Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.oktobrī
- 03 oktobris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Jaunā Vienotība, ZZS un Apvienotais saraksts; No šodienas Jēkabpilī pieaug maksa par apkuri; un Kāds laiks gaidāms oktobra pirmajā nedēļā?
Latvijā noslēgušās 14. Saeimas vēlēšanas. Balsu skaitīšana sākās sestdienas vakarā un aizvien turpinājās svētdien, lai uzzinātu, kas guvis lielāko atbalstu šajās vēlēšanās. Jaunākie dati pēc balsu saskaitīšanas 1051 iecirknī no kopumā 1055 liecina, ka 14. Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēki. Par "Jauno Vienotību" nobalsojuši 18,94% vēlētāju, Zaļo un Zemnieku savienība - 12,52%, "Apvienoto sarakstu" - 11,05%, Nacionālo apvienību - 9,31%, "Stabilitātei" - 6,78%, "Latvija pirmajā vietā" - 6,22%, "Progresīvie" - 6,14%. Saskaitot balsis visos iecirkņos vēlēšanu rezultāti var mainīties, par tiem informēsim šīs dienas gaitā.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies 916 tūkstoši 515 pilsoņi jeb 59,42% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, apkopojot balsošanas aktivitāti visos 1055 iecirkņos. Tā ir augstākā vēlētāju aktivitāte pēdējo 11 gadu laikā. Augstākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 66,26% vēlētāju, tālāk seko Kurzeme - 63,85%, Zemgale - 62,72%, Latgale - 57,14%, bet zemākā aktivitāte netipiski bijusi Rīgā, kur balsot aizgājuši tikai 52,8% vēlētāju.
Vēlēšanas Jēkabpils novadā noritēja mierīgi, bez starpgadījumiem. Jēkabpils novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Iveta Upmace Radio1 informēja, ka Jēkabpilī, Viesītē un Aknīstē vēlētājiem nācās stāvēt rindās, lai nobalsotu. Savukārt lauku iecirkņos rindas neveidojās. Visos iecirkņos novērots, ka šajās vēlēšanās vairums vēlētāju ilgi uzkavējas kabīnes, kas liecina, ka nākot uz vēlēšanām līdz galam nebija pieņemts lēmums par ko balsot un tas tika izdarīts jau vēlēšanu iecirknī. Līdz ar to tas prasīja ilgāku laiku, ko vēlētājs pavada vēlēšanu iecirknī. Arī šī iemesla dēļ daudzviet veidojušās rindas. Kopumā Jēkabpils novadā, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem, no balsstiesīgajiem 31 112 vēlētājiem nobalsojuši 18 653 jeb 59,95%.
14.Saeimas vēlēšanās Jēkabpils novadā uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība jeb ZZS, par kuru nobalsojuši 3 tūkst 412 jeb 18,30% balsotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Otro vietu ieņem "Jaunā vienotība" ar 3 tūkstoši 134 jeb 16,81%% balsīm, un trešajā vietā ir "Apvienotais saraksts" ar tūkstoš 971 jeb 10,57% balsīm.Pavisam nedaudz no "Apvienotā saraksta" ar 10,47% balsu atpaliek Nacionālā apvienība. "Latvija pirmajā vietā" iegūst 7,01%. Savukārt politiskā partija "Stabilitātei!" ieguvusi 6,14% vēlētāju balsu. Pārējās partijas Jēkabpils novadā nav pārvarējušas 5% latiņu. Vistuvāk tai palika "Konservatīvie", kas ieguva 4,42% balsu, un "Republika" ar 3,78% balsīm.
