Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.janvārī
- 04 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Vienojas "sekot līdzi", kā iedzīvotāji tiek galā ar augošajām izmaksām par energopakalpojumiem ; Jēkabpils vēstures muzejā atklās plakātu izstādi ; un Kādai puķei piešķirts 2022.gada auga tituls ?
Šodien notiks koalīcijas partiju sanāksme, kurā politiskie spēki diskutēs par to, vai nepieciešams pagarināt Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju. Šobrīd ārkārtējā situācija ir noteikta līdz 11.janvārim, tomēr Veselības ministrija ir rosinājusi pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas sēdes protokols. Plānots, ka šodien sadarbības sanāksmē veselības ministrija iepazīstinās politiķus ar jaunākajiem datiem, no kā politiskie spēki varēs izdarīt secinājumus un pieņemt atbilstošu lēmumu. Valdībā par šo jautājumu plānots lemt ceturtdien, 6.janvārī.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs aicinās Finanšu ministriju izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams enerģētisko problēmu risināšanai. Finanšu ministrija skaidro, ka patlaban nav pamata runāt par enerģētikas krīzes situācijas iestāšanos valsts energoapgādes sistēmā, jo resursi ir pieejami un to netrūkst. Savukārt iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, iezīmē sociālā rakstura problēmas, kas būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem. Tādēļ Valsts enerģētiskās krīzes centrs aicina Labklājības ministriju kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību sekot līdzi līdz šim valdības akceptētā atbalsta praktiskai piešķiršanai, atbalstu saņēmušo mājsaimniecību lokam un efektivitātei, un nepieciešamības gadījumā rosināt valdībai lemt par papildu atbalsta instrumentiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām nu jau bijušajām “Latvijas dzelzceļš” amatpersonām par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas – 1,5 miljonu eiro mantisko zaudējumu valsts akciju sabiedrībai. KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās “Latvijas dzelzceļš” valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība. Amatpersonas noziedzīgo darbību īstenojušas gandrīz sešu gadu garumā.
Lielbritānijas banka “Santander” pagājušā gada nogalē pārāk aizrāvās ar Ziemassvētkiem, 25. decembrī kļūdaini izmaksājot klientiem vairāk nekā 130 miljonus mārciņu jeb aptuveni 155 miljonus eiro. “Santander” notikušajā vaino laika plānošanas problēmas, kā dēļ izveidojās maksājumu dublēšanās. Šī problēma esot ātri identificēta un sākts darbs pie tās novēršanas. “Banka aktīvi sadarbojoties ar naudas saņēmēju bankām, norādot, ka šie maksājumi veikti kļūdaini, līdz ar to pastāvot iespēja atgūt šo naudu pa tiešo no klientiem.
Krievijas ieroču žvadzināšana Ukrainas pierobežā Somijā atkal uzkurinājusi debates par pievienošanos NATO. Gan Somijas prezidents Sauli Nīniste, gan premjerministre Sanna Marina Jaungada uzrunās uzsvēra, ka Helsinki saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos aliansei.
Turpinām ziņas
No 5. līdz 20. janvārim Krustpils pils Marmora zālē skatāma ceļojošā V4 plakātu izstāde „Poszterra". Trāpīgi, asi un kodolīgi pasniegta informācija, dekoratīvs un košs vizuālais risinājums, dažādi mākslinieciskie rokraksti – tas viss ir apskatāms Višegrādas grupas valstu - Ungārija, Polija, Slovākija un Čehija - mākslinieku plakātu izstādē, ko sagatavojusi Ungārijas mākslas akadēmija. Izstādē apskatāmi četru valstu divpadsmit grafiķu 56 plakāti. Darbu tematika pārstāv lielākās plakātu grupās – tie ir kultūras plakāti, plakāti ar politisku un sociālo problemātiku.
