Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.septembrī
- 06 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aizvien nerod kompromisu par skolotāju streika prasībām; KNAB sācis pirmos administratīvos procesus par iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā; un Vai iedzīvotāji uzticas politisko partiju reitingiem?
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas otrā sēde noslēdzās, nerodot kompromisus starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju. Iesaistītās puses meklēja kompromisus beztermiņa streika novēršanai, kas plānots no 19. septembra. Skolotāji draud streikot, jo ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darba vietās, tāpat viņi pieprasa, lai tiktu izstrādāts un apstiprināts algu kāpinājuma grafiks arī turpmākajiem - tuvākajiem gadiem. Šoreiz tikšanās notika arodbiedrības telpās. Tomēr kompromisus aizvien nav izdevies atrast, un, kā pauda pedagogu arodbiedrība, tas ir solis tuvāk streikam. Noslēdzošā izlīgšanas komisijas sēde plānota trešdien, 7.septembrī.
Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru. Par Trasu balsojuši 81 tūkstotis 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 tūkstoši 399 toriji.
Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien samazinājusies līdz jaunam zemākajam līmenim kopš 2002.gada decembra saistībā ar Krievijas paziņojumu pagājušajā nedēļā, ka tā tehnisku problēmu dēļ neatsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream". Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās līdz 0,98 dolāriem par eiro. Jau vēstīts, ka Eiropas vienotās valūtas vērtība pret dolāru samazinās jau kopš gada sākuma, ņemot vērā ekonomiskās neskaidrības, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Ukraina plāno atbalstīt Vāciju tās centienos izbeigt atkarību no Krievijas enerģijas importa, piegādājot Eiropas lielākajai ekonomikai savu pāri paliekošo elektroenerģiju. Šobrīd Ukraina eksportē elektroenerģiju uz Moldovu, Rumāniju, Slovākiju un Poliju un ir gatava paplašināt savu eksportu arī uz Vāciju.
Jau vēstīts, ka paralēli Krievijas iebrukumam februāra beigās Ukraina kopā ar kaimiņvalsti Moldovu atvienojās no elektrotīkla, kas tām bija kopīgs ar Krieviju. Marta vidū valsts elektrības tīkls tika sinhronizēts ar Eiropas tīklu. Kopš tā laika valsts ir eksportējusi no 400 līdz 700 megavatu elektroenerģijas katru dienu uz Eiropas savienību un Moldovu.
Lejassaksijā tikai pārsimts metru attālumā no ģimenes mājas, visticamāk, vilks saplosījis Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas poniju – 30 gadus veco Dolliju. Dzīvnieka līķi sestdienas rītā uzgājis fon der Leienas dzīvesbiedrs, ziņo „Der Spiegel”. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sēro par bojāgājušo poniju. Kā zināms, Fon der Leiena ir kaismīga zirgu cienītāja. Jau no mazotnes viņa reprezentēja iejādes zirgus pārdošanas izsolēs Ziemeļvācijā. 2007. gadā viņa piedalījās Starptautiskajā jāšanas zirgu festivālā Verdenā, bet 2015. gadā piedalījās Eiropas čempionāta jāšanā Āhenē atklāšanā.
Turpinām ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs patlaban veic 33 pārbaudes par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un sācis divus administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai. Lielākā daļa no pārbaudēm ir saistīta ar iespējamu aģitācijas materiālu izvietošanas kārtības neievērošanu un valsts vai pašvaldību administratīvo līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai. Abi KNAB administratīvā pārkāpuma procesi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju saturošu rakstu publicēšanu divu pašvaldību informatīvajos izdevumos.
Valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai izvērtēt enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas centralizētās apkures sistēmās ar mērķi samazināt iedzīvotāju siltuma rēķinus ziemā. Ekonomikas ministrijai ir arī jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā normatīvo aktu grozījumi, ja priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešamas šādas izmaiņas. Ministrijai priekšlikumi jāiesniedz divu nedēļu laikā.
