Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.jūlijā
- 21 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija ierosina Eiropas Savienības valstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus; Jēkabpils reģionālā slimnīca saņe’musi jaunas funkcionālās gultas; un Kenijā nākuši pasaulē ārkārtīgi retie žirafes dvīņi
Eiropas Komisija vakar ierosināja visām Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim. Vienlaikus Eiropas Komisija aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Eiropas Savienības dalībvalstis tagad izskatīs šo Eiropas komisijas ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai Eiropas Savienības valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita.
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka kara "ģeogrāfiskie uzdevumi" mainījušies, atsaucoties uz "RIA Novosti", vēsta pravda.com.ua. Tagad tas neesot tikai Doņeckas un Luganskas apgabali, tas esot arī Hersonas reģions, Zaporožjes apgabals un vairākas citas teritorijas, un šis process turpināšoties uz priekšu konsekventi un neatlaidīgi. Lavrovs apgalvo, ka Rietumiem "pumpējot Ukrainu" ar arvien vairāk tālās darbības rādiusa ieročiem, piemēram, HIMARS, ģeogrāfiskie mērķi virzīšoties vēl tālāk no pašreizējās līnijas, jo Krievija nevarot pieļaut, ka Ukrainas daļai, kuru kontrolēs Zelenskis vai kas viņu nomainīs, ir ieroči, kas radīs tiešus draudus Krievijas teritorijai un to republiku teritorijai, kuras ir pasludinājušas savu neatkarību.
Ministru kabinets trešdien, 20. jūlijā, ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā apstiprināja grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar kuriem jau no šodienas noteikta lielāka kompensācija par primāri sniedzamo atbalstu – Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām. Apstiprinātie grozījumi noteikumos paredz augstāku atlīdzību par izmitināšanu – par dzīvokļa īri ne vairāk kā 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – ne vairāk kā 15 eiro par personu diennaktī, ja pašvaldība atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām pieņēma lēmumu par attiecīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām.
Karstuma viļņa dēļ, kas pārņēmis Lielbritāniju, daudzviet valstī radušās problēmas dzelzceļa satiksmē, atcelti desmitiem reisu, bet dzelzceļa uzņēmumi pasažierus mudina doties ceļā tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Ekstremālā karstuma radīto problēmu dēļ daudzos Anglijas reģionos arī vakar tika atcelti vairāki desmiti reisu. Gaisa temperatūrai sasniedzot 40 grādu atzīmi, bojāti dzelzceļa gaisa vadi, sliedes un signālu sistēmas.
Turpinām ziņas
Jēkabpils reģionālā slimnīca trešdien saņēma un uzstādīja 50 jaunas funkcionālās gultas, kas iegādātas par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas saņemto finansējumu. Piegādātās gultas ir uzstādītas Ķirurģijas un Dzemdību un ginekoloģijas nodaļās. Tuvākajā laikā plānota vēl 50 jaunu gultu piegāde. Šis ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz to, lai drīzumā pilnībā nomainītu esošās pacientu gultas uz jaunākās paaudzes mūsdienīgām funkcionālajām gultām, kas nodrošina būtiski lielākas ērtības pacientiem, kā arī atvieglo mediķu darba ikdienu.
Jau ziņots, ka 2021.gadā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, izmantojot valsts piešķirto finansējumu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, iegādājās kopumā 92 jaunas - gan multifunkcionālās, gan intensīvās terapijas - gultas.
Līdz 28.jūlijam iedzīvotāji aicināti balsot par "Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2023". Pēc divu gadu pārtraukuma šī gada 1.jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja konkursu pašvaldībām "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2023". Kopā konkursā tika saņemti trīs pieteikumi - no Jelgavas pilsētas pašvaldības, Bauskas novada pašvaldības un Cēsu novada pašvaldības. Pēc pirmās kārtas vērtējumiem visi trīs pretendenti tiek izvirzīti konkursa otrai kārtai un šobrīd ir izsludināta desmit dienu publiskā balsošana - līdz 28.jūlija izskaņai. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 12.augustā Jūrmalā, jauniešu festivāla "Kopums" laikā.
