Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.jūnijā
- 02 junijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas savienības lielvalstis iebilst pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai; Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 1,8 miljoniem; un Zinātnieki atklājuši lielāko augu uz planētas Zeme.
Itālijas premjerministrs Mario Dragi izteicies, ka Ukrainai šomēnes notiekošajā Eiropadomes sēdē netikšot piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, jo pret to iebilstot vairākas lielās dalībvalstis, vēsta Itālijas aģentūra ANSA. Viņš gan piebilda, ka Itālijas nostāja esot tāda, ka tā varētu pieprasīt kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, tomēr šāda notikumu attīstība šobrīd neesot paredzēta vairāku valstu opozīcijas dēļ. Dragi gan norādīja, ka Ukrainai varētu tikt piešķirta iespēja paātrinātā kārtībā iziet sagatavošanās procesu kļūšanai par ES dalībvalsti. Attiecīga procedūra būtu jāizstrādā Eiropas Komisijai.
Itālija kā viena no pēdējām valstīm Eiropā atcēlusi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ieceļošanas ierobežojumus. Atcelti arī iekšējie profilakses pasākumi. Tūristiem un citiem iebraucējiem no 1. jūnija, vairs nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, pierādījums par izveseļošanos no slimības vai apliecinājums par vakcinēšanos. Vienlaikus arī publiskās vietās valsts iekšienē cilvēkiem vairs nepieprasa uzrādīt tā dēvēto zaļo pasi. Tomēr vēl vismaz divas nedēļas būs spēkā prasība atsevišķās vietas, tai skaitā lidmašīnās, valkāt sejas maskas.
Laikā, kad pasaules uzmanība ir pievērsta karadarbībai Ukrainā, nedaudz nepamanīta ir pagājusi Starptautiskā solidaritātes ar Baltkrieviju diena. Tās laikā pasaules valstis paudušas atbalstu baltkrievu demokrātisko spēku darbībai un demokrātiskajiem centieniem. Norvēģija pat izlēmusi oficiāli mainīt Baltkrievijas vārda lietošanu. Tikmēr baltkrievu žurnālisti pauž pārliecību, ka atšķirībā no Ukrainas, kas Krievijas agresīvai ļoti aktīvi pretojas, Baltkrievija jau de facto ir okupēta.
Pasaules slavenais Latvijas krievu izcelsmes amerikāņu baletmeistars Mihails Barišņikovs uzrakstīja atklātu vēstuli Putinam, kurā atbild uz viņa organizācijas ”Nastojaščaja Rossija” (”Īstā Krievija”) interneta vietnes bloķēšanu Krievijā. Vēstulē viņš Putinam uzsver, ka viņa radītā pasaule, ja nepamodīsies, mirs no savām bailēm. Citēju: “Jūsu krievu pasaulei – baiļu pasaulei, pasaulei, kas sadedzina ukraiņu valodas mācību grāmatas, nav lemts būt, kamēr būsim mēs, kas bērnībā esam vakcinēti pret šo mēri. Mūsu pasaulei ir lemts būt – par spīti visām jūsu blokādēm. Mēs zinām, kā saglabāt mūsu krievu pasaules vērtības. Bet jūsu pasaule, ja tā nepamodīsies, mirs no savām bailēm.” Citāta beigas.
Turpinām ziņas
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 tūkstoši 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.
Pērn no Latvijā dzīvojošajām lielākajām tautībām visvairāk samazinājās poļu, baltkrievu un krievu skaits. Pagājušajā gadā poļu skaits Latvijā sarucis par 2,5%, baltkrievu - par 2,2% krievu - par 2%, ukraiņu - par 0,9%.
Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem un 2022.gada sākumā bija 63%.Pēc valstiskās piederības 86,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, 9,7% - nepilsoņi, 2,1% - Krievijas pilsoņi, 1,2% - citu valstu pilsoņi. 50,9% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 15,3% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Skolotājiem vēl visu nākamo mācību gadu jārēķinās ar ierobežotu mācību līdzekļu nodrošinājumu jaunā mācību satura ieviešanā, vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem atzina izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols. Ieviešot jauno saturu, būtiski palielinājusies skolotāju noslodze, ko apliecina SIA "Lielvārds" un "Edurio Latvija" pētījuma "Skolotāju balss" rezultāti. Skolotāju noslodzi veicinošais faktors ir tas, ka jaunā mācību satura projektā "Skola 2030" laikus nav izstrādāti un pieejami mācību līdzekļi, kā rezultātā skolotājiem ir jāvelta neadekvāti liels laiks mācību stundu sagatavošanai, kas skolotājus noved pie izdegšanas. Tikmēr Valsts izglītības satura centrs skaidro, ka mācību līdzekļu izstrāde kavējas, jo trūkst autoru, to sagatavošanai.
