Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.maijā
- 03 maijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aicina varmākām noteikt drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību; Guntars Gogulis pārsūdzēs apelācijas tiesas spriedumu; un Neatkarības dienas pasākumi Jēkabpilī un novadā.
Valsts nav izdarījusi visu nepieciešamo, lai aizstāvētu sievieti, kuras dzīvību Jēkabpilī izdzēsa varmāka, uzskata Valsts prezidents Egils Levits, kurš ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem vakar pārrunāja, kā nākotnē novērst līdzīgas traģēdijas. Un viena no iespējām būtu personu, kurām noteikts liegums tuvoties, elektroniskā uzraudzība. Saistībā ar slepkavību Jēkabpilī, valsts prezidenta ieskatā neviena no amatpersonām nesaskatīja kopainu par varmāku un to, pie kā var novest viņa izteiktie draudi. Prezidents un policija aicina Saeimu ķerties pie likuma grozījumiem, lai drīzumā tiktu ieviests jauns drošības līdzeklis – elektroniskā uzraudzība, lai efektīvāk kontrolētu cilvēkus, kuriem ir noteikts tuvošanās aizliegums.
Valsts prezidents Egils Levits akreditējis Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu. Viņš amatā nomainīja līdzšinējo Oleksandru Miščenko, kurš pienākumus pildīja kopš 2019. gada. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pērnā gada nogalē iecēla jaunu vēstnieku Latvijā. Anatolijs Kucevols iepriekš ieņēma Ukrainas Ministru kabineta valsts sekretāra vietnieka amatu. Pēc akreditācijas vēstules nodošanas Valsts prezidents aicināja Ukrainas vēstnieku uz divpusēju sarunu. Kucevols vēstnieka pienākumus pildīs pirmo reizi un diplomāta karjeru sāk Latvijā.
Nedēļas sākumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nelegālie imigranti uzbrukuši Latvijas robežsargam. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norāda, ka šis gadījums uzskatāms par ārkārtas. Kāda nelegālo imigrantu grupa mēģinājusi šķērsot robežu, tad sadalījusies un robežsargs centies vienu no pārkāpējiem apturēt. Tad pārējie piesteigušies palīgā un uzbrukuši robežsargam, to grūstot ar rokām. Pretošanās ar pārējo robežsargu palīdzību apturēta un pārkāpēji nosūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju. Incidentā robežsargam un pārkāpējiem miesas bojājumi nav nodarīti.
Valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.augustam. Valdības 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums bija noteikts līdz 10.maijam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.Šogad no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti tūkstoš 870 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 144 cilvēki.
Lielbritānijas Karaliskā jūras kara flote sākusi izmeklēšanu pēc tam, kad Anglijas ziemeļos kādā krodziņā atrasti konfidenciāli dokumenti ar zemūdenes HMS Anson - Lielbritānijas flotes flagmaņa - aprakstiem. Vīrietis, kas slepenos dokumentus esot atradis uz kāda krodziņa tualetes grīdas Kambrijas grāfistē, ar tiem padalījies nevis ar floti, bet gan masu saziņas līdzekļiem. Ziņas komentēja flotes pārstāvji, skaidrojot, ka atrastas dažas lappuses no rokasgrāmatas tiem, kas dienē vai strādā uz zemūdenes. Šie dokumenti nav slepeni, taču uz tiem ir atzīme “tikai dienesta lietošanai, ar ierobežotu piekļuvi”. Šī nav pirmā reize, kad Apvienotajā Karalistē sabiedriskās vietās tiek atrasti dažādas slepenības pakāpes oficiāli dokumenti.
Tūkstošiem Holivudas televīzijas un filmu scenāriju autori uzsākuši streiku, paziņoja nozares profesionāļus pārstāvošā arodbiedrība. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad bez vienošanās beidzās arodbiedrības sarunas ar studijām un straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem par atalgojumu un darba apstākļiem. Streikam varētu būt potenciāli katastrofālas sekas ASV izklaides industrijai. Pēdējo reizi, kad šāds streiks notika 2007. gadā, tas ilga 100 dienas, Losandželosas ekonomikai radot aptuveni 2 miljardu dolāru zaudējumus. Holivudas televīzijas un filmu scenāriju autoru streiks nozīmē to, ka vakara šovu pārraide tiks apturēta, savukārt to televīzijas seriālu un filmu iznākšana uz ekrāniem, kas plānota šogad vai vēlāk, var kavēties.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes 27.aprīļa sēdē deputāts Leonīds Salcevičs domes vadībai jautāja, kā pašvaldība vērtē kārtējo zaudējumu tiesā bijušā izpilddirektora Guntara Goguļa lietā un vai tā pildīs apelācijas tiesas spriedumu. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis norādīja, ka neuzskata tiesu par zaudētu, katrs varot spriedumu interpretēt kā vēlas, taču šis tiesas spriedums pašvaldību apmierinot. Plašāku skaidrojumu Raivis Ragainis nesniedza. Tiekoties ar domes vadību preses konferencē vietējo mediju žurnālisti lūdza paskaidrot plašāk iepriekš minēto nostāju. Raivis Ragainis norādīja, ka pašvaldību tiesas lēmums apmierina, jo ir prasība atjaunot Guntaru Goguli darbā pašvaldībā, bet ne izpilddirektora amatā, kā to paredzēja pirmās instances tiesas lēmumus.