Šoziem varētu parādīties pilnīgi jauni Covid-19 varianti, taču esošajām vakcīnām vajadzētu pasargāt cilvēkus no nopietnas saslimšanas un nāves, vēstīts Eiropas Savienības Zāļu aģentūra paziņojumā. Neesot izslēgts, ka šīs ziemas jaunie varianti varētu būt tuvāki agrākajiem omikrona celmiem. Tiek norādīts, ka tā dēvētās "divvērtīgās" vakcīnas strādā gan pret sākotnējo Covid-19 vīrusu, gan pret omikrona BA.1 variantu. Taču tās nav pielāgotas omikrona variantiem BA.4 un BA.5, kas izraisa vieglāku saslimšanu, bet ir daudz lipīgāki par iepriekšējiem Covid-19 variantiem, un tie izraisījuši jaunus saslimšanas viļņus Eiropā un ASV. Kā ziņots, pasaules Veselības organizācija jūlijā brīdināja, ka Covid-19 pandēmija nebūt nav beigusies.
Un vēl
Vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka medijos atspoguļotajiem partiju popularitātes reitingiem uzticēties nevar, liecina pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa publiskotie aptaujas dati. Tikai apmēram ceturtdaļa jeb 26% aptaujas dalībnieku apgalvo, ka uzticas partiju reitingiem, ierakstā "Twitter" kontā norādījis Kaktiņš. Ap 17% respondentu nevarēja skaidri atbildēt uz šo jautājumu, liecina publiskās aptaujas dati. Kaktiņš norāda, ka salīdzinājumā ar datiem pirms gada sabiedrības uzticēšanās līmenis partiju reitingiem nav īpaši mainījies.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Levits ar likumu piedāvā saraut Latvijas Pareizticīgās baznīcas saites ar Maskavu; Turpinās svētdien nokritušās lidmašīnas Baltijas jūrā; un Latvijas uzņēmēji radījuši savu apvidus auto Latvijas armijas vajadzībām
Valsts prezidents Egils Levits Saeimā ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi, tā paziņojis Valsts prezidents Egils Levits. Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar viņa piedāvāto likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarha jebkāda vara pār baznīcu Latvijā.
Ja "Nord Pool" sistēmas cena aizvadītajā nedēļā nedaudz pieauga, tad Baltijā vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās, informē "Latvenergo". Latvijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 441,81 eiro , kpar megavatstundu, kas ir samazinājums par 15%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 11% un vidēji bija 491,73 eiro par megavatstundu. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 21%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un bija 304,25 eiro par megavatstundu.
Krievijas okupācijas iestādes Hersonas apgabalā vakar atzinušas, ka, ņemot vērā Ukrainas armijas pretuzbrukumu, bijušas spiestas atlikt tā dēvēto referendumu par pievienošanos Krievijai. Maskava, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, bija iecerējusi sarīkot okupētajās teritorijās fiktīvu balsošanu, kurā vietējie iedzīvotāji šķietami paustu vēlmi pievienoties agresorvalstij. Tikmēr Ukrainas armija paziņojusi, ka atbrīvojusi vairākas apdzīvotās vietas Hersonas apgabalā un iznīcinājusi kārtējo pontontiltu, pa kuru tika nodrošināta Dņepras labajā krastā esošā Krievijas karaspēka kontingenta apgāde.
Krievijas karaspēka sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas pēdējais strādājošais reaktors ir atslēgts no Ukrainas elektrotīkla. Stacijas sestais reaktors atslēgts, jo apšaudes rezultātā aizdegās pēdējā augstsprieguma līnija, kas spēkstaciju savienoja ar Ukrainas elektroapgādes sistēmu. Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko norāda, ka Atomelektrostacijas teritorijā remontdarbi nav iespējami, jo turpinās apšaudes.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans aicinājis Grieķiju pārtraukt Turcijas piekrastē esošo salu militarizāciju, brīdinot, ka kādu nakti turki varētu tās okupēt. Pēdējo mēnešu laikā abu valstu attiecībās atkal ievērojami pieaugusi spriedze, un Atēnas Erdogana izteikumus jau novērtējušas, kā nopietnu eskalāciju. Tikmēr Grieķijas Ārlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka Atēnas nenolaidīšoties līdz Erdogana agresīvajai retorikai, taču atbilstoši par to informēšot savus sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO.
