Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 13.septembrī
- 13 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents apmeklēs Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bēres; Jēkabpilī aizturēts vīrietis, kurš tirgoja ierīci, kas nodrošina piekļuvi Krievijas televīzijai; un Šogad tradicionālajiem kultūraugiem mazāka raža par iepriekš prognozēto.
Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti 19.septembrī Londonā apmeklēs Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bēres. Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopā ar sievu Diānu Nausēdieni 19.septembrī Londonā apmeklēs Lielbritānijas karalienes Elizabetes II bēres. Gaidāms, ka bēres apmeklēs daudzu pasaules valstu līderi. Došanos uz bērēm jau apstiprinājis ASV prezidents Džo Baidens ar pirmo lēdiju Džilu Baidenu. Kā vēstīts, pēc karalienes došanās mūžībā par Lielbritānijas karali kļuvis viņas vecākais dēls Čārlzs III.
Latvijā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, samazinājās par 21% un bija 347,78 eiro par megavatstundu. Lietuvā elektroenerģijas cena saruka par 29% un vidēji bija 351,06 eiro par megavastundu. Igaunijā tā samazinājās par 2%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un bija 298,47 eiro par megavastundu. Cenu samazinājums bija arī citur Eiropā.
Ar Ukrainas pretuzbrukumu sākusies kara trešā fāze, ko iespējamu padarījuši Rietumu piegādātie ieroči, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Ministrs par to paziņoja vakar publicētā intervijā Francijas laikrakstam "Le Monde". Pirmā fāze karā bija atturēt Krieviju no intensīvas uzbrukumu turpināšanas. Otrā fāze bija frontes stabilizēšana un ienaidnieka izturības pārbaudīšana, skaidroja ministrs. Trešā fāze ir pozīciju atgūšana, sākot ar valsts dienvidiem un ziemeļiem.
Aptuveni 50 miljoni cilvēku visā pasaulē šobrīd dzīvo modernas verdzības apstākļos, teikts jaunākajā Starptautiskās darba organizācijas, Starptautiskās migrācijas organizācijas un cilvēktiesību organizācijas “Walk Free” ziņojumā. Par moderno verdzību ziņojumā tiek dēvēts piespiedu darbs vai piespiedu laulība, no kuras iesaistītais cilvēks nevar atteikties vai izbēgt, draudu, vardarbības vai māņu rezultātā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu, kas publiskots 2016.gadā, modernajā verdzībā dzīvojošo cilvēku skaits palielinājies par 25%. Piespiedu laulībā šobrīd dzīvo aptuveni 22 miljoni cilvēku, kas ir par 43% vairāk nekā 2016.gadā. Savukārt piespiedu nodarbinātībā esošo cilvēku skaits ir palielinājies 11% - līdz 28 miljoniem. Katrs astotais piespiedu darbu darošais ir bērns.
Turpinām ziņas
Policija Jēkabpilī ir aizturējusi kādu vīrieti, kurš tirgoja ierīci, kas nodrošina piekļuvi Krievijas televīzijas kanāliem, kuru pārraidīšana Latvijā drošības nolūkos ir aizliegta. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa policisti veica profilaktiska rakstura pārbaudi, kuras laikā tika konstatēts minētais administratīvais pārkāpums. Par notikušo likumsargi sāka administratīvā pārkāpuma procesu un minēto ierīci izņēma. Pārbaudē tika secināts, ka izņemtajā ierīcē ir aplikācijas, kas nodrošina piekļuvi Krievijas televīzijas kanāliem. Saistībā ar konstatētajiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem vīrietim piemērots naudas sods 70 eiro apmērā. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Iekšlietu resorā energoresursi tiks taupīti, samazinot apgaismojuma intensitāti un iespēju robežās atslēdzot karstā ūdens padevi, piemēram, tualetēs. Patlaban ir sagatavotas informatīvas norādes un atgādinājumi darbiniekiem un apmeklētājiem, piemēram, par to, lai, izejot no telpas, tiktu izslēgta gaisma un no tīkla tiktu atvienotas tās ierīces, kas ilgstoši netiek izmantotas. Jau šobrīd izlikti aicinājumi ikdienā izmantot kāpnes un liftus lietot tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai kravu pārvadāšanai. Tāpat koplietošanas telpās tiks samazināta apgaismojuma intensitāte un ēku fasādes diennakts tumšajā laikā netiks izgaismotas.
