Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.martā
- 23 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas prettiesiski deportēto bērnu atgriešanai Ukrainā jābūt starptautiskai prioritātei; Latvijā pieaugusi saslimstība ar Covid-19; un Bils Geitss paziņojis, ka ir sācies mākslīgā intelekta laikmets.
Krievijas prettiesiski deportēto bērnu atgriešana Ukrainā jābūt starptautiskai prioritātei, norāda Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Saeimas priekšsēdētāja biedre atzinīgi vērtēja Starptautiskās Krimināltiesas izdotos aresta orderus Krievijas Vladimiram Putinam un "bērnu tiesībsardzei" Marijai Ļvovai-Belovai par ukraiņu bērnu deportāciju. Viņa uzsver, ka valstīm ir jāsadarbojas, lai no Ukrainas deportētie bērni pēc iespējas ātrāk atgrieztos dzimtenē pie saviem radiniekiem. Krievija no Ukrainas ir prettiesiski izvedusi un ievietojusi institūcijās vai nodevusi adopcijai vairāk nekā 15 tūkstoši bērnu.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars Latvijā bija 5,3%. 2022.gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3%, kas gada laikā ir kāpums par 6,1 procentpunktu. Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gadā 58,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām. Tikmēr persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm.
Ukrainas pilsēta Zaporižja vakar cietusi Krievijas raķešu triecienā. Aculiecinieku video redzams, kā raķetes ietriecas daudzdzīvokļu namos. Tiek ziņots, ka postījumus nodarījušas divas raķetes. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievijas uzbrukumā gājis bojā vismaz viens cilvēks, bet ievainoti 25, to vidū arī divi bērni. Trīs ievainotie ir smagā stāvoklī, bet 19 ievainoto stāvoklis vērtējams kā vidēji smags.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" savervētajiem ieslodzītajiem tuvākajā laikā beigsies sešu mēnešu līgumi un viņi var pamest grupējumu, norādījis ASV Kara pētījumu institūts. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija prognozē, ka tūkstošiem notiesāto, ko "Vagner" savervēja 2022.gada rudenī, tiks apžēloti un atbrīvoti, jo škiet, ka "Vagner" tur savu solījumu atbrīvot cietumniekus pēc sešu mēnešu dienesta "Vagner" rindās. Ministrija uzskata, ka ieslodzīto aizplūšana pastiprinās algotņu trūkumu "Vagner", jo Kremlis ir aizliedzis grupējumam turpināt vervēšanu cietumos.
Turpinām ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā nedaudz pieaug, tikmēr ar gripu biežāk slimo Daugavpilī, Rīgā un Valmierā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 190 jauni Covid-19 gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš tādu bija 153. Nedēļas laikā veikti tūkstoš 163 testi, kas ir par 5,2% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo testu īpatsvars bija 16,3%, kas ir par 2,5% vairāk nekā iepriekš. Savukārt pacientu skaits stacionāros ar apstiprināto Covid-19 infekciju palielinājies par 30,9%. No monitoringā iesaistītajām slimnīcām tika ziņots par 85 stacionētiem pacientiem ar Covid-19 infekciju. Kopumā pagājušajā nedēļā reģistrēti septiņi nāves gadījumi Covid-19 pacientiem, kamēr nedēļu iepriekš tādu bija astoņi.
Tikmēr saslimstība ar gripu Latvijā visbiežāk novērota Daugavpilī, Rīgā un Valmierā. Aizvadītajā nedēļā, no 13.marta līdz 19.martam, gripas vidējā intensitāte Latvijā nedaudz paaugstinājusies, bet raksturota kā zema - 79,1 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, kamēr vēl nedēļu iepriekš - 78,4. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 57 klīniskie gripas gadījumi. Augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem līdz četriem gadiem. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par 23 hospitalizētiem pacientiem ar gripu un diviem stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.