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 6,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu vidū bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 0,1 procentpunktu un bija 5,4%, bet vīriešu vidū faktiskā bezdarba līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,3 procentpunktiem - līdz 7,2%. Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 0,2 procentpunktiem un mēneša beigās veidoja 5,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Un vēl
Kenijas tūrisma un dabas ministrs Nadžibs Balala vēsta, ka Nairobi dabas parkā kāda masaju sugas žirafe laidusi pasaulē divus mazuļus. Dvīņu dzimšana žirafēm ir ļoti rets notikums.
Dabas pētnieki vēsta, ka žirafēm dvīņi dzimst vienā no 280 tūkstoši gadījumu. Žirafēm grūtniecība ilgst līdz pat 15 mēnešiem, kas ir viens no ilgākajiem grūtniecības periodiem zīdītāju vidū. Žirafu mātītes dzemdē, stāvot kājās, tādēļ mazulim pēc dzimšanas nākas pārciest kritienu no gandrīz divu metru augstuma. Jaundzimušie žirafes mazuļi ir pieauguša cilvēka augumā, līdz pat divus metrus gari. Jau neilgi pēc dzimšanas tie ir spējīgi pārvietoties. Savvaļā žirafes var nodzīvot līdz 25 gadu vecumam, bet nebrīvē var sasniegt arī 35 gadu vecumu.
Kā zināms, žirafe ir pasaulē garākais dzīvnieks, bet to nākotne ir apdraudēta. Savvaļā dzīvo ap 117 tūkstoši žirafu, bet pēdējo 30 gadu laikā Āfrikā to skaits sarucis par 30%.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV nosūtīs uz Ukrainu vēl četras mobilās reaktīvo zalvju iekārtas, Šodien pēcpusdienā elektrībai gaidāms nepieredzēts cenas lēciens, un Pokaiņu mežs apmeklētājiem būs pieejams bez maksas
ASV nosūtīs uz Ukrainu vēl četras mobilās reaktīvo zalvju iekārtas – "HIMARS". Tā pavēstījis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, uzsverot, ka Vašingtona nemitēsies atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus. Jaunās ieroču piegādes Ukrainai ir ļoti svarīgas, un pēdējās nedēļās tieši ar HIMARS palīdzību Ukrainas bruņotie spēki ir spējuši iznīcināt vairākas nozīmīgas Krievijas munīciju noliktavas. ASV patlaban ir lielākās Ukrainas atbalstītājas no militārā viedokļa, un kopš kara sākuma Vašingtona drošības atbalstam Ukrainai ir piešķīrusi jau astoņus miljardus dolāru.
Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgušās Irānas, Turcijas un Krievijas vadītāju tikšanās. Šī bija otrā reize pēc iebrukuma Ukrainā, kad Putins devies ārpus Krievijas. Irāna paudusi atbalstu Krievijas agresijai, savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans izspēlējis zīmīgu soli, liekot Putinam gaidīt savu ierašanos. Erdogana un Putina divpusējā tikšanās izraisīja lielu rezonansi, proti, veids, kā tā sākās. Plaši zināma ir Putina varas izrādīšanas taktika, proti, likt otram politiķim gaidīt, reizēm pat stundām. Arī Erdoganam reiz nācās gaidīt tik ilgi, ka Turcijas prezidents palūdza krēslu apsēsties. Bet šoreiz tieši Erdogans lika Putinam teju minūti neveikli mīņāties video un foto kameru priekšā. Video ar neapmierināto Putinu kļuvis īpaši populārs internetā.
