2024.gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug lielo algu saņēmēju skaits; Dignājā nelikumīgās medībās nošauts staltbrieža bullis; un Kad norisināsies lielais brīvdabas muzeja gadatirgus?

Darba ņēmēju skaits Latvijā privātajā sektorā ar augstu algu virs 3 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī Covid-19 pandēmijas laikā, nevis samazinājās, kā tam būtu jānotiek krīzes laikā un kā tas notika 2009. gadā, bet auga vēl straujāk nekā iepriekš, tā vakar konferencē "Nākotnes darbs 2023" sacīja Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Prezentējot šos datus, viņš uzsvēra, ka tas nav saistīts ar algas indeksāciju pēc inflācijas, jo pandēmijas sākumā vēl nebija būtiskas inflācijas. Viņš norādīja, ka trīs gadu laikā nepārtraukti dzirdam par ekonomikas krīzēm – vispirms bija pandēmijas izraisīta krīze, pēc tam enerģētikas krīze. Tajā pašā laikā augstu algu saņēmēju skaits privātajā sektorā auga no 20 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem un turpina augt. Tāpat viņš akcentēja, ka mērens darbaspēka trūkums ir pamats gan produktivitātes, gan atalgojuma kāpumam.

Aizvadītajā mēnesī krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši kopumā 609 tūkstošus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Šobrīd izteikti vairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar dažādiem investīciju piedāvājumiem, tajā skaitā viltus ziņām par kredītiem, to komisijas maksām un tamlīdzīgi.
Attiecīgi aprīlī bijuši 227 investīciju krāpniecības gadījumi, kā rezultātā izkrāpti vairāk nekā 330 tūkstoši eiro, un tik pat lielu krāpniecības mēģinājumu skaitu izdevies novērst. Savukārt telefonkrāpniecības gadījumu skaits aprīlī bija uz pusi mazāks, nekā investīciju - attiecīgi 106 gadījumi, kā rezultātā izkrāpts 221 tūkstotis eiro. Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā turpina saņem krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus un e-pastus, kuros ļaundari izliekas par dažādām valsts iestādēm. Saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai iepazīties ar saņemto nodokļu apmaksu. Arī šajā gadījumā svarīgi atcerēties, ka valsts iestādes parasti šādus paziņojumus iedzīvotājiem nesūta, tāpēc tos vēlams dzēst vai ignorēt. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 3,4 miljonu eiro apmērā.

Rīgas Pašvaldības policijas ieskatā 27.maijā Rīgā plānotās protesta akcijas laikā iespējamas provokācijas. Sestdien pēcpusdienā kāda privātpersona Rīgā, Brīvības laukumā, ir pieteikusi protesta akciju, lai iedzīvotāji varētu paust viedokli "pret izpildvaras realizēto politiku". Uz akciju aktīvi mudina doties opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" politiķis  Ainārs Šlesers, kurš mudina uz pasākumu ierasties 10 tūkstoši iedzīvotāju, lai gan pieteikumā norādīts, ka sapulcē piedalīsies 1000 dalībnieku. Šlesers sociālajos tīklos spekulē, ja uz protestu atnāks 10 tūkstoši cilvēku, kritīšot Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Rīgas pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji sapulces organizatoriem atgādinājuši par likuma normu obligātu ievērošanu, īpaši norādot uz sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu. Tāpat arī gaidāmajai akcijai gatavojas kārtības sargi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