Pagājušajā nedēļā Dailes teātrī izrādes "Smiļģis" laikā celšanas brīdī apgāzies skatuves dekorācijas segments. Pēc aculiecinieku stāstītā, dekorācija, kas apgāzusies, izrādē bija domāta kā mājas otrais stāvs. Tiek norādīts, ka izrādes "Smiļģis" dekorācijas ir vienas no sarežģītākajām skatuves konstrukcijām ar vairākiem segmentiem, kas izrādes laikā tiek celti, pārvietoti, un virzīti pa visu skatuves telpu. Cilvēciskas kļūdas dēļ viena no trosēm netika pareizi piestiprināta, tāpēc dekorācijas segments celšanas brīdī apgāzās. Teātrī esot noteiktas stingras drošības instrukcijas, kas paredz, ka zem pacelta dekorāciju objekta, tā tuvumā un zem tā neviens nedrīkst atrasties, līdz ar to incidentā neviens neesot cietis un pēc brīža izrāde turpināta.
Un vēl
Latvijas Botāniķu biedrība par 2022.gada augu iecēlusi dabisko pļavu iemītnieci - Eiropas saulpureni. Tas ir daudzgadīgs, vidēja lieluma gundegu dzimtas augs ar dzelteniem lodveida ziediem. Tā sastopama mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Saulpurene zied maijā un jūnija sākumā. Augs ir viegli indīgs. Šī ir Eiropas ziemeļu un kalnu apvidos plaši izplatīta suga. Neskatoties uz plašo izplatības areālu, mūsdienās Eiropas saulpurene dabā nemaz tik bieži nav sastopama. Ja agrāk tā bijusi parasta mitru zālāju iemītniece, tagad tā vairākās valstīs ir iekļauta Sarkanajās grāmatās, jo tās sastopamības biežums strauji samazinās. Galvenie sugas izzušanas iemesli ir meliorācija, dabisko pļavu un ganību iekultivēšana un aizaugšana, arī pārāk intensīva zālāju izmantošana.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā trūkst tūkstoš 300 skolotāju ; Jēkabpilī dots nosaukums jaunai ielai ; un Upēs turpina celties ūdenslīmenis
Valsts ieņēmumu dienests Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem līdz 2.janvārim izmaksājis atbalsta maksājumus 24,6 miljonu eiro apmērā. Pēc Eiropas Komisijas saskaņojumu saņemšanas sākot izmaksāt atbalsta maksājumus Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, VID saskaņā ar 14 tūkstoši 373 iesniegumiem ir izmaksājis algu subsīdijas un grantus apgrozāmu līdzekļu plūsmas nodrošināšanai kopumā 24 miljoni 620 tūkstoši 482 eiro apmērā. Tāpat līdz 2.janvārim saskaņā ar tūkstoš 610 iesniegumiem izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai 12 miljoni 254 tūkstoši 921 eiro apmērā.
Pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir pieaudzis par 30,2%, turklāt līdz svētdienai konstatēti 644 omikrona varianta gadījumi. Lai arī nedaudz samazinājies veikto testu skaits, tomēr par trešdaļu pieaudzis atklāto inficēto skaits. Iepriekšējā nedēļā vidēji 47 Covid-19 pacienti dienā ievietoti slimnīcās. Joprojām liels skaits pacientu ir ar smagu slimības gaitu. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 tūlstoši iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 1,6 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem.
Kopumā šobrīd Latvijā trūkst tūkstoš 300 skolotāju, visvairāk tādos mācību priekšmetos kā dizains un tehnoloģijas, matemātika, latviešu valoda. Iemesli skolotāju trūkumam ir nepieciešamība vakcinēties pret Covid-19, attālinātās mācības, jaunā macība satura ieviešana un citi. Situācijai šobrīd nav ilgtermiņa risinājuma, daļu skolotāju centīsies piesaistīt ar "Iespējamās misijas" programmu « Mācītspēks ».Pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu kļūst arvien jūtamāks, un problēma pavisam samilza aizgājušā gada nogalē, kad darbu pameta vai arī to uzteica vairāki simti pret kovidu nevakcinēto skolotāju. Esošie pedagogi noveco, un atrast vietā citus kļūst arvien grūtāk. Pieteikšanās programmai "Mācītspēks" sākās šonedēļ, un intensīvas dalībnieku apmācības ieplānotas vasarā.
Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels šonedēļ viesosies Ukrainā un apmeklēs frontes līniju, kas Donbasā šķir Ukrainas armijas un Krievijas atbalstīto kaujinieku pozīcijas. Vizīte Ukrainā ilgs no šodienass līdz ceturtdienai, un tās gaitā Borels Kijevā tiksies ar Ukrainas amatpersonām. Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā spriedze ap Ukrainu saasinājusies, Rietumiem paužot bažas, ka Krievija, kas Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi 100 tūkstoši karavīru, gatavo plašu iebrukumu Ukrainā.
Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žīgimants Paviļonis, kas pārstāv valdošās koalīcijas partiju "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti", paziņojis par atkāpšanos no amata, ko pieprasījusi šīs partijas Seima frakcija saistībā ar kritiku, ko viņš veltījis valdībai par nespēju apturēt Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" tranzītkravu vešanu caur Lietuvu pēc šim uzņēmumam noteikto ASV sankciju stāšanās spēkā.
Kā ziņots, "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8. decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.
Turpinām ziņas
Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai un atsaucībai, Jēkabpils novada dome piešķīra ielas statusu zemes vienībai Jēkabpilī un nosaukumu "Laivu iela". Tā atrodas netālu no Bebru ielas mikrorajona un iet paralēli Zvejnieku un Priežu ielai. Zemes vienībai, iegūstot ielas statusu, var veikt rekonstrukciju, inženierkomunikāciju tīklu un objektu izbūvi, kā arī transportlīdzekļu stāvvietu izbūvi blakus esošiem objektiem.
Kā ziņots, oktobrī sociālajā tīklā "Facebook" Jēkabpils novada pašvaldība veica aptauju par nosaukumu jaunai ielai, kas veidojas attīstoties privātmāju apbūvei, teritorijā starp Zvejnieku un Priežu ielām. Kopumā tika saņemti vairāk kā 80 ierosinājumi ielas nosaukumam un ņemot vērā blakus esošo – Priežu un Zvejnieku - ielu nosaukumus, kā atbilstošākie tika atlasīti – Laivu iela, Laipu iela un Zivju iela. Noslēguma balsojumā, saņemot pārliecinoši lielāko balsojumu skaitu, tika atbalstīta Laivu iela, kas vēlāk tika virzīta apstiprināšanai domē.
Latvijas Alpīnistu savienība un Latvijas Nacionālais arhīvs vienojušies par Latvijas alpīnisma vēstures kolekcijas kopīgu veidošanu. Tiks vākta, sistematizēta un publicēta informācija par alpīnisma vēsturi un sasniegumiem. Pirmais vērtīgais dāvinājums jau saņemts. Egona Zablovska dokumentu, fotogrāfiju un kalnu kāpienu aprakstu kolekcija šonedēļ tika nodota Nacionālajā arhīvā. Statistika liecina, ka ik gadu kalnos kāpj ap 5 tūkstoši cilvēku no Latvijas. Ir mainījies veids, kā notiek kalnos kāpšana, vairs netiek rakstītas atskaites, tāpēc vēstures liecības ir sevišķi vērtīgas.
Un vēl
Vakar pēcpusdienā upēs Kurzemē un Zemgalē, kā arī Daugavā turpināja strauji kāpt ūdens līmenis. Savukārt pārējās upēs Austrumlatvijā ūdens līmenis ir svārstīgs. Patlaban lielākie plūdu draudi ir Kurzemes upēs. Augsts ūdens līmenis ir arī Daugavā pie Jēkabpils, kur līdz palieņu applūšanai palicis mazāk par metru. Šorīt Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis ir pieci metri un 40 centimetri virs noteiktās atzīmes. Augsts ūdens līmenis ir arī upē pie Zeļķu tilta un Pļaviņām.
