabpilī? Un Ziemassvētku vecītis nirst akvārijā un baro zivis.
No 15.decembra stādāt klātienē varēs arī tās personas, kuras būs saņēmušas vai nu vienīgo "Janssen", vai abas pārējo ražotāju Covid-19 vakcīnas devas, taču vēl nebūs pagājušas 14 dienas vakcinācijas sertifikāta saņemšanai, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks varēs turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Paredzēts, ka izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja 397 tūkstoši 211 eiro pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Nacionālajam veselības dienestam sešu slimnīcu aprīkojuma uzlabošanai. Līdzekļi paredzēti papildus ierīkoto gultu aprīkošanai un atbilstošu medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, kā arī skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanai. Finansējums paredzēts Ludzas medicīnas centram, Rīgas 1.slimnīcai, Rīgas Dzemdību namam, Saldus medicīnas centram, Latvijas Jūras medicīnas centram un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai.
Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 0,9%, tai esot vien starp divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" šodien publiskotie dati. Nodarbinātības kritums trešajā ceturksnī vēl fiksēts vien Rumānijā - par 6,9%. Straujākais pieaugums pagājušajā ceturksnī bijis Īrijā (+7,6%), Ungārijā (+4,1%), Dānijā un Spānijā (abās valstīs +4%), kā arī Lietuvā un Portugālē (abās valstīs +3,8%). Igaunijā nodarbinātība šajā periodā pieaugusi par 2,5%.
Lielbritānijā kāds bijušais karavīrs iesūdzējis tiesā Lielbritānijas Aizsardzības ministriju pieprasījis 860 tūkstoši mārciņu jeb nedaudz vairāk kā miljons eiro kompensāciju no Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas par kaitējumu veselībai, kas viņam esot radies dienesta laikā NATO misijā Igaunijā. 31 gadu vecais Čileši Mvamba apgalvo, ka pēc bargās Igaunijas ziemas viņš cietis no posttraumatiskā stresa sindroma, kā arī pastiprinājies viņa runas defekts. Aizsardzības ministrija atzīst, ka Mvamba cietis no aukstuma, taču apstrīd, ka tas varēja izraisīt tik nopietnas veselības problēmas, kā tiek apgalvots. Šis jautājums tiks izskatīts tiesas prāvā, kas paredzēta nākamgad.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete Baiba un lūdza noskaidrot, kur šogad pilsētā pazuduši Ziemassvētku gaismas dekori? Viņa norādīja, ka svētkiem tik trūcīgi izrotāta Jēkabpils vēl nekad nav bijusi. Vienīgie rotājumi ir ap lielo egli Vecpilsētas laukumā. Ne Kena estrāde, ne ierasti lūša strūklaka nav izrotāta, arī pie ielu apgaismes stabiem nav rotājumu. Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas vecākā ainavu arhitekte Andu Klints solīja, ka pēc galvenās egles iedegšanas, ar katru dienu pilsētā tiks izvietoti arvien jauni gaismas dekori, taču solītais nav pildīts. Radio1 sazinājās ar Andu Klints un jautāja, kāpēc pilsētā, kā sākotnēji tika solīts, nav izvietoti Ziemassvētku gaismas dekori?
Viņa skaidroja, ka darbi aizkavējušies dziļā sniega un aukstā laika dēļ. Sniegs apgrūtinot piekļuvi apgaismes stabiem un apļiem, lai izvietotu gaismas dekorus. Tāpat arī darbus kavējot zemā ārgaisa temperatūra, jo daudzu dekoru izvietošana un piestiprināšana esot jāveic kailām rokām un sala dēļ tas esot apgrūtinoši. Viņa piebilda, ka tik dziļš sniegs un auksts laiks, kāds ir šogad, decembra sākumam nav ierasta lieta. Anda Klints solīja, ka tuvākajā laikā Ziemassvētku gaismas dekorus pilsētā sāks izvietot, taču konkrētu laiku, kad darbi sāksies un kad pilsēta iemirdzēsies Ziemassvētku gaismās viņa nenosauca, jo laikapstākļu dēļ varot būt kādas nobīdes.
Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs sarunā ar Radio1 atzina, ka firma, kas pilsētā izvieto svētku dekorus kavē termiņus, taču tie līdz Ziemassvētkiem noteikti visi tikšot izvietoti. Jautāts vai firmai tiks maksāta visa līgumā paredzētā summa, ja termiņi kavēti, Sirmovičs piebilda, ka par to tiks lemts. Jau ziņots, ka šogad pilsētas dekorēšanai Ziemassvētkos pašvaldība kopumā ir atvēlējusi ap 50 tūkstoši eiro, kur papildu sākotnēji paredzētajam 41 tūkstotim eiro, pēdējā domes sēdē tika piešķirti vēl 9 tūkstoši eiro.
Savukārt Jēkabpils Tautas nama pasākumu organizatore Santa Skosta sacīja, ka Kultūras pārvaldes pārziņā ir tikai Kena parka estrāde un laukums pie Krustpils kultūras nama, kur svētku dekori tiks izvietoti kā plānots pirms trešās Adventes, šīs nedēļas nogalē. Kena parka estrādē būs gan egle, gan svētku dekorācijas un izgaismojums, savukārt pie Krustpils kultūras nama – Ziemassvētku piparkūku pilsētiņa.
Un vēl
Japānā Ziemassvētku vecītis ieniris akvārijā, lai pabarotu zivis. Šādu visai neparastu, bet tuvojošos svētku laikam piederīgu skatu varēja vērot Simodas akvārijā Japānas centrālajā daļā. Nirējs ar visu skābekļa balonu un peldpleznām ietērpies sarkanajā Ziemassvētku vecīša kostīmā – par šādu zivju barošanas šovu apmeklētājiem parūpējās Simodas akvārijs. Zivis nekavējoties aplenca nirēju, cerot arī uz savu devu maltītes no peldošā Ziemassvētku vecīša dāvanu maisa. Lielajā tvertnē mīt aptuveni 5000 zivju no 60 sugām. Šī Japānas akvārija apmeklētāji izrādi varēs baudīt vēl trīs nedēļas – Ziemassvētku vecītis turpinās barot zivis līdz pat 25. decembrim.