Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 11.janvārī
- 11 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Nekādus papildu ierobežojumus saistībā ar Covid-19 pagaidām nesola; Jēkabpils novadā civilās aizsardzības sēdē aktualizē plūdu riskus; un Spānijā āpsis atradis romiešu monētu depozītu.
Saistībā ar Covid-19 izplatību pagaidām nekādi papildu ierobežojumi ekonomikai un sabiedrībai netiek plānoti un lēmumi šajā jautājumā tiks pieņemti atbilstoši saslimstības gaitai, vakar pēc koalīcijas sanāksmes, atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju, pauda "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Politiķis arī norādīja, ka piepildās iepriekš izteiktās prognozes par Covid-19 izplatības apmēru, pieaugot saslimušo skaitam un nedaudz palielinoties ar Covid-19 saslimušo hospitalizēto pacientu skaitam. Reizē ir labvēlīgas ziņas, ka starp ar Covid-19 omikrona paveidu saslimušajiem ir mazāks skaits cilvēku ar smagu slimības gaitu.
Pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 93,7%. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra informācijas, stacionēto pacientu skaits pēdējās septiņās dienās pieaudzis par 50,3%, vidēji dienā slimnīcās nonākot 71 cilvēkam. Vienlaikus saglabājas arī ievērojams pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pagājušajā nedēļā dienā tika veikti vidēji 10 tūkstoši 220 testi, savukārt vidēji dienā atklāti tūkstoš 547 jauni gadījumi. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 tūkstoši iedzīvotāju vakcinēto, balstvakcīnu saņēmušo un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet 2,7 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši balstvakcināciju.
Pēdējā laikā aktualizētie jautājumi par pacientu tiesību aizsardzību, sūdzību izskatīšanu un saziņu ar medijiem norāda, ka Veselības inspekcijas darbā ir vajadzīgas pārmaiņas, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts no Attīstībai/Par, saistībā ar imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lietu uzdodot veikt dienesta pārbaudi inspekcijā. Tās mērķis būs noskaidrot arī mediju pieprasīto pārbaudes materiālu iznīcināšanas faktiskos un tiesiskos apstākļus.
Tikmēr Veselības inspekcija plāno lūgt prokuratūrai noteikt aizliegumu ārstam imunologam Jevgēņija Ņikiforenko pildīt ārstniecības personas darba pienākumus uz krimināllietas izskatīšanas laiku, līdz tiks noskaidroti visi apstākļi. Inspekcija ierosinās administratīvā pārkāpuma procesus lietās, kurās nav iestājies noilgums administratīvās atbildības piemērošanai. Arī par administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanas rezultātiem inspekcija informēs prokuratūru. Inspekcijā ir uzsākta arī dienesta pārbaude par iestādes publisko komunikāciju, par to, kādā kārtībā plašsaziņas līdzekļi pieprasīja informāciju Ņikiforenko lietā un kādu informāciju inspekcijas darbinieki sniedza.
Kazahstānā pēc pagājušajā nedēļā pieredzētajiem bezprecedenta protestiem, kas dažkārt pārauga nekārtībās un vardarbībā, atjaunota konstitucionālā kārtība, paziņojis Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, dramatiskos notikums valstī dēvējot par "valsts apvērsuma mēģinājumu". Tokajevs sacīja, ka notikuši koordinēti uzbrukumi reģionālo varasiestāžu, tiesībsargājošo struktūru ēkām, cietumiem. Nekārtībās piedalījušies cilvēki no ārzemēm, norādīja prezidents, tiesa gan, konkrētas valstis neminot. Tokajevs arī sacīja, ka varasiestādes izpildījušas mierīgo protesta akciju dalībnieku prasības, arī attiecībā uz degvielas cenu samazināšanu, kā arī aicināja nejaukt mierīgās akcijas ar sekojušajām nekārtībām.