Un vēl
Ģenētiskā pārbaude atklājusi 4500 gadus vecas jūraszāles izplatīšanos 200 kvadrātkilometru jeb apmēram 20 tūkstoši regbija laukumu platībā jūras dibenā pie Rietumaustrālijas krastiem. Kad zinātnieki sāka meklēt atrastā auga ģenētiskās atšķirības no citiem savas sugas brāļiem, viņi saskārās ar mīklu – paraugi, kas ņemti no vietām, kas atradās 180 kilometru attālumā viena no otras, liecināja, ka tie nav vairāki Posidonia australis īpatņi, bet gan viens vesels, milzīgs augs. Meklējot sugas variācijas, tika pārbaudīti aptuveni 18 tūkstoši ģenētisko marķieru, un pētnieki atklāja, ka tas ir viens augs, kas izplatījies, izmantojot sakneņus, līdzīgi kā to dara zāliens. Pētnieki lēš, ka jūraszāles auga izdzīvošana ir saistīta ar to, kā tas ir saglabājis visas hromosomas no saviem abiem vecākiem, divām dažādām jūraszāles sugām, kas piešķīrušas tam ģenētisko daudzveidību.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties : Katru dienu Ukrainā tiek nogalināti viēji divi bērni ; Izsludināts jauns iepirkums Jēkabpils valsts ģimnāzijas būvdarbu pabeigšanai ; un No nākamā gada visiem būs obligāta e-ID karte.
Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ humānā palīdzība vajadzīga 5,2 miljoniem bērnu, trešdien apliecināja ANO bērnu fonds, norādot, ka tik smagas sekas, ko nākas pieredzēt bērniem šī kara rezultātā, mēroga un tempu ziņā nav pieredzētas kopš Otrā pasaules kara. Teju 100 kara dienas Ukrainā novedušas pie tā, ka 5,2 miljoniem bērnu - trim miljoniem bērnu Ukrainā un vairāk nekā 2,2 miljoniem bērnu valstīs, kas pieņem bēgļus - šobrīd vajadzīga humānā palīdzība. Katru dienu Ukrainā tiek nogalināti vidēji divi bērni, bet četri tiek ievainoti, liecina ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja dati.
Nobela Miera prēmijas laureāts, Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta" redaktors Dmitrijs Muratovs trešdien paziņoja, ka izlicis izsolē prēmijas medaļu un iegūtā nauda tiks novirzīta palīdzībai ukraiņu bērniem, kuri pēc Krievijas iebrukuma devušies bēgļu gaitās.
Ukrainas karā ir iestājies ļoti nozīmīgs brīdis, kas var kļūt par pagrieziena punktu. Krievija var izmantot dažu rietumvalstu aicinājumus Ukrainai piekāpties teritoriālajos jautājumos kā iemeslu, lai mēģinātu sašķelt Eiropas Savienību. Šādu viedokli Latvijas Radio paudis neatkarīgā laikraksta “Novaja Gazeta Europa” galvenais redaktors Kirils Martinovs. Viņš norāda, ka Baltijas valstis un Polija šādam scenārijam nekad nepiekritīs, bet ar citām, ekonomikas ziņā nozīmīgākām valstīm varēs runāt un vienoties. Tāpēc tieši no Ukrainas un tās sabiedroto nostājas pašlaik būs atkarīgs, vai šāda šķelšanās notiks un vai Krievija to varēs izmantot saviem militārajiem un politiskajiem mērķiem.
Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka Horvātija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Tādējādi ir pavērts ceļš tās kļūšanai par Eiropas savienības vienotās valūtas zonas 20. dalībvalsti no nākamā gada 1. janvāra. Horvātijas pāreja no nacionālās valūtas kunas uz eiro notiks mazāk nekā desmitgadi pēc tās pievienošanās ES.