Un vēl
Ražas lauki, kuros pavasarī rādījās liels ražas potenciāls, kulšanas laikā daudziem saimniekiem radīja vilšanos, savukārt kultūraugi, kurus parasti Latvijā audzē mazākos apjomos, uzrādīja negaidīti labus ražas rādītājus. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre skidro, ka rapšu raža šogad ir bijusi vidēji tikai divas līdz trīs tonnas no hektāra. Eksperte zemo ražu skaidro ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kopumu – laikapstākļiem un kaitēkļiem. Pēc Dzelzkalējas-Burmistres stāstītā, kviešiem birums bija sešas tonnas uz hektāru, lai gan cerēts bija vismaz uz septiņām tonnām, arī vasaras kviešiem nebija cerēto sešu tonnu no hektāra, bet vidēji tikai ap 4,5 tonnām uz hektāru. Savukārt auzām šogad bijusi negaidīti laba raža, - 6,5 tonnas uz hektāru, divas reizes lielāka nekā pērn.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties : Valdība meklē iespējas novērst pedagogu streiku? Pagājušajā nedēļā pieaugusi saslimstība ar Covid-19 ; un Šonedēļ policija pastiprināti veiks pārbaudes uz autoceļiem.
Meklējot iespējas novērst izglītības darbinieku beztermiņa streiku, valdība piedāvās no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi tūkstoš 200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes medijiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Pie šāda modeļa jebkurš skolotājs, ja vien viņa tarificētā slodze nemainās, saņemtu pieaugumu. Šo piedāvājumu plānots apspriest paredzētajās ministru sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.
Skolotāju cīņā par tiesībām uz taisnīgu atlīdzību un politiķu nespējā nodrošināt konstitucionālu principu ir aizmirsts pats galvenais – bērna tiesības uz izglītību, paziņojumā medijiem norādīja tiesībsargs Juris Jansons. Viņš gan uzsvēra, ka skolotājiem ir tiesības streikot, taču bērniem no tā neesot jācieš. Paziņojumā medijiem tiesībsargs norādīja, ka, skolotājiem piesakot beztermiņa streiku no 19. septembra, saduras divas Satversmē nostiprinātas tiesības: skolotāju tiesības streikot un bērnu tiesības uz izglītību. Tāpēc vecākiem ir pilnas tiesības vērsties pašvaldībā un administratīvajā rajona tiesā ar prasību pēc kompensējošiem mehānismiem.
Ukrainas armija turpina sīvus pretuzbrukumus Krievijas spēku okupētajām teritorijām. Arvien vairāk ciemos ap Harkivu parādās Ukrainas karogi, kas nomaina Krievijas simboliku. Ukrainas drošības spēku panākumi vērojami ne tikai Harkivas reģionā, bet arī valsts dienvidos, tomēr progress visur nav vienāds. Pēc jaunu apdzīvoto vietu atbrīvošanas atklātībā nonāk arī fakti par Krievijas okupantu nodarītajiem bojājumiem un bojāgājušajiem.
Norvēģija, kas ir kļuvusi par galveno gāzes piegādātāju Eiropai, skeptiski raugās uz vairuma Eiropas Savienības valstu ierosinājumu noteikt cenas griestus piegādājamai gāzei. Par to paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Pēc viņa vārdiem, cenu griestu noteikšana neatrisinās galveno Eiropas problēmu. Norvēģija kopš Ukrainas kara sākuma ir bijusi viena no lielākajām ieguvējām, jo gāzes cenas pasaules tirgū ir strauji cēlušās.
ASV prezidents Džo Baidens parakstīja izpildrīkojumu, lai atbalstītu ASV biotehnoloģiju sektora centienus stāties pretī augošajiem komerciālajiem konkurentiem Ķīnā. Kā paziņojušas Baltā nama amatpersonas, ASV biotehnoloģiju pētniecība ieņem vadošo pozīciju pasaulē, tomēr rūpnieciskie rezultāti arvien vairāk nonāk citu valstu rokās. Amatpersonas uzsver, ka biotehnoloģijas ietekmē arī globālo ekonomiku, un trešdien Baltajā namā notiks bioekonomikas sapulce, kurā paredzēts paziņot par jaunām investīcijām un programmām, lai veicinātu pētniecību un ražošanas un piegādes ķēžu nostiprināšanu.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļā, no 5. līdz 11. septembrim, Latvijā par 14,5% pieaudzis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Pagājušās nedēļas laikā novērojams jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums vecuma grupā līdz 19 gadiem. Biežāk gadījumi tika reģistrēti Rīgā un Kurzemē. Tāpat aizvadītajā nedēļā par 6% pieaudzis pacientu skaits stacionāros.
