Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 15.septembrī
- 15 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Parlaments pieņēmis noteikumus par adekvātu minimālo algu; Plāno samazināt iedzīvotāju loku, kuriem pienākas valsts apmaksāta veselības aprūpe; un Ko jaunajā sezonā piedāvā Latvijas nacionālā opera?
Eiropas Parlaments trešdien pieņēma direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā. Tas nosaka, ka minimālajai algai visā Eiropas Savienībā jābūt tādai, kas spēj nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus, un dalībvalstīm ir jāveicina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma līmeni. Minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem "dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi", ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī. Paredzams, ka šis tiesību akts uzlabos visu Eiropas Savienības darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus, kā arī veicinās ekonomisko un sociālo progresu.
Savukārt Eiropas Komisija vakar paziņoja, ka ierosina ārkārtas intervenci Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu neseno dramatisko cenu kāpumu. Eiropas komisija norāda, ka pirmais solis augsto cenu problēmas risināšanai ir pieprasījuma samazināšana. Tas var ietekmēt elektroenerģijas cenas un vispārēji nomierināt tirgu. Komisija ierosina dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. martam censties samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10%.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis no Krievijas karaspēka nule atbrīvoto Harkivas apgabala Izjumu un tur piedalījies Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā. Izjumā svinībās par godu Ukrainas karoga pacelšanai piedalījās arī aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara, Ukrainas Bruņoto spēku un citu drošības struktūru pārstāvji, kas pirms dažām dienām piedalījās pilsētas atbrīvošanā no krievu iebrucējiem. Ukrainas armija pretuzbrukuma gaitā Harkivas apgabalā līdz 13.septembrim atbrīvoti vairāk nekā 300 apdzīvoto vietu.
Kremlis pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ir atzinis neveiksmi kaujas laukā, savā ikdienas ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca – kara institūts. Kremļa ierēdņi, propagandisti un valsts mediji plaši apspriež sakāves iemeslus, kas ievērojami atšķiras no viņu iepriekšējās retorikas ar pārspīlējumiem vai safabricētiem Krievijas panākumiem. Tas, ka Kremlī atzīta sakāve pie Harkivas, ir daļa no plāna plašo kritiku par Krievijas armijas acīmredzamajām neveiksmēm novirzīt prom no Krievijas diktatora Vladimira Putina un vainu pārlikt uz Aizsardzības ministriju un militāro vadību, uzskata ASV kara institūta pētnieki.
Turpinām ziņas
Satversmes tiesa lēmusi atteikties ierosināt lietu pēc Daugavpils domes pieteikuma, ar kuru tā apstrīdēja pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus. Tiesa norādīja, ka pašvaldības pienākums finansiāli iesaistīties šo objektu demontāžā ir pakārtots noteiktajam likumam. Savukārt lūgums apturēt apstrīdētā regulējuma darbību nav neregulēts procesuāls jautājums, kuru Satversmes Tiesa būtu tiesīga izlemt. Lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar to Daugavpils domes solās likumā noteiktajā termiņā demontēt padomju režīmu slavinošos objektus pilsētā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija beidzot saņēmusi Daugavpils pašvaldības pieminekļu demontāžas grafiku, kas paredz pieminekļus demontēt līdz likumā noteiktajam termiņam - 15.novembrim.
Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums atteikties no divu grozu veselības aprūpes sistēmas, vienlaikus ministrijai rosinot noteikt, ka veselības aprūpe Latvijā tiek apmaksāta tikai valstī deklarētiem iedzīvotājiem. Veselības ministrijas vērtējumā, būtu jāsašaurina to cilvēku loks, kuriem pienākas valsts finansēta veselības aprūpe, jo patlaban visi iedzīvotāji tādu saņem. Taču vienlaikus Latvijā ir arī cilvēki, kuri faktiski Latvijā nedzīvo, taču vasarā, atvaļinājumā atgriežas valstī un izmanto valsts veselības aprūpes sistēmu. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība tiktu nodrošināta visiem.
