Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 27.aprīlī
- 27 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Eiropas Savienībā pērn visvairāk kiberuzbrukumu notikuši Polijai un Latvijai, Turpina samazināties gripas intensitāte ; un Savāc parakstus, lai rosinātu likuma izmaiņas, nosakot, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.
Eiropas Savienībā pērn visvairāk kiberuzbrukumu notikuši Polijai un Latvijai, trešdien preses konferencē žurnālistiem sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina, atsaucoties uz "Cert-EU" datiem par Eiropas Savienības valstīm. Pērn kopš Ukrainas kara sākuma uzbrukumus saņēmušas 23 ES dalībvalstis, tajā skaitā 22% kiberuzbrukumu virzīti Polijai, 16% - Latvijai, pa 8% - Igaunijai un Lietuvai, bet pa 6% - Čehijai un Vācijai. Kaškina norādīja, ka "Microsoft" novērojumi globālajā kibertelpā kopš Ukrainas kara sākuma liecina, ka uzbrukumi Latvijai veido aptuveni 4% no kopējā kiberuzbrukumu skaita, tādējādi Latviju ierindojot 4.vietā "Microsoft" apkopojumā.
"Swedbank" šogad iekšzemes kopprodukta jeb IKP pieaugumu starp Baltijas valstīm prognozē tikai Latvijā, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats. "Swedbank" palielinājusi Latvijas IKP izmaiņu prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma 0,9% apmērā līdz pieaugumam 0,6% apmērā, kamēr Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no janvārī prognozētajiem 2,6% līdz 2,1%. Tajā pašā laikā "Swedbank" palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 9% līdz 9,5%, prognozējot lēnāko patēriņa cenu kāpumu starp Baltijas valstīm.
Konkursā uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu saņemti pieteikumi no kopumā 16 pretendentiem. Amata konkurss, kas tika izsludināts 27. martā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par dienesta darbības prioritātēm un attīstību. Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā ieceļ Saeima.
Tuvākajās nedēļās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autoparku papildinās 110 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, bet vēl 47 auto tiks piegādāti gada nogalē. Jaunās mašīnas iegādātas, īstenojot Eiropas reģionālā attīstības fonda projektu, kā arī izmantojot dienestam piešķirto valsts finansējumu. Kopējās projekta izmaksas operatīvā medicīniskā transporta iegādei ir 16,4 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Latvijā turpina mazināties saslimstības ar gripu vidējā intensitāte. Pagājušajā nedēļā gripas vidējo intensitāti Latvijā speciālisti raksturo kā ļoti zemu - 15,1 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 26,2. Samazinājies arī pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtas augšējo elpceļu infekcijas gadījumos. Augstāka saslimstība bija bērniem līdz četru gadu vecumam. Ģimenes ārstu praksēs pagājušajā nedēļā tika reģistrēti 11 klīniskie gripas gadījumi, visbiežāk saslimstība novērota Daugavpilī - seši gadījumi. Vēl divi gripas gadījumi novēroti Jēkabpilī un trīs Rīgā. Augstāka saslimstība bērniem no piecu līdz 14 gadu vecumam. No monitoringā iesaistītām stacionārām ārstniecības iestādēm tika ziņots par deviņiem hospitalizētiem pacientiem ar gripu un trīs stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.
Pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies par 3,2%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 182 jauni Covid-19 gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš tādu bija 188. Nedēļas laikā veikti tūkstoš 124 testi, kas ir par 29,9% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Pozitīvo testu īpatsvars bija 16,2%, kas ir par 5,5% mazāk nekā iepriekš. Savukārt pacientu skaits stacionāros ar apstiprinātu Covid-19 infekciju samazinājies par 40%. Kopumā pagājušajā nedēļā Covid-19 pacientiem reģistrēti 12 nāves gadījumi, kas ir par četriem gadījumiem vairāk kā nedēļu iepriekš.
