Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 19.jūlijā
- 19 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Andra Levite piedalīsies samitā Ukrainā; Šodien Jēkabpili un Preiļus apmeklēs satiksmes ministrs; un Latvijas pasta vārdā turpina uzdarboties krāpnieki.
Valsts prezidenta Egila Levita dzīvesbiedre Andra Levite sestdien, 23.jūlijā, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā piedalīsies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedres Olenas Zelenskas rīkotajā samitā "Ukraina un pasaule: Nākotni atjaunojam kopā". Foruma centrālais temats būs valsts pēckara atjaunošanas cilvēciskie aspekti. Tas būs otrais starptautiskais samits, kuru rīko Zelenska kopā ar citu valstu prezidentu dzīvesbiedriem. Tajā tiešsaistes formā piedalīsies arī uzaicinātie viesi no Varšavas, Briseles, Londonas un Vašingtonas.
Ja Krievija turpinās Ukrainas ostu blokādi, bads draud tūkstošiem cilvēku, vakar brīdināja Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, pieprasot Krievijai šo blokādi pārtraukt. Krievijas un Ukrainas sarunvedēji trešdien Stambulā tiksies ar ANO un Turcijas diplomātiem, lai diskutētu par iespējamo vienošanos, ar ko varētu izbeigt vairākus mēnešus ilgstošo Ukrainas ostu blokādi. Ja trešdienas ANO sarunas cietīs neveiksmi, Brisele turpinās vainot Krieviju, ka tā izmanto bada draudus kā ieroci šajā konfliktā, norādīja Borels.
Vakar ēterā atgriezās Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain"), kas marta sākumā bija spiests uz nenoteiktu laiku apturēt darbību saistībā ar Krievijas valdības represijām pret neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem. Kanāla redakcija šobrīd ir iekārtojusies Rīgā, no kurienes atsāks raidīt sadarbībā ar mediju grupu "TV3 Group".
Turpinām ziņas
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šodien dodas reģionālajā vizītē uz Jēkabpili un Preiļiem, lai ar pašvaldību vadību pārrunātu ceļu infrastruktūras un sabiedriskā transporta jomas aktualitātes. Ministrs tiksies ar Jēkabpils novada domes vadību un apmeklēs Jēkabpils autoostu, kā arī tiksies ar SIA “Tukuma auto” vadību, kas no 1. jūlija uzsāka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā maršrutu tīkla daļā “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”.
Dienas otrajā pusē Linkaits viesosies Preiļos, kur ar novada domes vadību pārrunās sabiedriskā transporta jomas aktualitātes, kā arī tiksies ar Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomi, lai apspriestu sabiedriskā transporta organizēšanu reģionā un jautājumu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldībām.
Bērnu slimnīcā šonedēļ sāksies rekonstrukcijas un būvniecības darbi četros objektos, jo notiks Ambulatorā veselības centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas ēkas rekonstrukcija, Administrācijas ēkas rekonstrukcija, pārbūve mājai, kurā atradīsies Barnahus un Paliatīvās aprūpes dienests, kā arī jauna rotaļu laukuma būvniecība. Tāpat nedēļas beigās gaidāmi spāru svētki topošajam Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centram.
Kā ziņots, jau vairāk nekā gadu Bērnu slimnīcā aktīvi noris būvniecības darbi, kas nepieciešami, lai bērnu veselības aprūpi nodrošinātu augstākajā līmenī un radītu vidi, kura veicina atveseļošanos, kā arī pacientu un darbinieku labbūtību kopumā. Ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti pilnā apjomā, un tā būs arī turpmāk būvniecības gaitā.
Aizvadītajā nedēļā, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pieaudzis par 42 procentiem. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka visās vecuma grupās pieaug jaunatklāto gadījumu skaits, saglabājot pieaugošu tendenci sociāli aktīviem cilvēkiem vecuma grupā 20-69 gadi. Vidēji dienā tika reģistrēti 785 gadījumi. Covid-19 gadījumu pieaugums novērojams visā Latvijā, tomēr saslimstība virs Latvijas vidējā rādītāja ir Rīgā un Vidzemē.
