Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 28.aprīlī
- 28 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas prezidents draud ar strauju reakciju uz iejaukšanos karā Ukrainā, Smaga krīze sākusies piena nozarē, un Rēzeknē notiek Latgales kongresa 105. gadadienas svinības
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien piedraudējis, ka gadījumā, ja kāda cita valsts iejauksies karā ar Ukrainu, Maskava došot tūlītēju militāru prettriecienu. Jāatzīmē, ka Putins ir bieži lielījies ar modernu ieroču attīstīšanu Krievijā, tai skaitā ar hiperskaņas raķetēm un jauno starpkontinentālo raķeti "Sarmat". Taču karadarbība Ukrainā parādījusi, ka Krievijas armija patiesībā atrodas ļoti zemā tehniskās un morālās sagatavotības līmenī.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijai tuvi avoti interneta medijam "Meduza" atklājuši, ka maija vidū tā dēvētajā Doņeckas tautas republikā un Luganskas tautas republikā varētu tikt sarīkoti "referendumi" par pievienošanos Krievijai. Divi no trim "Meduza" avotiem pat nosauca iespējamos referendumu datumus - 2022.gada 14. un 15.maiju.
Krievijas karavīri, kuri tika nosūtīti atpakaļ uz Krieviju pārgrupēties pēc tam, kad viņu vienības tika sakautas Ukrainā, sāk dumpoties un atsakās karot, vietnē "Telegram" trešdien pavēstījis Ukrainas Drošības dienests. Par to liecina Krievijas militārpersonu telefonsarunas, ko izdevies pārtvert Ukrainas Drošības dienestam.
Berne aizliegusi Vācijai piegādāt Ukrainai Šveicē ražoto munīciju, ko izmanto pašgājēji zenītlielgabali "Gepard", vēsta ziņu vietne "Swissinfo". Šveice savu lēmumu skaidro ar neitralitātes politiku, kas tai aizliedz nosūtīt militārās preces uz konflikta zonām.
Turpinām ziņas
Smaga krīze sākusies piena nozarē; lielākā daļa pārstrādes uzņēmumu strādā, balstoties uz iepriekšējo gadu iekrājumiem, taču vairāk nekā 10 uzņēmumi ir uz bankrota sliekšņa, ziņo "ReTV". Piensaimnieki lūdz PVN samazināšanu pārtikai līdz 5%, kā arī subsīdiju piešķiršanu uzņēmējiem. Ja valdība tuvākajā laikā nesniegs atbalstu, draudot nozares iznīcība, apgalvojuši piensaimnieki.
Nozares eksperti norāda, ka strauji augošo izmaksu dēļ Latvijā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi. Vidēja lieluma uzņēmums, kas dienā saražo 80 līdz 100 tonnas piena, šobrīd mēnesī zaudē līdz pat 300 tūkst. eiro. Ja valsts atbalstu nesniegs, piena produktu cenas nāksies palielināt par aptuveni 45 procentiem, lai tādējādi segtu ražošanas izmaksas. Tas savukārt varētu nozīmēt veikalu plauktu atvēlēšanu lētākiem Polijas un Lietuvas izcelsmes produktiem.
Saeimas Ārlietu komisija neatbalsta priekšlikumu apturēt Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas teritorijā, kā arī komisijā turpināja vērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, tajā skaitā vienošanos par apbedījumu statusu. Ņemot vērā, ka sadarbība notiek un Krievijas teritorijā ir piemiņas zīmes Latvijas pilsoņiem, Aizsardzības ministrijas ieskatā, vienošanos nevajadzētu izbeigt, nedz arī apturēt.
Un vēl
Pirms 105 gadiem Latgales kongresā Rēzeknē nolemts, ka Latgales, Kurzemes un Vidzemes latvieši ir viena tauta un šiem novadiem jābūt vienotiem. Tas ir arī viens no galvenajiem stūrakmeņiem brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts izveides pamatos. Godinot šo notikumu, Rēzeknē ar plašiem pasākumiem sākušās Latgales kongresa svinības. Kongresa noslēgumā būs pieņemta rezolūcija, kurai jau izteikti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Atšķirībā no citiem gadiem – šajā reizē visvairāk tie skar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija ierosina apturēt ievedmuitu Ukrainas eksportam, Šogad pieaudzis Latvijas iekšzemes kopprodukts, un 4.maijā notiks tradicionālais tautas tērpu gājiens.
Krievija ir paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 tūkstošus bērnu.
Krievijas Krasnojarskas novada varas iestādes ir oficiāli atļāvušas izlaupīt graudus no Ukrainas Hersonas apgabala daļas, kuru ir okupējis Krievijas karaspēks. Novada likumdošanas sapulce izskaidroja šāda lēmuma nepieciešamību ar to, ka Krievijā sankciju dēļ ir jūtams graudzāļu kultūru un dārzeņu trūkums.