Turpinām ziņas
Likvidējamās “ABLV Bank” klienti, kuri vēl nav pieteikušies garantētās atlīdzības saņemšanai, to var izdarīt līdz 2023. gada 23. februārim. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, ka tie likvidējamās “ABLV Bank” noguldītāji, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, bet kuri līdz 23. februāra pulksten 23.59 nepieteiksies tās saņemšanai, ar nākamo dienu – 24. februāri – zaudēs prasījuma tiesības pret Latvijas Noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu.
Turpinās svētdien nokritušās lidmašīnas Baltijas jūrā netālu no Ventspils meklēšana. Avārijas iemesli joprojām ir neskaidri. Tiek ziņots, ka lidaparātam bija grūtības ar gaisa spiedienu tā iekšienē, un pilots, ar kuru sakari tika pazaudēti jau drīz pēc pacelšanās gaisā, varētu būt zaudējis samaņu un līdz ar to arī kontroli pār gaisa kuģa vadību. Glābējiem līdz šim izdevies atrast kopumā 11 avarējušās pasažieru lidmašīnas fragmentus.
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinās visos Latvijas reģionos un vecuma grupās. Aizvadītajā nedēļā, no 29. augusta līdz 4. septembrim, Latvijā vērojams Covid-19 gadījumu samazinājums par 10,4%. Jaunatklāto gadījumu skaita samazinājums novērojams visos Latvijas reģionos un visās vecuma grupās. Vienlaikus aizvadītajā nedēļā par 1% pieauga Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Proti, dienā tika stacionēti vidēji 29 cilvēki. Kopumā Eiropas Savienībā novērojama epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanās.
Un vēl
Latvijas uzņēmēji radījuši savu apvidus auto Latvijas armijas vajadzībām. Ādažu militārajā poligonā notika tā prototipa izmēģināšana. Jaunais militārais pilnpiedziņas transportlīdzeklis "VR-1-FOX" būvēts, ņemot vērā aptuveni 200 prasību. Galvenais – tam jāspēj izturēt paaugstinātas slodzes, jābūt piemērotam Latvijas klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, jābūt vienkāršam lietošanā un apkopē. Pašlaik Nacionālie bruņotie spēki sākuši testēt pirmo prototipu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības valstīs pieaug atbalsts kodolenerģijas izmantošanai; Valsts kontrole aicina bruņotajos spēkos vairāk piesaistīt ierindas karavīrus; un Kāpēc šogad ir slikta sēņu raža?
Tradicionālo energoresursu cenu straujais pieaugums un lēmums atteikties no Krievijas dabasgāzes Eiropas Savienībā ir veicinājis atbalstu kodolenerģijai. Bloka dalībvalstis, kas vēl nesen plānoja pilnībā atteikties no kodolenerģijas, to ir atlikušas uz vēlāku laiku, bet citas valstis ir paziņojušas par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai samazinātu nepieciešamību importēt energoresursus. Eiropas Savienības prezidējošā dalībvalsts Čehija ir paziņojusi par nodomu paplašināt vienu no savām divām padomju laikos būvētajām atomelektrostacijām. Arī Polijas valdība ir devusi zaļo gaismu valstī pirmās atomelektrostacijas celtniecībai, kas ir jāpabeidz līdz 2033. gadam. Savukārt Somija līdz šī gada beigām energoapgādes tīklam plāno pieslēgt jau sesto kodolreaktoru. Bet Ungārijas valdība paziņojusi, ka tuvākajā laikā sāksies valstī vienīgās atomelektrostacijas paplašināšanas darbi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV telekanālam ABC ļāvis noprast, ka Ukrainas karavīri sākuši pretuzbrukumu vairākos virzienos, ne tikai Hersonas apgabalā vien, vienlaikus atturoties detalizēti komentēt operācijas. Atbilstoši Zelenska teiktajam viņš nevarot apspriest nevienu militāro darbību detaļas, lai krieviem būtu pārsteigums.
