Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 11.februārī
- 11 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas kamaniņu braucēji izcīna olimpisko bronzu stafetes braucienā; Iedzīvotājiem plāno līdz 20 tūkstoši eiro atbalstu gāzes katla nomaiņai; un «Supernovas» žūrija un LTV vietu finālā piešķir arī Mikam Dukuram.
Saeima pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām. Ostu pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostu. Liepājas Speciālā ekonomiskā zona saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim. Likumā arī precizēts mazo ostu regulējums.
Lai iegūtu detalizētāku informāciju par Krievijas-Baltkrievijas militārajām mācībām "Union Resolve-2022", kas norisināsies līdz 20.februārim, Baltijas valstis ir vērsušās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā jeb EDSO, pieprasot Baltkrievijai skaidrojumu par to norisi. Baltijas valstis pieprasa Baltkrievijai sniegt papildu informāciju par mācībām, norādot kājnieku skaitu, spēku skaitu, veidu, piederību, izvietojumu, bruņojuma sistēmu skaitu, datus par militāro vienību atgriešanos miera laika pozīcijās, kā arī aicina nodrošināt atklātību atbilstoši Vīnes dokumenta nosacījumiem un organizēt EDSO dalībvalstīm mācību novērošanu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu, kas nosaka Latvijas pievienošanos memorandam par NATO daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu. Kā skaidro likuma autori Aizsardzības ministrijā, lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018.gadā Latvija, Igaunija un Dānija sāka sarunas par divīzijas līmeņa štāba izveidi. Štābs darbojas kā Latvijas, Igaunijas un Dānijas veidots starptautisks militārs formējums.
Latvijas kamaniņu sporta stafetes komanda ar Elīzu Tīrumu, Kristeru Aparjodu un Mārtiņu Botu/Robertu Plūmi vakar izcīnīja bronzas godalgu, kas bija pirmā Latvijas medaļa Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Par uzvarētajiem kļuva Vācijas komanda. Otrajā vietā palika Austrija.
Par Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu kamaniņu stafetē Elīzai Tīrumai, Kristeram Aparjodam, Mārtiņam Botam un Robertam Plūmem katram pienākas naudas balva līdz 38 tūkstoši 418 eiro. Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, prēmijas tiek piešķirtas par olimpiskajās spēlēs izcīnītajām pirmajām sešām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma.
Ķīnas ir apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu. Par to Lietuvai paziņojusi Ķīnas galvenā muitas pārvalde, kā iemeslu minot dokumentu trūkumu. Lietuvas varas iestādes šādu rīcību sauc par dīvainu, jo Ķīna nekad iepriekš par dokumentu vai informācijas trūkumu nav sūdzējusies. Visticamāk, ka šis ir kārtējais solis abu valstu strīdā par Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā.
Turpinām ziņas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno līdz 20 tūkstoši eiro lielu valsts atbalstu mājsaimniecībām, kas fosilā kurināmā jeb dabasgāzes iekārtu nomainīs pret jaunām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām – biomasas granulu katlu, siltumsūkni vai saules kolektoru, pieslēgsies centralizētai siltumapgādes sistēmai vai arī pašpatēriņam ražos elektroenerģiju no AER – saules paneļiem, vēja ģeneratoriem. Ministrija paredzējusi, ka atbalstu konkursā sniegs granta – vienreizēja maksājuma – veidā pēc iekārtas iegādes un uzstādīšanas.
Aicinot sabiedrību rūpēties par vides sakopšanu, atveseļošanu un labiekārtošanu, šī gada 30. aprīlī jau 15. reizi pēc kārtas Latvijā norisināsies Lielā Talka. Tās laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts veikt sakopšanas un labiekārtošanas darbus gan savas mājas, gan pašvaldības teritorijā. Savukārt par Lielās Talkas 2022 vadmotīvu šogad izvēlēts skolēnu konkursa laureātu sauklis “Celies, posies, iesaisties!”