Jau ziņots, ka no Jēkabpils novada dažādos sarakstos uz 14.Saeimu kandidēja 26 deputātu kandidāti. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā no ZZS saraksta ir ievēlēta Jēkabpils novada domes deputāte Līga Kļaviņa, bet no Jaunās Vienotības saraksta – lauksaimnieks Mārtiņš Felss.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī turpina pieaugt maksa par apkuri, no oktobra tā paaugstinājusies par 16,3%, bet no novembra vēl par gandrīz 13% salīdzinājumā ar līdzšinējo tarifu. No 1.oktobra Jēkabpilī spēkā stājās jauns SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas tarifs, ko izvērtējusi un apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz ar to Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs pieaudzis līdz 118,33 eiro par megavastundu jeb par 16,3% augstāks, salīdzinot ar līdzšinējo - 101,78 eiro par megavatstundu.
Savukārt no 1.novembra Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 12,86%, sasniedzot 133,55 eiro par megavatstundu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtais SIA "Jēkabpils siltums" tarifa projekts.
Arī SIA “Pils rajona namu pārvalde” no oktobra pieaugusi maksa par apkuri. Kopējais tarifa pieaugums ir 43,81 eiro par megavatstundu, un tas kompensē pārvaldei kurināmā cenas pieaugumu, izlīdzina izmaksu un ienākumu starpību un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu. Par tarifa paaugstināšanu Pils rajonā Jēkabpilī novada dome pieņēma lēmumu 22. septembra sēdē. Jaunais SIA “Pils rajona Namu pārvalde” siltumenerģijas tarifs par megavatstundu no oktobra ir 97,96 eiro, bez pievienotās vērtības nodokļa. Līdz šim Pils rajonā maksa par vienu megavatstundu bija 54,15 eiro bez PVN.
No šodienas, 3. oktobra Jēkabpils novada pašvaldība sāk pieņemt iesniegumus par atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto malku, granulas vai briketes. Atbalstam var pieteikties arī elektroniski portālā epakalpojumi.lv. Savukārt no 1. novembra pieņems iesniegumus no mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju. Iedzīvotāji aicināti izmantot iespēju un iesniegt pieteikumus energoresursu cenu ietekmes mazināšanas atbalsta saņemšanai elektroniski. Iesniegumu varēs aizpildīt arī klātienē, kādā no Jēkabpils novada pašvaldības klientu apkalpošanas centriem, izņemot Vienas pieturas aģentūru domes ēkā. Jēkabpilieši aicināti darba dienās vērsties Brīvības ielā 45.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā Latvijā ievērojami pastiprināsies ziemeļu vējš un valsts austrumu daļā ilgstoši līs, bet, sākot ar nedēļas vidu, rietumu vējš atnesīs siltāku gaisu, prognozē sinoptiķi. Šodien un rīt laikapstākļus noteikts spēcīgs ciklons, kas gar Baltkrievijas un Krievijas robežu virzīsies uz ziemeļiem. Latvijas lielākajā daļā ziemeļu vēja ātrums brāzmās pieaugs līdz 15-20 metriem sekundē, Jūrmalā un Rīgā - līdz 22 metriem sekundē. Vējš vietām gāzīs kokus un radīs citus nelielus postījumus.
Valsts austrumu daļā ilgstoši līs, savukārt Rietumlatvijā laiks būs pārsvarā sauss un uzspīdēs saule. Gaisa temperatūra austrumu novados nepārsniegs +6..+9 grādus, turpretī Kurzemē gaiss otrdien iesils līdz +13..+15 grādiem.No trešdienas līdz nedēļas beigām gaidāms rietumu, dienvidrietumu vējš, kas palaikam kļūs brāzmains. Bieži uzspīdēs saule un nokrišņu būs visai maz. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +6..+13 grādiem, par dažiem grādiem vēsāka būs nakts uz trešdienu. Maksimālā temperatūra nedēļas otrajā pusē gaidāma +13..+19 grādu robežās.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Jaunā Vienotība uzņemas valdības veidošanu; Atsākti būvdarbi Jēkabpils valsts ģimnāzijā; un Vai pāreja uz ziemas laiku ir ekonomiska?
Valsts prezidents Egils Levits šodien aicinājis uz Rīgas pili visus 14.Saeimā ievēlētos politiskos spēkus. Pēc prezidenta paustā, tikšanās mērķis būšot pārrunāt redzējumu par nākamās valdības uzdevumiem.
Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 32% no esošajiem deputātiem, līdz ar to divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties. Visvairāk jaunpienācēju varētu būt no "Jaunās vienotības" – 15, tai seko Zaļo un zemnieku savienība ar 11 jauniem deputātiem, pa 10 jauniem deputātiem provizoriski būtu no partijām "Stabilitātei!" un "Progresīvie", no "Apvienotā saraksta" – deviņi jaunie deputāti, no "Latvija pirmajā vietā" – septiņi jauni deputāti, no Nacionālās apvienības – četri jauni deputāti.
"Jaunā Vienotība", kura ir uzvarējusi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un jau vakar izvirzīja pārstāvjus sarunām ar citām partijām, aģentūrai LETA pastāstīja Jaunās Vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. Vaicāts par partiju apvienības gatavību uzņemties iniciatīvu vest sarunas par jaunās valdības veidošanu, Ašeradens atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir apliecinājis, ka ir apņēmības pilns uzņemties arī nākamās valdības veidošanu. Ašeradens uzsvēra, ka krīzes situācija uzliek pienākumu jauno valdību izveidot pietiekami ātri, lai Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu iespēja jau novembra sākumā nosaukt Ministru prezidenta amata kandidātu.
Apvienības Attīstībai/Par premjera amata kandidāts, aizsardzības ministrs Artis Pabriks mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis, ka līdz ar zaudēšanu vēlēšanās viņa aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā ir noslēdzies. Līdz jaunās valdības sastādīšanai viņš turpinās pildīt aizsardzības ministra pienākumus, pēc tam aizies no politikas.
Tāpat arī pēc partijas neievēlēšanas 14.Saeimā Saeimā politiķis Aldis Gobzems paziņojis par atkāpšanos no partijas "Katram un katrai" vadītāja amata un izstāšanos no partijas. Tagad Gobzems, pēc viņa vārdiem, kļūstot par privātpersonu, neatbildēšot uz nepazīstamiem telefona zvaniem un nodarbošoties ar "to, ar ko vīrietim jānodarbojas" - ar naudas pelnīšanu un ģimenes uzturēšanu. Politiķis uzsver, ka viņš tagad nolēmis dzīvot citādāk nekā iepriekšējos gados – "ceļot, priecāties, spēlēt tenisu", savukārt "visus normālos" viņš aicina emigrēt no Latvijas.
Pie lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var pieskaitīt divas valdības partijas – "Konservatīvos" un apvienību "Attīstībai/Par!". Pirms četriem gadiem abi kā jauni spēki ienāca lielajā politikā, abiem ir pa četriem krēsliem Ministru kabinetā. Jau pirmie rezultāti rādīja, ka "Konservatīvajiem" nākamā Saeima nespīd, bet balsu skaitīšanas pēdējās stundās zem 5 % barjeras noslīdēja arī apvienības "Attīstībai/Par!" rezultāts. Pagaidām abi politiskie spēki nav snieguši plašus komentārus, kāpēc, viņuprāt, vēlētājs nav novērtējis viņu paveikto 13. Saeimas laikā un nav devis mandātu darbam šajā sasaukumā.