Un vēl
Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā sezonā veidos divu operu, vienas operetes un divu baletu jauniestudējumus. Rudenī Latvijas Nacionālā baleta simtgades svinību ietvaros tiks piedāvāta virkne īpašu notikumu. Sezonu kuplinās vairāki koncerti, jau tradicionāli noslēgumā skatītājus priecēs Rīgas Operas festivāls. Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunās sezonas pirmā pirmizrāde gaidāma 22. septembrī – Franca Lehāra operete “Jautrā atraitne”. Pasaulslavenās operetes jauniestudējums opernamā top muzikālā vadītāja un diriģenta Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogi izlemj sākt streiku; Latvijā uz autoceļiem mērīs vidējo braukšanas ātrumu; un Jēkabpilī turpinās Dzejas dienu pasākumi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē trešdienas vakarā nolēmusi tomēr 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un Zinātnes ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi, un arodbiedrība uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.
Latvijā celsies minimālā alga – tas secināms no trešdien plānotā Eiropas Parlamenta balsojuma par minimālās algas direktīvu. Šī direktīva gan negarantēs, ka visā Eiropas Savienībā būs vienāda minimālā alga. Tomēr tā noteikts, kā ir jāaprēķina minimālā alga. Ja Eiroparlaments nobalsos un direktīva stāsies spēkā, minimālajai algai Latvijā jāpieaug. Ja Latvija izvēlas metodi - minimālā alga kā 50% no vidējās darba samaksas - tad minimālajai algai būtu jābūt 640 eiro. Jau ziņots, ka minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā.
Pēdējās dienās Maskava uzstājīgi piedāvājusi Kijivai atjaunot miera sarunas, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeri Olgu Stefanišinu, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests. Tas notiek laikā, kad Krievijas spēki ir piedzīvojuši plašu sakāvi Ukrainas Harkivas apgabalā. Stefaniša norāda, ka Ukraina no sarunām nekad nav atkāpusies. Bet, ņemot vērā Krievijas Ukrainā pastrādāto noziegumu smagumu un noziegumu turpināšanos, sarunu sviras atšķiras no tām, kas bija februārī. Tagad Krievija piedāvā sarunas, lai apturētu Ukrainas spēku virzību. Tāpēc Ukraina Krievijai atteikusi. Vicepremjere norāda, ka esošā situācija ir jāizmanto Ukrainas deokupācijai.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā vakar svinīgā procesijā karalienes Elizabetes II zārks tika pārvietots uz Vestminsteras zāli. Procesijā piedalījās arī karaliskās ģimenes locekļi, bet ielu malās pulcējās cilvēku pūļi. Vestminsteras zālē četras dienas ikvienam Londonas iedzīvotājam un pilsētas viesim būs iespēja atvadīties no mūžībā aizgājušās karalienes. Paredzams, ka to izmantos simtiem tūkstošu cilvēku. Britu varasiestāžu sniegtā informācija liecina, ka trešdien vakarā rinda bija gandrīz piecus kilometrus gara.
Turpinām ziņas
Tuvākā gada laikā Latvijas valsts ceļu tīklā tiks izveidoti 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi un viens no tiem būs arī Aizkraukles novadā no Kokneses līdz Klintainei vairāk nekā 10 kilometru garumā. Tāpat arī šāds posms vairāk kā deviņu kilometru garumā ir pie Jēkabpils no pilsētas robežas virzienā uz Līvāniem. Uz Rīgas- Daugavpils šosejas kopumā plānoti trīs šādi posmi. Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem. Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos.
Latgalē un Sēlijā norisinās Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību “Namejs 2022” rudens posms, kurā piedalās Zemessardzes 3. Latgales brigādes štābs un bataljoni. No 16. līdz 18. septembrim Zemessardzes 3. Latgales brigādes bataljoni savā atbildības teritorijā īstenos militāro mācību “Namejs 2022” taktisko situāciju izspēli. Vingrinājumi notiks iepriekš saskaņotās vietās Aizkraukles novadā, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Jēkabpils novadā, Līvānu novadā, Preiļos un Preiļu novadā, Ludzas novadā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Mācību uzdevumu izpildes laikā Latgalē un Sēlijā pārvietosies militārā tehnika, karavīri un zemessargi formas tērpos ar ieročiem. Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus nesatraukties.
