Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 24.janvārī
- 24 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Pagājušajā nedēļā strauji pieaugusi bērnu inficēšanās ar Covid-19; Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šodien donoru diena; un Ko liecina sinoptiķu pirmās prognozes par laiku februārī un martā?
Pagājušajā darba nedēļā – no pirmdienas līdz piektdienai – 42% jeb vairāk nekā 10 tūkstoši no Latvijā ar Covid-19 reģistrētajiem inficētajiem ir bijuši bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem. Piecu darbadienu laikā vecumā līdz deviņiem gadiem reģistrēti 3 tūkstoši 908, bet vecumā no desmit līdz 19 gadiem – 6 tūkstoši 795 ar Covid-19 saslimušie. Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 2519 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 23.janvārim kopumā reģistrēti 4 tūkstoši 115 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 484 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Sestdien reģistrēti 83 saslimšanas gadījumi, bet piektdien – 59, kopā divu dienu laikā – 142. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pieaugusi līdz 1192,8 saslimušie. Jēkabpils novadā saslimstība ar Covid-19 patlaban ir uz pusi mazāka kā vidēji valstī.
Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas. Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi.
Ņemot vērā joprojām nemainīgo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, trīs Latvijas novados - Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas, kā arī Daugavpilī ārkārtējo situāciju plānots pagarināt līdz 10.maijam. No 13.decembra robežu nelegāli šķērsot gribētāju skaits pieaudzis. Iekšlietu ministrija skaidro, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita pieaugums ir saistīts ar taktikas maiņu, proti, no 13.decembra trešo valstu valstspiederīgie mēģina nelikumīgi šķērsot robežu mazās grupās no trim līdz 12 personām vairākas reizes diennaktī un dažādās vietās.
Reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvija uz Ukrainu sūtīs pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", individuālo ekipējumu un sausās pārtikas uzturdevas. Reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienotas apņēmībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu ne tikai diplomātiski un politiski, bet arī stiprinot Ukrainas pašaizsardzības spējas.
Turpinām ziņas
Jēkabpils reģionālā slimnīca un Valsts asinsdonoru centra Rēzeknes filiāle šodien, 24. janvārī organizēs asinsdonoru dienu – no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā Jēkabpils Sporta hallē Brīvības ielā 289B. Jau vēstīts, ka saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un, pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā, šo atpūtas dienu var izmantot gada laikā no asins ziedošanas dienas. Pēc jebkuras Latvijā apstiprinātas Covid-19 vakcīnas, asinis drīkst ziedot pēc pilnām 7 dienām. Asinis var ziedot arī nevakcinēti iedzīvotāji.
Nodarbinātības valsts aģentūras vietnē iespējams pieteikties bezmaksas individuālām karjeras konsultācijām. Lai to saņemtu, interesentiem ir jāaizpilda anketa. Mācību iespējas tiešsaistes platformās, sagatavošanās darba intervijai un profesionālās piemērotības noteikšana – tās ir dažas no individuālām karjeras konsultācijām, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra.
Un vēl
Tuvākajos divos mēnešos Ziemeļeiropā varētu saglabāties liela ciklonu aktivitāte, kas nozīmētu stiprus vējus un biežus nokrišņus, liecina ilgtermiņa prognozes. Dānijas Meteoroloģijas institūts prognozē, ka - līdzīgi kā pēdējās nedēļās - arī februārī un martā Eiropas dienvidrietumos galvenokārt gaidāms anticiklons, tādēļ Atlantijas cikloni virzīsies pāri Ziemeļeiropai. Cikloni no rietumiem nesīs relatīvi siltu un mitru gaisu, temperatūra caurmērā gaidāma augstāka par normu, bieži līs un snigs. Vējš dažkārt var pāraugt vētrā. Aizejošo ciklonu ietekmē īslaicīgi ieplūdīs aukstāks gaiss no Arktikas; iespējami arī periodi ar anticiklona pastiprināšanos un noturīgāku salu.
Aprīlī pieaugs varbūtība, ka dominēs gaisa plūsma no ziemeļiem, tādēļ pavasara otrais mēnesis varētu būt sausāks un vēsāks par normu, norāda Dānijas Meteoroloģijas institūta sinoptiķi. ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes mājaslapā pieejamās ilgtermiņa prognozes vēsta, ka marts Baltijas valstīs un Skandināvijā gaidāms pat trīs grādus siltāks par normu, vienlaicīgi tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums nekā pavasarī ierasts. Pārējie mēneši līdz jūlijam prognozēti nedaudz siltāki par normu.