Pavasara šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi patlaban ir ieviesti 623 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Visvairāk posmu ar ierobežojumiem ir Cēsu apkārtnē, kur šonedēļ transporta masas ierobežojumi noteikti 108 ceļu posmos. Ierobežojumus nosaka, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu. Patlaban Jēkabpils apkārtnē ierobežojumi ieviesti 58 autoceļu posmos, Aizkraukles apkārtnē - 46 posmos, Limbažu - 38, Gulbenes, Kuldīgas un Preiļu - 35, bet Madonas apkaimē - 31 posmā. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
Un vēl
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss uzskata, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība ir svarīgākais pavērsiens vairāku gadu desmitu laikā, jo šīs tehnoloģijas būtiski mainīs cilvēku dzīvi. 67 gadus vecais miljardieris spriež, ka savā mūžā piedzīvojis divus jauno tehnoloģiju paraugdemonstrējumus, ko viņš novērtējis kā revolucionārus. Pirmā reize bijusi 1980. gadā, kad Geitss tika iepazīstināts ar grafiskās lietotāja saskarnes jeb GUI priekšrocībām. GUI mainīja veidu, kā cilvēki darbojās ar datoriem, jo vairs nevajadzēja ievadīt rakstiskas komandas, datoru varēja vadīt, klikšķinot uz ikonām. Tas padarīja datoru lietošanu saprotamu daudz lielākam cilvēku skaitam. Geitss vēsta, ka otrreiz šādu atklāsmi piedzīvojis pagājušogad, kad viņam demonstrēja mākslīgā intelekta uzņēmuma "OpenAI" radītās programmas "ChatGPT" spējas. Geitss gan atzīst, ka mākslīgā intelekta straujā attīstība nozīmē arī risku, jo, kā jau lielāko daļu izgudrojumu, to iespējams izmantot gan labiem, gan ļauniem nolūkiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija zaudējusi tiesā Norvēģijai par tiesībām zvejot sniega krabjus; Jēkabpils novadā līdz dziesmu un deju svētkiem nepagūs sašūt jaunus tērpus kolektīviem; un Zināms Latvijas kārtas numurs Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā.
Latvija zaudējusi vairākus gadus ilgušajā cīņā par Latvijas zvejnieku tiesībām zvejot sniega krabjus Svalbārā. Norvēģijas Augstākā tiesa atzinusi, ka Norvēģijai nav jānodrošina ārzemniekiem piekļuve sniega krabju ķeršanai Svalbāras kontinentālajā šelfā, vēsta Latvijas televīzīja. Norvēģijas Augstākā tiesa šonedēļ apstiprinājusi Norvēģijas valsts ekskluzīvās tiesības uz dabas resursiem Svalbāras kontinentālajā šelfā Arktikā, noraidot Latvijas uzņēmuma SIA "North Star LTD" lūgumu piešķirt tam tiesības zvejot sniega krabjus pie Svalbāras.
Veselības ministrija plāno ieviest spinālās muskuļu atrofijas un smaga kombinēta imūndeficīta skrīningu jaundzimušajiem. Saskaņošanai iesniegtie grozījumi noteikumos par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību paredz ieviest skrīningu jaundzimušajiem, kā to paredz Reto slimību plāns 2023.-2025.gadam, lai rastu iespēju savlaicīgi diagnosticēt jaundzimušajam minētās retās slimības, tādējādi rodot iespēju nodrošināt šiem bērniem specifisku ārstēšanu.
Krievijas pareizticīgo baznīca līdzās valsts politiskajai varai ir atbildīga par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, vizītes laikā Viļņā paziņojis Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs pirmais. Viņš norādīja, ka Krievijā baznīca un valsts vadība ir līdzdalībnieki agresijas noziegumu pastrādāšanā un ir līdzatbildīgi par tādiem noziegumiem kā šokējošā ukraiņu bērnu nolaupīšana. Bartolomejs pirmais atzīmēja, ka jau cara laikos Krievijas politiskā vara centās izmantot reliģiju savu mērķu sasniegšanai, un arī tagad tas tiekot darīts.
Zviedrijas parlaments vakar ar lielu balsu vairākumu nobalsojis par valsts pievienošanos NATO. Tikmēr NATO valstu vidū Somijas un Zviedrijas lūgumus par uzņemšanu aliansē nav apstiprinājušas tikai Turcija un Ungārija. Paredzams, ka Turcija par Somijas pievienošanos NATO varētu balsot tuvākajā laikā. Savukārt Ankaras atbalsts Zviedrijas dalībai NATO būs atkarīgs no Stokholmas atbildes uz Turcijas prasībām. Ungārijā parlamenta balsojums par Somijas pieteikumu pievienoties NATO notiks 27. martā, bet par Zviedrijas pieteikumu tiks lemts vēlāk.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā tikai šī gada janvārī tika izsludināts iepirkums kolektīvu tērpu šūšanai un darināšanai, gatavojoties 27.tajiem Dziesmu un 17.tajiem Deju svētkiem. Vai iepirkums nav novēlots un līdz Dziesmu un deju svētkiem pagūs apģērbt visus kolektīvus, jautājām Jēkabpils novada kultūras pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītājai Laurai Aišpurei.