Un vēl
Šodien pulksten piecos pēcpusdienā Kena parka estrādē norisināsies saruna par dzīvi un literatūru kopā ar autoru Arno Jundzi. Viņš ir mūsdienu latviešu prozas autors, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors. Savukārt pulksten 18.30, Jēkabpils Tautas namā, Mežrūpnieku ielā 2, atceroties un pieminot šī gada 25. jūlijā mūžībā aizgājušo dzejnieku, atdzejotāju un izcilu Latvijas personību Knutu Skujenieku, notiks pasākums “Es nevaru tā aiziet neatnācis..”. Pasākuma laikā satiksies atmiņas par dzejnieku, klausoties viņa dzejas lasījumos, rakstītajās vēstulēs un dziesmās ar dzejnieka vārdiem.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenska automobilis iekļuvis satiksmes negadījumā; Jēkabpilī ugunsgrēkā izglābts cilvēks; un Pirmizrādi piedzīvos Ivara Selecka dokumentālā filma «Zemnieki»
Energoresursu cenu griesti, virs kuriem valsts pilnībā kompensētu sadārdzinājumu, nav labs atbalsta instruments, jo tas neveicina energoefektivitāti un taupīšanu, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Ekonomists skaidroja, ka valsts atbalstam ir divi mērķi: noņemt ekstrēmos cenu pieaugumus visiem iedzīvotajiem un uzņēmumiem, kā arī fokusēt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Ieceri atbalstu iedzīvotājiem palielināt, nosakot energoresursu cenu griestus, Krasnopjorovs komentēja, sakot, ka tas nav labs instruments. Tomēr, ja cenu griestus ievieš, tiem jābūt augstiem, sacīja ekonomists, gan nenosaucot konkrētas summas. Eksperts uzskata, ka veiksmīgāks ir tāds nu jau nolemtais atbalsts, kurā valsts tikai daļēji kompensē cenu pieaugumu. Tas saglabājot motivāciju domāt par energoefektivitāti.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska automobilis trešdien Kijivā iekļuva satiksmes negadījumā, bet prezidents tajā nav nopietni cietis, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja prezidenta preses sekretārs Serhijs Nikiforovs. Zelenski apskatīja ārsts, bet nopietni ievainojumi netika konstatēti. Satiksmes negadījuma apstākļus izmeklē tiesībsargājošās iestādes.
Krievijas raķešu uzbrukumā bojāts hidroelektrostacijas dambis Ukrainas pilsētā Krivijrihā, kuru tagad apdraud plūdi. Satraucoša situācija ir Krivijrihas pilsētā, kur nācies evakuēt divu rajonu iedzīvotājus saistībā ar strauju ūdens līmeņa celšanos Inhulecas upē pēc tam, kad Krievijas raķešu uzbrukumā tika bojāts vietējās hidroelektrostacijas dambis. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja Krieviju mēģinājumā appludināt Krivijrihu, kas ir viņa dzimtā pilsēta. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas triecieni pa Krivijrihas dambi ir atbilde uz Ukrainas spēku pretuzbrukumu valsts dienvidos.
Turpinām ziņas
Trešdienas vakarā ugunsgrēkā Jēkabpilī izglābts viens cilvēks. Ap pulksten sešiem vakarā glābēji devās uz Celtnieku ielu Jēkabpilī, kur piecstāvu dzīvojamā mājā bija izveidojušies dūmi. Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka vienā no dzīvokļiem uz plīts ir piededzis ēdiens. No sadūmotā dzīvokļa izglābts cilvēks, kas nodots mediķiem. Ugunsdzēsēji katru dienu saņem izsaukumus, kuros iedzīvotāji ziņo par sadūmojumu kāpņutelpā vai dūmiem dzīvojamās ēkas logā. Visbiežāk, pārmeklējot ēku, ugunsdzēsēji glābēji konstatē, ka mājokļa virtuvē uz plīts ir piededzis ēdiens, bet mājās neviena nav vai arī mājinieki ir iemiguši. VUGD atgādina, ka, gatavojot ēdienu, nedrīkst kaut uz īsu brīdi atstāt mājokli vai aiziet atpūsties, jo, piedegot ēdienam, rodas spēcīgs sadūmojums, kas apdraud apkārtējo veselību, un karstums, kā rezultātā var aizdegties apkārt plītij esošie priekšmeti!