Un vēl
Latvijas Televīzijas konkursa "Supernova 2022" žūrijas un LTV pārstāvji lēmuši vietu finālā piešķirt arī Mikam Dukuram, jo pusfināla tiešraidē 5. februārī neparedzētas tehniskas kļūmes dēļ mākslinieka dziesma "First Love" izskanēja bez iecerētajiem skaņas efektiem. Priekšnesuma laikā notika efektu apstrādes datora sinhronizācijas kļūme, kā rezultātā dziesmai netika pievienoti papildu māksliniecisko vērtību piešķirošie skaņas efekti. Ņemot vērā, ka šie faktori, iespējams, varēja mainīt pusfināla balsojuma rezultātus, nolemts Miku Dukuru aicināt piedalīties konkursa finālā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Atmodas līderis Anatolijs Gorbunovs nosvinējis 80to dzimšanas dienu; Lasīšanas veicināšanas projekts aicina pieteikt akcijai literatūras skolotājus; un Ģeomagnētiskā vētra izsit no orbītas desmitiem «SpaceX» satelītu
Atmodas līderis Anatolijs Gorbunovs vakar svinēja savu 80. jubileju. Latgalē dzimis un audzis, vēlāk stāvējis tieši Latvijas valsts likteņa krustcelēs, pārstāvējis Latviju pirmajos atjaunotās valsts soļos gan Vašingtonā, gan Kremlī. Pratis iedvest mieru un radīt ļaudīs stabilitātes sajūtu Latvijai visgrūtākajās dienās. “Darīšu visu, lai turpmāk vairs nebūtu plaisas starp valdību un tautu.” Tā 1988. gada oktobrī savā leģendārajā runā Mežaparka Lielajā estrādē sacīja Anatolijs Gorbunovs. Gaviļnieks joprojām sekojot līdzi politiskajiem notikumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Bet mazdēlam ieteicis darīt, ko grib, tikai neiet politikā.
Vācijas Paula Ērliha institūts veicis pētījumu, salīdzinot dažādu ražotāju antigēna testus. Pētījumā pārbaudīti 245 ātrie antigēna testi un secināts, ka piektā daļa kvalitātes pārbaudījumu neiztur. Viens no Latvijā skolās lietotajiem testiem - "Hangzhou Singclean" - visās pozīcijās ir novērtēts ar nulles procentu efektivitāti. Šis tests nopērkams arī aptiekās.
Latvijas televīzijai Veselības ministrijā skaidroja, ka ministrija pieprasījusi informāciju gan no ražotāja, gan no piegādātāja un pieprasījusi arī informāciju no Vācijas par veikto pētījumu. Pirms neesot oficiāli saņemta pretējas informācija, ministrija uszkata, ka šie testi ir lietojami.
Krievijas iniciētais starptautiskais politiski militārais saspīlējums ir veicinājis arī kiberdraudu pieaugumu Eiropā. Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai un pieaugot kiberdraudiem Eiropā, Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus rūpīgi ievērot kiberhigiēnu, lai pasargātu sevi no dažādiem digitālās drošības riskiem, neērtām situācijām, un finansiāliem zaudējumiem. Kiberhigiēna nozīmē apzināti rūpēties par savu iekārtu drošību - nevērt vaļā nezināmas saites, izvairīties no dažādu multivides datņu, tajā skaitā filmu, spēļu un citu datņu lejupielādes no aizdomīgām vietnēm, uzstādīt antivīrusa programmatūru un veikt visus nepieciešamos atjauninājumus gan iekārtas operētājsistēmai, gan lietotnēm.
Daudziem lietuviešiem, kuri mīt 104 kilometru garās Lietuvas-Polijas robežas tuvumā, braucieni uz kaimiņvalsti, lai iepirktu pārtiku par lētākām cenām, atkal kļuvuši par daļu no ikdienas. Nevēloties iepirkties par dārgāku naudu pašu mājās, daļa ceļā dodas ar personīgo auto, bet daļa sēžas iepirkumu braucieniem speciāli organizētos autobusos. Pēc Lietuvas Statistikas pārvaldes apkopotās informācijas, 2021.gada pirmajos trīs ceturkšņos uz Poliju iepirkties devušies 53 tūkstoši lietuviešu un otrpus robežai iztērējuši nepilnus 20 miljonus eiro. Polijā lietuviešus visvairāk vilina Biedronka un Kaufland tīkla lielveikali.