Pēdējās dienās lielāka uzmanība ir pievērstam nevis tam, kas notiek frontē Ukrainā, bet notikumiem Belgorodas apgabalā Krievijā, kur vairākās apdzīvotajās vietās iegāja Ukrainas pusē karojoši paramilitāri grupējumi. Eksperti norāda, ka šī ir plašākā un ilgstošākā diversijas operācija Krievijas teritorijā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Amerikāņu izdevums "The New York Times", atsaucoties uz vārdā neminētu augsta līmeņa Ukrainas amatpersonu, rakstīja, ka reidu īstenojošās vienības ir cietušas nelielus dzīvā spēka zaudējumus, bet ne tādus, kas varētu ietekmēt viņu kaujas spējas. Amatpersona izdevumam arī apgalvoja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības šajā operācijā nepiedalījās, tāpēc neviens ukraiņu karavīrs nav iegājis Krievijas teritorijā. Ukraina noliedz tiešu līdzdalību reidā, taču daudzi militārie eksperti uzskata, ka šī bija ļoti rūpīgi plānota operācija, ko šīs vienības diez vai varēja paveikt bez Ukrainas izlūkdienestu palīdzības. Viņuprāt, notikumi Belgorodas apgabalā varētu būt tāda kā prelūdija pretuzbrukumam frontē. Savukārt citi eksperti uzskata, ka notikušais ir milzīgs apkaunojums Kremlim, kas, lai attaisnotos, noteikti mēģinās apgalvot, ka reids bija Ukrainas un NATO uzbrukums Krievijai.

Pēdējos gados palielinājusies mūsdienu verdzības izplatība pasaulē, liecina cilvēktiesību labdarības organizācijas "Walk Free" trešdien publicētais 2023.gada globālais verdzības indekss. "Walk Free" ziņojums rāda, ka 2021.gadā aptuveni 50 miljoni cilvēku dzīvoja mūsdienu verdzības situācijās, kas ir par desmit miljoniem vairāk nekā 2016.gadā, kad problēma tika vērtēta pēdējo reizi. Šis skaitlis ietver aptuveni 28 miljonus cilvēku piespiedu darbā un 22 miljonus, kas dzīvo piespiedu laulībā. "Walk Free" ziņojumā mūsdienu verdzība ir definēta kā piespiedu darbs, piespiedu vai kalpiskas laulības, parādu verdzība, piespiedu komerciāla seksuāla izmantošana, cilvēku tirdzniecība, kā arī bērnu pārdošana un ekspluatācija. Lai gan piespiedu darbs ir biežāk sastopams valstīs ar zemiem ienākumiem, tas ir dziļi saistīts ar pieprasījumu no valstīm ar augstākiem ienākumiem, teikts ziņojumā, norādot, ka divas trešdaļas no visiem piespiedu darba gadījumiem ir saistītas ar globālajām piegādes ķēdēm.

Turpinām ziņas

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zemgales reģiona pārvaldes jautājumos Rūta Strautniece informē, ka 23. maijā Jēkabpils novada Dignājas pagastā laika posmā no 22. maija pulksten 19.30 līdz 23. maija 9:30 nenoskaidrota persona, iespējams, ir veikusi patvaļīgas medības, kā rezultātā ir nošauts staltbrieža bullis. Šo dzīvnieku medīšana patlaban nav atļauta. Par šo pārkāpumu ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 112. panta otrās daļas par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums. Par šādu pārkāpumu persona vai personu grupa var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Rūtu Strautniece arī informē, ka šonedēļ Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknis saņēma informāciju par to, ka Aizkrauklē kāda uzņēmuma teritorijā nenoskaidrota persona ar krāsas baloniņu apzīmējusi dzelzceļa infrastruktūru un dēļu paku plēves. Par šo nodarījumu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Par šādu pārkāpumu persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Un vēl

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 3. un 4. jūnijā no pulksten 9 līdz 17 notiks tradicionālais lielais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Gadatirgus, kas šogad notiks jau 51. reizi. Līdzīgi kā dziedātāji un dejotāji pulcējas Dziesmu un Deju svētkos, tā amatnieki un tautas lietišķās mākslas meistari ik gadu no visām Latvijas malām sabrauc Brīvdabas muzejā, lai rādītu savas prasmes, dalītos ar pieredzi un smeltos jaunus iespaidus turpmākajam darbam. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgum Latvijas kultūrtelpā ir ļoti nozīmīga vieta un tas allaž bijis arī svarīgs tautas nacionālās pašapziņas stiprinātājs. Šogad tajā savu preci piedāvās vairāk nekā 530 amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Līdzās plašajai tirdzniecībai būs dažādas aktivitātes un notikumi arī Ezermalas pļavā, bet uz skatuves pie Rietumu vārtiem abas dienas notiks teātra izrādes.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:  Ko liecina aptauja par prezidenta vēlēšanām? Saistībā ar putnu gripu uz nenoteiktu laiku pārcelts Zilā karoga pacelšanas pasākums pie Radžu ūdenskrātuves; un Cik droša pārtika ir Latvijā?