Radio1 sazinājās ar Guntaru Goguli un jautāja vai viņš, iepazīstoties detalizētāk ar tiesas spriedumu, ar to ir apmierināts vai arī gatavojas pārsūdzēt? Guntars Gogulis sacīja, ka plāno tiesas spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā, jo apelācijas tiesas spriedums ir pretrunā ar Darba likumu. Viņš piebilda, ka lietu pārsūdzēs, lai nepieļautu nepareizu Darba likuma interpretāciju, kas, balstoties uz šo faktu, nākotnē var skart daudzus, jo tā esot arī viņa kā jurista atbildība, panākt, ka darba likums tiek interpretēts pareizi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Zviedrijas medicīnisko matraču ražošanas uzņēmums "Care of Sweden" šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā Liepājā, kurā plānots ieguldīt divus miljonus eiro. Uzņēmums ir dibinājis meitasuzņēmumu Latvijā SIA "Care of Sweden", kā arī noslēdzis līgumu par 3 tūkstoši kvadrātmetru lielu telpu nomu Liepājas Vecās ostmalas biznesa parkā. Jaunās ražotnes operatīvais direktors Matīss Kaņeps informē, ka liela daļa izejmateriālu uzņēmumam jau līdz šim tika piegādāta no Baltijas reģiona. Latvijā izejvielas piegādā uzņēmumi no Jēkabpils, Ventspils un Jelgavas, bet uzņēmums no Lietuvas piegādās porolonu. Lēmums par ražotnes izveidi Latvijā tika pieņemts galvenokārt tieši tādēļ, lai tā atrastos tuvāk piegādātājiem.
Un vēl
Rīt, Latvijas Neatkarības svētkos Jēkabpilī un Jēkabpils novadā norisināsies vairāki svētku pasākumi. 4. maija rītā notiks akcija “Baznīcu zvani”, kad pulksten 10.50 tiks iezvanīti visi Jēkabpils pilsētu baznīcu zvani. Savukārt pulksten 11. notiks svētku dievkalpojums Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
4. maijā Jēkabpils sporta hallē pulksten 17, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu notiks 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku ieskaņas koncerts “ES LATVIJU DARINĀJU”. Šis koncertuzvedums ļaus jēkabpiliešim un pilsētas viesiem sajust enerģiju, ko rada kopkora dziedājums un piedzīvot dejotāju precizitāti katrā dejas solī.
4. maijā pulksten 12.00 Gārsenes privātkolekcijas “Solis sendienās” teritorijā notiks Baltā galdauta svētki veltīti Gārsenes kopas vadītājam Jānis Kažokam “Būt par sargu”. Savukārt pulksten 16. Biržu Tautas namā būs skatāma filma “Lielais Indriķis”. .
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Top mērķēta valsts atbalsta sistēma energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām; Arī šogad pie radžu ūdenskrātuves plīvos Zilais karogs; un Kāds bijis aprīlis sinoptiķu vērtējumā?
Klimata un enerģētikas ministrija pašreiz izstrādā mērķēta un automatizēta valsts atbalsta sistēmu energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni. Šobrīd ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā saskaņošanai informatīvo ziņojumu par šīs sistēmas izstrādi. Plānots, ka atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai sniegs, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Atbalstu varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli - elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju, ūdeni atkritumu izvešanu un tamlīdzīgi - pārsniedz 30% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto personu. Izmaksās netikšot ņemta vētrā īres maksa. Sistēmas izstrāde provizoriski varētu izmaksāt ap diviem miljoniem eiro. Tas nav plānots tikai kā krīzes mehānisms, bet, iespējams, varētu noderēt kā ilgtermiņa risinājums.