Turpinām ziņas
Vakar tika sasaukta Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēde. Sanāksmē novada pašvaldība aktualizēja plūdu risku iespējamību Jēkabpils novada teritorijā un apkārtnē. Tika norādīts, ka šobrīd situācija ir stabila, taču ir jābūt modriem un gataviem dažādām situācijām. Mainīgie laika apstākļi, kad ir sals, bet pēc tam neliels atkusnis, tad atkal sals, lēnām samazina gan sniega, gan ledus kārtu, tomēr vižņi vietām ir teju divu metru augstumā. Lielākā plūdu varbūtība var iestāties, kad sāksies ledus kušana. Sēdes noslēgumā tika pārrunāti jautājumi par teritorijām, kuras īpaši nepieciešams apzināt, rīcību dažādās situācijās un pašvaldības rīcībā esošo materiāltehnisko bāzi, kas nepieciešama plūdu laikā.
Kādam autovadītājam par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un bēgšanu no policijas kopumā nāksies šķirties no vairāk nekā 3 tūkstoši 500 eiro. Svētdien Zemgales reģiona pārvaldes policisti Koknesē konstatēja automašīnu "Audi A4 Avant" braucam ar ātrumu 116 kilometri stundā. Ar tik lielu ātrumu automašīna pārvietojās vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā. Automašīnas vadītājs pēc policistu prasības apturēt transportlīdzekli sāka bēgšanu. Sasniedzot Jēkabpili, automašīnai nomontējās riepa un transportlīdzeklis tika apturēts, bet autovadītājs turpināja bēgšanu skrienot. Pēc neilga laika policisti viņu aizturēja. Par notikušo sākts viens kriminālprocess un 11 administratīvo pārkāpumu procesi. Plašāk lasiet un policijas video par pakaļdzīšanos pārkāpējam skatieties portālā Radio1.lv.
Un vēl
Spānijā izsalcis āpsis atklājis lielāko romiešu monētu depozītu, kāda līdz šim atrasta Spānijas ziemeļos. Dārgumi atrasti Astūrijas reģiona Grado pašvaldībā netālu no āpša alas. Domājams, monētas atracis āpsis, meklējot ogas un tārpus pagājušajā ziemā, kad reģionā stipri sniga. Āpsis monētas acīmredzot atzina par mielastam nederīgām un dažas no tām nometa pie ieejas alā. Izpētot dzīvnieka mājokli un apkārtni, arheologi atrada 209 monētas, kas datējamas ar trešo līdz piekto gadsimtu. Arheologi plāno turpināt izpēti šajā reģionā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB sācis administratīvo lietvedību saistībā ar partijas "Par cilvēcīgu Latviju" valsts budžeta finansējuma izlietošanu; Naumaņa Gada balva mākslas kritikā - Kārlim Vērdiņam; un Kādi bijuši pēdējie septiņi gadi klimata novērojumu vēsturē?
Rīgā sākusies Latvijas vēstnieku gadskārtējā sanāksme. No dažādām pasaules valstīm galvaspilsētā ieradušies 44 Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītāji. Un šoreiz galvenais temats – drošība. ASV, Krievija, Ukraina, Lietuva un Austrālija ir dažas no zemēm, kurās šobrīd sūtniecības uzmana vietnieki, jo paši vēstnieki ir Rīgā. Šī ir reize, kad satikties ar kolēģiem un arī paskatīties uz plašo ainu, kas sagaida Latvijas sūtniecības pasaulē. Hibrīduzbrukumi un pārbaudījums mūsu robežām, attiecību stiprināšana ar ASV un citiem Rietumu partneriem būs vieni no galvenajiem uzdevumiem, taču kopumā nav lielākas prioritātes par Latvijas, Eiropas un globālo drošību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis administratīvo lietvedību saistībā ar Saeimā pārstāvētās partijas "Par cilvēcīgu Latviju" valsts budžeta finansējuma izlietošanu. KNAB lietvedībā pašlaik ir divas pārbaudes saistībā ar partijai "Par cilvēcīgu Latviju" - iepriekš "KPV LV" - piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma atbilstību Politisko organizāciju finansēšanas likumā noteiktajām prasībām. Saskaņā ar likumu partijai "Par cilvēcīgu Latviju" izmaksāts valsts budžeta finansējums 2019. gadā 85 tūkstoši 387 eiro apmērā, 2020. gadā un 2021.gadā katrā - 643 tūkstoši 369 eiro. Šogad partijai izmaksājams valsts budžeta finansējums 646 tūkstoši 303 eiro. KNAB lēmums par budžeta izmaksāšanu politiskajām partijām jāpieņem līdz 15. janvārim.