Aptauja, kuru pēc LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS,  liecina, ka 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem. Atbalstu "Jaunās vienotības" izvirzītajam kandidātam, ilggadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam aptaujā pauduši 22%, taču teju tikpat daudz respondentu atbalsta "Apvienotā saraksta" izvirzīto kandidātu – miljonāru Uldi Pīlēnu. Proti, viņu atbalsta 21% aptaujāto. Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" izvirzīto kandidāti – diasporas aktīvisti Elīnu Pinto atbalsta tikai 10% aptaujas respondentu. Aptauja notika laika posmā no 17. līdz 21. maijam. Tās ietvaros aptaujāti tūkstoš pieci respondenti.

Latvijai būtu nepieciešams mazināt budžeta deficītu, uzlabot Eiropas Savienības fondu apguvi un pilnveidot nodokļu politiku, savās kārtējās rekomendācijās iesaka Eiropas Komisija. Kā atzīmējis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku Valdis Dombrovskis, inflācija Baltijas valstīs šogad saglabāsies augstāka nekā vidēji ES, lai gan kopumā tā pakāpeniski mazinās. Šādā makroekonomiskā kontekstā, Eiropas komisija Latvijai iesaka samazināt valsts budžeta deficītu, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku, vienlaikus nodrošinot efektīvu ES fondu apguvi un īstenojot reformas konkurētspējas stiprināšanai. 

Līdzšinējais Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks no 26.jūnija beigs pildīt amata pienākumus un viņa vietā tiks iecelts Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņu nolēmis virzīt iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Ministrs norādījis, ka Grišina virzīšana Iekšējās drošības biroja vadītāja amatam saistīta ar nepieciešamību nodrošināt šīs iestādes darba nepārtrauktību, ņemot vērā viņa pieredzi un zināšanas par iekšlietu sistēmā notiekošajiem procesiem.

Lietuvas valdība vakar apstiprināja grozījumus migrantu uzņemšanas un pārvietošanas sistēmas reformai. Jaunie grozījumi paredz īpašas migrantu jautājumu koordinācijas aģentūras izveidi. Lietuvas Iekšlietu ministrija norādīja, ka aģentūra nodrošinās migrantiem sociālo, mājokļu un citu nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu. Lietuvas Sociālās aizsardzības un darba ministrija koordinēs šīs aģentūras darbību, kā arī atbildēs par ārzemnieku pagaidu izmitināšanas vietu iedalījumu.

83 gadu vecumā mūžībā devusies mūzikas leģenda Tīna Tērnere, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Dziedātāja pēc ilgstošas cīņas ar slimībām nomira mierā savās mājās netālu no Cīrihes, sacīts paziņojumā. Pēdējos gados mūziķei bija vairākas veselības problēmas: vēzis, insults un nieru nespēja. Tērnere dzimusi Amerikas Savienotajās Valstīs, bet 2013. gadā kļuva par Šveices pilsoni. Karjeru Tērnere sāka pagājušā gadsimta 60. gados kopā ar vīru Aiku Tērneru, laižot klajā tādas dziesmas kā "Proud Mary and River Deep", "Mountain High". 1978. gadā Tērnere šķīra laulību ar vardarbīgo Aiku un guva ievērojamākus panākumus kā solomāksliniece. Tērneres karjera ilga vairāk nekā 50 gadus. Popmūzikas leģenda ieguva astoņas "Grammy" balvas. 2021. gadā tika uzņemta "Rokenrola slavas zālē" kā solomāksliniece. Klausītāji novērtēja viņas spēcīgo balsi, enerģiju un spēju turpināt karjeru ilgus gadus. Starp Tērneres hitiem ir "The Best", "Private Dancer" un "What’s Love Got to Do With It".