Hidrologi brīdina, ka tuvākajās dienās cilvēkiem, kuri dzīvo upju tuvumā, jābūt uzmanīgiem. Latvijas rietumu un centrālajos rajonos ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ izsludināts dzeltenais brīdinājums. Jau ziņots, ka šodien visā Latvijā iestāsies atkusnis un tas vēl vairāk veicinās ūdenslīmeņa celšanos upēs.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Šogad palielināts finansējums zinātnei ; Kam šogad piešķirts gada dzīvnieka nosaukums ? un Kāds bijis decembris sinoptiķu vērtējumā ?;
Valsts prezidents Egils Levits šogad algā, pirms nodokļu nomaksas, saņems 6260 eiro mēnesī un vēl 1252 eiro mēnesī reprezentācijas izdevumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, prezidenta atalgojums pieaugs par 360 eiro. Atšķirībā no 2020. gada, kad sabiedrības spiediena dēļ Egilam Levitam nācās labprātīgi atteikties no algas pielikuma, šoreiz nevienu īpaši neuztrauca prezidenta atalgojuma līmenis. Tāpēc 2022. gada valsts budžeta likumprojektā ietvertais algas pieaugums viņam bez diskusijām ieguva likuma spēku.
Šogad palielināts zinātnes institūtu bāzes finansējums un tā pārdalē lielāks uzsvars būs uz sasniegtajiem rezultātiem. Institūti pozitīvi vērtē atbalsta piesaisti pētniecības rezultātiem, bet vienlaikus norāda uz joprojām zemo valsts atbalstu zinātnes attīstībai Latvijā, kas saglabājas zem 1% no iekšzemes kopprodukta. Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā šogad zinātnei paredzēts atbalsts vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā. No tiem aptuveni 35 miljoni eiro ieplānoti zinātnes bāzes finansējumam, kas ir par 7,6 miljoniem vairāk nekā iepriekš. Ministrija šajā gadā mainīta naudas pārdales pieeja, lielāku uzsvaru liekot uz zinātnes institūtu sasniegumiem.
Turpinoties atkusnim, apgrūtināta braukšana ir uz vietējiem autoceļiem visā valsts teritorijā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļu, šodien plkst. 11.00 uz ceļiem strādāja 53 VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības. Autoceļi ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, atkusnī var būt ļoti slideni, jo kūstošais sniegs un lietus veido ledus kārtu. Šo ceļu bīstamos posmus pēc nepieciešamības rievo un kaisa ar smilti, taču šādos apstākļos tas nav efektīvi, jo kūstošais sniegs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst.Tiem, kas ikdienā pārvietojas pa šādiem autoceļiem, ir jābūt gataviem ziemas braukšanas apstākļiem, tai skaitā atkusnī, un atbilstoši jāaprīko autotransporta līdzekļi, nepieciešamības gadījumā lietojot riepas ar radzēm. Ļoti uzmanīgiem šādos laika apstākļos ir jābūt arī gājējiem un velosipēdistiem.
Vācijā vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku vakar izgāja demonstrācijās, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem. Daudzi protestētāji pauda sašutumu arī par plānoto obligātas vakcinācijas likumu, kuru atbalsta jaunā Vācijas koalīcijas valdība. Vācijā vakcinācijas aptvere ir nedaudz virs 71%. Daudzi no pilnīgi vakcinētajiem ir saņēmuši arī balstvakcīnas, bet 25,8% iedzīvotāju vispār nav vakcinēti pret Covid-19.
Ēģiptes Suecas kanāla pārvalde paziņojusi, ka ūdensceļš pagājušajā gadā guvis rekordlielus ieņēmumus, neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju un ilgstošo ceļa bloķēšanu, ko izraisīja kravas kuģis “Ever Given”. Savienojot Sarkano jūru un Vidusjūru, kanāls veido aptuveni 10% no pasaules jūras tirdzniecības un ir Ēģiptei ļoti nepieciešams peļņas avots. Kuģu skaits, kas izmanto kanālu, gada laikā pieauga par teju 2000. 2021.gadā pa kanālu tika nosūtīti aptuveni 1,27 miljardi tonnu kravu, nopelnot 5,5 miljardus eiro tranzīta nodevās, kas ir par 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā un tie ir augstākie jebkad reģistrētie rādītāji.