Tiem cilvēkiem, kas mājas veic Covid-19 paštestus jeb ātros antigēna testus, speciālisti iesaka simptomu gadījumā nepaļauties uz negatīvu antigēna testa rezultātu, bet doties uz laboratoriju, kur testi ir ievērojami precīzāki. Tas tādēļ, ka Covid-19 omikrona paveids īpaši vakcinētajiem gļotādas šūnās var būt zemākā koncentrācijā. Līdz ar to laboratorijas saņēmušas norādes pret Covid-19 vakcinētajiem testa paraugus ņemt dziļāk, lai nepalaistu garām inficētos. No visiem pozitīvajiem Covid-19 paraugiem, pašlaik jau vairāk nekā puse ir omikrona gadījumi. To apstiprina Nacionālā references laboratorija. Omikrons arī plaši cirkulē notekūdeņos.
Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās atjaunot aviosatiksmi ar Āfrikas dienvidiem, paziņojusi Francija, kas pašreiz ir ES prezidējošā valsts. Taču ceļotājiem no Botsvānas, Svatini, Lesoto, Mozambikas, Namībijas, Dienvidāfrikas Republikas un Zimbabves būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā. Jau ziņots, ka ES aizliedza ceļošanu uz septiņām Āfrikas valstīm 26.novembrī - pāris dienas pēc tam, kad Āfrikas dienvidos tika atklāts koronavīrusa omikrona paveids.
Turpinām ziņas
Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā vakar sarīkojumā "NN Nakts" tika pasniegta dzejniekam un literatūras kritiķim Kārlim Vērdiņam. Savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma kino kritiķe Agnese Lipska. Kopā ar balvu Kārlis Vērdiņš saņem tūkstoš 500 eiro stipendiju, kuru atbalsta valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde". Savukārt Agneses Lipskas Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ar 500 eiro stipendiju atbalsta SIA "Kurekss". Šī gada balvai bija nominēti un Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nozīmītes saņēma arī vizuālās mākslas kritiķe Rasa Jansone, teātra kritiķe Zane Radzobe un literatūras un kino vērtētāja Ieva Melgalve.
Aptuveni pusē ugunsgrēku gadījumu tiek konstatēts, ka mājoklī nav bijis dūmu detektora, lai arī pagājuši jau divi gadi, kopš mājokļos obligāti jābūt vismaz vienam dūmu detektoram. Tikmēr 43% ugunsdzēsēju izsaukumu tieši detektors pievērsis uzmanību sadūmojumam. Precīzi saprast, cik mājokļos ir dūmu detektoru, esot sarežģīti. Pērn 87% iedzīvotāju norādīja, ka mājās ir vismaz viens detektors. 2018. gadā, pirms tā bija obligāta prasība, tā atbildēja tikai 9%, liecina VUGD aptauju dati. Dienestā gan uzsvēra, ka detektors nepasargā no uguns nelaimes, bet tikai brīdina, un tas notiek tikai tad, ja tas novietots pareizi un regulāri tiek pārbaudīts.