Šī brīža inflācija Latvijā veikaliem ir radījusi bažas par iespējamu zādzību pieaugumu rudenī un ziemā. Lai gan zādzību skaita palielinājums veikalos ir novērojams jau šobrīd, uzrunātie veikali negribīgi to saista ar augsto cenu kāpumu, tomēr apsardzes kompāniju darbinieki atzīst, ka zādzību skaits veikalos ne tikai pieaug inflācijas dēļ, bet ir mainījusies arī to cilvēku grupa, kas zog, šobrīd to dara visi – sākot ar bērniem līdz pat senioriem. Ja pirms inflācijas kāpuma veikalos lielākoties tika zagtas dārgākas preces, piemēram, alkohols, kafija, zivju produkti, mazgāšanas līdzekļi, veļas pulveri vai arī dārgākas šokolādes ar mērķi šīs preces nelegāli tirgot tālāk, tad šobrīd novērots, ka zog arī produktus, kas kļuvuši krietni dārgāki, piemēram, sviestu.
Un vēl
4. oktobrī pirmizrādi piedzīvos dokumentālista Ivara Selecka jaunā pilnmetrāžas dokumentālā filma "Zemnieki" – stāsts par Latviju 21. gadsimtā, kad cilvēki pamet pilsētas, lai sāktu saimniekot Latvijas laukos. Filmas temats - sešas atšķirīgas ģimenes parāda Latvijas lauku dažādību un pretrunas, zemnieka dzīvi ilūzijās un realitātē. Filmas varoņi šādu dzīvi viensētās, prom no pilsētas kņadas izvēlējušies ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ. Daži vairs nevēlējās pavadīt savu dzīvi birojā, sastrēgumos un virtuālā pasaulē, viņi gribēja kaut ko īstu un patiesu. Daži lēmumu pārcelties uz laukiem pieņēmuši paši, citiem bija jādodas līdzi ģimenei, bet viņus visus vieno vēlme pēc stabilitātes, ko sniedz pašu zeme un māja.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Reirs atstādina no amata VID ģenerāldirektori; TOP 50 lielāko nodokļu maksātāju Zemgalē vidū arī trīs Jēkabpils novada uzņēmumi; un Arheologi Gruzijā atraduši unikālas liecības par cilvēku ierašanos Eiropā
Finanšu ministrs Jānis Reirs ierosinājis disciplinārlietu un atstādināji no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēšanām VID Nodokļu un muitas policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām. Reirs norāda, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa ir piemērojusi apcietinājumu, nav nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.
Papildus finanšu ministrs ir uzdevis lemt arī par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā nesenās KNAB aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.
Savukārt Saeima šodien lēma neatbalstīt satiksmes ministra Tāļa Linkaita demisiju, kuru prasīja opozīcijas deputāti. "Par" demisijas pieprasījumu balsoja 28 deputāti, "pret" bija 51 parlamentārietis, bet divi atturējās. Jau ziņots, ka demisijas pieprasījums tika izteikts saistībā ar nespēju novērst problēmas pasažieru pārvadājumos Aizkraukles un Ogres novados.
Latvijā šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina šodien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Šā gada janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Nīderlandē, pieaudzis par 30%. Eksporta apmērs pieaudzis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kāpums bijis Bulgārijā (+42%), Grieķijā (+40%), Slovēnijā (+39%) un Kiprā (+36%). Lietuvā eksporta apmērs palielinājies par 29%, bet Igaunijā – par 23%.