Savukārt tuvāko divu nedēļu prognozes liecina, ka ciklonu ietekmē laikapstākļi būs mainīgi, brīžiem gaidāmi nokrišņi un brāzmaini vēji, bet tik stipri vēji, kādi brāzās pāri Latvijai 14., 17. un 20.janvārī, netiek prognozēti. Salu palaikam nomanīs atkusnis, līdz ar to bieži veidosies apledojums.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kariņa valdībai aprit trīs gadi; Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļas; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?
Svētdien pašreizējai Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa no Jaunās Vienotības vadītajai valdībai apritēja trīs gadi. Kariņa valdība šā gada janvārī kļuva par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu neatkarīgās Latvijas vēsturē, apsteidzot Māra Kučinska no ZZS vadīto valdību, kas strādāja no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim, kad oficiāli darbu sāka Kariņa vadītais Ministru kabinets.
Strauji augot Covid-19 saslimstībai un pieprasījumam pēc laboratoriju testiem, laboratoriju kapacitāte ir gandrīz izsmelta, turklāt testu rezultāti jāgaida vairākas dienas. Veselības ministrija, meklējot papildus resursus jaunu punktu atvēršanai, atgādina, ka pašlaik cilvēki pašizolācijā var doties, ņemot vērā antigēnos paštestus. Šādu kārtību pagājušajā nedēļā apstiprināja valdība. Arī skolēniem pēc karantīnas vairs nevajag laboratorijas testu, lai atgrieztos skolā. Lai situāciju normalizētu, ministrija vērtē arī iespēju noteikt prioritātes testu nodošanai. Tā jau bijis iepriekš, taču pagaidām lēmums vēl nav pieņemts.
Pagājušajā gadā izkrāpto līdzekļu apmērs banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, sasniedz 11,1 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Savukārt krāpšanas gadījumus 3,3 miljonu eiro apjomā ir izdevies novērst. Tikmēr telefonkrāpšanas gadījumu skaits pērn sasniedzis 3 tūkstoši 180, kopējai izkrāptai summai sasniedzot 4,9 miljonus eiro. Veikti arī vairāk kā 4 tūkstoši mēģinājumi izkrāpt naudu, kuri novērsti.
Valsts ieņēmumu dienests līdz janvāra vidum algu subsīdijas atbalsta piešķiršanu atteicis 2 tūkstoši 608 iesniegumiem, kas veido 10,5% no visiem algu subsīdiju izmaksu pieteikumiem. Būtiskākais atteikumu iemesls, veidojot 60,9% gadījumu, ir tas, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Svētdien par atkāpšanos no amata paziņojis Armēnijas prezidents Armēns Sarkisjans. Kā vēsta aģentūra "Interfax", Armēnijas prezidenta mājaslapā publicētā paziņojumā teikts, ka "tas nav emocionāls lēmums" un tas izrietot no noteiktas loģikas. Pēc Sarkisjana teiktā, viņam neesot konstitucionālu instrumentu, lai valstij grūtajā periodā "ietekmētu iekšpolitikas un ārpolitikas fundamentālos procesus, kara vai miera jautājumus".
Kauņā nedēļas nogalē norisinās svinības par godu tam, ka Lietuvas otrā lielākā pilsēta šogad ir viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Sestdienas vakarā tur notika multimediju gaismas šovs, kurā tika atainota Kauņas vēsture ar mūziku un videoprojekcjiām uz Žalgira arēnas fasādes. Kauņa konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu uzvarēja 2017. gadā ar saukli "ConTEMPOrary Capital" jeb latviski – "Laikmetīgā galvaspilsēta".
Turpinām ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji Elīna Ieva Vītola, Kristers Aparjods un Mārtiņš Bots/Roberts Plūme svētdien Sanktmoricas trasē Šveicē izcīnīja zelta medaļu Pasaules kausa sezonas pēdējā posmā, kas vienlaikus bija Eiropas čempionāts. Latvijas komanda startēja ar astoto numuru desmit valstu konkurencē, un visas trīs latviešu kamanas savu posmu veica visātrāk, tā brīža līderi Krieviju pārspējot par 0,675 sekundēm.