Un vēl
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv savākti 10 tūkstoši parakstu par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rosināto iniciatīvu, kuras mērķis ir grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu un tajā noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos. Parakstu vākšana sākta pirmdien - izglītības darbinieku streika pirmajā dienā. Vismaz 10 tūkstoši parakstu savākšana ļauj iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijas kopbudžetā šogad pirmajā ceturksnī bijis 264,1 miljona eiro deficīts ; Dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 40 tūkstoši 624 dalībnieki ; un Aicina neuzķerties uz it kā latvija.lv vārdā izsūtītām krāpnieciskām īsziņām
Latvijas kopbudžetā šogad pirmajā ceturksnī bijis 264,1 miljona eiro deficīts, kas ir par 128,4 miljoniem eiro lielāks salīdzinājumā ar pērnā gada trīs mēnešiem. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023.gada janvārī-martā 3,8 miljardu eiro apmērā bija par 420,1 miljonu eiro jeb 12,3% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt ieņēmumi auguši par 291,8 miljoniem eiro jeb 8,9%, salīdzinot ar 2022.gada trim mēnešiem, un veido 3,6 miljardus eiro. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ievērojami palielinoties darba samaksas fondam.
Valdības trešdien pieņemtie lēmumi par papildus līdzekļu piešķiršanu lielāko pedagogu algu palielināšanai un finanšu sadali nav pilnībā izpildījuši pedagogu streika prasības, šādu nostāju pēc valdības sēdes turpināja uzturēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa paziņoja, ka arodbiedrības padome pulcēšoties uz vēl vienu ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Vanaga neizslēdz iespēju, ka streiks varētu tikt atsākts. Viņa aicināja jautājumu par pedagogu slodžu sabalansēšanu turpināt skatīt valdības sēdē pēc nedēļas. Vanaga norāda, ka ministrijas sniegtie aprēķini par atalgojuma pieaugumu liecinot, ka tas nav paredzēts sešās pašvaldībās – tajā skaitā arī Līvānos un Preiļos.
Baltijas valstis var būt mierīgas par to, ka NATO aizstāvēs katru centimetru to teritorijas, jo solidaritāte aliansē ir tik augstā līmenī nekā jebkad agrāk, trešdien žurnālistiem NATO Noturības simpozija "Noturība satricinājumu laikmetā" laikā atzina Sabiedroto transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieks viceadmirālis Gajs Robinsons. Simpozija atklāšanas runā viceadmirālis norādīja, ka apbrīno Latvijas spējas un vēlmi pretoties Krievijas ietekmei un agresijai, kā arī spējai uzrunāt savus sabiedrotos. Svarīga nozīme valsts vai reģiona stiprināšanā, pēc viņa teiktā, ir ne tikai militārai atturēšanai, bet arī sabiedriskai aktivitātei un vēlmei būt brīviem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka viņam bijusi gara un jēgpila telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Arī Ķīnas mediji vēsta, ka Sji runājis pa telefonu ar Zelenski. Ukrainas prezidenta preses pārstāvis sociālajā tīklā "Facebook" atklāja, ka abi līderi runājuši gandrīz stundu. Ķīnas raidorganizācija CCTV ziņo, ka Sji norādījis Zelenskim, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.
Jau vēstīts, ka Ķīna ir paziņojusi, ka ievērojot neitralitāti Krievijas un Ukrainas konfliktā, bet faktiski atbalsta Maskavu, un Rietumi bažījas, ka Ķīna varētu sākt piegādāt Krievijai ieročus.
Vācijas un Lielbritānijas iznīcinātāji pārtvēruši trīs Krievijas militārās izlūkošanas lidmašīnas virs Baltijas jūras. Krievijas militārās lidmašīnas pēdējo mēnešu laikā ir vairākkārt ielidojušas gaisa telpā virs Baltijas jūras. Norvēģijas gaisa spēki otrdien paziņoja, ka līdzīgi identificējuši Krievijas militāro lidmašīnu grupu starptautiskajā gaisa telpā virs Barenca jūras valsts ziemeļos.