Turpinām ziņas
Par 2022.gada dzīvnieku Dabas muzejs nosaucis zebieksti, kas ir viens no trim pie mums sastopamajiem zīdītājiem, kura kažoks ziemā kļūst balts. Zebiekste var sasniegt 20 centimetru garumu un 100 gramu svaru, tā ir veikla medniece ar asiem zobiem, turklāt zebiekstu pētniecībā joprojām ir daudz nezināmā. Zebiekstes ir aktīvas visu gadu. Specializējušās sīko grauzēju un kukaiņēdāju medībās, zebiekstes var sekot savam medījumam to pazemes alās. Visbiežāk zebiekstes sastopamas mežos, lauksaimniecības zemēs, upju piekrastēs, kā arī cilvēku apdzīvotās vietās.
Iedzīvotāji, gatavojoties gadumijas svētkiem, pagājušā gada nogalē visaktīvāk pirkuši augļus un dzērienus. "Rimi Latvia" novērojumi liecina, ka īpaši aktīva diena šogad bija 30.decembris, kad pircēji visā Latvijā gatavojās svētkiem, neatliekot galvenos pirkumus uz 31.decembri. Līdzīgi kā citus gadus liels pieprasījums bijis pēc svaigās pārtikas, "Rimi" kulinārijas produktiem un dažādiem dzērieniem. Tikmēr pieprasītākie produkti "Maxima" veikalos gada pēdējās dienās bijuši augļi - mandarīni, banāni, kā arī olas, majonēze, krējums, kas ir pamata produkti tik ļoti raksturīgai svētku maltītei - rasolam.
Un vēl
Pagājušā gada noslēdzošā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija -4,1 grāds, un tik auksts decembris Latvijā iepriekšējo reizi bija pirms deviņiem gadiem - 2012. gada decembra vidējā gaisa temperatūra bija -4,8 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Aizvadītā mēneša temperatūra bija trīs grādus zemāka par 1991. līdz 2020. gada vidējo rādītāju. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -27,1 grāds 7.decembrī Zosēnos, bet siltākais laiks bija 16.decembrī Rucavā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,3 grādiem. Decembra sākumā tika pārspēti 11 aukstuma rekordi. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56 milimetri jeb 105% no normas. Visbiezākā sniega sega novērota 5. decembrī Siguldā - 39 centimetri.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Francijā atklāts jauns Covid-19 vīrusa paveids; Skolēniem un pedagogiem janvārī būs jāveic vairāk testu ; un Aktuālā informācija par ūdens līmeni Daugavā pie Jēkabpils.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti tūkstoš 628 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par sešiem mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 617 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 1011 ir vakcinēti. Iepriekšējo reizi vairāk jaunu Covid-19 gadījumu diennakts laikā atklāja pērnā gada 10. novembrī, kad konstatēja 1689 jaunus inficēšanās gadījumus. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 13,9%. No mirušajiem četri bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet divi – vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 573,8.
Salīdzinot ar pagājušā gada ziemu, kad sociālās aprūpes centri bija Covid-19 perēkļi, šogad situācija ir daudz labāka. Daudzviet nav neviena saslimušā arī pēc svētku brīvdienām, kad aprūpes namos bija dažādi svētku pasākumi. Ne tik veiksmīgi gājis pansionātam "Sprīdīši" Limbažu novadā, kur ar vīrusa omikrona variantu šobrīd inficējušies visi 16 iemītnieki. Pagājušajā gadā šajā laikā sociālās aprūpes iestādēs plosījās vīruss Covid-19.
Kopumā Latvijas sociālās aprūpes namos ar Covid-19 šobrīd inficējušies 20 klienti. Labklājības ministrijā situāciju vērtē kā optimālu. Tieši salīdzinoši zemās izplatības dēļ aprūpes namos bija iespēja plašāk atzīmēt Ziemassvētkus, un tas bijis vajadzīgs kā klientiem, tā darbiniekiem.