Un vēl
Pēdējie septiņi gadi uz mūsu planētas bijuši karstākie klimata novērojumu vēsturē, paziņojusi Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma “Copernicus”. Tā arī brīdina par augstu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā. “Copernicus” apgalvo, ka 2021. gads bija septītais secīgais gads, kad pasaulē krita karstuma rekordi, un piektais karstākais gads novērojumu vēsturē, apsteidzot 2015. un 2018. gadu. “Copernicus” arī fiksējis, ka 2021. gadā Zemes atmosfērā ievērojami pieaugusi oglekļa dioksīda un metāna koncentrācija. Valdības ir apņēmušās ierobežot globālo temperatūras kāpumu, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, bet zinātnieki brīdina, ka laika ir palicis maz.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Gada izskaņā Latvijā audzis bezdarba līmenis; Nāk klajā jauna pastmarku sērija «Mājdzīvnieki»; un Par šī gada dzīvotni izvēlēta – pilsēta.
Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par vienu procentpunktu mazāk nekā 2020.gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2021.gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 14,5%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,2 procentpunktiem. Zemgalē bezdarba līmenis bija 6,5%, kas salīdzinājumā ar novembra beigām ir pieaugums par 0,5 procentpunktiem.
Valsts drošības dienests pērn sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu aizturējis divas personas aizdomās par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru. Personu aizturēšana notika vēl pagājušajā gadā divu kriminālprocesu ietvaros. Drošības dienesta iegūtā informācija liecina, ka personas ar Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvjiem tikās Krievijas teritorijā. Abām personām piemērots aizdomās turētā statuss un drošības līdzeklis - apcietinājums.
Jau ziņots, ka VDD citā kriminālprocesā pērn vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet pagājušā gada nogalē tiesa deva iespēju samaksāt 30 tūkstoši eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5.janvārī.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts mikroblogošanas vietnē Twitter paziņojis, ka kļuvis par Covid-19 kontaktpersonu. Kā norāda Pavļuts, vīruss viņa ģimeni skāris bērnudārza dēļ. Viņš norāda, ka ir balstvakcinējies, tests negatīvs, pašsajūta laba, bet kādu laiku strādāšot attālināti. Ieraksta nobeigumā viņš aicina cilvēkus saņemt balstvakcīnu, jo "Covid-19 izplatība strauji aug".
Lietuvā projektā „Live Lagoons” Kuršu jomā izveidotas mākslīgas peldošas salas. Ar to palīdzību cer mazināt ūdens piesārņojumu ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas veicina ūdenstilpes aizaugšanu. Mākslīgās salās augošās parastās niedres un vītoli uzņem un patērē šos savienojumus, bet pie saknēm piesaistītie mikroorganismi tos pārveido veidā, kas nekaitē ūdens kvalitātei. Vienlaikus veidojas jaunas unikālas dzīvotnes daudziem faunas pārstāvjiem, un zinātnieki konstatējuši, ka bioloģiskā daudzveidība mākslīgajos veidojumos ir divas reizes lielāka nekā blakus esošajos biotopos. Kopējā projekta izmaksas ir 1,2 miljoni eiro.
Lietusgāzes izraisījušas plašus plūdus Francijas dienvidrietumu daļā. Vairākās upēs ūdens līmenis pacēlies pat par vairāk nekā pieciem metriem. Mediju publiskotajos videomateriālos redzams, ka ūdens appludinājis daudzu apdzīvotu vietu ielas un ieplūdis arī ēku pagrabos un pirmajos stāvos. Daudzviet pārtraukta elektroenerģijas padeve un traucēta auto un dzelzceļa satiksme.
Turpinām ziņas
Latvijā no 2026. gada 1. janvāra jāaizliedz audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to turēšanas un audzēšanas vienīgais vai galvenais iemesls ir kažokādu ieguve. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, kurus šodien skata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu gādāt par visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Šo gadu Latvijas Pasts sāk ar četrām pastmarkām jaunā sērijā ''Mājdzīvnieki''– tās tiks izdotas 14. janvārī. Jaunā sērija aizstās līdzšinējās standarta pastmarku sērijas ''Latvijas novadu un pilsētu ģerboņi'' un ''Ziedi''. Jaunajā sērijā tiks iekļautas pastmarkas ar dažādām nominālvērtībām. Pirmās pastmarkas izdotas ar kaķa, suņa, vistas un zoss attēliem. Līdz ar jaunajām pastmarkām 800 eksemplāru tirāžā izdota arī pirmās dienas aploksne, uz kuras redzami visi attēlotie mājdzīvnieki. Filatēlijas jaunumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.
