Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 8.jūnijā
- 08 junijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina iebilst pret Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora vizīti Zaporižjas AES; Jēkabpilī pērn gūti labi rādītāji eksportējošo nozaru attīstībā; un Tēviem būs obligāti jādodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Ukrainas bruņotie spēki noliedz Krievijas dominanci Melnās jūras ziemeļrietumu daļā, apgalvojot, ka ukraiņiem izdevies agresora Melnās jūras flotes grupējumam atkāpties vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Ukrainas krastiem, ziņo ASV bāzētā domnīca. Ukraina norāda, ka tās jūras spēki liedz Krievijas karakuģiem darboties tuvu krasta līnijai. Papildus tiek ziņots, ka okupantiem bija jāmaina sava taktika Melnajā jūrā un vairāk jāpaļaujas uz "Bal" un "Bastion" krasta aizsardzības sistēmām okupētajā Hersonā un Krimā, nevis uz pretgaisa aizsardzību, kura tiek nodrošināta ar karakuģiem.
Ukraina iebilst pret Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora Rafaela Grosi vizīti Zaporižjas atomelektrostacijā, ko kontrolē Krievijas karaspēks. Grosi pirmdien paziņoja, ka aģentūra gatavo ekspertu misiju uz Zaporižjas AES, kas ir lielākā AES Eiropā un pašreiz atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Grosi tviterī pavēstīja, ka vizīte organizēta pēc Ukrainas lūguma. Taču Ukrainas atomenerģētikas aģentūra "Enerhoatom" otrdien pārmeta Grosi melošanu un paziņoja, ka nav devusi zaļo gaismu šādai vizītei.
Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas parlaments vakar vienojās par tiesību akta priekšlikumu, ar kuru paredzēts noteikt, ka ražotājiem jāievieš vienoti lādētāji to ražotajām pārnēsājamajām elektroniskajām ierīcēm. Vairumam pārnēsājamo ierīču prasība nodrošināt USB C tipa pieslēgvietu spēkā stāsies no 2024.gada beigām. Topošā direktīva prasa, lai visu ražotāju mobilie tālruņi, planšetdatori, digitālās kameras, austiņas un austiņu komplekti, rokas videospēļu konsoles un portatīvie skaļruņi, kurus var uzlādēt ar vadu, būtu aprīkoti ar USB C tipa pieslēgvietu. Izņēmumi attiektos tikai uz ierīcēm, kas ir pārāk mazas, lai tām būtu C tipa USB pieslēgvieta.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš otrdien Viļņā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu. Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017.gada, līdz brigādes līmeņa vienībām un cer, ka tāds lēmums tiks pieņemts šomēnes gaidāmajā alianses samitā Madridē.
Turpinām ziņas
Straujākā eksportējošo nozaru attīstība pērn bijusi Jelgavas, Jēkabpils un Alūksnes novadā, bet laikā no 2014. līdz 2021. gadam straujākā attīstība bijusi Ādažu, Līvānu un Ķekavas novadā, liecina "Luminor Bank" pētījums par reģionu attīstību. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Bet vislēnākā attīstība pērn bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos, kas skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus – gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā.
Salīdzinot novadu un pilsētu sniegumu, pērn procentuāli ienākumi visstraujāk kāpa eksporta uzņēmumos Jelgavas novadā, lielā mērā pateicoties tam, ka pēc kovida pandēmijas radītā krituma pagājušajā gadā atguvās autobūves nozare. Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novadi, kuros sekmes nodrošināja tur ekonomikā dominējošās kokapstrādes straujā attīstība, tai skaitā nesen darbību sākuši uzņēmumi, kas specializējas plātņu ražošanā.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, bijušo Latvijas Sauszemes spēku komandieri, atvaļināto pulkvedi Igoru Rajevu vairākas partijas uzrunājušas par pievienošanos savām rindām. Rajevs aģentūrai LETA skaidroja, ka "uz doto brīdi" neesot nevienas partijas loceklis, tomēr ļoti daudzas partijas vēloties viņu pie sevis. Vienlaikus Rajevs nenoliedza, ka partiju interesi viņš drīzāk saista ar vēlēšanos izmantot viņa pašreizējo popularitāti, nevis kā "reālistisku darbību uz nākotni".