Rietumu ieroču piegādēs Ukrainai ir svarīga tieši artilērija, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Viņš uzvēra, ka Rietumu ieroču piegādēs Ukrainai ir svarīga tieši artilērija. Bet līdz šim sūtītie ieroči lielākoties pielietojami kontakta kaujās, piemēram, ļauj sašaut tanku pāris kilometru attālumā. Tāpēc steidzami vajadzīgi ieroči, kas spēj ietekmēt dziļumā Krievijas aizsardzību vai uzbrukumu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi jaunu iepirkumu Jēkabpils valsts ģimnāzijas būvdarbu pabeigšanai. Kā iepriekš tika informēts, Jēkabpils novada pašvaldība ir lauzusi savstarpējo līgumu ar SIA “ZENG”. Pretendentiem būvdarbu iepirkumam piedāvājumi ir jāiesniedz līdz 4.jūlijam. Būvdarbu pabeigšanu paredzēts veikt pieņemot būvdarbus pa kārtām. Pie labākā iespējamā scenārija 1.kārtas būvdarbus – korpusu ar 29 klašu telpām, kurā skolēni varētu sākt mācības, pēc patreizējā grafika varētu pabeigt šī gada novembrī, ja visi iepirkuma procesi notiks atbilstoši grafikam, bez kavēšanās. Savukārt kopējais darbu izpildes termiņš objektam ir noteikts 8 mēneši, pēc patreizējā grafika plānojot pabeigt būvdarbu izpildi objektā 2023. gada aprīlī.
Jēkabpilī, Draudzības alejā atsākušies būvdarbi. Tos plānots pabeigt augustā Sākotnēji plānots uzsākt zaļumošanas darbus un izbūvēt gājēju ietvi no adreses Draudzības aleja 6 līdz Draudzības aleja 10. Veicot šos darbus tiks ierobežota transporta līdzekļu novietošana ietvei blakus esošajās stāvvietās. Lūgums iedzīvotājiem ievērot satiksmes ierobežojumus.
Jau ziņots, ka projekta “Viestura ielas, Draudzības alejas un Jaunās ielas degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai” īstenošanas kopējās izmaksas ir 3 miljoni 498 tūkstoši 514 eiro.
Un vēl
No 2023.gada 1.janvāra personas apliecība - eID karte - būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi. Saskaņā ar izmaiņām iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā ar eID karti. Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas armija ar raķetēm apšaudījusi Ļvivas apgabalu; Pedagogi gatavojas piketam ; un Trešo gadu pēc kārtas pavasaris Latvijā vēsāks par normu
Krievijas karaspēks trešdienas vakarā ar raķetēm apšaudījis dzelzceļa infrastruktūru Ļvivas apgabalā. Vienlaikus turpinās kaujas Donbasā un tā karstākajā punktā – Severodoneckas pilsētā. Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs sociālās saziņas vietnēs informēja, ka raķešu trieciena dēļ Ļvivas apgabalā vairākas stundas bija pārtraukta vilcienu satiksme un tiek noskaidrota infrastruktūrai nodarītā kaitējuma pakāpe. Apšaudīta arī Mikolajivas pilsēta, bet par būtiskiem postījumiem netiek ziņots.
Krievijas apšaudēs Luhanskas apgabals katru dienu zaudē 50-60 mājas, bet aizvadītajā diennaktī postījumi nodarīti 52 mājām, ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Ukrainas kviešu raža šogad varētu samazināties par 40%, ņemot vērā Krievijas īstenoto uzbrukumu valstij, prognozē Ukrainas Graudu asociācija. Organizācija lēš, ka Ukraina šajā sezonā iegūs mazliet vairāk nekā 19 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar 33 miljoniem tonnu pērn.
Ungārija bloķējusi jauno Eiropas Savienības sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu. Tā ziņo aģentūra DPA, kurai šo informāciju snieguši avoti diplomātiskajās aprindās.
Krievijas nafta joprojām nonāk ASV, neskatoties uz tai noteikto embargo, vēsta ASV laikraksts “The Wall Street Journal”. Kā laikrakstam norādīja vairāki ASV naftas tirgus dalībnieki, naftas tirgotāji meklē un atrod veidus, kā apiet ASV noteikto aizliegumu Krievijas naftas piegādēm. Piemēram, tirgotāji noklusē, ka naftas produktos, kas tiek importēti ASV, izmantota Krievijas jēlnafta. Tāpat Krievijas nafta no tankkuģiem Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kā arī Rietumāfrikas piekrastē tiek pārsūknēta citos tankkuģos, pēc tam norādot citu naftas izcelsmes valsti. Šī nafta pēc tam nonāk ne tikai Ķīnā un Indijā, bet arī Eiropā un ASV.