Somijā drīz pēc kovida vakcinācijas prasības ieviešanas cilvēkiem, kuri veselības un sociālās aprūpes iestādēs saskaras ar smagas kovida saslimšanas riskam pakļautiem cilvēkiem, nācies saukt atpakaļ daļu atstādināto darbinieku. Likuma, kas paredz, ka strādāt var tikai vakcinēti darbinieki, grozījumos arī paredzēta iespēja īpašos apstākļos nevakcinētos darbiniekus tomēr paturēt darbā. Šo iespēju tagad nācies plaši izmantot, kad daudzās Somijas veselības un sociālās aprūpes iestādēs sācis trūkt darbinieku.
Turpinām ziņas
Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” nācis klajā ar jaunu sabiedrisko iniciatīvu, kurā aicina literatūras cienītājus pastāstīt par saviem īpašajiem cilvēkiem – literatūras skolotājiem – kas palīdzējuši iemīlēt grāmatas. Lai iesaistītos akcijā, jāuzraksta stāts vai jāuzņem īss video par savu literatūras skolotāju vai citu personīgi nozīmīgu cilvēku, kurš akcijas dalībnieku “ievedis grāmatu pasaulē”, un līdz 28. februārim jānosūta uz biblioteka@bib.eu. Trīs skolotājus, kuru pieteicēju stāsti visvairāk uzrunās projekta “Bibliotēka” pārstāvjus, raidieraksta jeb podkāsta sarunu. Savukārt katrs no pieteicējiem, kuru skolotājs tiks izvēlēts sarunai, saņems grāmatnīcu “Jānis Roze” dāvanu karti 50eiro vērtībā.
No 21. līdz 25. martam visā Latvijā jau 13. reizi notiks “Digitālā nedēļa”. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību attīstīt digitālās iemaņas un aktīvāk izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību arī drošībai šajā vidē. Digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, pakalpojumi un digitālā identitāte, drošība un kritiskā domāšana – tās ir tēmas, kurām šogad tiks pievērsta uzmanība dažādos pasākumu formātos: diskusijās, lekcijās, prezentācijās, tiešsaistes testos zināšanu pārbaudei un citos.
Un vēl
Vairāki desmiti uzņēmuma “SpaceX” interneta satelītu drīz pēc to palaišanas izsisti no orbītas ģeomagnētiskas vētras dēļ. Tā kā tie sadeguši atmosfērā, satelīti nerada draudus Zemei. Ģeomagnētiskās vētras, ko izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē arī objektus zemās orbītās. Tīkla “Starlink” 49 satelītus šī mēneša sākumā veiksmīgi palaida no Kenedija kosmosa centra Floridas štatā, bet tagad vētras dēļ lielākā daļa ir zaudēti. “SpaceX” kopš 2019. gada palaidis vairāk nekā 2 tūkstoši satelītu, no kuriem pašlaik darbojas vairāk nekā 500, nodrošinot interneta pārklājumu Zemes lielākajā daļā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Janvārī gada inflācija – 7,4% ; SIA « Jēkabpils siltums »plāno samazināt tarifus ; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nedēļas nogalē ?
Inflācija Latvijā joprojām saglabājas augsta – 7,4%, taču patēriņa cenu kāpums būtu manāmi lielāks, ja nebūtu valdības atbalsta pasākumi energocenu krīzē. Pērnā gada decembrī ekonomikas vērotāji pieļāva, ka šogad janvārī inflācija varētu sasniegt pat zīmīgo 10% atzīmi, taču, kā rāda vakar izziņotie dati, patēriņa cenas tik ļoti nav augušas. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo mēnesi patēriņa cenas augušas par 7,4%. Noteicošās joprojām trīs grupas – komunālie maksājumi, degviela un pārtika, kas turpina kļūt dārgākas, taču patēriņa cenu kāpuma temps sabremzējies. Tas saistīts ar vērienīgo atbalsta pasākumu komplektu tautsaimniecībai energocenu krīzē.