Un vēl
"Latvijas Pasta" vārdā krāpnieki izsūta e-pasta vēstules, kurās aicina apmaksāt sūtījuma muitas nodokli, informē uzņēmumā. Turklāt interneta vietnē "Instagram" "Latvijas Pasta" vārdā tiek aicināts iegādāties dažādas preces. Uzņēmums aicina būt uzmanīgiem un vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – "Latvijas Pasta" e-pasta adreses vienmēr beidzas ar @pasts.lv. Ja rodas šaubas par e-pasta ziņu vai sociālo mediju lapu patiesumu, uzņēmums aicina informāciju precizēt "Latvijas Pasta" Klientu centrā vai rakstot ziņu sociālo mediju lapās.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Personām, kas nelikumīgi pārcēlušās uz Krimu Krievijas okupācijas laikā, pussala būs jāpamet; Šogad studijām Latvijas augstskolās pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo triju gadu laikā; un Dabas muzejā būs skatāma dienliliju izstāde.
Personām, kas nelikumīgi pārcēlušās uz Krimu Krievijas okupācijas laikā, pēc pussalas atbrīvošanas tās teritorija būs jāpamet, intervijā ziņu aģentūrai "Ukrinform" sacīja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimas Autonomajā Republikā Tamila Taševa. Runa nav par vardarbīgu izraidīšanu, norādīja Taševa. Tai ir jābūt brīvprātīgai izceļošanai no teritorijas, kurā viņi ieradušies nelikumīgi. Krievijas okupācijas astoņu gadu laikā uz Ukrainas pussalu pārcēlušies no 600 tūkstoši līdz pusotram miljonam Krievijas iedzīvotāju, bet aptuveni 30 tūkstoši Krimas tatāru pussalu bijuši spiesti pamest.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devis norādījumus valsts bruņotajiem spēkiem, kas bāzējas Austrumukrainā, prioritārā kārtā vērst triecienus pa Ukrainas tālā darbības rādiusa ieročiem, teikts pirmdien izplatītajā ziņu aģentūru paziņojumā, uz kuru atsaucas portāls "The Moscow Times". Šoigu deva šīs pavēles bataljonam "Vostok" ("Austrumi") savas otrās publiski izziņotās vizītes ietvaros frontes līnijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī. Rietumu piegādātās ieroču sistēmas, īpaši ASV ražotās HIMARS, ir ļāvušas Ukrainai mērķēt uz Krievijas militārajām pozīcijām tālu aiz frontes līnijām, izraisot arvien lielākas Maskavas bažas.
Kajas Kallasas otrā valdība pirmdien devusi amata zvērestu Igaunijas parlamentā un sākusi darbu. Trīs Igaunijas partijas – Reformu partija, partija "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija –, kas vienojušās par valdības koalīcijas veidošanu, piektdien parakstīja koalīcijas līgumu. Katrai no trim partijām jaunajā valdībā ir pa pieciem mandātiem. Pirmdien jaunās valdības sastāvu apstiprināja Igaunijas prezidents Alars Kariss. Savā uzrunā Kariss norādīja, ka jaunajai valdībai būs jārisina vairākas krīzes. Jaunajā valdībā darbību turpinās četri ministri no iepriekšējās valdības. Savukārt sešiem no vienpadsmit jaunpienācējiem nav iepriekšējās pieredzes ministru amatos.
Paleoarheologi jūnijā "Sima del Elefante" arheoloģisko izrakumu vietā Burgosas provincē, Spānijas ziemeļu daļā, uzgājuši augšžokļa fragmenta fosiliju, kas varētu būt senākā cilvēku arhaisko priekšteču liecība Eiropā, vēsta "Live Science". Atrastais augšžokļa fragments un zobs varētu būt aptuveni 1,4 miljonus gadu sens, liecina sākotnējās aplēses. Precīza datēšana vēl tiks veikta. Ja tas apstiprināsies, tad šī būs senākā liecība par hominīdiem Eiropā. Hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, kas iekļauj gan cilvēkpērtiķus, gan cilvēkus, kā arī izmirušas cilvēku priekšteču ģintis.
Turpinām ziņas
Ja Latvijai uzbruks, labums, ko gūsim no Valsts aizsardzības dienesta, būs minimāls, uzskata bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Maklakovs. Viņaprāt, pats par sevi kvalitatīvs militārais dienests ir laba lieta, tomēr to var atļauties ekonomiski spēcīga valsts, jo tas ir dārgs projekts. Pēc Maklakova teiktā, jau pašlaik ir dažādi vērienīgi projekti militārajā jomā, tādēļ nav skaidrs, kur tiks ņemta nauda vēl arī militārajam dienestam. Turklāt demogrāfiskā situācija nav spīdoša un jaunieši nepieciešami arī citos dienestos - policijā, robēžsardzē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Pēc viņa teiktā, jādomā valsts līmenī, nevis tikai Aizsardzības ministrijas līmenī.
Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 tūkstoši 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā. No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4 tūkstoši 362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte, kurā studijām apstiprināti 2 tūkstoši 455 cilvēki. Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti, bet piektajā - Liepājas Universitāte, kurā apstiprināts 271 reflektanta pieteikums.
Turpmāk pašvaldībām būs obligāti jāfinansē privātskolas – par šo pagājušās nedēļas Saeimas lēmumu ir neizpratne gan parlamenta gaiteņos, gan izglītības nozarē. Līdz šim, lai tiktu pie vietvaras naudas, privātskolai bija jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kura netiek piedāvāta citās skolās. Tagad šis nosacījums no likuma ir dzēsts. Daļai deputātu un arī nozares pārstāvju ir aizdomas, ka šādi tiek lobētas privātskolu intereses.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 4. līdz 6. augustam norisināsies dienliliju izstāde. Dienlilijas, ko dēvē arī par skaistziedēm, dienziedēm, viendienītēm, ir piemērotas aizņemtiem cilvēkiem, jo neprasa īpašu aprūpi – tās spēj paciest sausumu, augt dažādās vidēs, plaukt tiešos saules staros vai pusēnā. Dienziežu krāšņumu neietekmēs nedz krusa, nedz stiprs lietus un vējš, jo nākamajā rītā atkal būs izplaucis jauns zieds un ziedēšana var turpināties līdz pat diviem mēnešiem. Izstādes rīkotāji ik rītu apskatei piedāvās jaunus ziedus, kopumā izstādes laikā eksponējot vairākus simtus šķirņu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausiefies: Erdogans draud "iesaldēt" Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO; Latvijā reģistrēti 35 tūkstoši Ukrainas bēgļu; un Latvijā ar vienīgo koncertu Baltijā ieradīsies populārs ukraiņu dziedātājs.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atkārtoti piedraudējis "iesaldēt" Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, ja tās neizpildīs Ankaras prasības. Erdogans ir apsūdzējis abas valstis par patvērumu kurdu kaujiniekiem, īpaši izceļot aizliegto Kurdistānas strādnieku partiju. Jau vēstīts, ka 30 NATO valstu vēstnieki 5.jūlijā parakstīja abu valstu pievienošanās protokolus, kam seko ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs. Domājams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus. Taču valstīm izdevās vienoties, Somijai un Zviedrijai apņemoties ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu. Somija un Zviedrija arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.
Krievija cenšas karā pret Ukrainu iesaistīt nacionālās minoritātes, tādējādi mēģinot izvairīties no vispārējās mobilizācijas, uzskata ASV Kara pētījumu institūta eksperti. Taču šāda diktatora Vladimira Putina rīcība var izsaukt pretestību Krievijas etniskajos anklāvos, uzskata eksperti. Viņi norāda, piemēram, uz pretkara kustības "Jaunā Tiva" dibināšanu, kurā apvienojušies tiviešu aktīvisti. Pēdējā laikā Krievijā pieaudzis reģionālo brīvprātīgo bataljonu skaits, un daudzi no tiem sastāv no dažādu etnisko grupu piederīgajiem.
Kopš iebrukuma sākuma Krievijai bijušas grūtības saglabāt efektīvu uzbrukuma kaujas spēku, un šī problēma, visticamāk, kļūst arvien akūtāka, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Krievu militārie plānotāji saskaras ne tikai ar nopietnu personāla nepietiekamību, bet arī ar dilemmu starp rezervju izvietošanu Donbasā vai aizsardzību pret Ukrainas pretuzbrukumiem Hersonas dienvidrietumu sektorā, raksta Lielbritānijas ministrija.