Turpinām ziņas
Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā plkst.12 pie Saeimas ēkas rīkot piketu, pieprasot tikšanos gan ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, gan ar Saeimas prezidija locekļiem un nozares ministriem. Šodien pedagogu arodbiedrība Rīgas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa rīkošanu, kurā, pēc tās iecerēm, piedalītos vairāki tūkstoši dalībnieku.
Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm. Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Sākoties Covid-19 pandēmijai Latvijā, aptuveni sešdesmit ārsti un pētnieki iesaistījās vērienīgā pētījumā, lai veselības aprūpes darbiniekiem izstrādātu rekomendācijas, kā palīdzēt dažādu grupu pacientiem, sākot ar gados veciem cilvēkiem un beidzot ar bērniem. Pētījumā secināts, ka Covid-19 vīruss ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas. Noskaidrots, ka dažkārt zarnās vīruss atrodas līdz pat trīs mēnešiem. Tāpat arī atklāts, ka Covid-19 ilgtermiņā daļai pacientu atstāj būtisku ietekmi uz aknām, radot fibrozi, kas ir saistaudu ieaugšana aknās. Pētījuma rezultātā, apkopojot datus no Latvijas un citām valstīm, izstrādātas rekomendācijas, kā palīdzēt dažādu grupu pacientiem.
Un vēl
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 grādi jeb 1,5 grādi zem 1991.-2020.gada maija vidējā rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Vēl aukstāks laiks maijā bija pirms diviem gadiem - 2020.gada maija vidējā temperatūra bija +9,5 grādi. Arī pērn pavasara pēdējais mēnesis bija vēss, un trešo gadu pēc kārtas ne tikai maijs, bet arī aprīlis bijis vēsāks par normu. Augstākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija +23,3 grādi 25.maijā Daugavpilī, savukārt zemākā temperatūra bija -4,6 grādi 4.maijā Stendē, kur gan šajā datumā, gan 9.maijā tika pārspēts aukstuma rekords.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 milimetri jeb 130% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 134,7 milimetri - reģistrēts Zosēnos, bet vismazāk lija Liepājā, kur nokrišņu summa bija 26,5 milimetri. Līdz ar to četros no gada pirmajiem pieciem mēnešiem nokrišņu daudzums Latvijā pārsniedzis normu.
Kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra valstī bija +5,2 grādi. Šā gada pavasaris kļuvis par dzestrāko kopš 2013.gada, kad bija īpaši auksts marts un silts maijs.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV valdība plāno pārdot Ukrainai četrus dronus ; Saeimā bloķē Civilās savienības likumprojekta pieņemšanu ; un No rītdienas mājputni vairs nebūs jātur norobežotā vietā
ASV valdība plāno pārdot Ukrainai četrus dronus "MQ-1C Gray Eagle", kas var tikt aprīkoti ar raķetēm "Hellfire", izmantošanai kaujas laukā pret Krieviju, pavēstīja trīs avoti, kas ir pazīstami ar situāciju. Ukraina līdz šim kaujās pret Krieviju izmantojusi mazāka darbības rādiusa dronus, arī Turcijas "Bayraktar-TB2" un ASV "AeroVironment RQ-20 Puma". Tomēr droni "Gray Eagle" ir ievērojami atšķirīgi, ņemot vērā, ka tie atkarībā no misijas var lidot līdz 30 stundām, kā arī ievākt lielu daudzumu informācijas izlūkošanas mērķiem. "Gray Eagle" bruņojumā var būt līdz astoņām raķetēm "Hellfire". Šo dronu pārdošana ir zīmīga arī ar to, ka kaujas laukā pret Krieviju pirmo reizi nonāks modernas ASV bruņojuma sistēmas, kas var veikt triecienus lielākā attālumā.
Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija oficiāli paziņojusi, ka nosūtīs Ukrainai amerikāņu ražojuma daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas M270 ar munīciju, kas var sasniegt līdz aptuveni 70 kilometriem tālus mērķus, vēsta raidsabiedrība CNN. M270 piegādes ir cieši koordinētas ar ASV lēmumu piegādāt Ukrainai augstas mobilitātes raķešu sistēmas HIMARS, teikts britu ministrijas paziņojumā.