Un vēl
Latvijas Dabas fonds par 2022. gada dzīvotni ir izvēlējies pilsētu. Fondā norāda, ka Latvijā 68% iedzīvotāju dzīvo pilsētās un urbānās vides kvalitāte ieņem aizvien lielāku nozīmi cilvēku dzīvē. Daba pilsētā uzlabo cilvēku labsajūtu, mūsu fizisko un mentālo stāvokli, kā arī nodrošina dzīves vidi – attīra gaisu, ūdeni, augsni, regulē lietus ūdeni, dod ēnu karstā dienā. Līdzās cilvēkiem pilsētās mājo arī dažādi augi un dzīvnieki – var sastapt pārsteidzoši lielu dabas daudzveidību. Līdz ar lauku industrializācijas pieaugumu pilsētas arī kļūst par arvien nozīmīgākām teritorijām dabas daudzveidības saglabāšanai.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāds ir viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē? Policija pabeidz izmeklēšanu lietā par lielgabala zādzību Jēkabpilī; un Mainīs laiku kādā īpašniekam jāpaziņo par dzīvnieka nonākšanu patversmē.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēts 2 tūkstoši 241 jauns inficēšanās ar Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par septiņiem mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 841 ir nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet tūkstoš 400 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 16%. No mirušajiem 5 bija vakcinēti, bet 2 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 951.
Latvijas zaļā partija šodien nākusi klajā ar paziņojumu, ka zaļā sertifikāta ideja ir sevi izsmēlusi, jo šobrīd arvien vairāk ir skaidrs, ka ar Covid-19 slimo gan vakcinēti, gan nevakcinēti cilvēki. Partijas vadība uzskata, ka vienlaikus ievērojot ekspertu ieteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus, ir pienācis laiks atteikties no “zaļās zonas” segmentācijas un izmantošanas, kas dod viltus paļāvību nesaslimt ar Covid-19 infekciju. Tā vietā ir jāsamierinās, ka ar Covid-19 nāksies sadzīvot.
Koronavīrusa omikrona variantam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu Covid-19 testa rezultātu, norāda Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins. Speciālists skaidro, ka saskaņā ar laboratoriskajiem datiem omikrons pamazām kļūst par dominējošu Covid-19 variantu Latvijā. Pētījumos noskaidrots, ka omikrons izrāda vieglāku vīrusa slodzi, turklāt būtiski ir tas, ka šī koronavīrusa mutācija vairojas vairāk kaklā, rīklē un mazāk deguna dobumā. Eksperta ieskatā šādi atklājumi palīdzēs pilnveidot testēšanas politiku un testēšanas rekomendācijas. Tas nozīmētu, ka, piemēram, vairāk testējamie paraugi jāņem no rīkles, nevis deguna.
Ministru kabinets sēdē šodien piešķīra Iekšlietu ministrijai finansējumu 338 tūkstoši 999 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu piemaksas pašvaldību policijas darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos Covid-19 slimības izplatības ierobežošanā par laika posmu no 2021. gada 1. novembra līdz 30. novembrim. Tāpat no piešķirtajiem līdzekļiem plānots segt piemaksas par nakts darbu tiem pašvaldību policiju darbiniekiem, kuri tika iesaistīti virsstundu darbā no tā dēvētā “lokdauna” laikā, lai kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanās aizliegumu naktsstundās. No šīs summas Jēkabpils novada pašvaldības policija saņems – tūkstoš 180 eiro.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieku atklātais pulveris, no kura nākotnē varētu ražot temperatūras marķierus. Tie varētu noderēt gan vakcīnām, gan pārtikas produktiem. Pārtikas iepakojumi, uz kā izvietoti īpaši marķieri, lai pircējs redzētu, vai tie iepriekš ir uzglabāti atbilstošā temperatūrā. Marķieri, kas parāda, vai Covid-19 vakcīnas pārvadāšanas procesā ir atradušās pietiekami zemos grādos. Laboratorijā tapis pulveris, kas spēj mainīt krāsu temperatūras un arī spiediena ietekmē. Nākotnē šim atklājumam varētu būt ļoti plašs pielietojums dažādu sensoru ražošanā.