Septembra otrajā pusē sāksies būvdarbi Jēkabpils novada Zīlānu ciemā – Avotu un Meldru ielās un abas ielas savienojošajā šķērsielā, kur tiks veikta ielas klātnes pārbūve un asfaltbetona seguma izbūve. Būvdarbu veiks SIA “LV Roads”, būvuzraudzību nodrošinās SIA “EMVA”. Būvdarbu laikā iespējama apgrūtināta piekļuve īpašumiem, tāpēc aicina autovadītājus un iedzīvotājus ar sapratni uztvert pārbūves darbu radītos pagaidu satiksmes ierobežojumus!
Latvijas Universitāte energoresursu patēriņa samazināšanai plāno vairākus pasākumus, tajā skaitā "noteikt obligātu attālinātu darbu pilnībā vai daļēji". Latvijas universitāte apsver arī citus energoresursu taupīšanas pasākumus - apkures temperatūras samazināšanu koplietošanas telpās, apkures temperatūras samazināšanu brīvdienās, elektrosildītāju izmantošanu tikai ar saskaņojumu, ja temperatūra ir zem normas, regulēt zinātnisko iekārtu darbību, kuras tērē lielu daudzumu elektroenerģijas, un citus pasākumus. Augstskolas elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu pieaugums atbilstoši optimistiskajam scenārijam prognozēts no 2,5 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 4,9 miljoniem eiro 2022.gadā un 7,6 miljoniem eiro 2023.gadā.
Un vēl
Šonedēļ Valsts policija Latvijas teritorijā pastiprināti rūpēsies par satiksmes drošību un uzraudzīs satiksmes dalībniekus. 16.septembrī sāksies un līdz pat 22.septembrim Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, norisināsies akcija "Roadpol Drošības dienas". Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, šīs akcijas mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviens ceļu satiksmes negadījums ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija, palielinot pilnvaras, velas ierobežot piegāžu ķēžu pārtraukumus, Enerģijas rēķini un piena iepirkuma cenas šobrīd satrauc piena produktu ražotājus, un Notiks ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas.
Koalīcijas piedāvājums par pedagogu algas palielinājumu no 2023.gada 1.janvāra ir nepārdomāts un manipulatīvs, jo šāds atalgojums jau ir no 1.septembra, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa skaidro, ka no 1.septembra tika palielināta pedagogu, kas strādā 30 stundas nedēļā, minimālās algas, kas pašreiz ir 900 eiro. Sekojoši pedagogam, kas strādā 40 stundas nedēļā, proporcionāli nedrīkstot maksāt mazāk par 1200 eiro. Vanaga cer šodien, tiekoties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un citiem valdības pārstāvjiem, izprast koalīcijas piedāvājumu, kā arī uzzināt, kāds piedāvājums tiek izteikts pirmsskolu pedagogiem.
Spēkā pieņemas skandāls Valsts ieņēmumu dienestā. Tā darbinieku vaino kukuļa izspiešanā no vietējā kokrūpniecības uzņēmuma. Finanšu ministrs sola šonedēļ izvērtēt visus faktus un pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk. Vai skandāls varētu maksāt VID priekšniecei amatu, ministrs gan pagaidām neatklāj. Kā ziņoja raidījums Nekā personīga, Organizēta grupa, kurā bija arī nesen amatā paaugstināts VID Nodokļu un muitas policijas darbinieks, no uzņēmēja centās izspiest 100 tūkstoši eiro kukuli. Uzņēmējs sadarbojās ar korupcijas apkarotājiem, un divus no grupas uz pirmstiesas izmeklēšanas laiku apcietināja. Izmeklēšana turpinās.
Eiropas Komisija rīt iepazīstinās ar priekšlikumu krīzes instrumentam, kā mērķis būs nodrošināt Eiropas Savienību ar nepieciešamajām precēm ārkārtas gadījumos. Plāns paredz, ka ārkārtas gadījumos ES varēs diktēt uzņēmumiem, kādu pasūtījumu izpilde ir prioritāra. Ja uzņēmumi atteiksies pildīt Briseles prasības, tad tiem varēs piemērot bargas soda naudas. Eiropas komisija arī nevēlas pieļaut, ka krīžu laikā bloka dalībvalstis varētu mēģināt ierobežot vienoto tirgu, piemēram, nosakot atsevišķu preču eksporta ierobežojumus. Tādējādi Brisele vēlas izvairīties no būtisku preču deficīta, kāds tika piedzīvots koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā un pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.
Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas atkal izcēlušās bruņotas sadursmes, kurās ir kritušie. Abas puses vaino viena otru par konflikta eskalāciju. Armēnijas aizsardzības ministrija informēja, ka naktī Azerbaidžāna atklāja uguni ar artilēriju un lielkalibra šaujamieročiem pa armijas pozīcijām vairāku pilsētu virzienos. Paziņojumā šī rīcība nodēvēta par provokāciju, uz kuru bijusi adekvāta atbilde.Vienlaikus arī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apsūdzēja kaimiņvalsti par liela mēroga graujošām darbībām uz robežas un bruņoto spēku pozīciju apšaudi.
Turpinām ziņas
Būvnieki Uzvaras parkā, Pārdaugavā gandrīz pabeiguši padomju armijas pieminekļa obeliska drupināšanu, novērojusi aģentūra LETA. Rīgas dome informējusi, ka okupācijas pieminekļa kompleksa demontāža notiek raiti un bez aizķeršanās. Pašlaik turpinās obeliska drupināšana, kā arī baseina un kompleksa tehnisko telpu nojaukšana. Vēl esot jādemontē tehnisko telpu sienas un baseina malas.
Enerģijas rēķini un piena iepirkuma cenas šobrīd rada bažas piena produktu ražotājiem, kur tikko kā maksātnespēja iestājusies uzņēmuma "Elpa". Ja atbalsta nebūs, gaidāms mazo, uz vietējo tirgu vērstu piena ražotāju maksātnespējas vilnis, tā prognozēja nozarē strādājošie. Šobrīd pieejamais atbalsts ražojošajiem uzņēmumiem palīdzēs izdzīvot tuvākos mēnešu, bet nerisina problēmu, kas milst kopš gada sākuma. Tā vērtē piensaimnieku savienībā.
Piemēram, pēc apgrozījuma otrs lielākais piena pārstrādātājs Latvijā AS "Preiļu siers" patērē vairāk elektrību nekā viss Preiļu novads kopumā. Uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Jāzeps Šņepsts, skaidrojot, ka nepieciešamo siltumu saražo paši, bet elektrību gan jāiepērk, norāda, ka ar pirms gada uzstādītajiem saules paneļiem nepietiek. "Preiļu sierā" lēš, ka izdzīvos eksportējošie piena produktu ražošanas uzņēmumi. Šajā uzņēmumā 95-96% produkcijas nonāk ārzemju, nevis Latvijas veikalu plauktos.
Un vēl
Latvijā no 16. līdz 18.septembrim notiks ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šī tradīcija iedibināta 1985.gadā un Latvija starptautiskajā pasākumā piedalās jau 28.reizi. Kultūras mantojuma dienu apmeklētājiem no būs pieejami 36 objekti Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgas reģionā. Apmeklētājiem objektos būs iespēja uzzināt, kāds ir viens no pasaulē senākajiem ēku siltināšanas veidiem, kā nodrošināt maksimāli efektīvu malkas apkures sistēmu, cik liela nozīme ir ēku izvietojumam lauku sētā, ņemot vērā vides īpatnības, kā senajās ēkās saglabāt koka logus un kāpēc tas ir ieteicams.
17. septembrī no pulksten 10- 16 Krustpils pils apmeklētāju centrā jeb pils klētī ikviens interesents, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, varēs saņemt uzdevuma lapas īpaši Eiropas kultūras mantojuma dienām sagatavotai orientēšanās spēlei. Lapas pildāmas dodoties pastaigā pa tuvējo teritoriju, vairāk varēs uzzināt par Krustpils muižas ēku būvvēsturi un celtniecībā izmantotajiem materiāliem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik ilgi varētu turpināties karadarbība Ukrainā? Konkursā uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu pieteikušies septiņi pretendenti; un Pieaugošās gāzes cenas var novest pie pārtikas iztrūkuma
Turpinoties pašreizējai notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, uzskata Latvijas Satversmes aizsardzības birojs. Šodien birojs sācis publicēt informatīvi analītisku rakstu sēriju par dažādiem sabiedrībā aktuāliem tematiem. Pirmais raksts veltīts Krievijas sāktajam karam Ukrainā un tā sekām Latvijai. Krievijas ārpolitiskā rīcība un politiskie signāli liecina, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta virzīties uz konflikta izbeigšanu. Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, turpināsies Krievijas agresija pret Ukrainu un arī saspīlējums ar Rietumvalstīm, norāda Satversmes aizsardzības birojs.
Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka Latvijai ilgtermiņā jārēķinās ar četriem apsvērumiem. Pirmkārt, ir nepieciešama stratēģiskā pacietība, lai kopā ar Rietumvalstīm skaidri un nepārprotami demonstrētu Krievijai savu gatavību un apņēmību nepiekāpties agresora priekšā. Krievijas ārpolitisko agresiju iedrošina neizlēmība un vēlme izlīgt, kas šajā karā nav pieļaujama. No tā izriet otrais apsvērums - nepieciešamība turpināt palīdzēt Ukrainai gan militāri, gan finansiāli. Treškārt, karš jau ir rosinājis un turpinās rosināt ekonomiskus izaicinājumus un pārveidojumus, kas paver iespēju ilgtermiņā mazināt politisko un ekonomisko sasaisti ar Krieviju. Ceturtkārt, Krievija savas neveiksmes kaujas laukā centīsies mainīt caur politiskās un informatīvās ietekmes kanāliem Rietumvalstīs, tai skaitā Latvijā, secinājis Satversmes aizsardzības birojs.
"Luminor Bank" nākamgad prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta samazināšanos par 0,5%, šodien Latvijas un Baltijas ekonomikas prognožu apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Vienlaikus ekonomists uzsvēra, ka šīs prognozes ir pesimistiskākas nekā citām institūcijām, jo veiktas ekonomiskās situācijas "tumšākajā brīdī", tāpēc tās var arī nepiepildīties. Šogad "Luminor Bank" prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 2,7%, bet 2024.gadā - IKP pieaugumu par 4,6%. Pēc bankā minētā, šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 17% apmērā, nākamgad - 7,8% apmērā, bet 2024.gadā banka prognozē deflāciju jeb patēriņa cenu kritumu 2,1% apmērā.
Turpinām ziņas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien pēc streika sarunām par piedāvāto kompromisu ieturēs pauzi. Diskusijas turpināsies rīt. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka pašlaik streika pieteikums netiks atsaukts. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. Vanaga iepriekš šo piedāvājumu nodēvējusi par manipulatīvu.
Jēkabpils novada pašvaldības izsludinātajā konkursā uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu pieteikušies septiņi pretendenti. Tiekoties preses konferencē ar vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka pieteikumi saņemti gan no pretendentiem Jēkabpilī, gan Rīgā. Ne visi, kas pretendējot uz darbu valdē ir mediķi, vairums esot dažāda līmeņa vadītāji. Patlaban notiekot pieteikumu izvērtēšana vai pretendents atbilst konkursa izvirzītajām prasībām, saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, pēc tam ar katru tikšot veiktas pārrunas un izvēlēts atbilstošākais kandidāts.
Jau ziņots, ka šī gada maijā darbu slimnīcas valdē atstāja tās vadītāja Margarita Epermane (bijusī Meļņikova). Pēc tam, konkursa kārtībā, slimnīcas vadība tika uzticēta Ervīnam Keišam. Savukārt septembra sākumā atlūgumu iesniedza valdes loceklis Renārs Putniņš. Pirms otra valdes locekļa atlūguma saņemšanas, pašvaldība jau bija izsludinājusi konkursu uz slimnīcas valdes locekļa amatu. Kā zināms saskaņā ar statūtiem Jēkabpils slimnīcas valdē paredzēta trīs darbinieku sastāvā, taču jau ilgāku laiku tā strādā divu locekļu sastāvā.
Un vēl
"Zemnieku saeima" ir saņēmusi informāciju no minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu ražošanas kompānijām, ka gāzes pieejamība un tās cenu kāpums varētu būtiski ietekmēt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļi piedāvājumu un cenu tirgū. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka ir saņemta informācija no Vācijas augu aizsardzības līdzekļu ražošanas kompānijām, ka gāzes rēķini otrajā ceturksnī palielinājās par 800 miljoniem eiro, līdz ar to tas tiks segts ar produkcijas sadārdzinājumu. Tas noteikti atstās iespaidu uz lauksaimniecību, jo nebūs iespējams iegādāties nepieciešamo mēslojuma daudzumu labas ražas izaudzēšanai. Šāds lēmums samazinās potenciālu saražot lielus apjomus, un tas var novest pie pārtikas iztrūkuma un liela cenu sadārdzinājuma.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukrainā sākusies kara trešā fāze; Pieaug saslimstība ar Covid-19; un No nedēļas nogales policija pastiprināti kontrolēs drošību uz autoceļiem.