Jēkabpils "Lūšu" komanda svētdien "Credit24" meistarlīgas spēlē svinēja uzvaru divu Latvijas vienību duelī. Jēkabpilieši viesos ar rezultātu 3-0 uzvarēja "Biolars"/"Jelgava"/MSĢ komandu. "Lūšiem" rezultatīvākais ar 13 punktiem bija Armands Āboliņš, 12 punktus guva Aleksandrs Samuilovs, bet 11 punkti bija Jānim Medenim, kurš guva trīs punktus ar "eisiem".
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tuvākajā nedēļā daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi, lielākoties slapjš sniegs un sniegs, taču būtiska sniega segas palielināšanās nav gaidāma. Dominēs lēns vējš, vien pirmdien un nedēļas nogalē tas piekrastē būs brāzmains, un dažviet, galvenokārt valsts austrumos, vēl pieturēsies sals.
Otrdien naktī debesis būs mākoņiem klātas, taču dienā tie daudzviet izklīdīs un uzspīdēs saule. Naktī teritorijas lielākajā daļā gaidāmi nelieli nokrišņi - lietus, valsts centrālajos rajonos arī slapjš sniegs un sniegs, bet austrumos iespējams arī sasalstošs lietus, kā rezultātā veidosies apledojums. Arī trešdienas pēcpusdienā Latviju no rietumiem šķērsos plaša nokrišņu zona, teritorijas lielākajai daļai nesot slapju sniegu un sniegu.
Tāpat arī nedēļas otrajā pusē daudzviet jārēķinās ar nelieliem nokrišņiem - lielākoties slapju sniegu un sniegu, taču ievērojama sniega segas biezuma palielināšanās nav gaidāma. Dominēs lēns vējš, un gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī būs -2, +3 grādu robežās, taču piektdien brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš valsts teritorijā ienesīs vēsāku gaisu, līdz ar to brīvdienās atkal daudzviet gaidāms sals.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kāpjot elektroenerģijas cenai, parādnieku skaits nav pieaudzis; Bažās par putnu gripu speciālisti aicina pašiem neaiztikt novārgušus ūdensputnus; un Meteorologs prognozē, ka šis gads Latvijā būs sarežģīts plūdu ziņā
.
Vidējā elektroenerģijas cena pērn bija 2,6 reizes augstāka nekā 2020. gadā, lielāko pieaugumu sasniedzot pagājušā gada decembrī. Tik liels elektroenerģijas cenu kāpums vēl nav pieredzēts – tā situāciju tirgū raksturo elektroenerģijas tirgotāji. Viņi vērtēja, ka šobrīd parādnieku skaits ir nedaudz palielinājies, bet situācija nav kritiska. Joprojām lielākais elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs Latvijā ir "Latvenergo", kas elektrību tirgo ar zīmolu "Elektrum" – viņi apkalpo 80% mājsaimniecību un 80% uzņēmumu. "Latvenergo" informē, ka decembrī lielākais cenu pieaugums bija tiem klientiem, kas elektrību pirka par biržas cenu.
Valsts policijas jauno formastērpu iepirkumu izsludinās februāra sākumā. Tas būs paredzēts uz četriem gadiem. Pagājušajā nedēļā Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju organizēja publisku apspriedi ar septiņiem uzņēmējiem un Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociāciju, lai piesaistītu potenciālos formas tērpu piegādātājus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Jau ziņots, ka iepriekšējais konkurss noslēdzās bez rezultāta.
Skolām varētu dot plašākas iespējas pašām lemt par klātienes vai attālinātām mācībām. Ar šādu priekšlikumu varētu nākt Izglītības un zinātnes ministrija. Covid-19 ir agresīvi ienācis skolās, lai veiksmīgāk risinātu situāciju, šonedēļ valdībā iecerēts skatīt vairākas nelielas izmaiņas, kas būtu svarīgas skolu direktoriem, tajā skaitā palielinot autonomiju viņu lēmumiem par mācību procesa organizēšanu.
Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks aicinājis trešdien, 26.janvārī, aizlūgt par mieru Ukrainā. Viņš norāda, ka ar bažām seko līdzi pieaugošajai spriedzei, kas draud dot jaunu triecienu mieram Ukrainā, un apšauba drošību Eiropā. Pēdējos mēnešos pie Ukrainas robežām palielināta Krievijas karaspēka klātbūtne, radot bažas, ka Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā.