Mūsdienīgā parlamentā un pašvaldībās politiķiem un iedzīvotājiem ir jābūt iespējai piedalīties sēdēs arī attālināti, pauž domnīcas "Sabiedriskās politikas centrs Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Pēc viņas domām, būtu jāsniedz iespēja arī iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību domju sēdēs, līdzīgi, kā tas notiek Saeimas komisiju sēdēs, kurās attālināti var iesaistīties ne tikai deputāti, bet arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti un iedzīvotāji.
Un vēl
2.augustā visā Eiropā, arī Latvijā, jāstājas spēkā jaunai direktīvai, kas paredz, ka divu mēnešu garš bērna kopšanas atvaļinājums pienākas tētim un tas jāizmanto obligāti. Jaunā direktīva paredz, ka divi mēneši no katram vecākam paredzētās bērnu kopšanas atvaļinājuma daļas nav nododami otram vecākam. Tādējādi arī Latvijā tiks ieviesta bērna kopšanas atvaļinājuma tā saucamā "otra vecāka kvota" – divi mēneši, kurus bērna tēvam paredzēts izmantot faktiski. Ja šo laiku neizmantos, tas un tam piesaistītais naudas pabalsts netiks saņemts. Statistika liecina, ka Latvijā vīrieši bērnu kopšanas atvaļinājumus izmanto reti.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas-Ukrainas karš nedrīkst noslēgties ar patu, Kādiem Covid-19 scenārijiem rudenī gatavojas Latvijā? un Jēkabpils apkārtnē notiks iepriekš plānotas starptautiskās militārās mācības Knight Swift 22
Krievijas-Ukrainas karš nedrīkst noslēgties ar patu, kad puses paliek pozīcijās, kādās tās ir šobrīd, britu laikraksta "Financial Times" tīmekļa konferencē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas armija nevar pāriet uzbrukumā, jo tā bruņojuma ziņā joprojām atpaliek no Krievijas, sacīja prezidents, norādot, ka uzvara jāpanāk kaujas laukā. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ir gatavs sarunām, bet tikai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Zelenskis aicina rietumvalstis palielināt bruņojuma piegādes Ukrainai un vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, arī ieviešot pilnīgu energoresursu embargo. Vienlaikus viņš atzina, ka no vairākām rietumvalstīm izskan signāli, ka to valdības jau ir nogurušas no sankcijām pret Krieviju un meklē iespējas tās mīkstināt.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ieradies divu dienu vizītē Turcijā uz sarunām par Ukrainas labības eksporta atbloķēšanu. Līdz ar Lavrovu Ankarā ieradusies militārpersonu delegācija. Sarunu centrā būs drošu koridoru atvēršana Melnajā jūrā kuģiem, kas ved Ukrainas labību. Šobrīd labības kravas ir nobloķētas Ukrainas ostās.