Turpinoties pašreizējai notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, uzskata Latvijas Satversmes aizsardzības birojs. Šodien birojs sācis publicēt informatīvi analītisku rakstu sēriju par dažādiem sabiedrībā aktuāliem tematiem. Pirmais raksts veltīts Krievijas sāktajam karam Ukrainā un tā sekām Latvijai. Krievijas ārpolitiskā rīcība un politiskie signāli liecina, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta virzīties uz konflikta izbeigšanu. Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, turpināsies Krievijas agresija pret Ukrainu un arī saspīlējums ar Rietumvalstīm, norāda Satversmes aizsardzības birojs.
Ar Ukrainas pretuzbrukumu sākusies kara trešā fāze, ko iespējamu padarījuši Rietumu piegādātie ieroči, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Ministrs par to paziņoja vakar publicētā intervijā Francijas laikrakstam "Le Monde". Pirmā fāze karā bija atturēt Krieviju no intensīvas uzbrukumu turpināšanas. Otrā fāze bija frontes stabilizēšana un ienaidnieka izturības pārbaudīšana, skaidroja ministrs. Trešā fāze ir pozīciju atgūšana, sākot ar valsts dienvidiem un ziemeļiem.
Ukrainas armija turpina sīvus pretuzbrukumus Krievijas spēku okupētajām teritorijām. Arvien vairāk ciemos ap Harkivu parādās Ukrainas karogi, kas nomaina Krievijas simboliku. Ukrainas drošības spēku panākumi vērojami ne tikai Harkivas reģionā, bet arī valsts dienvidos, tomēr progress visur nav vienāds. Pēc jaunu apdzīvoto vietu atbrīvošanas atklātībā nonāk arī fakti par Krievijas okupantu nodarītajiem bojājumiem un bojāgājušajiem.
Norvēģija, kas ir kļuvusi par galveno gāzes piegādātāju Eiropai, skeptiski raugās uz vairuma Eiropas Savienības valstu ierosinājumu noteikt cenas griestus piegādājamai gāzei. Par to paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Pēc viņa vārdiem, cenu griestu noteikšana neatrisinās galveno Eiropas problēmu. Norvēģija kopš Ukrainas kara sākuma ir bijusi viena no lielākajām ieguvējām, jo gāzes cenas pasaules tirgū ir strauji cēlušās.
Turpinām ziņas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien pēc streika sarunām par piedāvāto kompromisu ieturēs pauzi. Diskusijas turpināsies rīt. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka pašlaik streika pieteikums netiks atsaukts. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. Vanaga iepriekš šo piedāvājumu nodēvējusi par manipulatīvu.
Jēkabpils novada pašvaldības izsludinātajā konkursā uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu pieteikušies septiņi pretendenti. Tiekoties preses konferencē ar vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka pieteikumi saņemti gan no pretendentiem Jēkabpilī, gan Rīgā. Ne visi, kas pretendējot uz darbu valdē ir mediķi, vairums esot dažāda līmeņa vadītāji. Patlaban notiekot pieteikumu izvērtēšana vai pretendents atbilst konkursa izvirzītajām prasībām, saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, pēc tam ar katru tikšot veiktas pārrunas un izvēlēts atbilstošākais kandidāts.
Aizvadītajā nedēļā, no 5. līdz 11. septembrim, Latvijā par 14,5% pieaudzis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš. Pagājušās nedēļas laikā novērojams jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums vecuma grupā līdz 19 gadiem. Biežāk gadījumi tika reģistrēti Rīgā un Kurzemē. Tāpat aizvadītajā nedēļā par 6% pieaudzis pacientu skaits stacionāros.
Latvijā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, samazinājās par 21% un bija 347,78 eiro par megavatstundu. Lietuvā elektroenerģijas cena saruka par 29% un vidēji bija 351,06 eiro par megavastundu. Igaunijā tā samazinājās par 2%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un bija 298,47 eiro par megavastundu. Cenu samazinājums bija arī citur Eiropā.
Un vēl
Šonedēļ Valsts policija Latvijas teritorijā pastiprināti rūpēsies par satiksmes drošību un uzraudzīs satiksmes dalībniekus. 16.septembrī sāksies un līdz pat 22.septembrim Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, norisināsies akcija "Roadpol Drošības dienas". Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, šīs akcijas mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviens ceļu satiksmes negadījums ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.