Laikā, kad Eiropā sevi piesaka kārtējā karstā vasara un vietām vērojami izteikti karstuma viļņi, vides eksperti ceļ trauksmi par to, ka arī šajā kontinenta daļā arvien aktuālāks kļūst augsnes pārtuksnešošanās jeb noplicināšanās jautājums. Šobrīd jau 41% no sauszemes virskārtas aizņem tuksnešainas zemes, kurās mājvietu spiesti rast 38% planētas iedzīvotāju. Augstākais skarto cilvēku skaits ir tuksnešu un pustuksnešu zonās Dienvidāzijā un Austrumāzijā ap Sahāras reģionu. Taču šī problēma nu vairs nav sveša arī Eiropā. Līdera pozīcijās šajā ziņā ir Spānija, kur augsnes pārtuksnešošanās skar aptuveni 69% teritorijas, problēma ir arī Kiprā, Grieķijā, Portugālē, Itālijā un Francijā. Tas tālāk rada negatīvu ietekmi uz dažādu kultūru audzēšanu, kā arī apūdeņošanas un zemes izmantošanas iespējām.
Turpinām ziņas
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu līdz šim Latvijā reģistrēti 34 tūkstoši 983 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 29 tūkstoši 586 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija. Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību nodrošināta 11 tūkstoši 738 personām. Tas nozīmē, ka pārējie bēgļi atraduši dzīvesvietu paši vai arī mitinās pie draugiem un radiem. Starp bēgļiem sievietes ir 46%, bet vīrieši - 22%. Bērni veido 32% bēgļu, no kuriem lielākā daļa ir vecumā no diviem līdz 17 gadiem.
Jau ziņots, valdība iepriekš apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,2 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Latvijā pagājušajā diennaktī jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits diennaktī ir lielākais kopš 13. aprīļa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. Savukārt Covid-19 saslimstības rādītājs jeb 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pakāpies virs 500 atzīmes, kas ir augstākais punkts kopš 23. aprīļa. Pagājušajā diennaktī reģistrēti tūkstoš 179 jauni inficēšanās gadījumi, miruši trīs Covid-19 pacienti. No inficētajiem 455 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 724 ir vakcinēti. Visi mirušie bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 524,4, kas ir augstākā atzīme kopš šā gada 23. aprīļa, kad rādītājs bija 528,15.
Par Covid-19 vakcīnu blakņu iespējamu kaitējumu veselībai saņemts 41 kompensācijas prasījums. Šobrīd Zāļu valats aģentūrā izskatīšanā ir 15 kompensācijas prasījumi. Tikmēr kompensācija par kaitējumu, kas radies apstiprināto vakcīnu pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, vēl nav izmaksāta nevienā gadījumā. Kompensāciju var pieprasīt cilvēki, kuri vakcināciju veikuši Latvijā ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu un veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums ir tieši saistīts ar vakcīnas izraisītu blakusparādību, kas norādīta zāļu jeb vakcīnu lietošanas instrukcijā, kā rezultātā radušies paliekoši vai ilgstoši veselības traucējumi, kuru dēļ pacienta pašaprūpe un funkcionalitāte nav atjaunojusies vismaz 26 nedēļu laikā.
Un vēl
21. augustā Andrejsalā uz "Wondersalas" skatuves ar šogad vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies kolorītais ukraiņu mākslinieks Verka Serdjučka jeb Andrejs Daņilko. Rīgā mākslinieks ieradīsies pilnā sastāvā kopā ar savu grupu un publikai tiek solīts šovs, kas neļaus sēdēt mierā ne mirkli. Koncertšovs būs aizraujošs gan tiem, kuri labi zina Verkas repertuāru, gan tiem, kuri dziesmas dzirdēs pirmo reizi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Apšauba vai Eiropa spēs pārdzīvot ziemu bez krievijas gāzes; Uz Daugavpils šosejas pie Kokneses atjauno tiltu pār Pērsi; Un dziedātāja Aminata laidusi klajā jaunu albumu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas iebrucēji Ukrainā saskaras ar arvien lielākām grūtībām, tādēļ okupantiem neizdodas sasniegt savus mērķus par straujāku Ukrainas teritorijas iekarošanu. Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies iebrucējiem nodarīt ievērojamus loģistikas zaudējumus. Līdz ar to Krievijas armijai ieņemtajā teritorijā ir arvien grūtāk ieņemt pozīcijas. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi kārtējās munīcijas noliktavas, to paveikuši ukraiņu bumbvedēji.
Eiropas pūliņi dažādot piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, pirmdien brīdināja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pūliņus pieprasījuma samazināšanai. Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts. Taču Birols norāda, ka tas ir kategoriski nepietiekami. Pat tad, ja "Nord Stream" darbība tiks atjaunota un turpmākajos mēnešos pa to tiks piegādāta dabasgāze normālā apjomā, Birols lēš, ka Eiropas Savienības valstīm būs nepieciešami vēl papildu 12 miljardi kubikmetru gāzes, kas ir līdzvērtīgi 130 sašķidrinātās dabasgāzes tankeru piegādēm.