Lielbritānijas Konservatīvā partija ir izraudzījusies divus kandidātus, kas cīnīsies par iespēju uzņemties Konservatīvās partijas līdera un tātad arī Lielbritānijas valdības vadītāja pienākumus. Sākotnēji cīņā par konservatīvo līdera posteni iesaistījās astoņi kandidāti, bet pēc vairākām balsošanas kārtām palikuši tikai divi: tagadējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa un bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks. Divu spēcīgāko pretendentu kandidatūras tagad tiks nodotas visu Konservatīvās partijas biedru balsojumam. Paredzams, ka balsošana pa pastu notiks augustā, bet rezultāti tiks paziņoti 5. septembrī.
Jau ziņots, ka premjera krēsls atbrīvojies, jo dažādu skandālu dēļ par demisiju nācās paziņot līdzšinējam premjeram Borisam Džonsonam.
Pēc tam, kad sarunas kopsaucēja atrašanai izrādījušās neveiksmīgas, trīs Itālijas valdošās koalīcijas partijas trešdien paziņojušas, ka nepiedalīsies balsojumā par uzticību premjerministra Mario Dragi valdībai. Domājams, ka tas novedīs pie premjerministra atkāpšanās un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas Itālijā.
Turpinām ziņas
Elektroenerģijas lietotājiem ar dinamisko tarifu šodien, 21. jūlijā, vēlams īpaši izvairīties no elektrības izmantošanas laikā starp pulksten sešiem un septiņiem, lai izvairītos no nepieredzēti strauja cenas lēciena. Informācija "Nord Pool" mājaslapā liecina, ka biržas cena šajā stundā pārsniegs divus eiro par kilovatstundu, bet, pieskaitot PVN, viena kilovatstunda izmaksās 2,54 eiro. Tas ir divas reizes dārgāk nekā līdzšinējais pēdējo gadu elektrības cenas rekords, kas tika sasniegts pērn decembrī. Tikpat augsta cena rīt būs arī Lietuvā, taču ne citās reģiona valstīs.
Jēkabpils novada Ābeļu pagastā notiek autoceļa “Kalnāres-Kalniškas” un autoceļa “Kalnāres-Dzintari” 0.0.mmm
. atjaunošanas darbi. Ceļiem paredzēts veikt divkārtu virsmas apstrādi, noņemt apaugumu ceļa malās, tīrīt un rakt grāvjus, izveidot nobrauktuves, uzstādīt jaunas caurtekas. Pēc līguma darbi jāveic līdz 30. augustam, un tos veic SIA “Ošukalns” par līguma summu 81 tūkstotis 92.47 eiro bez PVN.
11. augustā Jēkabpilī, Rīgas ielā 150A, konferenču zālē Meža dienu ietvaros notiks lekcija “Skuju koku straujās atmiršanas cēloņi Jēkabpils Mežaparkā un nākotnes perspektīvas”. Lekciju vadīs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks bioloģijas zinātņu doktors Agnis Šmits. LekIkviens Jēkabpils novada iedzīvotājs tiek aicināts noklausīties lekciju un uzdot sev interesējošus jautājumus par Jēkabpils Mežaparku!
Un vēl
No 1.augusta AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotais Pokaiņu mežs Dobeles novada Naudītes pagastā un tajā izveidotās takas apmeklētājiem būs pieejamas bez maksas. Pokaiņu mežs ar tajā esošajiem akmeņu krāvumiem ir ainaviski daudzveidīga vieta ar stāviem pakalniem, dziļām ielejām un dažāda sastāva un vecuma mežaudzēm. Mežā ir izveidotas takas 15 kilometru garumā, un dažādi dabīgi veidojušies akmeņu krāvumi.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija atsākusi dabasgāzes piegādi Vācijai; Jēkabpilī no janvāra par 80 procentiem pieaugs siltumenerģijas tarifs; un Atzīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkursa “Laukiem būt!” desmito jubileju
Pēc apkopes darbiem atsākusies Krievijas dabasgāzes piegāde Vācijai pa cauruļvadu “Nord Stream 1”, aģentūrai DPA apliecinājis gāzesvada operatora pārstāvis. Kā ziņots, gāzes plūsma tika apturēta 11. jūlijā, un bija bažas, ka Maskava varētu to neatjaunot, kā solīts, 21. jūlijā. “Nord Stream AG” pārstāvis izteicies, ka būšot vajadzīgs zināms laiks, kamēr piegādes apjoms sasniegs iepriekšējo līmeni. Ja Krievija apturētu gāzes piegādes Vācijai, tad Eiropas lielākās ekonomikas iekšzemes kopprodukts šogad tiktu samazināts par 1,5%, trešdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds.