Zviedrijas iekšlietu un tieslietu ministrs Morgans Jūhanssons otrdien parlamentā ar vienas balss pārsvaru izturēja neuzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi nacionālkonservatīvā partija "Zviedrijas Demokrāti". Valstij tādējādi izdevis izvairīties no jaunas politiskās krīzes. Tas noticis laikā, kad turpinās Stokholmas domstarpības ar Ankaru Zviedrijas NATO pieteikuma kontekstā, bet līdz Zviedrijas parlamenta vēlēšanām atlikuši vien trīs mēneši
Turpinām ziņas
Latvija gatavojas trim iespējamiem ticamākajiem Covid-19 izplatības scenārijiem, kas varētu sagaidīt rudenī. Pirmais - Covid-19 kļūs par sezonālu infekciju, kur iespējami arī jauni vīrusa celmi, esošā imunitāte nav pietiekoši efektīva, vakcīnas pasargā daļēji. Šis scenārijs salīdzināms ar to, ko piedzīvojām, kad masveidā izplatījās omikrona paveids. Otrs Latvijas scenārijs varētu būt grūti kontrolējama infekcija, kur imunitāte nav efektīva, notiek plaša transmisija sabiedrībā, tāpat arī smagu saslimšanas gadījumu, stacionēšanas, nāves gadījumu pieaugums plašākā sabiedrībā, tomēr vēl nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte. Savukārt trešais iespējamais scenārijs ir nekontrolējama infekcijas izplatība, līdzīgi kā tas bija delta paveida izplatīšanās gadījumā. Šajā scenārijā tiek pārsniegta veselības aprūpes spēju kapacitāte.
Svētdien, 12.jūnijā, pulksten trijos dienā pie Krievijas vēstniecības Rīgā notiks pikets "Krievu balss par embargo", liecina kustības "Krievu balss pret karu" publiskotā informācija sociālajā tīklā "Facebook". Pasākuma organizētāji uzstādījuši Krievijai vairākas prasības, to vidū - Krievijas noziedzīgā kara izbeigšanu Ukrainā, pilnu Krievijas naftas un dabasgāzes embargo Eiropā, modernu un spēcīgu ieroču piegādi Ukrainai.
Un vēl
No šodienas, 8. līdz 12.jūnijam, Jēkabpils un Ogres apkārtnē, kā arī Ādažu poligonā notiks iepriekš plānotas starptautiskās militārās mācības (Knight Swift 22), kuru laikā iesaistīto vienību štābi veiks plānošanas un vadības vingrinājumus, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) savietojamību ar daudznacionālās divīzijas štāba Ziemeļi komandvadības elementiem un sabiedroto valstu vienībām. Atšķirībā no citām štābu mācībām, vienības veiks arī apvidus izlūkošanu uz zemes un no gaisa, izmantojot militāros helikopterus.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Merkele taisnojas par savu politiku pret Krieviju; Valdības vadītājs sola, ka mājsaimniecībām gāzes pietiks; un Kā bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem atveseļoties palīdz virtuālā realitāte?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona izturēto neuzticības balsojumu nosaucis par lielisku ziņu, vēsta medijs “Politico”. Tiešsaistes konferencē Zelenskis Lielbritānijas premjerministru nosaucis par “patiesu Ukrainas draugu” un Lielbritāniju par “nozīmīgu sabiedroto” karā pret Krieviju. Apvienotā Karaliste sniedz būtisku militāro atbalstu Ukrainas spēkiem. Zelenskis savā runā uzsvēra, ka Londona spēj pielāgoties un atbalstīt Ukrainu strauji mainīgajā cīņā pret agresoru.
Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvējusi savu gadiem ilgo uz spriedzes mazināšanu vērsto politiku pret Maskavu, sakot, ka viņai nav, par ko atvainoties, pat ja Ukrainas karš met ēnu uz viņas mantojumu. Pirmajā lielajā intervijā kopš amata pamešanas decembrī Merkele uzstāja, ka viņa nav bijusi naiva attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa atgādināja par savu atbalstu sankcijām pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, kā arī Vācijas un Francijas pūliņus, lai uzturētu pie dzīvības Minskas vienošanās.
Irānas vidienē trešdien no sliedēm noskrienot vilcienam, dzīvību zaudējuši vismaz 17 cilvēki, pavēstīja amatpersonas. Katastrofa notikusi uz dzelzceļa līnijas, kas savieno Mešhedu un Jazdu, netālu no Tabasas. 37 cilvēki ar nopietniem ievainojumiem nogādāti slimnīcā. Vilcienā bija 348 pasažieri, un vilciens "noskrēja no sliedēm pēc sadursmes ar ekskavatoru", kas atradās līdzās sliedēm. No vilciena 11 vagoniem no sliedēm noskrējuši pieci. Negadījums noticis plkst.5.30 pēc vietējā laika (plkst.4 pēc Latvijas laika).