Turpinām ziņas
27.tajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un 17.tajiem Deju svētkiem reģistrējušies 40 tūkstoši 624 dalībnieki. No Vidzemes svētkiem reģistrējušies 14 tūkstoši 752 dalībnieki, no Rīgas – 11 tūkstoši 753 dalībnieki, no Kurzemes - 5748 dalībnieki, no Latgales – 4 tūkstoši 884 dalībnieki, no Zemgales – 3 tūkstoši 751 dalībnieks, bet no Sēlijas – tūkstoš 192 dalībnieki. Tāpat svētkiem reģistrējušies arī 2 tūkstoši 767 dalībnieki no diasporas kolektīviem. Diviem vecākajiem svētku dalībniekiem ir 96 gadi, savukārt pieciem jaunākajiem - gads.
Deju nozares pārstāvji ir uztraukti par Dziesmu un deju svētku lieluzveduma mēģinājumu norisi Daugavas stadionā, jo ierobežotā stadiona teritorija arvien vairāk apaug ar ēkām un paliek aizvien mazāk vietas svētku sagatavošanai un dejai, trešdien svētku padomes sēdē norādīja deju nozares pārstāve Zanda Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka visa loģistika patlaban gulstas uz māksliniecisko personālu un virsvadītājiem, kuriem jākļūst par drošības, kārtības un satiksmes speciālistiem. Mūrnieces ieskatā, Daugavas stadions ir jāuzlūko kā nozīmīga būve tradīcijas turpināšanai. Tāpat ir jādomā, kā to noturēt, jo patlaban trīs laukumu vietā ir pieejams tikai viens vai pusotrs.
Un vēl
Saņemti vairāki ziņojumi par krāpnieciskām SMS it kā Latvija.lv vārdā, kurās saņēmēji tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, informē informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv". SMS norādītā saite ved uz viltus vietni, kas paredzēta bankas piekļuves datu izgūšanai. "Cert.lv" aicina neuzķerties uz šīm īsziņām.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā pagājušais gads ir bijis dinamiskākais kiberdrošības telpas uzturēšanā; Atsāk nodrošināt bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzes situācijās; un Krustpils pils Marmora zālē skatāms Ievas Muzikantes gleznu cikls “Latvija - Gadalaiki”.
Latvijā pagājušais gads ir bijis dinamiskākais kiberdrošības telpas uzturēšanā. Dažāda veida kiberuzbrukumu skaits pieaudzis par 40%, uzbrukumu valsts iestādēm bijis četrkārt vairāk un dažādu sistēmas ievainojamību meklējumu – septiņkārt vairāk. Pateicoties drošības infrastruktūras attīstībai, daļu šādu uzbrukumu vairums sabiedrības pat nepamanīja, secinājusi institūcija "Cert.lv". Statistikas apkopojumi par kiberuzbrukumiem runā paši par sevi. "Microsoft" apkopotie dati par kiberuzbrukumiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latviju ierindo 4. vietā aiz ASV, Polijas, Lietuvas. "Cert.lv" apkopotie dati par uzbrukumiem dažādām Eiropas institūcijām apliecina, ka Latvijas pārstāvniecības bijušas 2. vietā aiz Polijas. Savukārt "Cert.lv" Latvijas iestāde fiksējusi par 40% vairāk kiberincidentu nekā 2021. gadā. Bija četrkārt vairāk uzbrukumu tieši valsts sektoram.
Eiropas Savienība vēlas samazināt medikamentu cenas un palielināt to pieejamību, spiežot zāļu ražotājus jaunas zāles laist tirgū visās ES dalībvalstīs. Pretējā gadījumā farmācijas kompānijām nāksies konkurēt ar lētāku patentbrīvo medikamentu ražotājiem. Eiropas Komisija, veicot pēdējos 20 gados lielāko reformu, ierosinājusi pārskatīt Eiropas Savienības farmācijas tiesību aktus. Eiropas Komisija tiesību aktus vēlas padarīt dinamiskākus, elastīgākus un labāk pielāgotus iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām visā Eiropas Savienībā. Tādēļ reformas rezultātā Eiropas komisija cer mazināt zāļu trūkumu, padarīt tās cenas ziņā pieejamākas un nodrošināt inovatīvākas zāles.