Pēc pirmā kravas vilciena ar graudiem no Ukrainas ierašanās Klaipēdas ostas stividorkompānijā "Bega" Lietuvas ostas pārvalde secinājusi, ka kravu pārvadājumi caur Poliju ir pārāk maza apjoma, lai pilnībā izmantotu to potenciālu, tādēļ efektīva loģistika iespējama tikai caur Baltkrieviju. Šodien vēstīja lietišķais laikraksts "Verslo žinios".
Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas "Litgrid" - vienojušies vairs nepirkt balansēšanas elektroenerģiju no Krievijas. Baltijas pārvades sistēmu operatori par izmaiņām, kas ir spēkā no 1.jūnija, vienojušies, lai mazinātu atkarību no Krievijas energosistēmas. Turpmāk patēriņa un ģenerācijas līdzsvaru Baltijā nodrošinās galvenokārt ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas tirgū pieejamām balansēšanas jaudām.
Turpinām ziņas
Saeimā šodien kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu. Ja likumprojektu neizdotos pieņemt arī atlikušajā 13.Saeimas darbības laikā, tad 14.Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu. 13.Saeimas pilnvaras noslēgsies rudenī. Šodien divos balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties 40 deputātiem. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no kopā 100 deputātiem. Pēc desmit minūšu pārtraukuma atkal divos balsojumos piedalījās 41 deputāts. Kvoruma trūkuma dēļ atbilstoši Saeimas Kārtības rullim Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šodienas Saeimas sēdi slēdza.
Jelgavā augstāko izglītību ieguvušie uzrāda visaugstāko nodarbinātības līmeni starp zinātnes universitātēm un spēj sev nodrošināt labi atalgotas darba vietas jau gada laikā pēc universitātes absolvēšanas. To apliecina 2017. - 2019. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventu dati par darba gaitām, ko nupat 2022. gada jūnijā publiskojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Lauksaimniecības universitāti ik gadu absolvē 700 - 900 jauno absolventu, kas veido aptuveni 6% no visiem augstākās izglītības iestāžu absolventiem Latvijā. Lauksaimniecības universitātes absolventi vienu, divus vai trīs gadus pēc studijām ir nodarbināti 89,67% gadījumos un bez darba ir tikai 3,13% absolvējušo. Šis ir trešais augstākais nodarbinātības rādītājs augstskolu konkurencē un atspoguļo visaugstāko nodarbinātības līmeni starp zinātnes universitātēm.
Un vēl
No piektdienas, 3.jūnija, mājputni vairs nebūs jātur norobežotā vietā, paredz otrdien, 31.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām. Noteikumu grozījumi šodien publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Tādējādi no rītdienas atkal drīkstēs mājputnus un nebrīvē turētus putnus izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs bez ierobežojumiem, barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai, slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā bez ierobežojumiem.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien aktuālākais ziņās : Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ humānā palīdzība vajadzīga 5,2 miljoniem bērnu; Pedagogi gatavojas streikam; un Kāds bijis šis pavasaris sinoptiķu vērtējumā?
ASV valdība plāno pārdot Ukrainai četrus dronus "MQ-1C Gray Eagle", kas var tikt aprīkoti ar raķetēm "Hellfire", izmantošanai kaujas laukā pret Krieviju, pavēstīja trīs avoti, kas ir pazīstami ar situāciju. Ukraina līdz šim kaujās pret Krieviju izmantojusi mazāka darbības rādiusa dronus, arī Turcijas "Bayraktar-TB2" un ASV "AeroVironment RQ-20 Puma". Tomēr droni "Gray Eagle" ir ievērojami atšķirīgi, ņemot vērā, ka tie atkarībā no misijas var lidot līdz 30 stundām, kā arī ievākt lielu daudzumu informācijas izlūkošanas mērķiem. "Gray Eagle" bruņojumā var būt līdz astoņām raķetēm "Hellfire". Šo dronu pārdošana ir zīmīga arī ar to, ka kaujas laukā pret Krieviju pirmo reizi nonāks modernas ASV bruņojuma sistēmas, kas var veikt triecienus lielākā attālumā.
Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija oficiāli paziņojusi, ka nosūtīs Ukrainai amerikāņu ražojuma daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas M270 ar munīciju, kas var sasniegt līdz aptuveni 70 kilometriem tālus mērķus, vēsta raidsabiedrība CNN. M270 piegādes ir cieši koordinētas ar ASV lēmumu piegādāt Ukrainai augstas mobilitātes raķešu sistēmas HIMARS, teikts britu ministrijas paziņojumā.
Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ humānā palīdzība vajadzīga 5,2 miljoniem bērnu, trešdien apliecināja ANO bērnu fonds, norādot, ka tik smagas sekas, ko nākas pieredzēt bērniem šī kara rezultātā, mēroga un tempu ziņā nav pieredzētas kopš Otrā pasaules kara. Teju 100 kara dienas Ukrainā novedušas pie tā, ka 5,2 miljoniem bērnu - trim miljoniem bērnu Ukrainā un vairāk nekā 2,2 miljoniem bērnu valstīs, kas pieņem bēgļus - šobrīd vajadzīga humānā palīdzība. Katru dienu Ukrainā tiek nogalināti vidēji divi bērni, bet četri tiek ievainoti, liecina ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja dati.
Nobela Miera prēmijas laureāts, Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta" redaktors Dmitrijs Muratovs trešdien paziņoja, ka izlicis izsolē prēmijas medaļu un iegūtā nauda tiks novirzīta palīdzībai ukraiņu bērniem, kuri pēc Krievijas iebrukuma devušies bēgļu gaitās.
Itālija kā viena no pēdējām valstīm Eiropā atcēlusi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ieceļošanas ierobežojumus. Atcelti arī iekšējie profilakses pasākumi. Tūristiem un citiem iebraucējiem no 1. jūnija, vairs nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, pierādījums par izveseļošanos no slimības vai apliecinājums par vakcinēšanos. Vienlaikus arī publiskās vietās valsts iekšienē cilvēkiem vairs nepieprasa uzrādīt tā dēvēto zaļo pasi. Tomēr vēl vismaz divas nedēļas būs spēkā prasība atsevišķās vietas, tai skaitā lidmašīnās, valkāt sejas maskas.
Eiropas Komisija trešdien paziņoja, ka Horvātija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Tādējādi ir pavērts ceļš tās kļūšanai par Eiropas savienības vienotās valūtas zonas 20. dalībvalsti no nākamā gada 1. janvāra. Horvātijas pāreja no nacionālās valūtas kunas uz eiro notiks mazāk nekā desmitgadi pēc tās pievienošanās ES.
Turpinām ziņas
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 tūkstoši 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.
Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī - par 1,9%, savukārt Jēkabpilī gada laikā iedzīvotāju skaits sarucis par 1% jeb 211 iedzīvotājiem. Visās valstspilsētās, arī Jēkabpilī, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē, kur cilvēki ieceļojuši vairāk nekā izbraukuši.
Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā plkst.12 pie Saeimas ēkas rīkot piketu, pieprasot tikšanos gan ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, gan ar Saeimas prezidija locekļiem un nozares ministriem. Šodien pedagogu arodbiedrība Rīgas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa rīkošanu, kurā, pēc tās iecerēm, piedalītos vairāki tūkstoši dalībnieku.
Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm. Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi jaunu iepirkumu Jēkabpils valsts ģimnāzijas būvdarbu pabeigšanai. Kā iepriekš tika informēts, Jēkabpils novada pašvaldība ir lauzusi savstarpējo līgumu ar SIA “ZENG”. Pretendentiem būvdarbu iepirkumam piedāvājumi ir jāiesniedz līdz 4.jūlijam. Būvdarbu pabeigšanu paredzēts veikt pieņemot būvdarbus pa kārtām. Pie labākā iespējamā scenārija 1.kārtas būvdarbus – korpusu ar 29 klašu telpām, kurā skolēni varētu sākt mācības, pēc patreizējā grafika varētu pabeigt šī gada novembrī, ja visi iepirkuma procesi notiks atbilstoši grafikam, bez kavēšanās.
Un vēl
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 grādi jeb 1,5 grādi zem 1991.-2020.gada maija vidējā rādītāja, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Vēl aukstāks laiks maijā bija pirms diviem gadiem - 2020.gada maija vidējā temperatūra bija +9,5 grādi. Arī pērn pavasara pēdējais mēnesis bija vēss, un trešo gadu pēc kārtas ne tikai maijs, bet arī aprīlis bijis vēsāks par normu. Kalendārā pavasara vidējā gaisa temperatūra valstī bija +5,2 grādi. Šā gada pavasaris kļuvis par dzestrāko kopš 2013.gada, kad bija īpaši auksts marts un silts maijs.