AS "Latvijas valsts meži" pagaidu padome ir izteikusi neuzticību trīs valdes locekļiem, atlaižot viņus no amata un ievēlot pagaidu valdes locekļus. Vakar padomes sēdē pieņemts lēmums, ka valdes locekļi Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Latvijas valsts meži pagaidu padome arī atsaukusi uzņēmuma valdes locekļus. Latvijas valsts meži valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš, bet par pagaidu valdes locekļiem no uzņēmuma darbinieku vidus ievēlēti - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process.
27.to Vispārējo latviešu Dziesmu 17.to Deju svētku biļešu tirdzniecībai SIA "Biļešu paradīze" ieviesīs virtuālo rindu. Tā palīdzēs samazināt slodzi sistēmā, kā arī nodrošinās ērtu iepirkšanos. Paredzēts, ka pircēji sistēmā tiks ielaisti pakāpeniski un katram tiks piešķirts kārtas numurs. Gaidīšanas laiks būs atkarīgs no tā, cik ātri iepirksies citi interesenti. Kad rinda būs izstāvēta, lietotāju novirzīs uz "Biļešu paradīzes" mājaslapu un biļešu iegāde notiks kā ierasti. Biļešu tirgotāji prognozē, ka uz svētku galvenajiem notikumiem virtuālā rinda varētu būt stundu, pusotru, bet ne ilgāk.
ASV un Somija gatavo divpusēju līgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas cita starpā ļaus izvietot ASV militārās bāzes Somijas teritorijā, pavēstīja Somijas Ārlietu ministrijas politiskā departamenta ģenerāldirektora vietnieks Mikaels Antels. Uz kodolieročiem līgums neattieksies. Līguma teksts ir teju gatavs, sacīja amatpersona, norādot, ka Savienoto Valstu klātbūtne stiprinās Somijas aizsardzības potenciālu. Patlaban ASV risina analoģiskas sarunas par sadarbību ar Zviedriju un Dāniju. Ar Norvēģiju ASV šādu līgumu noslēdza 2021.gadā. ASV gaisa spēki Norvēģijā ir izvietoti bāzē Riges lidostā.
Dienvidāfrikas Republikas vadība lūgusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu neapmeklēt BRICS valstu samitu, kas šovasar notiks Dienvidāfrikā, jo Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi orderi Putina aizturēšanai, vēsta Johannesburgas laikraksts "Sunday Times", atsaucoties uz avotiem. Dienvidāfrika ir valstu vidū, kas parakstījušas Romas statūtus, un tas valstij uzliek pienākumu pildīt starptautiskās krimināltiesas lēmumus. Domājams, komitejai nāksies atzīt, ka nav citu variantu kā Putina piedalīšanās 22.-24.augustā Durbanā paredzētajā samitā videokonferences režīmā, sacīja laikraksta sarunbiedrs. Vārdā neminētas augstas amatpersonas laikrakstam apstiprināja, ka Pretorija par šo jautājumu ved sarunas ar Maskavu.
Kā ziņots, Dienvidāfrika atteikusies nosodīt Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu, norādot, ka vēlas palikt neitrāla un ka dod priekšroku dialogam, lai tiktu izbeigts karš.
Turpinām ziņas
2023.gada sezonā Zilā Karoga sertifikātu saņēmusi viena jahtu osta un 11 Latvijas peldvietas, tostarp Radžu ūdenskrātuves peldvieta Jēkabpilī. Šī būs jau 14.vasara pēc kārtas, kad Radžu ūdenskrātuves peldvietā plīvos Zilais Karogs. Zilā Karoga sertifikāts ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas apliecina peldvietas tīrību un kvalitāti. Lai šo sertifikātu iegūtu, peldvietai ir jāatbilst 33 kritērijiem, kas skar ūdens kvalitāti, notekūdeņu attīrīšanu un novadi, atkritumu savākšanu un citus vides apsaimniekošanas aspektus, kā arī izglītojošus pasākumus un citus apsvērumus.
Dārzkopji gatavojas aukstuma vilnim, kasvar nodarīt postījumus ziedošiem augiem, ogulājiem un augļu kokiem. No 5. līdz 7.maijam gaisa temperatūra var noslīdēt līdz -6 grādiem un pat zemāk. Tik liels sals šajos datumos Latvijā līdz šim nav reģistrēts. Krūmmelleņu audzētāji Lielvārdes pusē jau aizvadījuši negulētas naktis, uzmanot ogu krūmus. Lai saglābtu ražu, saimniecībā "Blueberry land" izmanto īpašu šķīdumu, kas rada dūmus, kuri pārklāj mellenājus un samazina salnas postu. Pirms pāris naktīm, kad gaisa temperatūra nokritās līdz -3…-5 grādiem, jau augus apsmidzināja ar speciālu šķīdumu. Tas iekaļ vārīgos pumpurus ledū un pasargā ziedus no nosalšanas. Arī daudzviet citur lielajos dārzos un saimniecībās jau sākuši apsmidzināt augļkokus un ogulājus.