Neatkarīgi no tā, kāds septembrī būs Covid-19 vīrusa paveids, ģimenes ārstu praksēs gaidāms sevišķi liels pacientu pieplūdums, prognozē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Viņa norāda, ka Covid-19 izplatība nav beigusies un jau vasarā ģimenes ārsti izjūt hronisko pacientu skaita pieaugumu, īpaši to, kuriem vīrusa dēļ ir hronisko slimību saasinājums, depresija, noguruma sindroms. Lielākā daļa jeb 70% līdz 80% pacientu ārstējas pie ģimenes ārsta ambulatori, līdz ar to dienā tiek apzināti un diagnosticēti aptuveni tūkstoš pacientu.
Latvijas Pašvaldību savienība aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes. Latvijas pašvaldību savienība uzskata, ka grozījumu pieņemšana ir pretrunā ar skolu tīkla optimizāciju, kā mērķis ir samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta izmaksas uz vienu izglītojamo, jo notiks tieši pretējs process. Pret grozījumiem Izglītības likumā iestājusies arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Turpinām ziņas
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī pagājušajā diennaktī saņemta informācija par 18 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā, vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Aiga Jansone informē, ka tika saņemta informācija, ka Radžu ūdenskrātuvē esot noslīkusi automašīna, redzami tikai burbuļi. Uz notikuma vietu izbrauca valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Automašīna tika izvilkta, neviena persona tajā neatradās. Noskaidrots, ka automašīna nebija nodrošināta drošai stāvēšanai un ieripoja ūdenskrātuvē.
Jēkabpilī pēc Draudzības alejas rekonstrukcijas mainījusies satiksmes kārtība Draudzības alejas un Viestura ielas krustojumā. Šajā krustojumā turpmāk galvenais ceļš būs, nogriežoties no Viestura ielas uz Drau¬dzī¬bas aleju virzienā uz Brīvības ielas rotācijas apli. Iepriekš galvenais ceļš turpinājās pa Viestura ielu līdz Andreja Pormaļa ielai.
Uz Daugavpils šosejas pie Kokneses atjauno tiltu pār Pērsi, tāpēc šajā vietā līdz oktobra vidum jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Būvdarbu laikā satiksmei uz tilta periodiski būs slēgta viena braukšanas josla, atkarībā no veicamajiem darbiem satiksmi organizēs ar ceļazīmēm, luksoforu vai satiksmes regulētāju palīdzību. Ātruma ierobežojums darbu vietā 50 km/h. Būvdarbi notiek vienlaikus ar Latvenergo īstenotajiem Pļaviņu HES remontdarbiem, kuru laikā no 14. jūlija līdz augusta beigām tiek pazemināts ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Tas dod iespēju nodrošināt nepieciešamos apstākļus tilta balstu zemūdens daļu atjaunošanai.
Un vēl
Pirms 4. augustā Andrejostas kvartāla vasaras skatuvē paredzētā solokoncerta “Savvaļas pusē” dziedātāja Aminata laidusi klajā tāda paša nosaukuma minialbumu. Tajā iekļautas piecas dziesmas, kas tapa šā gada agrā pavasarī, kad Aminata ar kompānijas “Universal Music” atbalstu sarīkoja dziesmu rakstīšanas nometni, pieaicinot talkā dažādus talantīgus un Latvijā zināmus māksliniekus. Minialbums jau uzsācis savu ceļu mūzikas straumēšanas platformās.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Andra Levite dosies uz Kijevu; Pagājušajā diennaktī reģistrēts lielākais skaits saslimušo ar Covid-19 kopš aprīļa; un Latvijas pasts brīdina par krāpniekiem.
Valsts prezidenta Egila Levita dzīvesbiedre Andra Levite sestdien, 23.jūlijā, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā piedalīsies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedres Olenas Zelenskas rīkotajā samitā "Ukraina un pasaule: Nākotni atjaunojam kopā". Foruma centrālais temats būs valsts pēckara atjaunošanas cilvēciskie aspekti. Tas būs otrais starptautiskais samits, kuru rīko Zelenska kopā ar citu valstu prezidentu dzīvesbiedriem. Tajā tiešsaistes formā piedalīsies arī uzaicinātie viesi no Varšavas, Briseles, Londonas un Vašingtonas.