AUDIO
Radio1 jautāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniekam kultūras un izglītības jautājumos Alfonam Žukam, kāpēc ir tik novēloti izsludināts iepirkums tērpu šūšanai?
AUDIO
Jautāts, kāpēc viņš, kā atbildīgā šīs jomas amatpersona domes vadībā, nepaātrināja procesu, neiejaucās, Alfons Žuks skaidroja, ka ticis teikts veikt iepirkumus un, ka tā nav viņa atbildība.
AUDIO
Jau ziņots, ka dalībai 27.tajos Vispārējos latviešu Dziesmu un 17.tajos Deju svētkos reģistrējušies 40 tūkstoši 892 dalībnieki, tajā skaitā ap tūkstoš no Jēkabpils novada.
Un vēl
9. maijā Liverpūlē konkursa Eirovīzija pirmajā pusfinālā Latvijas pārstāvji Sudden Lights uzstāsies kā ceturtie – pēc Serbijas un pirms Portugāles, ziņo pasākuma organizatori. Trešdienas vakarā noteikta kārtība, kādā dalībvalstu pārstāvji kāps uz skatuves "Eirovīzijas" pusfinālā, un Latvijas dziesma "Aijā" izskanēs pusfināla sākumā – puiši uzstāsies ar ceturto kārtas numuru. Abas mūsu kaimiņvalstis startēs otrā pusfinālā; Igaunijas pārstāve Alika uzstāsies kā ceturtā , bet Lietuvas dalībniece Monika Linkīte uz skatuves kāps ar 15. kārtas numuru. Kā ziņots, lielais "Eirovīzijas" fināls norisināsies 13. maijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko valdības vadītājs sola darba 100 dienās? Zināms, cik SIA “Jēkabpils siltums” klientiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs februārī; un Jēkabpilī koncertēs godalgotais Ļvivas vīru un zēnu koris “DUDARYK”.
Atskaitē par savas otrās valdības pirmajās 100 dienās paveikto Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kā galveno darbu min 2023.gada valsts budžeta pieņemšanu, bet, raugoties nākotnē, sola turpināt darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Pašreizējais jeb 41.Ministru kabinets tika apstiprināts aizvadītā gada 14.decembrī, līdz ar to šodien aprit šīs valdības pirmās 100 dienas.
Darbā pie valsts budžeta valdība parādīja spēju strādāt saliedēti un komandā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, komentējot Ministru kabineta darbības 100 dienas. Viņa atzīmēja, ka tieši valdības budžeta izveidošana bija lielākais Ministru kabineta izaicinājums pirmajās simts dienās pēc smagās valdības veidošanas, kas visu iekavēja. Turklāt pretēji valdības veidošanai, budžeta izveidošana noritējusi kā saliedēts process. Rezultātā arī Saeimā valsts budžetu izdevās apstiprināt ar pietiekami vienprātīgu koalīciju.
Natliekamās medicīniskās palīdzības dienests arvien biežāk saskaras ar neatļauto vielu un narkotiku pārdozēšanas gadījumiem, liecina mediķu novērojumi. Narkotikas var iegādāties arvien vienkāršāk, jo tirdzniecība tagad notiek tiešsaistē. Janvārī un februārī ātrās palīdzības dienestā reģistrēti 500 izsaukumi ar diagnozi "narkotiku pārdozēšana". Mediķi novērojuši, ka narkotiku pārdozēšana šogad notiek arvien biežāk, jo pēdējo gadu laikā mainījusies narkotiku pieejamība. Tagad narkotikas iespējams nopirkt arī, piemēram, sociālās saziņas vietnēs.