Kanādas likumdevēji vakar vienbalsīgi nolēma, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainā dēvējami par genocīdu. Kanādas Pārstāvju palātas priekšlikumā norādīts, ka kara noziegumi, ko Krievija pastrādā Ukrainā, ietver masveida zvērības, sistemātiskus Ukrainas civiliedzīvotāju tīšas nogalināšanas gadījumus, līķu apgānīšanu, ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošanu, spīdzināšanu, fiziska un garīga kaitējuma nodarīšanu un izvarošanu.
Kanādas valdība izdarīs grozījumus likumos, kas regulē sankcijas, lai atļautu arestētos un sankcijām pakļautos ārvalstu aktīvus izmantot kompensācijām upuriem vai ārvalsts atjaunošanai pēc kara, paziņojusi Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.
Eiropas Komisija ierosinājusi uz vienu gadu apturēt ievedmuitas nodokļus visam Ukrainas eksportam uz Eiropas Savienību, tai skaitā tērauda eksportam. Tas ir bezprecedenta solis un paredzēts, lai atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju kara laikā, un jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.
Eiropas Komisija vakar pirmo reizi iedarbinājusi jauno tiesiskuma mehānismu. Komisāri vienojās nosūtīt Ungārijas valdībai vēstuli, kurā cita starpā tiek paustas bažas par nepietiekamu cīņu ar korupciju, kā arī nopietnām un ilgstošām problēmām ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietošanu. Ja Ungārija nebūs gatava risināt šīs problēmas, tai var tikt daļēji pārtraukta Eiropas Savienības fondu turpmākā izmaksa.
Turpinām ziņas
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī varētu būt pieaudzis par 4,3–5% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, prognozē Latvijas banku analītiķi. Savukārt Centrālā statistikas pārvalde šī gada pirmā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma datus paziņos šodien.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 909 tūkstoši 694 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 12 reģionālajām slimnīcām, lai segtu izdevumus par skābekļa pievades sistēmu uzlabošanu. Aizkraukles medicīnas centram plānots piešķirt 9 tūkstoši 240 eiro, bet Preiļu slimnīcai – tūkstoš 784 eiro. Medicīniskais skābeklis ir pamata medikaments Covid-19 pacientu terapijai.
Valsts plāno piešķirt 937 tukstoši 500 eiro Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai Latvijas mājsaimniecībās, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Par periodu līdz 90 dienām būs iespējams saņemt atlīdzību 100 eiro apmērā par pirmo izmitināto personu un 50 eiro apmērā par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī uzņemtām personām.
Un vēl
Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu, 4. maijā pulksten vienos dienā notiks tradicionais tautas tērpu gājiens un ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam Rātslaukumā gaidāms svētku koncerts. Pulcēšanās gājienam notiks Rātslaukumā sākot no pulksten 12.30, kur ekrānos paralēli varēs vērot norises Latvijas novados. Gājienam iepriekš nav jāpiesakās, piedalīties aicināti visi, kas vēlas uzvilkt goda tērpu par godu Latvijai. Dalība pasākumā bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas sportistiem aizliedz startēt pasākumos Baltkrievijā un Krievijā; Mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīs aktīvajā dienestā karavīra statusā; un Noraida priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu.
Krievijas karaspēks naktī veicis aptuveni 50 uzlidojumus Mariupolei un nometis lielu skaitu fosfora bumbu, ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu vienība "Azov", aicinot varasiestādes veikt izlēmīgus pasākumus pilsētas atbloķēšanai vai iedzīvotāju un aizstāvju evakuācijai.
ASV rīcībā ir ticama informācija, ka Krievijas armijas vienība netālu no Doneckas nogalinājusi ukraiņus, kuri mēģināja padoties, trešdien ANO paziņojusi ASV sūtne globālo krimināltiesību jautājumos Beta Van Saka.
Aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija iznīcinājusi astoņus mērķus gaisā, ceturtdien informē Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība. 27.aprīlī ukraiņu zenītartilēristi notriekuši vienu Krievijas lidmašīnu, domājams iznīcinātāju-bumbvedēju "Su-34", vienu spārnoto raķeti un sešus bezpilota lidaparātus.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" lēmumu pārtraukt piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai. Kā ziņots, Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" trešdien pārtraucis piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.
Saeima šodien galīgajā lasījumā grozījumos Sporta likumā pieņēma deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu, kas aizliedz Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem. Ar grozījumiem Sporta likumā arī noteikts aizliegums Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās. Tāpat noteikts, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem.
Turpinām ziņas
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un citos saistītajos likumos, kas paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā. Minētā norma attiektos uz izņēmuma stāvokli vai kara gadījumu, kā arī gadījumu, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī.
Labklājības ministrija plāno piedāvāt turpmāk minimālo algu valstī piesaistīt aizvadītā gada vidējai algai, nosakot minimālo algu 50% apmērā no iepriekšējā gada vidējā atalgojuma valstī. Labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka ministrija vēlas likumā iekļaut izmaiņas, kas paredz, ka minimālās algas bāze turpmāk tiktu piesaistīta iepriekšējā gada vidējam atalgojumam. Šādu pieeju ministrija jau izmantojusi, piedāvājot no 2023. gada palielināt minimālo algu līdz 640 eiro, kas būtu puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, proti, 1280 eiro.