Elektrības rēķini par janvāri mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu 150 kilovatstundas mēnesī, ņemot vērā obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK un sadales sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju no valsts budžeta, bija vidēji par 18-24% mazāki nekā novembrī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda, ka vienlaikus mājsaimniecībām ar fiksēto līgumu, trīs fāžu pieslēgumu un patēriņu 300 kWh mēnesī par janvāri rēķini bija vidēji par 19% mazāki nekā novembrī, bet mājsaimniecībām ar fiksēto līgumu, trīs fāžu pieslēgumu un patēriņu 500 kWh mēnesī elektroenerģijas rēķinos summa samazinājās vidēji par 16%.
Latvijas spēlētājs Kristaps Porziņģis no Nacionālās basketbola asociācijas kluba Dalasas "Mavericks" aizmainīts uz Vašingtonas "Wizards", bet pretējā virzienā ceļos Dāvis Bertāns. "Mavericks" otro reizi trīs gadu laikā ir veikusi lielu darījumu, tajā iesaistot Porziņģi. Pēc 2019.gada sezonas Porziņģis ar "Mavericks" parakstīja piecu gadu līgumu par maksimālo iespējamo summu 158,3 miljonu ASV dolāru (138,3 miljoni eiro) apmērā. 28 gadus vecais sportists šosezon pēc līguma saņem 17,1 miljonu dolāru (14,9 miljoni eiro), un viņa līgums ir spēkā līdz 2024.gadam.
Saņemta sēru vēsts, ka 73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar Covid-19. Mārtiņš Rītiņš dzimis un izglītojies Anglijā, daļu dzīves pavadījis Kanādā, bet kopš 1993. gada dzīvoja Latvijā. Šeit radījis savu “gaismas pili” – restorānu “Vincents”, mācījis ēst nesteidzīgi “slow food” kustībā un gadiem ilgi sveicinājis no TV ekrāniem sakot: “Labrītiņ no Rītiņ, cik skaists ir šis rītiņš!” Viņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni un līdzcilvēku mīlestību.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” plāno martā iesniegt regulatoram tarifa samazinājumu. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Broņka norāda, ka februāra sākumā situācija izskatās nedaudz cerīgāka un pozitīvāka, jo šobrīd energoresursu cenas samazinās un attiecīgi samazinās pārējās izmaksas. SIA „ Jēkabpils siltums” jau marta vidū iesniegs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifa projektu, kuru lūgs pārskatīt un samazināt siltumenerģijas tarifu. Tas nozīmē, ka provizoriski siltumenerģijas tarifs aprīlim varētu samazināties par 9.96%, salīdzinot ar marta siltumenerģijas tarifu, nesasniedzot 69 eiro par megavastundu robežu.
SIA “Jēkabpils siltums” informē, ka 29. janvārī stājās spēkā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums. Tas paredz četrus mēnešus – no 1. janvāra līdz 30. aprīlim – nodrošināt dažāda veida atbalsta pasākumus, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas. Atbalsts siltumapgādes pakalpojumu maksas pieauguma segšanai centralizētās siltumapgādes klientiem būs starpības līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam ar PVN – 68 eiro par vienu megavatstundu 100% starpības segšana.