Viena no lielākajām vēlēšanu intrigām bija Latvijas krievu balsu sadalījums. Rezultāts nesis pārsteigumu – partija "Saskaņa", kas desmit gadus bija lielākā frakcija Saeimā, tagad parlamentā, visticamāk, nav iekļuvusi. Savukārt 10 vietas parlamentā ieguvusi jaunā partija "Stabilitātei!". "Saskaņas" pārstāvji zaudējumu skaidro ar dažādiem iemesliem, to skaitā Krievijas sāktā kara pret Ukrainu nosodīšanu, ko konkurenti "Stabilitātei!" vairījušies darīt. Reitingi pirms vēlēšanām prognozēja "Saskaņai" ievērojamu atbalsta kritumu, taču ne to, ka partija vispār nepārvarēs 5 % barjeru. Viens no "Saskaņas" līderiem Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata – tā ir cena par to, ka "Saskaņa" izvēlējās nosodīt Krievijas karu pret Ukrainu.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā Jēkabpils novada būvvalde izdeva būvatļauju un atjaunoja būvdarbus objektā “Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūve Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpilī”. Reizē ar būvatļauju Jēkabpils Valsts ģimnāzijas būvlaukums nodots atklātā konkursā izvēlētajam būvniekam SIA “Jēkabpils PMK”, kam uzticēta būvdarbu pabeigšana un ēkas nodošana ekspluatācijā. Būvdarbu līgums noteic, ka ģimnāzijas pārbūve tiek veikta kārtās, un kā pirmais ekspluatācijā jānodod skolas jaunais korpuss. SIA “Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs Māris Dimants norāda, ka pēc līguma 60 dienu laikā plānots tikt galā ar trešo korpusu – 1.kārtu, objekjtu iecerēts nodot ekspluatācijā decembrī. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūves pabeigšanas būvdarbu līguma kopējā summa ir 6 miljoni 343 tūkstoši 831 eiro, ieskaitot PVN.
Lai nodrošinātu vienotu kārtību valodas izmantošanā, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadītāju kvalifikācijas eksāmeni turpmāk tiks nodrošināti tikai valsts valodā, informēja CSDD pārstāvji. Jaunie CSDD pakalpojumu sniegšanas noteikumi stājas spēkā no oktobra. CSDD lēmums nozīmē, ka turpmāk teorētisko un vadīšanas eksāmenu pieņemšana Latvijas valstspiederīgajiem – Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem – notiks tikai valsts valodā.
Un vēl
No ekonomikas skatupunkta, pārejai uz un no vasaras laika nav jēgas, norāda Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Vērtējot laika maiņu no ekonomikas viedokļa, Strautiņš atzina, ka savulaik iemesli "pulksteņa grozīšanai" tiešām galvenokārt bija ekonomiski, tomēr tagad laika maiņa "turpinās inerces dēļ". Ar pulksteņa grozīšanu tika panākts, ka lielākā daļa no cilvēku nomoda ir diennakts gaišajā daļā. Strautiņš uzskata, ka tam no ekonomikas viedokļa mūsdienās vairs nav lielas jēgas, jo LED spuldžu laikmetā enerģijas patēriņš vienāda gaismas daudzuma iegūšanai ir samazinājies apmēram septiņkārtīgi salīdzinājumā ar kvēlspuldžu laikmetu. Savukārt cita veida enerģijas patēriņu pulksteņa grozīšana neietekmē.
Šī mēneša nogalē, 30. oktobrī pulksten 4 notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Jau 2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tomēr Ekonomikas ministrija informē, ka Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, tāpēc joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu koalīciju vēlētos redzēt prezidents? Atbalstīts projekts elektrouzlādes punktu attīstībai Latvijā; un Uzsāk kampaņu “Neizdzēs dzīvību!” par savvaļas dzīvnieku mazuļiem.
Pašreizējais Ministru presidents Krišjānis Kariņš ir gatavs kļūt par premjeru arī nākamajā valdībā. Vaicāts, vai ir gatavs uzņemties jaunās valdības vadītāja amatu, Kariņš atbildēja ar "jā", ja varēs vienoties un izveidot koalīciju un būs Saeimas vairākums, kas viņu atbalstītu. Rīt "Jaunā vienotība" plānojusi sākt runāt ar daļu no citām 14.Saeimā ievēlētājām partijām. Jaunā Vienotība gatava runāt ar Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjiem, lai primāri pārrunātu nākamās valdības paveicamos darbus.
"Nacionālā apvienība" un "Apvienotais saraksts" labprāt strādātu "Jaunās vienotības" vadītā koalīcijā, nepiesaistot tai ceturto politisko spēku, intervijā TV3 atklāja nacionālās apvienības un Apvienotā Saraksta pārstāvji Rihards Kols un Māris Kučinskis. Balstoties uz 14.Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, trīs minēto politisko spēku koalīcijai parlamentā būtu 54 balsis.
Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits vairāk atbalstītu koalīciju ar lielāku balsu skaitu Saeimā, taču atzīst, ka koalīcijas sastāvu noteiks partiju savstarpējās sarunas. Levits intervijā Latvijas televīzijai atzina, ka tieši jautājums, cik plaša būs nākamā koalīcija, būs galvenais, par kuru sarunās nākamajās nedēļās izšķirties Saeimā iekļuvušajām partijām.
Kremļa deklarācija par daļēju mobilizāciju Krievijas sabiedrībai atklāja sekas, kuras radījušas okupantu sakāves pie Harkivas un Limanas, sagraujot Kremļa centienus attēlot karu kā ierobežotu un kopumā veiksmīgu, jaunākajā ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca kara institūts. Krievijas sakāve ap Limanu ir radījusi vēl vairāk neskaidrību un negatīvas ziņas Maskavas informācijas telpā – pat vairāk nekā okupantu aiziešanas no Kijivas, Čūsku salas vai pat Harkivas. Okupantu sakāves pie Limanas ietekme, visticamāk, ir lielāka, jo krievi tagad baidās tikt mobilizēti, lai atrisinātu problēmas kaujas laukā, norāda analītiķi.
Viesuļvētrā "Īens" ASV Floridas štatā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 61, paziņojušas amatpersonas. Vēl četri cilvēki gājuši bojā Dienvidkarolīnas štatā un trīs Kubā, kuru "Īens" skāra otrdien. "Īens" ir viens no spēcīgākajiem orkāniem, kāds jebkad skāris ASV cietzemi. Vētras kulminācijas brīdī Floridā bez elektrības bija 2,67 miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu. Svētdienas vakarā elektroapgāde nebija atjaunota vairāk nekā 600 000 klientu.
Turpinām ziņas
Pagājušajās trīs diennaktīs Latvijā reģistrēts 2 tūkstoši 231 jauns inficēšanās gadījums, bet ziņots par četriem mirušajiem. No tiem trīs nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, viens vakcinēts. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 27,8%, savukārt 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 863,8.
AS Sadales tīkls sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām atbalstīs vairāk nekā 2 tūkstoši publiski pieejamu elektroauto uzlādes punktu attīstību visā Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu, atvēlot kopumā 5 miljonus eiro uzlādes stacijām nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras izbūvēšanai. Projekta mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam dažādās vietās Latvijā izveidot 2 tūkstoši 60 pieslēguma punktus publiskai elektrotransporta uzlādei. Konkrētas uzlādes punktu atrašanās vietas būs zināmas pēc tam, kad ar partneriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.
Un vēl
Dabas aizsardzības pārvalde sāk informatīvo kampaņu “Neizdzēs dzīvību!” savvaļas dzīvnieku aizsardzībai, kurā informēs sabiedrību par sekām un atbilstošāko rīcību, sastopoties dabā ar savvaļas dzīvnieku mazuļiem. Kampaņā īpašu uzmanību pievērsīs atgādinājumam par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru. Dabas aizsardzības pārvalde mudina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iespēju robežās izvairīties no savvaļas dzīvnieku un mazuļu traucēšanas. Tomēr gadījumos, ja dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas palīdzēs dzīvniekam nokļūt ierastajā vidē.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Eksperti aicina pēc iespējas ātrāk izveidot jauno valdību; Pirmo reizi Latvijas teātra vēsturē pasniegs antibalvas - Zelta muša 2022; un Kāds bijis septembris sinoptiķu vērtējumā?