Eiropas Savienības sūtņi sanāksmē vakar Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.Eiropas Savienība līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam. Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas. Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 358 bērni, bet vismaz 681 guvis dažādus ievainojumus, paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2 tūkstoši 185 mācību iestādēm, no kurām 221 pilnībā sagrauta. Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
Saskaņā ar Ukrainas "Forbes" aprēķiniem, Krievija ik dienu karam ar Ukrainu iztērē aptuveni 400 miljonus dolāru. Visvairāk Krievijai izmaksā lādiņi un raķetes, ar kurām tiek apšaudīta Ukraina. Karavīru algas ir viena no mazākajām izdevumu pozīcijām, liecina žurnālista Vladmira Docenko aprēķini, vēsta forbes.ua.
Kā liecina publiskie dati, Krievijas armijas algotņiem par karu Ukrainā piedāvā no 200 līdz 300 tūlstoši rubļu mēnesī un piemaksas - 53 dolārus par dienu, kas pavadīta kaujā. Krievija daudz naudas tērē šāviņiem un raķetēm. Viens šāviņš maksā apmēram tūkstoš ASV dolāru, vienas raķetes vidējā cena ir aptuveni 3 miljoni dolāru. Vidēji vienā kara dienā Krievija zaudē lidaparātus 60 miljonu dolāru apmērā, bet tankus un bruņumašīnas par 40 miljoniem. Visdārgākais Krievijas zaudējums karā ir kreiseris Moskva, kura vērtība tiek lēsta 750 miljonu dolāru vērtībā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības deputāti šodien ārkārtas domes sēdē atbalstīja galvojumu pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” aizņēmumam 228 tūkstoši 131 eiro investīciju projekta īstenošanai. Aizņēmumu plānots ņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” izmaksu sadārdzinājuma segšanai.
Jēkabpilī no janvāra par teju 80% plānots palielināt siltumenerģijas tarifu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". SIA "Jēkabpils siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza piedāvāto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu. Patlabanspēkā esošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs bez PVN ir 68,36 eiro par megavatstundu. Savukārt plānotais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 122,63 eiro par megavastundu bez PVN. Tas nozīmē, ka tarifa izmaiņas pret esošo tarifu būtu 79,39%. paredzēts, ka jaunais tarifs stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.
Un vēl
Šodien Jelgavā ar plašiem izglītojošiem pasākumiem atzīmēs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkursa jauniešiem “Laukiem būt!” desmito jubileju. Vairāk nekā 500 biznesa ideju un 120 jaunu lauku uzņēmēju – tāda ir bilance konsultāciju centra jau desmito gadu rīkotajā uzņēmējdarbības konkursā lauku jauniešiem “Laukiem būt!”.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas centrālā banka devalvējusi nacionālo valūtu; Kādi ir partiju tērēņi vēlēšanām? Un Speciālisti iesaka lasīt tikai labi pazīstamas sēnes.
Ukrainas centrālā banka šodien devalvēju nacionālo valūtu grivnu, lai aizsargātu valsts valūtas rezerves saistībā ar Krievijas iebrukumu. Banka norāda, ka grivnas oficālais valūtas kurss samazināts no 29,25 grivnām par vienu ASV dolāru līdz 36,57 grivnām par dolāru. Šāds lēmums pieņemts, lai palielinātu Ukrainas produktu konkurētspēju un veicinātu valsts ekonomisko aktivitāti.
Mikolajivas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Vitālijs Kims ziņo, ka Krievijas karaspēks raidījis divas raķetes humanās palīdzības noliktavas virzienā. Sadedzināti tūkstošiem tonnu produktu, kas paredzēti bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kam ir nepieciešama palīdzība.