Antarktikas sniegā pirmoreiz ir konstatēta mikroplastmasa, liecina šodien publicēts pētījums. Mikroplastmasa ir vissmalkākais no plastmasu veidiem. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras apstiprināto iedalījumu mikroplastmasas daļiņu garums ir mazāks par 5 milimetriem.
Jaunzēlandes Kenterberijas Universitātes studente Aleksa Eivsa 2019.gadā savāca sniega paraugus no 19 vietām Rosa šelfa ledājā un bija šokēta, atrodot mikroplastmasu visos paraugos. Mikroplastmasas daļiņas var aizlidot tūkstošiem kilometru attālumā pa gaisu, tomēr to nokļūšana Antarktikā var būt saistīta arī ar cilvēku klātbūtni, uzskata zinātnieki
Turpinām ziņas
Arī visradikālākajā scenārijā mājsaimniecībām gāzes pietiks, intervijā TV3 sacījis valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Vērtējot cenu pieaugumu vairumam preču, kā arī degvielai, Kariņš uzsvēra, ka tik ilgi , kamēr Krievija karos Ukrainā, tik ilgi pasaules ekonomika tiks satricināta. Premjers akcentēja, ka valstī beidzot jāpārlauž situācija, ka nav mērķētas sistēmas, kā palīdzēt cilvēkiem. Jau nākamnedēļ jābūt izdomātai sistēmai, kā noteikt palīdzības saņēmēju loku, tai sākot strādāt jau 1.septembrī. Patlaban saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju Latvijā pazemes gāzes krātuvē droši pietiek gāzes visām vajadzībām arī pēc gada beigām un nākamajā apkures sezonā atkarībā no laikapstākļiem.
Līdz 20. jūlijam pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš metu konkursam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai Rīgā, Priedaines ielā. Konkursa mērķis ir iegūt pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus metus piemiņas vietai un parkam Anniņmuižas ielas posmā starp Paula Lejiņa ielu un Apuzes ielu. Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai personu apvienība, kas iesniedz konkursa nolikumam un tehniskās specifikācijas prasībām atbilstošu metu un ir spējīga to īstenot.
"Latvijas Pasta" neto apgrozījums 2021. gadā pirmoreiz tā pastāvēšanas vēsturē pārsniedzis 100 miljonu eiro; strādāts ar zaudējumiem "Latvijas Pasta" neto apgrozījums 2021.gadā bija 105,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats. Tā 2021.gada neto apgrozījums par 11,2 miljoniem eiro jeb 11,9% pārsniedz 2020.gada apgrozījuma līmeni. Vienlaikus dažādu ārēju apstākļu ietekmē uzņēmuma neto peļņa ir negatīva un veido 1,2 miljonus eiro.
Un vēl
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca savā ikdienas darbā ar pacientiem sākusi izmantot virtuālo realitāti. Ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību mazajiem pacientiem tiek palīdzēts sagatavoties anestēzijas procedūrai pirms operācijās, kā arī intensīvās terapijas nodaļā esošajiem bērniem tā ir iespēja uz brīdi virtuāli pamest slimnīcas četras sienas. Bērnu slimnīca nupat kā uzsākusi šādu virtuālo briļļu izmantošanu pirms anestēzijas procedūras un intensīvās terapijas nodaļā. Idejas iniciators ir slimnīcas anesteziologs Jānis Kolbergs, kurš ar šo metodi iepazinies Amerikas Savienotajās Valstīs. Ar virtuālo briļļu palīdzību esot iespējams saīsināt dienu skaitu, kas pacientam jāpavada slimnīcā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā nogalināti vairā kā nogalināti 4 tūkstoši civiliedzīvotāju; Gada inflācija maijā Latvijā pieaugusi līdz 16,9%; un Cik ilgi turpināsies siltais laiks?