Nīderlandes policija paziņojusi, ka Amsterdamas lidostā atrasts no Dienvidāfrikas ielidojušas kravas lidmašīnas ritenī paslēpies vīrietis, kurš brīnumainā kārtā izdzīvojis, vēsta raidorganizācija BBC. Lidojums no Johannesburgas uz Amsterdamu ilgst apmēram 11 stundas. Izskanējušas ziņas, ka lidmašīna pa ceļam nosēdās Nairobi, Kenijā. Nav zināms, kurā no Āfrikas valstīm vīrietis iekļuva lidmašīnas riteņu nodalījumā. Ilgstoši atrodoties lielā augstumā, aukstuma un skābekļa trūkuma dēļ šādi "ceļotāji" reti izdzīvo. Pēc lidojuma vīrietis nogādāts slimnīcā. Nīderlandes policija norāda, ka vīrieša vecums un tautība vēl nav noskaidroti.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad pirmo reizi savvaļas gulbjiem konstatēta putnu gripa. Turklāt putni slimojuši ar gripas apakštipu, ar kuru var saslimt arī cilvēki, esot tiešā saskarsmē ar slimiem putniem, tāpēc Pārtikas un veterinārajā dienestā aicina nekādā gadījumā neaiztikt putna līķus vai savārgušus putnus, bet ziņot par šiem gadījumiem. Tāpat novārgušus ūdensputnus nevajadzētu mēģināt nogādāt patversmē, savukārt putnu saimniecībām stingri jāievēro biodrošība. Lai arī masveida ūdensputnu migrācija vēl nav sākusies, pagājušajā nedēļā sešiem mirušiem savvaļas gulbjiem Latvijā laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa. Mirušie putni atrasti divās grupās pie Rīgas HES un Salaspils novadā.
Latvijā šajā vilku medību sezonā nomedīts pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms – 280 plēsēji. Valsts meža dienests pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu nosaka katru gadu. Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, vienlaikus saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli. Šosezon visvairāk vilku, 53 dzīvniekus, nomedīja Austrumlatgales virsmežniecībā, seko Ziemeļkurzemes virsmežniecība ar 47 nomedītiem vilkiem un Zemgales virsmežniecība ar 39 nomedītiem vilkiem. Vismazāk vilku, 5 dzīvnieki, nomedīts Rīgas reģionālajā virsmežniecībā.
Un vēl
Gada sākumā esam piedzīvojuši vairākas vētras, vienu pēc otras. Taču ir redzami signāli, ka tieši palu periods Latvijas upēs varētu radīt lielas galvassāpes. Tā situāciju raidījumā “900 sekundes” komentēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Viņš atzina, ka šī ziema kopumā Latvijā šogad ir ekstrēma – upju baseinos izveidojās stabila ledus kārta, kas, turpmāk sasalstot un kūstot, radīja problēmas, ar kādām Latvijā parasti sastopas vien martā, aprīlī. Hidrologiem grūti atcerēties gadījumus, kad upju palienes applūst jau decembrī, kā tas bijis šoziem. Komentējot, kādi laikapstākļi varētu būt sagaidāmi pavasarī, Vīksna brīdināja par plūdu iespējamību plašākā Latvijas teritorijā nekā citus gadus šajā gadalaikā. Turklāt varētu applūst ne tikai palienes, bet arī plašākas teritorijas.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā sasniegts augstākais pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem; Jēkabpils novada pašvaldībā darbs uzteikts 33 darbiniekiem; un Ķīnā gatavojas jaunā gada sagaidīšanai.
Pagājušajā diennaktī veikti 14 tūkstoši 510 Covid-19 testi, reģistrēti 3 tūkstoši 953 jauni saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par četriem mirušajiem. No saslimušajiem tūkstoš 933 cilvēki bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 2 tūkstoši 20 vakcinēti. No mirušajiem trīs nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, viens vakcinēts. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis līdz šim augstākais novērotais - 27,2%, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pieaudzis līdz 2 tūkstoši 682,1.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa no jaunās Vienotības valdības darba ceturtajā gadā iezīmētas vairākas galvenās prioritātes. Tās būs izdevumu samazināšana energoresursiem, Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu efektīva ieguldīšana, drošības stiprināšana un onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošana.