Viedokļi, kas Krievijas publiskajā telpā tiek pausti par Ukrainu un ukraiņiem, kopumā neliecina, ka Krievijas sabiedrību varētu vērtēt kā veselīgu, šādu viedokli intervijā Latvijas televīzijai pauda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc vēstnieka vārdiem, dažādi publiskie paziņojumi liecina, ka Krievijā ir augsts "latentais revanšisms", kā rezultātā parādās pat neslēpti aicinājumi uz genocīdu pret ukraiņiem. Tikmēr Rietumu ieviestās sankcijas Krievijā esot pamanāmas, bet pagaidām ne ar kritisku ietekmi. Diplomāts gan atzīmēja, ka Krievijas ekonomika viennozīmīgi krīt, tāpēc rudens no budžeta ieņēmumu viedokļa šai valstij varētu būt ļoti sāpīgs.
Turpinām ziņas
Zemgalē reģistrētie uzņēmumi 2021. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 388,22 miljonus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija. Tā arī atklāj, ka reģionā reģistrēto uzņēmumu nodokļu maksājumu iemaksas ik gadu palielinās. "Lursoft" izpētījis, ka Jēkabpils novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu kopējo nodokļu maksājumu apjoms valsts kopbudžetā pērn bijis 39,72 miljoni eiro. Samaksāto nodokļu pieaugums salīdzinot ar 2020.gadu bijis +7,5 procenti.
Skaitliski visplašāk pārstāvētā nozare starp Zemgales TOP 50 lielākajiem nodokļu maksātājiem 2021.gadā bijusi vairumtirdzniecība, savukārt otrajā vietā ar 6 uzņēmumiem seko veselības aizsardzība. Lielākos nodokļus no tiem samaksājusi SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", kas ierindojas 6. vietā starp visiem Zemgalē reģistrētajiem uzņēmumiem pēc samaksāto nodokļu apjoma. Jēkabpils novada pašvaldībai piederošās slimnīcas nodokļu iemaksu apjoms 2021.gadā audzis par 56,34%, sasniedzot 6,87 miljonus eiro, no tiem 4,05 miljoni eiro veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet vēl 2,16 miljoni eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jānorāda, ka pērn SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" bija darba devējs 565 darbiniekiem.
TOP 50 lielāko nodokļu maksātāju Zemgalē 2021. gadā saraksta 43.vietā no Jēkabpils novada ierindojies pašvaldību dibināts uzņēmums – SIA “Vidusdaugavas SPAAO”, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu. Uzņēmuma kopējie samaksātie VID administrētie nodokļi 2021.gadā – 1,45 miljoni eiro. Savukārt Zemgales lielāko nodokļu maksātāju TOP 50 saraksta 49.vietā ierindojies SIA “Ošukalns”, kas nodarbojas ar koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošanu. Uzņēmuma kopējie samaksātie VID administrētie nodokļi 2021.gadā – 1,20 miljoni eiro.
Un vēl
Arheologiem Gruzijā izdevies atrast apmēram 1,8 miljonus gadus sena cilvēka priekšteča zobu. Pirmajā brīdī šķietami niecīgais atradums īstenībā ir unikāla liecība par hominīdu ierašanos Eiropā no Āfrikas. Šis ir ļoti svarīgs notikums un nozīmē, ka 20 kilometrus no Dmanisi, kur atrastas vecāko hominīdu atliekas, atrodas vēl viena arheoloģiskā vieta ar senāko Eirāzijas kolonizatoru pēdām – tās senākajiem iemītniekiem. Pirms trijiem gadiem uzsāktie izrakumi turpināsies, un arheologi cer iegūt jaunas liecības arī par citiem cilvēku senču dzīves aspektiem.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Lielbritānijas iedzīvotāji atvadās no karalienes; No amata atstādināta VID direktore; un Šodien Jēkabpilī turpinās Dzejas dienu pasākumi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis no Krievijas karaspēka nule atbrīvoto Harkivas apgabala Izjumu un tur piedalījies Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā. Ukrainas armija pretuzbrukumā Harkivas apgabalā līdz 13.septembrim atbrīvoti vairāk nekā 300 apdzīvoto vietu.