Un vēl
Saeimas deputātu vairākums šodien noraidīja kārtējos opozīcijas priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Savukārt Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars skaidroja, ka no valsts budžeta nevar atļauties mazināt nodokli arī tiem, kuriem tas nav vajadzīgs. Saeimas opozīcijas deputāti ar priekšlikumiem mazināt PVN likmi pēdējā laikā klajā nāk visai bieži. Šoreiz jau otro nedēļu pēc kārtas deputāti rosina atsevišķām pārtikas produktu grupām PVN likmi nepiemērot. Vienlaikus cita opozīcijas deputātu grupa bija sagatavojusi priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 12% degvielai.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā no Ukrainas ieradušies aptuveni 600 bērnu bez vecāku pavadības; Policija aicina 9.maijā nedoties nolikt ziedus Uzvaras parkā; un BK Jēkabpils cīnīsies par zeltu.
Ukraina aizstāvēsies pret Krievijas militāro agresiju jebkādā veidā, cita starpā uzbrūkot arī Krievijas noliktavām un bāzēm, tviterī paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš ļāvis noprast, ka pasaule atzīst šādas tiesības Ukrainai, kas jau 64 dienas aizsargājas pret krievu iebrucējiem. Jo īpaši Podoļaks atsaucās uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vārdiem.
Karš Ukrainā licis mājas pamest miljoniem tās iedzīvotāju. Daudzi nonāk arī Latvijā. Starp tiem ir arī gandrīz 600 tā dēvēto "nepavadīto bērnu". Ne visos gadījumos tas nozīmē, ka viņi ir patiesi vieni – liela daļa ieradušies, piemēram, ar saviem pilngadīgajiem brāļiem un māsām vai kaimiņiem, taču oficiālu pilnvaroto pārstāvju viņiem nav. Tādos gadījumos šiem bērniem piešķir ārkārtas pilnvaroto aizbildni. Labklājības ministrijā skaidroja – visbiežāk par ārkārtas aizbildni piesakās persona, kas ar bērnu ieradusies Latvijā, kā arī jau mūsu valstī mītošie draugi un radinieki.
Indonēzija no šodienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā. Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.
Japānas galvaspilsētā Tokijā bāzētā dzelzceļa kompānija "Tokyu" no 1. aprīļa izmanto tikai videi draudzīgu enerģiju. Tas ir kārtējais solis ceļā uz valsts nosprausto mērķi 2050. gadā kļūt par "oglekļa neitrālu" valsti – panākt situāciju, kad radītie oglekļa izmeši nepārsniedz no atmosfēras piesaistīto šī elementa daudzumu.
Turpinām ziņas
Tiem, kuri apsver iespēju Uzvaras parkā 9. maijā nolikt ziedus, jāsaprot, ka Krievijas propaganda viņus izmantos stāstiem par atbalstu Kremlim, brīdina Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš pastāstīja, ka policija sadarbībā ar citām tiesībsargājošajām iestādēm aktīvi strādā, gatavojoties 9. maijam, rēķinoties ar paaugstinātu provokāciju risku. Policija aicina iedzīvotājus ziņot par kara slavināšanas un attaisnošanas, kā arī neatļautās simbolikas izmantošanu, piebilstot, ka visiem jāsaprot, ka neatkarīgi no tautības ikviens ir atbildīgs par valsts drošību.
Kā ziņots, Rīgas pašvaldība nav atļāvusi nevienu no pieteiktajiem pasākumiem 9. maijā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā.
T’pat arī vēstīts, ka Saeima pagājušajā nedēļā, otrajā – galīgajā - lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Tie paredz aizliegt organizēt sapulces, gājienus un piketus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Ogres novada Madlienā demontējamais padomju okupācijas piemineklis, kas ir vairākas tonnas smags laukakmens, tiks izmantots kā pamats ceļa stiprinājumam. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanisiformē, ka pašlaik ir izdevies pieminekli demontēt, taču tiks atrasta jaudīgāka tehnika, kura to aizvedīs projām. Piemineklis pagaidām atrodas skvērā starp Madlienas Kultūras namu un Madlienas evaņģēliski luterisko baznīcu.
Un vēl
Par fantastisku atmosfēru vakar Jēkabpils sporta hallē parūpējās basketbola līdzjutēji, kas bija sanākuši atbalstīt savus favorītus BK „Jēkabpils” un BK „Kandava/Anzāģe” cīņā par iekļūšanu „Ramirent” Nacionālās basketbola līgas finālā. Saspringtā mača galotnē „lūši” pieveica kandavniekus ar 73:71 un pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē cīnīsies par zeltu. Rezultatīvākais „lūsis” bija Mikus Sokolovs, viņš guva 18 punktus.