Pēc iespējas ātrāk jāizveido valdība un jātur roka uz pulsa, kā attīstās situācija enerģētikas jomā. Šie ir pirmie, svarīgākie un arī "karstākie" darbi, kas jāpaveic jaunajai Saeimai un valdībai, ir pārliecināti Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka svarīgi būs jautājumi gan par cenām, pieejamību, gan piegādes drošību enerģētikā. Viņš norādīja, ka šajā jomā daudzas lietas jau šī valdība izdarījusi.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš akcentēja, ka nākamā gada budžets solās būt izaicinājumiem bagāts. Runājot par enerģētikas jomu, Endziņš pauda ticību, ka šīs Saeimas laikā pieņemtie grozījumi atbalsta programmās, kas paredz dāsnu, vairāk nekā miljarda eiro vērtu atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, ir pamatoti un varētu būt gana. Vēl viens no darāmajiem darbiem ir mazināt Latvijas ekonomikas atpalicību no Lietuvas un Igaunijas.
Tāpat arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzsvēra, ka jaunās valdības karstākie jeb īstermiņa darbi ir drošība un energopolitika, bet vidējā un ilgtermiņa darbs – energoneatkarības nodrošināšana. Viņš arī sagaida, ka jautājumos, kas skar ekonomiku, valdība lēmumu gatavošanā un pieņemšanā sadarbosies ar darba devēju organizācijām daudz efektīvāk nekā līdz šim.
Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska turpina vizītes ārvalstīs un saņem atbalsta apliecinājumus Ukrainai. Šoreiz viņa kopā ar Ukrainas delegāciju uzņemta Turcijā. Zelenska piedalījās Turcijā būvētā Ukrainas karakuģa "Hetmanis Ivans Mazepa" atklāšanā. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji arī apmeklējuši Turcijas uzņēmumu, kas ražo kaujas dronus "Bayraktar". Ukrainas vārdā tika izteikta pateicība uzņēmuma vadītājam un pasniegts Ukrainas valsts apbalvojums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gandarījumu par sadarbību ar Turciju.
Jaunais Lielbritānijas karalis Čārlzs III pārvalda aptuveni 42 miljardu dolāru aktīvus un 500 miljonus dolāru mantojis no karalienes Elizabetes II, tajā skaitā viņas pilis, dārgakmeņus un staļļus, no kuriem nekas netiek aplikts ar nodokli. Čārlzs no savas mātes karalienes Elizabetes II mantoja milzīgus zemes gabalus, karaliskos īpašumus, retas rotaslietas, gleznas un citus personiskus priekšmetus - dažus ļoti, ļoti senus. Viņš arī pārvalda Elizabetes II 42 miljardu dolāru aktīvu portfeli, kurā ietilpst miljardiem dolāru investīcijas. Turklāt jaunajam monarham ir greznas pilis, dargas rotaslietas un nenovērtējami mākslas šedevri, kas patiesībā viņam nekad nepiederēs, raksta Forbes. Viņas Majestātes testaments tiks atklāts vismaz pēc 90 gadiem, tāpēc tieši tas, kā viņa nolēma sadalīt īpašumu, būs zināms tikai pēc vairākām paaudzēm. Taču viņas vecākais dēls Čārlzs mantoja neskaitāmus karalienes privātīpašumus.
Turpinām ziņas
Pirmo reizi Latvijas profesionālā teātra vēsturē notiks alternatīvā teātra gada balva Zelta muša 2022. Antibalva suminās aizvadītās teātra sezonas spilgtākos notikumus un personības, kas savu māksliniecisko talantu apliecinājušas pārāk specifiskās kategorijās, lai tās tiktu iekļautas Spēlmaņu nakts balvas nominantu sarakstā, informēja balvas pārstāvji. Pirmās alternatīvās balvas laureāti tiks noskaidroti Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla Patriarha rudens apbalvošanas ceremonijā 8. oktobrī Teātra mājā Zirgu pasts. Apbalvojuma Zelta muša moto tapis, citējot Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa teātra muzeja direktoru, profesoru Jāni Siliņu, sacījis, citēju: "Te ir tik garlaicīgi, ka pat mušas sprāgst." Citāta beigas.