Kremlis pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ir atzinis neveiksmi kaujas laukā, savā ikdienas ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca – kara institūts. Kremļa ierēdņi, propagandisti un valsts mediji plaši apspriež sakāves iemeslus, kas ievērojami atšķiras no viņu iepriekšējās retorikas ar pārspīlējumiem vai safabricētiem Krievijas panākumiem.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā vakar svinīgā procesijā karalienes Elizabetes II zārks tika pārvietots uz Vestminsteras zāli. Procesijā piedalījās arī karaliskās ģimenes locekļi, bet ielu malās pulcējās cilvēku pūļi. Vestminsteras zālē četras dienas ikvienam Londonas iedzīvotājam un pilsētas viesim ir iespēja atvadīties no mūžībā aizgājušās karalienes. Paredzams, ka to izmantos simtiem tūkstošu cilvēku. Britu varasiestāžu sniegtā informācija liecina, ka jau pirmajās stundās rinda izveidojās gandrīz piecus kilometrus gara.
Turpinām ziņas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē trešdienas vakarā nolēma 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un Zinātnes ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Jēkabpils novadā streikos 24 izglītības iestāžu 576 pedagogi.
Latvijā celsies minimālā alga – tas secināms no trešdien plānotā Eiropas Parlamenta balsojuma par minimālās algas direktīvu. Šī direktīva gan negarantēs, ka visā Eiropas Savienībā būs vienāda minimālā alga. Tomēr tā noteikts, kā ir jāaprēķina minimālā alga. Ja Eiroparlaments nobalsos un direktīva stāsies spēkā, minimālajai algai Latvijā jāpieaug. Ja Latvija izvēlas metodi - minimālā alga kā 50% no vidējās darba samaksas - tad minimālajai algai būtu jābūt 640 eiro. Jau ziņots, ka minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ierosinājis disciplinārlietu un atstādināji no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturēšanām VID Nodokļu un muitas policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām varāku darbinieku aizturēšanām.
Papildus finanšu ministrs ir uzdevis lemt arī par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā nesenās KNAB aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.
Savukārt Saeima šodien lēma neatbalstīt satiksmes ministra Tāļa Linkaita demisiju, kuru prasīja opozīcijas deputāti. "Par" demisijas pieprasījumu balsoja 28 deputāti, "pret" bija 51 parlamentārietis, bet divi atturējās. Jau ziņots, ka demisijas pieprasījums tika izteikts saistībā ar nespēju novērst problēmas pasažieru pārvadājumos Aizkraukles un Ogres novados.
Zemgalē reģistrētie uzņēmumi 2021. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 388,22 miljonus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija. "Lursoft" izpētījis, ka Jēkabpils novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu kopējo nodokļu maksājumu apjoms valsts kopbudžetā pērn bijis 39,72 miljoni eiro. Samaksāto nodokļu pieaugums salīdzinot ar 2020.gadu bijis +7,5 procenti. TOP 50 lielāko nodokļu maksātāju Zemgalē 2021. gadā sarakstā iekļauti trīs Jēkabpils novada uzņēmumi – SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Vidusdaugavas SPAAO” un SIA “Ošukalns”.
Un vēl
Šodien pulksten piecos pēcpusdienā Kena parka estrādē norisināsies saruna par dzīvi un literatūru kopā ar autoru Arno Jundzi. Viņš ir mūsdienu latviešu prozas autors, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors. Savukārt pulksten 18.30, Jēkabpils Tautas namā, Mežrūpnieku ielā 2, atceroties un pieminot šī gada 25. jūlijā mūžībā aizgājušo dzejnieku, atdzejotāju un izcilu Latvijas personību Knutu Skujenieku, notiks pasākums “Es nevaru tā aiziet neatnācis..”. Pasākuma laikā satiksies atmiņas par dzejnieku, klausoties viņa dzejas lasījumos, rakstītajās vēstulēs un dziesmās ar dzejnieka vārdiem.