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks intervijā raidsabiedrībai "CNN Portugal" atzinis, ka ārsti pagaidām viņam liedz apmeklēt Ukrainu vai Krieviju. Atzīstot, ka dialoga ceļš par karu ir grūts, pāvests arī norādīja, ka neapmeklēs Ukrainu vai Krieviju pirms vizītes Kazahstānā, kas plānota no 13. līdz 15.septembrim. Pāvests arī atzīmēja, ka kopš kara sākuma Kijivā atrodas vairāki Vatikāna pārstāvji.
Turpinām ziņas
Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, kur avarēja privātā pasažieru lidmašīna, atrastas, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas ,intervijā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks Pēteris Subbota. Viņš stāstīja, ka naktī uz otrdienu darbu jūrā turpināja viens patruļkuģis. Iepriekš tika ziņots par atrastām atlūzām. Subbota norādīja, ka tagad atrastas arī, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas, kas nodotas kriminālpolicijai tālākām ekspertīzēm. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, lidmašīnai nebija melnās kastes, kas palīdzētu noskaidrot notikušā cēloņus, tomēr izmeklēšana turpināsies.
Iepriekšējā nedēļā pāri robežai no Latvijas uz Krieviju tika ielaists daudz mazāk vieglo automašīnu. Arī Krievijas robežšķērsotāji ir sašutuši par savas valsts nostāju, jo tās dēļ viņiem uz robežas jāpavada pat vairākas diennaktis. Tikmēr Latvijas iestādes jau domā par dzeramā ūdens sagādi un nojumju iekārtošanu. Situācija uz Latvijas - Krievijas robežas, veidojoties garām transportlīdzekļu rindām, ir sarežģīta jau no jūlija beigām, taču pēdējās nedēļas laikā tā ievērojami pasliktinājusies.
Valsts kontrole pēc revīzijas nacionālajos bruņotajos spēkos aicina īstenot stratēģiskus un ilgtermiņā plānotus pasākumus personāla piesaistē. Revīzijas autori secinājuši, ka demogrāfijas negatīvās tendences un starptautiskā drošības situācija prasa proaktīvu rīcību jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai nacionālajos bruņotajos spēkos. Valsts kontrole skaidro, ka bruņoto spēku personāla politikā līdz šim lielākā uzmanība ir pievērsta esošā personāla motivēšanai un noturēšanai dienestā pēc iespējas ilgāk, par ko liecina personāla struktūra - maz zemāku dienesta pakāpju karavīru - ap 20% un daudz augstāku dienesta pakāpju karavīru - ap 80%.
Un vēl
Sēnēm bijusi ļoti traka vasara, un filozofiski runājot, sēnes ir visur un vienmēr, taču šogad mēs tās neredzam – tā norāda Latvijas Dabas muzeja eksperte, Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, atzīstot, ka pašai pēc sajūtām šķiet , ka tik maz ēdamo sēņu viņa nav lasījusi nekad. Meiere atzina, ka ar piesardzīgu optimismu cer, ka savu uznācienu šogad vēl piedzīvos rudens sēnes un ikgadējā sēņu izstāde Dabas muzejā varēs notikt. Mikoloģe pieļauj, ka pie vainas varētu būt izkaltušās sēņotnes, tāpēc meža veltes cenšas atgūt spēkus zem zemes. Taču skaidri nosaukt šī gada "tukšo grozu" iemeslus gan nevarot, jo neesot tādu pētījumu. Pagaidām nav atmesta doma arī par ikgadējo sēņu izstādi Dabas muzejā. Mikoloģe neuzskata, ka sēnes no Latvijas "aiziet". Pie labākiem apstākļiem citus gadus tās noteikti būšot.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Iekšlietu resors jau oktobrī nespēs apmaksāt palielinātos elektrības rēķinus; Jēkabpils slimnīcā darbu sākusi insulta vienība; un Aicina uz pasaku stāstīšanas pēcpusdienu Atašienē.
Pedagogu algu palielināšana saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasībām 2023.gadā prasītu papildu valsts finansējumu 139 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2024.gadā būtu nepieciešams papildu 255 miljonu eiro finansējums, bet 2025.gadā - 276 miljonu eiro finansējums. Rīt, 7.oktobrī norisināsies pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde.