Igaunijā varas maiņa. Kajas Kallasas otrā valdība pirmdien devusi amata zvērestu Igaunijas parlamentā un sākusi darbu. Trīs Igaunijas partijas – Reformu partija, partija "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija –, kas vienojušās par valdības koalīcijas veidošanu, piektdien parakstīja koalīcijas līgumu. Katrai no trim partijām jaunajā valdībā ir pa pieciem mandātiem. Pirmdien jaunās valdības sastāvu apstiprināja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atkārtoti piedraudējis "iesaldēt" Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, ja tās neizpildīs Ankaras prasības. Erdogans ir apsūdzējis abas valstis par patvērumu kurdu kaujiniekiem, īpaši izceļot aizliegto Kurdistānas strādnieku partiju. Jau vēstīts, ka 30 NATO valstu vēstnieki 5.jūlijā parakstīja abu valstu pievienošanās protokolus, kam seko ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs. Domājams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus. Taču valstīm izdevās vienoties, Somijai un Zviedrijai apņemoties ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu.
Krievija cenšas karā pret Ukrainu iesaistīt nacionālās minoritātes, tādējādi mēģinot izvairīties no vispārējās mobilizācijas, uzskata ASV Kara pētījumu institūta eksperti. Taču šāda diktatora Vladimira Putina rīcība var izsaukt pretestību Krievijas etniskajos anklāvos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas iebrucēji Ukrainā saskaras ar arvien lielākām grūtībām, tādēļ okupantiem neizdodas sasniegt savus mērķus par straujāku Ukrainas teritorijas iekarošanu. Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies iebrucējiem nodarīt ievērojamus loģistikas zaudējumus. Līdz ar to Krievijas armijai ieņemtajā teritorijā ir arvien grūtāk ieņemt pozīcijas. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi kārtējās munīcijas noliktavas, to paveikuši ukraiņu bumbvedēji.
Turpinām ziņas
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šodien reģionālajā vizītē apmeklēja Jēkabpili un Preiļus, lai ar pašvaldību vadību pārrunātu ceļu infrastruktūras un sabiedriskā transporta jomas aktualitātes. Ministrs tikās ar Jēkabpils novada domes vadību un apmeklēja Jēkabpils autoostu, kā arī tikās ar SIA “Tukuma auto” vadību, kas no 1. jūlija uzsāka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā maršrutu tīkla daļā “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”.
Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 tūkstoši 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā. No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4 tūkstoši 362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte, kurā studijām apstiprināti 2 tūkstoši 455 cilvēki. Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti, bet piektajā - Liepājas Universitāte, kurā apstiprināts 271 reflektanta pieteikums.
Latvijā pagājušajā diennaktī jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits diennaktī ir lielākais kopš 13. aprīļa, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. Savukārt Covid-19 saslimstības rādītājs jeb 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pakāpies virs 500 atzīmes, kas ir augstākais punkts kopš 23. aprīļa. Pagājušajā diennaktī reģistrēti tūkstoš 179 jauni inficēšanās gadījumi, miruši trīs Covid-19 pacienti. No inficētajiem 455 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 724 ir vakcinēti. Visi mirušie bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.
Latvijas Pašvaldību savienība aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes. Latvijas pašvaldību savienība uzskata, ka grozījumu pieņemšana ir pretrunā ar skolu tīkla optimizāciju, kā mērķis ir samazināt valsts konsolidētā kopbudžeta izmaksas uz vienu izglītojamo, jo notiks tieši pretējs process. Pret grozījumiem Izglītības likumā iestājusies arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Un vēl
"Latvijas Pasta" vārdā krāpnieki izsūta e-pasta vēstules, kurās aicina apmaksāt sūtījuma muitas nodokli, informē uzņēmumā. Turklāt interneta vietnē "Instagram" "Latvijas Pasta" vārdā tiek aicināts iegādāties dažādas preces. Uzņēmums aicina būt uzmanīgiem un vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – "Latvijas Pasta" e-pasta adreses vienmēr beidzas ar @pasts.lv. Ja rodas šaubas par e-pasta ziņu vai sociālo mediju lapu patiesumu, uzņēmums aicina informāciju precizēt "Latvijas Pasta" Klientu centrā vai rakstot ziņu sociālo mediju lapās.