Kādi ir 21. gadsimta Latvijas zemnieki? Kā viņi dzīvo? Ko viņi domā? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz kino klasiķa Ivara Selecka jaunā dokumentālā filma "Zemnieki". Rīt, 4. oktobrī, tai būs pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace", un no rītdienas to izrādīs arī kinoteātros visā Latvijā. Ar šo filmu Ivars Seleckis saslēdz vienotā ciklā četras savas filmas, kurās daudzu gadu garumā sekojis pārmaiņām Latvijas laukos. Visās četrās filmās Ivars Seleckis Latvijas laukiem pievērsies pārmaiņu laikos. Pirmā bija 1973. gada filma "Apcirkņi", kas vēstīja par laiku, kad laukos likvidēja viensētas un to iedzīvotājus pārcēla uz ciematiem un pilsētām. Kad 90. gadu sākumā cilvēki sāka atgūt zemi, Ivars Seleckis uzņēma filmu "Nāc lejā, bālais mēnes!", bet, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tapa filma "Zem ozola kuplajiem zariem".Savukārt par pēdējo gadu pavērsieniem lauku dzīvē vēsta režisora jaunā filma "Zemnieki", kuras centrā ir sešas ļoti atšķirīgas ģimenes.
Un vēl
Rudens pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 grāds jeb 2,2 grādi zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Tas bija vēsākais septembris pēdējo 22 gadu laikā kopš 2000.gada. Novērojumu vēsturē aukstākais septembris piedzīvots 1993.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija vien +8,2 grādi. Vēsais septembris sekoja neparasti siltam augustam - šā gada vasaras pēdējais mēnesis bija karstākais kopš 1939.gada. Gaisa temperatūras amplitūda aizvadītajā mēnesī bija no -1,5 grādiem 9.septembrī Madonā līdz +19,2 grādiem 10.septembrī Ventspilī. Laikā no 3. līdz 13.septembrim tika pārspēti 27 aukstuma rekordi, un tas ir lielākais vienā mēnesī laboto aukstuma rekordu skaits kopš 2017.gada maija. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 39 milimetri jeb 64% no normas. Visvairāk nokrišņu - 92 milimetri - bija Ainažos, bet vismazāk lija Dagdā, kur reģistrēti tikai 16 milimetri nokrišņu.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Vēlēšanās bijusi augstākā vēlētāju aktivitāte pēdējos 11 gados; Jēkabpilī no oktobra pieaug maksa par apkuri; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies 916 tūkstoši 515 pilsoņi jeb 59,42% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, apkopojot balsošanas aktivitāti visos 1055 iecirkņos. Tā ir augstākā vēlētāju aktivitāte pēdējo 11 gadu laikā. Augstākā aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 66,26% vēlētāju, tālāk seko Kurzeme - 63,85%, Zemgale - 62,72%, Latgale - 57,14%, bet zemākā aktivitāte netipiski bijusi Rīgā, kur balsot aizgājuši tikai 52,8% vēlētāju.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.
14.Saeimas vēlēšanās Jēkabpils novadā uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība jeb ZZS, par kuru nobalsojuši 3 tūkstoši 412 jeb 18,30% balsotāju. Otro vietu ieņem "Jaunā vienotība" ar 3 tūkstoši 134 jeb 16,81%% balsīm, un trešajā vietā ir "Apvienotais saraksts" ar tūkstoš 971 jeb 10,57% balsīm. Pavisam nedaudz no "Apvienotā saraksta" ar 10,47% balsu atpaliek Nacionālā apvienība. "Latvija pirmajā vietā" iegūst 7,01%. Savukārt politiskā partija "Stabilitātei!" ieguvusi 6,14% vēlētāju balsu. Pārējās partijas Jēkabpils novadā nav pārvarējušas 5% latiņu. Vistuvāk tai palika "Konservatīvie", kas ieguva 4,42% balsu, un "Republika" ar 3,78% balsīm.
Jau ziņots, ka no Jēkabpils novada dažādos sarakstos uz 14.Saeimu kandidēja 26 deputātu kandidāti. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā no Jaunās Vienotības saraksta – lauksaimnieks Mārtiņš Felss, bet no ZZS saraksta ir ievēlēta Jēkabpils novada domes deputāte Līga Kļaviņa.
Pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir gatavs kļūt par premjeru arī nākamajā valdībā. Vaicāts, vai ir gatavs uzņemties jaunās valdības vadītāja amatu, Kariņš atbildēja ar "jā", ja varēs vienoties un izveidot koalīciju un būs Saeimas vairākums, kas viņu atbalstītu. Rīt "Jaunā vienotība" plānojusi sākt runāt ar daļu no citām 14.Saeimā ievēlētājām partijām. Jaunā Vienotība gatava runāt ar Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjiem, lai primāri pārrunātu nākamās valdības paveicamos darbus.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī turpina pieaugt maksa par apkuri, no oktobra tā paaugstinājusies par 16,3%, bet no novembra vēl par gandrīz 13% salīdzinājumā ar līdzšinējo tarifu. No 1.oktobra Jēkabpilī spēkā stājās jauns SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas tarifs, ko izvērtējusi un apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz ar to Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs pieaudzis līdz 118,33 eiro par megavastundu jeb par 16,3% augstāks, salīdzinot ar līdzšinējo - 101,78 eiro par megavatstundu.
Savukārt no 1.novembra Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt vēl par 12,86%, sasniedzot 133,55 eiro par megavatstundu, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtais SIA "Jēkabpils siltums" tarifa projekts.
Arī SIA “Pils rajona namu pārvalde” no oktobra pieaugusi maksa par apkuri. Kopējais tarifa pieaugums ir 43,81 eiro par megavatstundu, un tas kompensē pārvaldei kurināmā cenas pieaugumu, izlīdzina izmaksu un ienākumu starpību un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu. Par tarifa paaugstināšanu Pils rajonā Jēkabpilī novada dome pieņēma lēmumu 22. septembra sēdē. Jaunais SIA “Pils rajona Namu pārvalde” siltumenerģijas tarifs par megavatstundu no oktobra ir 97,96 eiro, bez pievienotās vērtības nodokļa. Līdz šim Pils rajonā maksa par vienu megavatstundu bija 54,15 eiro bez PVN.
No šodienas, 3. oktobra Jēkabpils novada pašvaldība sāk pieņemt iesniegumus par atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto malku, granulas vai briketes. Atbalstam var pieteikties arī elektroniski portālā epakalpojumi.lv. Savukārt no 1. novembra pieņems iesniegumus no mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju. Iedzīvotāji aicināti izmantot iespēju un iesniegt pieteikumus energoresursu cenu ietekmes mazināšanas atbalsta saņemšanai elektroniski. Iesniegumu varēs aizpildīt arī klātienē, kādā no Jēkabpils novada pašvaldības klientu apkalpošanas centriem, izņemot Vienas pieturas aģentūru domes ēkā. Jēkabpilieši aicināti darba dienās vērsties Brīvības ielā 45.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā Latvijā ievērojami pastiprināsies ziemeļu vējš un valsts austrumu daļā ilgstoši līs, bet, sākot ar nedēļas vidu, rietumu vējš atnesīs siltāku gaisu, prognozē sinoptiķi. Šodien un rīt laikapstākļus noteikts spēcīgs ciklons, kas gar Baltkrievijas un Krievijas robežu virzīsies uz ziemeļiem. Latvijas lielākajā daļā ziemeļu vēja ātrums brāzmās pieaugs līdz 15-20 metriem sekundē, Jūrmalā un Rīgā - līdz 22 metriem sekundē. Vējš vietām gāzīs kokus un radīs citus nelielus postījumus. No trešdienas līdz nedēļas beigām gaidāms rietumu, dienvidrietumu vējš, kas palaikam kļūs brāzmains. Bieži uzspīdēs saule un nokrišņu būs visai maz. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +6..+13 grādiem, par dažiem grādiem vēsāka būs nakts uz trešdienu. Maksimālā temperatūra nedēļas otrajā pusē gaidāma +13..+19 grādu robežās.