Jau ziņots, ka sinoptiķi brīdinājuši, ka šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā gaidāmas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Aukstuma vilnis sāksies 4.maijā. Mīnusu temperatūra var noturēties pat desmit stundu garumā, vietām sals gaidāms kopā ar vēju, un tas var palielināt postošo ietekmi uz augiem. Var ciest arī augi, kas parasti ir izturīgi pret pavasara salnām.
Un vēl
Šī gada aprīlis kopā ar 1990. un 1950. gada aprīļiem bijis piektais siltākais novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 7,4 grādi, kas ir 1,3 grādi virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija mīnus 4,5 grādi, kas tika novērota 5. aprīlī Mērsragā. Maksimālā gaisa temperatūra plus 23,7 grādi tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Kopumā aprīlī tika pārspēti 14 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 20,3 milimetri, kas ir 43% zem mēneša normas. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīlī bija trīs centimetri, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi, un ziemas miegu beidza eži. Mēneša vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. Kuldīgā, Ventas rumbā, lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Valsts lielākajā daļā atgriezās arī dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums 25. aprīlī atpalika tikai vienu dienu no rekorda.
Netrūka arī dažādu retu dabas parādību. 8. aprīlī Alūksnes novadā ap Sauli tika novērots halo, bet 10. aprīlī Bauskas novadā tika novērots virpuļstabs. 24. aprīlī lielā daļā Latvijas teritorijas bija vērojama ziemeļblāzma. Savukārt 25. aprīlī Zvārdē pērkona negaisa laikā tika novērota krusa.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas galvenais drošības garants ir Latvijas sabiedrība, Policijas dienesta pārbaudē Rusiņa lietā konstatē disciplinārpārkāpumu pazīmes; un Apstiprināts Jēkabpils novada karogs.
Latvijas galvenais drošības garants ir Latvijas sabiedrība, norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš atzīmēja, ka bruņotie spēki intensīvi strādā pie spēju attīstīšanas, ieviešot visu to, ko var redzēt karā Ukrainā. Lielākais izaicinājums ir laiks, kas nepieciešams darbiem. Tikmēr Latvijas galvenais drošības garants ir Latvijas sabiedrība ar savu gatavību aizstāvēt valsti. NBS komandieris uzskata, ka labākā motivācija jauniešiem iesaistīties Valsts aizsardzības dienestā ir jaunieši, kas jau dienējuši un var pastāstīt par tajā piedzīvoto. Patlaban pieteikumus iesnieguši 315 Latvijas pilsoņi. Kalniņš aicināja cilvēkus turpināt pieteikties valsts aizsardzības dienestam, jo daļa, iespējams, atbirs veselības stāvokļa dēļ.
Valdība atbalstījusi krasta aizsardzības raķešu sistēmas "Naval Strike Missile" iegādi, kuru no ASV paredzēts iegūt pēc 2025. Gada. Tā ir elastīga pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmu iegādē sniedz ASV.
Eiropas Komisija uz laiku ierobežo četru Ukrainas lauksaimniecības kultūru importu pēc vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu spiediena, turpinoties strīdam par lauksaimniecības produkciju no karā iesaistītās valsts. Kviešu, kukurūzas, rapša un saulespuķu brīva tirdzniecība Bulgārijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā tiks apturēta līdz 5.jūnijam. Tomēr šos lauksaimniecības produktus arī turpmāk varēs vest caur šīm valstīm uz citām valstīm.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paudis satraukumu par preses brīvības samazināšanos visā pasaulē, nosodot uzbrukumus žurnālistiem un dezinformācijas izplatīšanos. Gutērrešs pirms šodien atzīmējamās Pasaules preses brīvības dienas vērsās ar videovēstījumu pie žurnālistiem un medijiem visā pasaulē, norādot, ka visa mūsu brīvība ir atkarīga no preses brīvības, nosaucot to par demokrātijas un taisnīguma pamatu un cilvēktiesību enerģijas avotu. Saskaņā ar organizācijas "Reportieri bez robežām" datiem, 2022.gadā, pildot savus pienākumus, gājuši bojā 55 žurnālisti un četri mediju darbinieki.