Tas nozīmē, ja tarifs pieaudzis virs 68 eiro megavatstundā, kā tas ir SIA “Jēkabpils siltums” gadījumā, attiecīgi februāra tarifs un plānotais marta tarifs, no valsts budžeta līdzekļiem centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem tiks segta starpība līdz regulatora apstiprinātajam tarifam. Līdz ar to iedzīvotāji no SIA “Jēkabpils siltuma” saņems samazinātu rēķinu. Mājsaimniecību klientiem nav jāpiesakās atbalsta saņemšanai, SIA “Jēkabpils siltums” maksas samazinājumu jau iekļaus rēķinos klientiem, proti, atbalsts tiks piešķirts automātiski.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā Latvijā būs maz nokrišņu, pūtīs brāzmains vējš un gaisa temperatūra naktīs noslīdēs zem nulles. Naktī uz sestdienu izklīdīs mākoņi, dienā tie daļēji pārklās debesis, svētdiena gaidāma pārsvarā mākoņaina. Tikai vietām - galvenokārt Vidzemē - dažbrīd gaidāmi nelieli nokrišņi. Tuvākajā naktī gaisa temperatūra pazemināsies līdz -2..-7 grādiem. Rīt dienas laikā gaisa temperatūra pakāpsies līdz 0..+5 grādiem, nākamnedēļ vietām valsts rietumu un centrālajā daļā gaiss iesils līdz +7 grādiem.
Sākot ar sestdienas pēcpusdienu, gaidāms brāzmains rietumu vējš, kas pāries dienvidu, dienvidrietumu vējā. Gaidāmas brāzmas līdz 12-17 metriem sekundē, piekrastē vietām līdz 20 metriem sekundē. No nākamās nedēļas vidus būs vairāk nokrišņu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 un 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ar Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedzis 5 tūkstoši; Jēkabpilī sākušies ielu bedrīšu remontdarbi; un Svētdien atzīmēs Pasaules Radio dienu.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 11 tūkstoši 797 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 20 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 4 tūkstoši 407 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 7 tūkstoši 390 ir vakcinēti. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī: 42,01%. No mirušajiem septiņi bija vakcinēti, bet 13 – nevakcinēti pret Covid-19. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 6 tūkstoši 741. Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim inficējušies 500 tūkstoši 126 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši 5007 ar Covid-19 inficētie.
Jēkabpils novadā trešdien tika reģistrēts kārtējais antirekords – diennakts laikā reģistrēti 211 saslimušie ar Covid-19. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – tūkstoš 735 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Bet kopumā, kopš Jēkabpils novada izveides, reģistrēts 6 tūkstoši 251 saslimšanas gadījums ar Covid-19. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pieaugusi līdz 4 tūkstoši 275,9 saslimušie, kas liecina, ka Jēkabpils novadā ir par apmēram trešdaļu zemāks saslimstības līmenis kā vidēji valstī.
Šodien, 11.februārī, visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu. Savukārt Latvijā šogad aprit 25 gadi kopš, zvanot uz 112, ir iespējams sasniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamo medicīnisko palīdzību un Gāzes avārijas dienestu. Latvijā piecos zvanu centros diennaktī vidēji tiek uzklausīti 2 tūkstoši 400 līdz 2 tūkstoši 600 lūgumi palīdzēt. Tomēr vairāk nekā puse jeb 52% no pērn saņemtajiem zvaniem nav bijuši saistīti ar problēmām, kuras būtu jārisina šiem operatīvajiem dienestiem. Piecos Latvijas zvanu centros aizvadītajā gadā apstrādāti vairāk nekā 938 tūkstoši ienākošo zvanu.
Botāniskajā dārzā uzziedējusi acāliju kolekcija, kas ir lielākā Baltijā un Eiropā. Acāliju kolekcija par lielāko Latvijā kļuva jau 70. gados un šo godu tā ir saglabājusi līdz pat mūsdienām. 70. gados kolekcijā auga 45 dažādas šķirnes. Mūsdienās kolekcijā ir jau aptuveni 130 šķirnes. Kolekcijā ir šķirnes no Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes, Austrijas, Ukrainas un citām valstīm. Šeit ir apskatāmas arī visas Latvijā selekcionētās šķirnes. Botāniskais dārzs atvērts katru dienu no desmitiem līdz četriem pēcpusdienā.