Lietuva drīzumā nosūtīs papildu militāru palīdzību Ukrainai tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, piegādājot bruņumašīnas "M113" un "M577", kā arī munīciju rezervistu apmācībā, paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks pauda pārliecību, ka, ņemot vērā solīto un jau piegādāto bruņumāšīnu "M113" skaitu, to nozīme Ukrainas Bruņotajos spēkos pieaug, un Lietuva sniedz būtisku ieguldījumu.
Turpinām ziņas
Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā.
Partijas līdz 15.jūlijam ir noslēgušas līgumus par aģitācijas izdevumiem kopumā 646 091 eiro apmērā, un lielākie izdevumi līdz šim ir bijuši partijām "Saskaņa", "Attīstībai/Par" un Nacionālajai apvienībai, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. "Saskaņa" līdz šim noslēgusi līgumus par 179 tūkstoši164 eiro, "Attīstībai/Par" - par 139 tūkstoši 253 eiro, Nacionālā apvienība - 101 tūkstoti 776 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 92 tūkstoši 1 eiro, "Konservatīvie" - 71 tūkstoti 404 eiro, "Jaunā Vienotība" - 34 tūkstoši 774 eiro, "Suverēnā vara" - 16 tūkstoši 940 eiro, "Stabilitātei" – 6 tūkstoši 298 eiro, "Liepājas partija" – 3 tūkstoši 508 eiro, "Progresīvie" - 665 eiro, Latvijas Reģionu apvienība - 158 eiro, Latvijas Krievu savienība - 60 eiro, "Kustība "Par!"" - 45 eiro, bet "Republika" - par 40 eiro.Izdevumu struktūra liecina, ka partijas pārsvarā saslēgušas līgumus par vides reklāmām, bet, piemēram, ZZS lauvas tiesu līgumu noslēgusi par reklāmām radio, bet "Jaunā Vienotība" - par aģitāciju presē.
Un vēl
Vienlaikus gandrīz katrā otrajā sociālajos tīklos publicētajā sēņu groza attēlā redzama arī kāda žultsbeka – indīga nav, bet ārkārtīgi rūgta, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Botānikas nodaļas vadītāja, mikoloģe Inita Dāniele. Latvijā ir ap 4 tūkstoši sēņu sugu. Cik no tām ir ēdamas, nav iespējams precīzi pateikt, bet ēšanai cilvēki vidēji lasa apmēram no 20 līdz 30 sugām. Lielais sugu skaits skaidrojams ar to, ka pazīstamās bērzlapes, baravikas un bekas iedalās daudz sīkāk. Cilvēks var salasīt 10 dažādas bērzlapju sugas, uzskatot, ka ir salasījis vienu – bērzlapes. Šogad pagaidām sēnes ir tikai vietām, jo arī lielais lietus ir bijis tikai vietām. No ēdamajām sēnēm pirmās sāk augt gailenes, un tās jau kādu laiku ir atrodamas.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukraina devolvējusi nacionālo valūtu; Jēkabpilī maksa par siltumu no janvāra pieaugs par 80 procentiem; un No šodienas sākas Līvānu pilsētas svētku pasākumi.
Eiropas Komisija vakar ierosināja visām Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim. Vienlaikus Eiropas Komisija aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Eiropas Savienības dalībvalstis tagad izskatīs šo Eiropas komisijas ierosinājumu. Lai to apstiprinātu, nepieciešams saņemt atbalstu no 15 dalībvalstīm vai Eiropas Savienības valstīm, kuru iedzīvotāju kopskaits veido vismaz 65% no Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita.