Krievija ir sākusi masveidā izsniegt vīzas Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem, lai atvieglotu viņiem nelegālu iekļūšanu Eiropas savienības valstīs, ziņo Vācijas laikraksts "Bild". Žurnālistu rīcībā ir nonākusi Vācijas policijas atskaite par nelegālo migrantu skaita pieaugumu Eiropas Savienībā. Marta mēnesī vien uz ES ārējām robežām tika apturēti 22,5 tūkstoši nelegālo migrantu, kas ir par 60% vairāk nekā pērnā gada martā.
Turpinām ziņas
Valsts policijā dienesta pārbaudē saistībā ar Leona Rusiņa Jēkabpils pusē pastrādāto bijušās dzīvesbiedres slepkavību ir konstatētas disciplinārpārkāpumu pazīmes. To intervijā Latvijas Televīzijai atzina Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš norāda, ka attiecīgi tiek rosināts un virzīts šis process jau disciplinārizmeklēšanas ietvaros, piebilstot, ka šajā lietā tiek vērtēta vairāku personu, tai skaitā Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa priekšnieka Rolanda Bērziņa atbildība. Ruks arī norādīja, ka, neatkarīgi no tā, kāds būs disciplinārsods, Bērziņš zaudēs Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieka amatu un tuvākajā nākotnē neieņems vadošus amatus policijā. Ruks atkārtoti uzsvēra, ka viņam nebija informācijas par Jēkabpils pusē ilgstoši vajāto sievieti, viņas daudzkārtējo vēršanos pēc palīdzības un daudzajiem ierosinātajiem kriminālprocesiem. Valsts policijas šefs apliecināja, ka Rusiņš arvien nav atrasts, lai arī Valsts policijā ir "iedarbināti visi maksimālie instrumenti". Iespējams, viņš izdarījis pašnāvību vai arī bēguļo.
Jau ziņots, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.Valsts policijas priekšnieks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudēs Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Bērziņš.Ruks atzina, ka konstatētas atsevišķas personas, kas nesadarbojās ar policiju Rusiņa meklēšanas procesā. Šīs personas, kuru skaitu, statusu un attiecības ar Rusiņu policijas priekšnieks nekonkretizēja, "maldināja un nesniedza ziņas par viņu šeit, Latvijā". Tāpat būšot jāvērtē viņu atbildība par slēpšanu, norādīja policijas priekšnieks.
Valsts policija ir iedarbinājusi visus iespējamos pasākumus, lai atrastu Jēkabpils pusē nogalinātās sievietes slepkavu Leonu Rusiņu. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks neizslēdz, ka Rusiņš ir izdarījis pašnāvību. Viņa automašīna tika atrasta mežā pie Aiviekstes upes, spēkratā atrasti vairāki telefoni un priekšapmaksas kartes. Valsts policija periodiski iegulda plašus resursus, lai pārmeklētu attiecīgo akvatoriju. Ruks atzīmēja, ka ūdens līmenis akvatorijos krītas - ja Rusiņš ir izdarījis pašnāvību, viņa mirstīgās atliekas drīz atradīs. Vienlaikus nav izslēgts, ka Rusiņš bēguļo un ir pametis valsti. Ruks arī apstiprināja, ka policija sargā cilvēkus, pret kurām Rusiņš potenciāli varētu vērsties.
ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir izrādījis iniciatīvu atbalsta sniegšanai pašvaldībām, kuras izmitina Ukrainas valstspiederīgos pašvaldību pielāgotajās izmitināšanas vietās. Otrdien ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs piegādāja vairākām Latvijas pašvaldībām ledusskapjus un veļas mašīnas. Resursu nodošanā Jēkabpils novada pašvaldību pārstāvēja Jēkabpils novada pašvaldības Civilās aizsardzības inženieris Tālis Zalva. Jēkabpils novada pašvaldība kā ziedojumu pašvaldības pielāgoto izmitināšanas vietu labiekārtošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem saņēma 4 ledusskapjus un 1 veļasmašīnu.
Un vēl
Jēkabpils novada dome apstiprinājusi novada karogu. Ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu, par atbilstošāko Jēkabpils novada karogu tiek atzīts karogs, kurā attēlots Jēkabpils novada ģerbonis uz tumši zila, balta un zaļa fona. Tumši zilā krāsa simbolizē Daugavu. Tumši zilā krāsa ir īpaši raksturīga arī Sēlijas vēsturiskajai zemei. Mēlenes zilais tonis – sēļu arheoloģiskās seģenes un apmetņa krāsa. Zilo uzskata par stabilitātes, miera, krāsu. Baltā krāsa simbolizē Jēkabpils novada attīstību, izaugsmi. Zaļā krāsa karogā simbolizē Jēkabpils novada dabas vērtības. Šī krāsa ir saistīta ar atdzimšanu, piemēram, pavasari, kad viss atdzīvojas un pasaule tiek pārveidota.