Francijā atklāts jauns Covid-19 vīrusa paveids. Tajā konstatētas 46 mutācijas, tomēr zinātniekiem pagaidām ir pārāk maz informācijas, lai spriestu par tā bīstamību. Francijas mediji vēsta, ka vīrusa jauno variantu valstī ievedis kāds ieceļotājs no Kamerūnas, kurš inficējis vēl vismaz 12 cilvēkus. Pagaidām šis variants nav atklāts citās valstīs, un Pasaules Veselības organizācija to neuzskata par paaugstinātas bīstamības variantu. Zinātnieki jauno koronavīrusa variantu nosaukuši par "IHU".
Kamēr daudzu acis pievērstas iespējamam militāram saspīlējumam Ukrainas austrumu robežas tuvumā, starp Kijevu un Maskavu draud izcelties kārtējais gāzes karš. Ukraina uzskata, ka Krievija mākslīgi samazina gāzes tranzīta apmērus, lai nodarītu kaitējumu gan Kijevai, gan Eiropas Savienībai. Tikmēr eksperti brīdina, ka Ukrainai trūkst līdzekļu Krievijas gāzes iegādei un šogad situācija var tikai pasliktināties.
Jau ziņots, ka augstās gāzes cenas Eiropā ir pārsteigušas daudzas valstis un mājsaimniecības. Pagaidām ir grūti izcelt kādu vienu faktoru, kas to ietekmētu. Visbiežāk tiek pieminēta Krievija un tās mēģinājumi ietekmēt Eiropas politiku, turklāt bieži vien kā potenciālais upuris tiek minēta Ukraina.
Turpinām ziņas
Janvārī skolēniem un skolotājiem biežāk jāveic Covid-19 testi. Plānots, ka pamata un vidējās izglītības skolēni, pedagogi un pārējie darbinieki, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, paštestus veiks mājās divas reizes nedēļā. Vienlaikus kontaktpersonu karantīnas vietā vakcinētajiem darbiniekiem un skolēniem paštesti būs jāveic septiņu dienu garumā. Savukārt nevakcinētajiem skolēniem divas reizes nedēļā mājās būs jāveic paštests, bet vienu reizi nedēļā skolā – pūla tests.
Lai pievērstu uzmanību fizikas apguvei, Valsts izglītības satura centrs piedāvā pēc rotācijas principa katru gadu izveidot papildu monitoringa darbu 11.klasē dabaszinātņu mācību jomā. Centra dati liecina, ka ar katru gadu samazinās to izglītības iestāžu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu. Taču tas esot skaidrojams ar to, ka pēdējos divos gados skolēniem nebija jākārto obligātais izvēles eksāmens. Vienlaikus vidējais fizikas centralizētā eksāmena vērtējums 2019.gadā bija 37,5%, savukārt 2021.gadā jau 48,8%. Izglītības satura centrs atzīst nepieciešamību izvērtēt fizikas mācīšanās kvalitāti, lai to varētu uzlabot. Tādēļ papildus jau plānotajiem valsts pārbaudes darbiem monitoringa darbu būtu iecerēts veikt 11.klasē, kad lielākais vairums skolēnu saskaņā ar jauno standartu pabeigs optimālā līmeņa kursu apguvi fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā. Katru gadu plānots pārbaudes darbs vienā no četriem dabaszinātņu jomas priekšmetiem.
Un vēl
Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils jau otro dienu ir praktiski nemainīgs un otrdienas pēcpusdienā bija 5,16 metri virs noteiktās atzīmes. Pie Zeļķu tilta ūdens līmenis paaugstinājies līdz 4,23 metru atzīmei. Monitorings Daugavas upē notiek 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Iedzīvotāji aicināti ziņot par ūdens līmeņiem un ledus kustību upēs Vides aizsardzības speciālistam Vitoldam Drozdam uz tālruņa numuru 20288065. Par evakuācijas vai glābšanas darbiem aicina zvanīt Glābšanas dienesta Jēkabpils daļas komandierim Dzintaram Cvilikovskim uz tālruņa numuru 29176506.