Valsts parāds pērn pieaudzis par 2,8 miljardiem eiro jeb 22,5% un sasniedzis 15,259 miljardus eiro, liecina Valsts kases apkopotie dati. Savukārt valsts iekšējais parāds 2021.gada beigās bija 2,972 miljardi eiro, kas bija par 324,119 miljoniem eiro lielāks nekā 2020.gada beigās. Lielāko daļu no valsts parāda veido parāda vērtspapīri, neskaitot atvasinātos finanšu instrumentus – 11,983 miljardi eiro, kas ir par 1,557 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās.
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām. NATO norāda uz pēdējo dienu laikā spertajiem soļiem sabiedroto aizstāvībai - Dānijas valdības lēmumu stiprināt Baltijas reģiona drošību, uz NATO misijām nosūtot papildu fregati un četrus iznīcinātājus, Spānijai palielinot izvietoto karakuģu skaitu un Nīderlandei "izsludinot gatavību jūras un sauszemes vienībām" to izmantošanai ātrās reaģēšanas spēkos. NATO paziņojumā arī minēts Francijas nesenais piedāvājums nosūtīt karavīrus uz Bulgāriju, kā arī tas, ka "ASV ir skaidri parādījušas, ka apsver savas militārās klātbūtnes palielināšanu".
Vietnes "WikiLeaks" dibinātājam Džūljenam Asanžam šodien dota atļauja pārsūdzēt Lielbritānijas Augstākajā tiesā lēmumu par viņa izdošanu ASV. Tiesneši paziņoja, ka Asanžam ir tiesības vērsties Augstākajā tiesā, kas izlems, vai izskatīt viņa apelācijas sūdzību. Jau vēstīts, ka ASV varasiestādes 50 gadus veco Asanžu vēlas tiesāt par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010. gadā "WikiLeaks" publicētajiem tūkstošiem nopludināto militāro un diplomātisko dokumentu. Atbilstoši šīm apsūdzībām Asanžam draud 175 gadu cietumsods.
Turpinām ziņas
Saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu, kuras laikā Jēkabpils pilsētas pašvaldība tika apvienota ar vēl piecām pašvaldībām, jaunajā Jēkabpils novadā tiek reorganizēta struktūra, veicot izmaiņas līdzšinējās nodaļās un struktūrvienībās. Izmaiņas ietekmējušas arī pašvaldības darbiniekus – daļa pārcelta uz citām nodaļām vai struktūrvienībām, daļai mainīti amati, bet vairāki desmiti darbinieku ir atbrīvoti no darba. Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Anita Moskovska preses konferencē informēja, ka pašvaldībā darbs uzteikts kopā 33 darbiniekiem. Patlaban lielākā daļa brīvo vakanču pašvaldībā ir Jēkabpils novada pašvaldības policijā. Līdz 20.janvāra vakaram pašvaldība bija izsludinājusi pieteikšanos, un tagad notiek pretendentu izvērtēšana.
Visaktīvākā ir Sēlija – tā secinājusi Kultūras Ministrija, apkopojot ideju talkā iesniegtos ierosinājumus. Ņemot vērā plašo iedzīvotāju atsaucību, līdz 31. janvārim pagarināta iespēja iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam. Kopumā no visas Latvijas līdz 20. janvārim iesniegti 276 priekšlikumi, no tiem vislielākais skaits tieši no Sēlijas – 67 priekšlikumi. Lielākā daļa no Sēlijai veltītajiem priekšlikumiem saistīti ar kultūru (23 no 67), bet 17 idejas iesniegtas tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Tāpat priekšlikumi iesniegti arī kopienu stiprināšanas, izglītības un citās jomās.
Un vēl
1. februārī sāksies Ķīniešu Jaunais gads, un brīdi pirms šī nozīmīgā notikuma Dzigunas pilsētā Ķīnas centrālajā daļā izvietota krāšņa laternu izstāde ar daudzkrāsainu un dažnedažādu formu laternām, piesaistot gan vietējo, gan tūristu uzmanību. Lai izstaigātu visu laternu parku un gremdētos ķīniešu mītos un tradīcijās, nepieciešama vesela stunda. Dzigunas pilsēta ne velti tiek dēvēta par laternu galvaspilsētu – trīs miljonu iedzīvotāju pilsētā esot gandrīz tūkstotis rūpnīcu, kas ražo laternas.