Krievija izmanto vēstniecības Ziemeļvalstīs spiegošanai un daudzi vēstniecību darbinieki ir saistīti ar Krievijas slepenajiem dienestiem, secinājušas raidorganizācijas. Četras Ziemeļvalstu raidorganizācijas – SVT no Zviedrijas, NRK no Norvēģijas, DR no Dānijas un "Yle" no Somijas – dokumentālajā filmā identificējušas 38 personas, kas pēdējos gados diplomātiskajā aizsegā, domājams, strādājušas Krievijas slepeno dienestu labā vēstniecībās Stokholmā, Kopenhāgenā un Oslo. 17 no šiem cilvēkiem joprojām darbojas šajās valstīs. Raidorganizācijas ziņoja, ka šos 38 vārdus apstiprinājuši Rietumu izlūkdienesti.
Pāvests Francisks pieņēmis lēmu gaidāmajā bīskapu konferencē atļaut balsot arī sievietēm. Šis lēmums atspoguļo Franciska vēlmi paplašināt sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanā un dot lajiem lielāku ietekmi baznīcas dzīvē. Vatikāns publicējis grozījumus Bīskapu sinodes noteikumos, kas paredz piešķirt lajiem lielāku lomu baznīcas dzīvē, kuru gadsimtiem ilgi regulējis klērs, bīskapi un kardināli. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pieciem vīriešiem, kas pārstāv mūku ordeņus, balsošanā varēs piebiedroties arī piecas klostermāsas.
Turpinām ziņas
Uzņēmumu reģistrs atlicis Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča dibinātās partijas "Kopā Latvijai" reģistrāciju, jo iesniegtajos dokumentos konstatēti trūkumi. Aprīļa sākumā Rēzeknē aiz slēgtām durvīm organizētajā dibināšanas sapulcē ievēlētais partijas valdes loceklis Andrejs Klementjevs Latvijas Televīzijai atzina, ka trūkumi konstatēti sapulces dalībnieku daudzuma ziņā – skaitļi atšķīrušies. Politiķis gan vērtē, ka trūkumi radušies pārrakstīšanās dēļ. Tie novērsti, un Uzņēmumu reģistram iesniegti jauni dokumenti. Apsverot iespēju piedalīties nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Rēzeknes mēra dibinātās partijas vadība cer, ka tā tiks reģistrēta ne vēlāk kā gadu līdz tām.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa atsāk nodrošināt bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzes situācijās. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan piedaloties visai ģimenei vienlaicīgi, gan atsevišķiem tās locekļiem, piemēram, vienam vecākam un bērnam, vecākiem bez bērniem, vai vienam ģimenes loceklim kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā psihoterapijas speciālists kopā ar ģimeni noteiks terapijas mērķus un atbilstoši tiem plānos nepieciešamo terapiju, stiprinot ģimeni kopumā, atklājot tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidojot un attīstot sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes. Sīkāka informācija par pakalpojumu atrodama inspekcijas mājaslapas sadaļā "Ģimenes psihoterapijas konsultācijas".
Un vēl
No 29. aprīļa līdz 18. jūnijam Krustpils pils Marmora zālē skatāms Ievas Muzikantes gleznu cikls “Latvija - Gadalaiki”. Tas ir mākslinieces veltījums Latvijai. Gleznu sērijā portretēti māksliniecei tuvi un mīļi cilvēki, draugi, kuru vidū ir Latvijas kultūrvidē ievērojamas un pazīstamas personības: mākslinieki, mūziķi, komponisti, režisori, sportisti u.c., kuri ar mīlestību un lepnumu nes Latvijas vārdu pasaulē – cilvēki kuri mīl Latviju. “Latvija - Gadalaiki” ir kā simboliska cilvēka mūža reprezentācija, kā būtiskākos izteiksmes līdzekļus izmantojot portretu un atspīdumu saulesbrillēs.