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu mediķiem pirmo reizi izdevies cilvēkam veiksmīgi pārstādīt cūkas sirdi. Veiksmīga dzīvnieku orgānu pielāgošana mūsu organisma vajadzībām nākotnē varētu palīdzēt atrisināt akūto donoru orgānu trūkumu. Merilendas Universitātes Medicīnas centra speciālisti informēja, ka 57 gadus vecais pacients pēc unikālās operācijas jūtas labi, taču pagaidām nav iespējams prognozēt tālāko notikumu attīstības gaitu. Atļauja unikālajai operācijai dota, jo vīrietis bija neglābjami slims, un cūkas sirds transplantācija bija vienīgais veids, kā pagarināt viņa dzīvi.
Turpinām ziņas
Pērn, 7. decembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālās nodaļas darbinieki Austrumzemgales prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par piemiņas zīmes – lielgabala zādzību Jēkabpilī. Šajā lietā par aizdomās turēto atzīta viena persona – 1970.gadā dzimis vīrietis, kurš savu vainu atzinis. Izmeklēšanā noskaidrots, ka pagājušā gada 24. februārī pēc pulksten 2.00 Jēkabpilī, Rīgas ielā 205, tika nozagta virs kapa, kur apbedīti Otrā pasaules karā kritušie un mirušie karavīri, novietota piemiņas zīme, proti, memoriālā pārveidots piemineklis - 76,2 milimetru divīzijas lielgabals ZIS-3 bez lafetes. Nozagtā piemiņas zīme, izmantojot frontālo iekrāvēju „Cheng Gong”, tika aizvesta uz Krustpils novadu, kur tā tika iemesta Daugavā. Tāpat tika konstatēts, ka, izdarot virs kapa novietotās piemiņas zīmes – lielgabala zādzību, ar trosēm tika sabojāti trīs Jēkabpils parka teritorijā augoši koki, kā rezultātā Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nodarīti materiālie zaudējumi 287 eiro vērtībā.
Jēkabpils novada pašvaldība pirms Ziemassvētkiem saņēma skaidrojumu no SIA “Jēkabpils autobusu parks” par 14. decembrī notikušo gadījumu, kad Salas pagastā autobusu parka autobuss, nevarot uzbraukt kalnā, brauca atpakaļ un atstāja pieturā “Sala” bērnus. Lai gan šofera rīcībā nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, tika atzīts, ka šādos gadījumos, kad notikumā iesaistīti nepilngadīgi bērni, nav pieļaujams atstāt bērnus bez iespējas saņemt palīdzību un atbalstu no vecākiem vai skolas. Lai turpmāk novērstu šādus gadījumus, ar SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdi pārrunāta situācija, izteikts aizrādījums un norādīts, ka šādas situācijas nav pieļaujamas attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem. Tāpat Jēkabpils novada vadība uzdevusi uzņēmumam pilnveidot esošo praksi, skaidrojot sabiedrībai šādus notikumus un nepieciešamības gadījumā atvainoties iesaistītajām personām.
Un vēl
Dzīvnieku patversmēm par tajās nonākušiem suņiem būs jāziņo īpašniekam vienas stundas laikā. Valdība apstiprinājusi grozījumus noteikumos par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā. Tāpat valdība nolēma, ka patversmē nogādātie nereģistrētie suņi būs 72 stundu laikā jāapzīmē ar implantētu mikroshēmu jeb jāčipē un jāreģistrē datubāzē. Patlaban Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētas 27 dzīvnieku patversmes un desmit dzīvnieku viesnīcas. Jaunā kārtība stāsies spēkā 1.jūlijā.