ASV prezidents Džo Baidens aicinājis ASV pilsoņus nekavējoties atstāt Ukrainu un brīdinājis par potenciālu lielu konfliktu ar Maskavu, ja ASV un Krievijas karavīri iesaistītos savstarpējā konfrontācijā. Baidens vēlreiz apliecināja, ka viņš nekādos apstākļos nesūtīs ASV karavīrus uz Ukrainu, pat ne lai glābtu amerikāņus Krievijas iebrukuma gadījumā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons informējis par plāniem valstī uzbūvēt vēl 14 jaunus kodolreaktorus. Šādas enerģijas ražošana esot droša un sekmēs atteikšanos no fosilā kurināmā. Kopējais investīciju apjoms būs apmēram 50 miljardi eiro. Tālākā nākotnē varēt tapt vēl astoņi reaktori.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka uz ielām, kur ir lielāka satiksmes intensitāte ir uzsākti bedrīšu remontdarbi. Šobrīd Jēkabpilī tiek veikti pagaidu remontdarbi, aizpildot bedres ar auksto asfaltu. Šī tehnoloģija ir elastīga un to var pielietot jebkādos laika apstākļos, kā pagaidu risinājumu neatliekamu darbu veikšanai. Remontdarbu mērķis ir uzlabot situāciju uz ielām un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus remontu veikt ar tehnoloģijām, kas nodrošina ilgtermiņa risinājumu, tajā skaitā karstā asfalta ieklāšanu. Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, remontdarbi tiks uzsākti visā Jēkabpils pilsētas teritorijā, tajā skaitā tiks uzsākta grantēto ielu un ceļu sakārtošana– piebēršana, planēšana un apstrāde ar atputekļošanas materiālu.
Par godu Jēkabpils pilsētas dzimšanas dienai sestdien, 12. februārī no pulksten desmitiem līdz sešiem vakarā Rīgas ielā pie Krustpils pils Jēkabpils Vēstures muzejs sadarbībā ar biedrību „Daugavas Pārupieši” ikkatram interesentam piedāvās skatīt lielformāta vēsturisko Jēkabpils fotogrāfiju izstādi. Kā zināms, 1670. gada 12. februārī Kurzemes – Zemgales hercogs Jēkabs apmetnei pie Salas kroga piešķīra pilsētas tiesības, ģerboni un vārdu Jakobstadt. Pilsētas dibināšanas aktā tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tas nozīmēja, ka var brīvi no sava vidus vēlēt birģermeistaru, tiesnešus un pilsētas rāti. Celt skolas un baznīcas. Var par brīvu cirst meža materiālu hercoga mežos. Jaunajai pilsētai dāvāja apkārtnes zemes. Hercogs Jēkabs spēja radīt priekšnoteikumus pilsētas sekmīgai attīstībai.
Un vēl
Ar mērķi atgādināt sabiedrībai radio nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā, UNESCO katru gadu 13. februārī svin Pasaules radio dienu. Šogad īpaša uzmanība ir pievērsta uzticēšanas veicināšanai medijiem. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija mudina ikvienu pilnveidot savas avotu kritikas prasmes, lai spētu izvērtēt radiostaciju piedāvātā satura kvalitāti. Tēmas ietvaros tiek uzsvērts, ka radio ir jārada neatkarīgs un kvalitatīvs saturs, jābūt pieejamākam dažādām sabiedrības grupām un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī jānodrošina radiostaciju konkurētspēja un finansiālā ilgtspēja.
Ja Latvija vēlas aizsargāt informatīvo telpu un vēlas stiprus vietējos medijus, valstij tie ir jālīdzfinansē, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Viņš norāda, ka Latvija zināmā mērā iekritusi "nelielās lamatās", visu laiku atbalstā liekot uzsvaru uz satura attīstību, taču tikpat svarīga ir mediju tehnoloģiskā attīstība. Viens no soļiem, kas ir izdevies, - padome šogad savā budžetā izcīnījusi pusmiljonu eiro tieši komerciālo mediju kapacitātes stiprināšanai. Konkurss tiks izsludināts vasarā, un komerciālajiem medijiem būs iespēja pieteikties uz finansējumu tehnoloģiju attīstībai.