Ukrainā kopš 24.februāra, kad valstī iebruka Krievijas karaspēks, nogalināti 4 tūkstoši 253 civiliedzīvotāji, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (UHCHR). Savukārt ievainoto civiliedzīvotāju skaits ir 5 tūkstoši 141. Starp nogalinātajiem ir 272 bērni. ANO aģentūra uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.
Pasaules Bankas padome otrdien apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,49 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu tai samaksāt valdības un sociālo darbinieku algas. Jaunais finansējums papildina jau iepriekš apsolīto atbalstu vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru apmērā. Tādējādi Pasaules Bankas kopējais apsolītais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 4 miljardus dolāru.
Krievijas desantniekus, kas atsakās piedalīties kaujās Donbasā, okupanti sūta atpakaļ uz Krieviju, trešdienas rīta kopsavilkumā par stāvokli frontēs pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs, norādot, ka pretinieka personālsastāvs ir demoralizēts. Atbilstoši esošajai informācijai 106. [Tulas] un 76. [Pleskavas] gaisa desanta divīziju apakšvienībās karavīrus, kas atsakās turpmāk piedalīties karadarbībā, sūta no Luhanskas apgabala atpakaļ uz Krievijas Federācijas teritoriju, teikts kopsavilkumā.
Berlīnē šodien automobilis ietriecās gājējos, nogalinot vienu cilvēku un astoņus ievainojot, paziņoja policija. Automobiļa vadītājs aizturēts. Pagaidām nav zināms, vai viņš rīkojies tīši. Tas notika netālu no Breitšeida laukuma, kur 2016.gadā islāmistu ekstrēmists ar smago automašīnu iebrauca Ziemassvētku tirdziņā, nogalinot 13 cilvēkus.
Turpinām ziņas
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, palielinājās par 16,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām šī gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei un mājokļa iekārtai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti lēma konceptuāli atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, paredzot iespēju sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu valsts valodā veidoto saturu nodot komercmedijiem titrētus vai ieskaņotus mazākumtautību valodās. Pagaidām gan vēl nav zināms ne šādi sagatavojamo programmu loks, ne arī precīzas izmaksas. Pēc vairāk nekā 100 Krievijas kabeļtelevīzijas kanālu slēgšanas steigšus jāpiedāvā kvalitatīvs vietējais saturs auditorijai, kas medijus nepatērē latviešu valodā. Meklējot ātrus risinājumus, tika sagatavoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien faktiski vienbalsīgi atbalstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas atkārtotu virzīšanu apstiprināšanai šajā amatā. Vienīgā deputāte, kas balsojumā atturējās, bija "Saskaņas" pārstāve Zenta Tretjaka. Viņa nenoliedza, ka atbalstot Znotiņu, taču kandidatūra vēl nav apspriesta "Saskaņas" Saeimas frakcijā. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms silts laiks, vietām īslaicīgi līs, iespējams pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi. Ceturtdiena lielākoties būs sausa un saulaina, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +22..+25 grādiem. Piektdiena būs mākoņaināka un lietaināka, galvenokārt dienvidaustrumu novados gaidāmas pērkona lietusgāzes. Sagaidāms, ka sestdien un svētdien mākoņu un nokrišņu būs mazāk, pūtīs lēns līdz mērens rietumu vējš.
Gaisa temperatūra naktīs nedēļas nogalē pazemināsies līdz +10..+15 grādiem, maksimālā temperatūra gaidāma no +15 grādiem dažviet jūras krastā līdz +20..+25 grādiem valsts lielākajā daļā. Nākamnedēļ laiks kļūs vēsāks, bieži līs un dārdēs pērkons.