Jau ziņots, ka arodbiedrības plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt pedagogu izteiktās divas prasības. Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Iekšlietu resors jau oktobrī nespēs apmaksāt palielinātos elektrības rēķinus, šodien valdības sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Tagad esot divi varianti - vai nu finansējumu pārdalīt no iekšlietu dienestiem paredzētā aprīkojuma, vai arī doties pie finanšu ministra Jāņa Reira un lūgt piešķirt papildu naudu. Eklons arī norādīja, ka iekšlietu resors daudz darījis, lai ietaupītu enerģijas resursus, tomēr iekšlietu objektos infrastruktūra ir tik aizvēsturiska, ka Iekšlietu ministrija būs spiesta nepildīt enerģijas patēriņa ekonomijas uzdevumus.
Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas iecerēti, lai vairāk veicinātu ukraiņu bēgļu iekļaušanos Latvijas darba tirgū. Kā liecina Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts, Ukrainas bēgļu vidū ir arī personas, kurām ir iepriekšējā pieredze vai izglītība profesijās vai jomās, kurās Latvijā ir raksturīga pašnodarbinātības forma, piemēram, šūšana, skaistumkopšanas pakalpojumi, amatniecība un citās jomās. Līdz ar to, lai līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem, paredzēts izmaksāt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbu uzsākusi Neiroloģijas nodaļas apakšstruktūra – Insulta vienība. Tās galvenais uzdevums ir sniegt pēc iespējas operatīvāku un kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību pacientiem insulta gadījumā. Insulta vienībā tiek nodrošināta neirologu pieejamība 24 stundas diennaktī, kas ievērojami uzlabo insulta pacientu ārstēšanas rezultātus. Līdz šim neirologu pieejamība slimnīcas pacientiem bija tikai darba dienās līdz pulksten četriem pēcpusdienā un brīvdienās. Jēkabpils reģionālās slimnīcas Insulta vienība ir atvērta ar 3 pacientu gultām, kas atradīsies Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļā. Insulta vienības un Neiroloģijas nodaļas vadītājas pienākumus no septembra pilda daktere Kristīne Sūna.
Pagājušajā nedēļā uzsākti būvdarbi, lai Aizkraukles novada Sociālā dienesta ēkai Daugavas ielā 1 nomainītu jumta segumu. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Pašvaldībā informē, ka sociālā dienesta ēkas jumts bija sliktā stāvoklī, tam bija izveidojušies lokāli bojājumi un izliecies latojums, tāpat daudzviet nesošās jumta konstrukcijas bija izliekušās, tām veidojās pelējums un trupe. Remontdarbu laikā tiks veikta esošā jumta latojuma un jumta seguma maiņa, esošo spāru nostiprināšana un zibensaizsardzības sistēmas izbūve. Darbus veic SIA “Erbauer group”, būvdarbu kopējās izmaksas ir 122 tūkstoši 851 eiro.
Un vēl
Piektdien, 9.septembra pēcpusdienā Atašienes pagastā pie kultūras nama “Annas sāta”norisināsies pasaku stāstīšanas vakars. Pasākumā skanēs pasakas, neparasti gadījumi un piedzīvojumu stāsti, būs arī baisi spoku stāsti – literārajā valodā un arī dialektos ar muzikāliem iestarpinājumiem. Pasakas stāstīs un muzikālu noskaņu radīs Inita Šalkovska un Mikus Čavarts. Par godu Tēvu dienai aicina tēvus iesaistīties pasaku lasīšanā. Kā arī aicina bērnus sagatavot pārsteigumus tētiem līdz pasaku pēcpusdienai, jo pasaku pēcpusdienā notiks konkurss "Mēs ar tēti - kolosāli".
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Valsts prezidents Saeimā iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu; Joprojām nav skaidrības vai tiks atbalstītas pedagogu prasības; un Kāpēc šogad nav sēņu gads?
Valsts prezidents Egils Levits Saeimā ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi, tā paziņojis Valsts prezidents Egils Levits. Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar viņa piedāvāto likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarha jebkāda vara pār baznīcu Latvijā.
Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru. Par Trasu balsojuši 81 tūkstotis 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 tūkstoši 399 toriji.
Krievijas okupācijas iestādes Hersonas apgabalā vakar atzinušas, ka, ņemot vērā Ukrainas armijas pretuzbrukumu, bijušas spiestas atlikt tā dēvēto referendumu par pievienošanos Krievijai. Maskava, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, bija iecerējusi sarīkot okupētajās teritorijās fiktīvu balsošanu, kurā vietējie iedzīvotāji šķietami paustu vēlmi pievienoties agresorvalstij. Tikmēr Ukrainas armija paziņojusi, ka atbrīvojusi vairākas apdzīvotās vietas Hersonas apgabalā un iznīcinājusi kārtējo pontontiltu, pa kuru tika nodrošināta Dņepras labajā krastā esošā Krievijas karaspēka kontingenta apgāde.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV telekanālam ABC ļāvis noprast, ka Ukrainas karavīri sākuši pretuzbrukumu vairākos virzienos, ne tikai Hersonas apgabalā vien, vienlaikus atturoties detalizēti komentēt operācijas. Atbilstoši Zelenska teiktajam viņš nevarot apspriest nevienu militāro darbību detaļas, lai krieviem būtu pārsteigums.
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks intervijā raidsabiedrībai "CNN Portugal" atzinis, ka ārsti pagaidām viņam liedz apmeklēt Ukrainu vai Krieviju. Atzīstot, ka dialoga ceļš par karu ir grūts, pāvests arī norādīja, ka neapmeklēs Ukrainu vai Krieviju pirms vizītes Kazahstānā, kas plānota no 13. līdz 15.septembrim. Pāvests arī atzīmēja, ka kopš kara sākuma Kijivā atrodas vairāki Vatikāna pārstāvji.
Turpinām ziņas
Pedagogu algu palielināšana saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasībām 2023.gadā prasītu papildu valsts finansējumu 139 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2024.gadā būtu nepieciešams papildu 255 miljonu eiro finansējums, bet 2025.gadā - 276 miljonu eiro finansējums. Rīt, 7.oktobrī norisināsies pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde.
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbu uzsākusi Neiroloģijas nodaļas apakšstruktūra – Insulta vienība. Tās galvenais uzdevums ir sniegt pēc iespējas operatīvāku un kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību pacientiem insulta gadījumā. Insulta vienībā tiek nodrošināta neirologu pieejamība 24 stundas diennaktī, kas ievērojami uzlabo insulta pacientu ārstēšanas rezultātus. Līdz šim neirologu pieejamība slimnīcas pacientiem bija tikai darba dienās līdz pulksten četriem pēcpusdienā un brīvdienās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs patlaban veic 33 pārbaudes par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un sācis divus administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai. Abi KNAB administratīvā pārkāpuma procesi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju saturošu rakstu publicēšanu divu pašvaldību informatīvajos izdevumos.
Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, kur avarēja privātā pasažieru lidmašīna, atrastas, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas ,intervijā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks Pēteris Subbota. Viņš stāstīja, ka naktī uz otrdienu darbu jūrā turpināja viens patruļkuģis. Iepriekš tika ziņots par atrastām atlūzām.
Un vēl
Sēnēm bijusi ļoti traka vasara, un filozofiski runājot, sēnes ir visur un vienmēr, taču šogad mēs tās neredzam – tā norāda Latvijas Dabas muzeja eksperte, Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, atzīstot, ka pašai pēc sajūtām šķiet , ka tik maz ēdamo sēņu viņa nav lasījusi nekad. Mikoloģe pieļauj, ka pie vainas varētu būt izkaltušās sēņotnes, tāpēc meža veltes cenšas atgūt spēkus zem zemes. Taču skaidri nosaukt šī gada "tukšo grozu" iemeslus gan nevarot, jo neesot tādu pētījumu. Pagaidām nav atmesta doma arī par ikgadējo sēņu izstādi Dabas muzejā. Mikoloģe neuzskata, ka sēnes no Latvijas "aiziet". Pie labākiem apstākļiem citus gadus tās noteikti būšot.
Foto: Spodra Purviņa