Eiropas Komisija vakar pieņēma jaunu priekšlikumu par kopīgiem Eiropas Savienības noteikumiem preču remonta veicināšanai, kas paredz jaunas patērētāju tiesības uz preču vienkāršu un izdevīgu remontu. Iecerēts, ka tas ļaus patērētājiem ietaupīt un tiekties uz Eiropas zaļā kursa mērķiem, samazinot arī atkritumu daudzumu. Eiropas Komisija norāda, ka pēdējās desmitgadēs priekšroka bieži ir tikusi dota bojātu sadzīves preču nomaiņai, nevis remontam, un patērētājiem nav bijis pietiekama stimula labot savas preces pēc garantijas termiņa beigām. Šis priekšlikums ļaus patērētājiem lietas vienkāršāk un izdevīgāk salabot, nevis aizstāt tās ar jaunām.
Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīna Lagarda brīdinājusi, ka nesenie finanšu satricinājumi saistībā ar nedienām bankās var palielināt eirozonas "negatīvos riskus". Trīs reģionālo ASV aizdevēju sabrukums un Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšana ir izraisījusi satricinājumu pasaules tirgos un izraisījusi bažas par banku sektora krīzi. Lagarda sacīja, ka jaunākajās ECB prognozēs, kas pazemināja inflācijas prognozes un paaugstināja izaugsmes prognozes šim gadam, nav ņemti vērā nesenie satricinājumi. Viņa norādīja, ka pašreizējā spriedze ir radījusi jaunus lejupvērstus riskus un padarījusi riska novērtējumu neskaidrāku.
Dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļi pērn pasaulē radījuši zaudējumus 275 miljardu ASV dolāru jeb 255 miljardi eiro apmērā, kas ir par 5,8% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina publiskotā Šveices pārapdrošināšanas kompānijas "Swiss Re" apkopotā informācija. Taču vienlaikus apdrošinātāji seguši katastrofu nodarītos zaudējumus 125 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada. Turklāt pērn otro gadu pēc kārtas apdrošināšanas uzņēmumu segto zaudējumu apjoms pārsniedzis 100 miljardu dolāru robežu. Pagājušajā gadā vislielākos apdrošinātos zaudējumus radījusi viesuļvētra "Īans" ASV - aptuveni 50-65 miljardu dolāru apmērā.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām februārī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena februārī bija 102,73 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs februārī 2,33 eiro bez PVN, kas ir par 0,26 eiro mazāk kā janvārī, kad viens apkures kvadrātmetrs vidēji izmaksāja 2,59 eiro bez PVN. Visdārgāk apkure februārī izmaksājusi mājā Kaļķu ielā 1, kur iemītniekiem par apkuri jāmaksā – 3,19 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri februārī bijuši jāmaksā mājai Viestura ielā 14b – 1,67 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs februārī skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā radio1.lv.
Vairāk nekā 42 tūkstoši – tas ir skaitlis statistikā, kas pasaka, cik daudz cilvēku no Latvijas 1949. gada 25. martā tika izsūtīti uz Sibīriju. Bet aiz katra cipara ir cilvēks ar savu vārdu un dzīvi. Jau pirms diviem gadiem jūnijā tiešraidē no katras pašvaldības izskanēja izsūtīto cilvēku vārdu lasījumi. Tādi būs arī šogad 25. martā. Šiem lasījumiem gatavojas arī Jēkabpils novadā. Sestdien pulksten 11 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Facebook kontā būs iespēja noklausīties no Jēkabpils novada 1949.gada 25.marta deportācijās deportēto personu vārdu lasījumu "Aizvestie. Neaizmirstie". 25. martā pulksten 11. īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē Deportetie.kartes.lv no katra novada sāks skanēt deportēto cilvēku vārdi. Katrs var izvēlēties sev interesējošo novadu. Lasījumi šai vietnē saglabāsies, un tos varēs apskatīt arī pēc tiešraides.
Un vēl
Sestdien, 25.martā pulksten 16. Jēkabpilī, Krustpils kultūras centrā notiks Ļvivas Akadēmiskā Nacionālā vīru un zēnu kora “DUDARYK” labdarības koncerts. Ukrainas Nacionālais akadēmiskais vīru un zēnu koris “Dudaryk” ir starptautiski pazīstams kolektīvs, kas sniedzis vairāk nekā 2 tūkstoši 500 koncertus Ukrainas un pasaules prestižākajās koncertzālēs. Koris saņēmis arī vairākus apbalvojumus. “Dudaryk” Latvijā viesojas, lai pateiktos Latvijas cilvēkiem par atbalstu karā pret Krieviju, kā arī iepazīstinātu Latvijas klausītājus ar ukraiņu kora mūziku. Ieeja koncertā ir bez maksas.