Lielbritānijas Konservatīvā partija ir izraudzījusies divus kandidātus, kas cīnīsies par iespēju uzņemties Konservatīvās partijas līdera un tātad arī Lielbritānijas valdības vadītāja pienākumus. Sākotnēji cīņā par konservatīvo līdera posteni iesaistījās astoņi kandidāti, bet pēc vairākām balsošanas kārtām palikuši tikai divi: tagadējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa un bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks. Divu spēcīgāko pretendentu kandidatūras tagad tiks nodotas visu Konservatīvās partijas biedru balsojumam. Paredzams, ka balsošana pa pastu notiks augustā, bet rezultāti tiks paziņoti 5. septembrī.
Pēc apkopes darbiem atsākusies Krievijas dabasgāzes piegāde Vācijai pa cauruļvadu “Nord Stream 1”, aģentūrai DPA apliecinājis gāzesvada operatora pārstāvis. Kā ziņots, gāzes plūsma tika apturēta 11. jūlijā, un bija bažas, ka Maskava varētu to neatjaunot, kā solīts, 21. jūlijā. “Nord Stream AG” pārstāvis izteicies, ka būšot vajadzīgs zināms laiks, kamēr piegādes apjoms sasniegs iepriekšējo līmeni.
Eiropas Savienības sūtņi sanāksmē vakar Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.Eiropas Savienība līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.
Saskaņā ar Ukrainas "Forbes" aprēķiniem, Krievija ik dienu karam ar Ukrainu iztērē aptuveni 400 miljonus dolāru. Visvairāk Krievijai izmaksā lādiņi un raķetes, ar kurām tiek apšaudīta Ukraina. Karavīru algas ir viena no mazākajām izdevumu pozīcijām, liecina žurnālista Vladmira Docenko aprēķini, vēsta forbes.ua.
Ukrainas centrālā banka šodien devalvējusi nacionālo valūtu grivnu, lai aizsargātu valsts valūtas rezerves saistībā ar Krievijas iebrukumu. Banka norāda, ka grivnas oficālais valūtas kurss samazināts no 29,25 grivnām par vienu ASV dolāru līdz 36,57 grivnām par dolāru. Šāds lēmums pieņemts, lai palielinātu Ukrainas produktu konkurētspēju un veicinātu valsts ekonomisko aktivitāti.
Turpinām ziņas
Elektroenerģijas lietotājiem ar dinamisko tarifu šodien, 21. jūlijā, vēlams īpaši izvairīties no elektrības izmantošanas laikā starp pulksten sešiem un septiņiem, lai izvairītos no nepieredzēti strauja cenas lēciena. Informācija "Nord Pool" mājaslapā liecina, ka biržas cena šajā stundā pārsniegs divus eiro par kilovatstundu, bet, pieskaitot PVN, viena kilovatstunda izmaksās 2,54 eiro. Tas ir divas reizes dārgāk nekā līdzšinējais pēdējo gadu elektrības cenas rekords, kas tika sasniegts pērn decembrī. Tikpat augsta cena rīt būs arī Lietuvā, taču ne citās reģiona valstīs.
Jēkabpils novada pašvaldības deputāti šodien ārkārtas domes sēdē atbalstīja galvojumu pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” aizņēmumam 228 tūkstoši 131 eiro investīciju projekta īstenošanai. Aizņēmumu plānots ņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” izmaksu sadārdzinājuma segšanai.
Jēkabpilī no janvāra par teju 80% plānots palielināt siltumenerģijas tarifu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Patlaban spēkā esošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs bez PVN ir 68,36 eiro par megavatstundu. Savukārt plānotais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 122,63 eiro par megavastundu bez PVN. Tas nozīmē, ka tarifa izmaiņas pret esošo tarifu būtu 79,39%. paredzēts, ka jaunais tarifs stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.
Un vēl
Ar jaunu moto DZĪVI LĪVĀNI no šodienas, 21.jūlija līdz sestdienai, 23. jūlijam Līvāni svinēs pilsētas svētkus, kas šogad solās pārsteigt ar jauniem notikumiem, piedzīvojumiem un sajūtām. Svētku norises sākās šodien, bet galvenā svētku diena būs sestdien 23.jūlijā. Plašāk ar Līvānu pilsētas svētku programmu var iepazīties portālā Radio1.lv.