Turpinām ziņas

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti apstiprinājuši putnu gripu atrastai mirušai sudrabkaijai Rojā. Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka aizdomas par putnu gripu ir arī Sasmakas ezerā un Ventspilī atrastām mirušām sudrabkaijām. To paraugi nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai. Līdz ar to šobrīd putnu gripa konstatēta savvaļas putniem Daugavpilī, Krāslavā, Cēsu novada Veselavas pagastā, Madonā, Lapmežciemā, Jēkabpilī, Salaspils pagastā un Rojā.

Runājot par situāciju Jēkabpilī, Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts informē, ka SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ir izveidota speciālistu grupa, kas katru dienu apseko Radžu ūdenskrātuvi un savāc mirušos putnus. Viņš piebilst, ka putnu gripas izplatība līdz šim Radžu ūdenskrātuvē galvenokārt novērota putniem, kas mīt uz salām, krastā tās izplatība esot mazāka. Dienā tiekot atrasti miruši divi līdz trīs putni. Mirušie putni tiek vākti gar Radžu ūdenskrātuves krastu un utilizēti, bet uz salām, kur tie ligzdo, tos savākt nedodas.  Pārtikas veterinārais dienests norāda, ka tas neesot nepieciešams, jo tā ir dabiska vide, kur putni dzīvo kolonijā. Tos izbiedējot un veicinot pārlidošanu, tiktu veicināta arī putnu gripas izplatība. 

Ilmārs Luksts informē, ka mirušus putnus atrod arī citviet Jēkabpilī. Viņš sacīja, ka Pils rajonā atrasta mirusi vārna un putns nodots laboratorijā analīzēm, rezultāti pagaidām nav zināmi. Tāpat arī nedēļas sākumnā tika atrasta beigta meža pīle Jēkabpilī, Daugavā upes labajā krastā pie tilta. Mirušo putnu savāca Pārtikas veterinārā dienesta speciālisti. Veicot laboratorijā izmeklējumus tika noskaidrots, ka šis putns nav slims ar putnu gripu, tam ir cits bojāejas iemesls.

Saistībā ar putnu gripu uz nenoteiktu laiku atcelts šonedēļ paredzētais pasākums – Zilā karoga pacelšana radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā. Jautāts, vai tagad Radžu ūdenskrātuves pludmale vairs atbildīs Zilā karoga statusam, ja putniem šeit konstatēta putnu gripa, Ilmārs Luksts skaidro, ka pašvaldība ir sazinājusies ar Zilā karoga komisiju, un secināts, ka nav pamata liegt peldvietai Zilā karoga pludmales statusu, jo situācija ar putnu gripu neietekmē ūdens sastāva kvalitātes rādītājus.  Zilais karogs tiks pacelts, tiklīdz situācija normalizēsies un Radžu ūdenskrātuvē atkal varēs peldēties. Par pasākumu informācija tiks sniegta atsevišķi. Saistībā ar putnu gripu nav ierobežotas sportiskās aktivitātes Mežaparkā. Jēkabpils sporta centra sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Irša norāda, ka kameršļūkšanas kalns darbojas, tāpāt ir iespēja spēlet disku golfu un nodarboties ar visām citām aktivitātēm, kas nav saistītas ar ūdeni. 

Par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši - ūdensputniem, var ziņot, zvanot uz PVD uzticības tālruni - automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi. Jēkabpilieši par mirušu putnu gadījumiem var ziņot arī pa tālruni - 29387082, SIA “Jēkabpils pakalpojumi”.

Un vēl

Saskaņā ar Eiropas Savienības Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes apkopoto informāciju, ES dalībvalstu laboratorijās tika analizēti 118 Latvijas izcelsmes pārtikas produktu paraugi, 87,29% no paraugiem augu aizsardzības līdzekļu atliekas netika konstatētas, 12,71% paraugu augu aizsardzības līdzekļu atliekas bija pieļaujamā līmenī, bet maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa pārsniegumi nav konstatēti. Latvijā ražotās pārtikas tīrība apliecina, ka Latvijas lauksaimniecībā joprojām tiek izmantots salīdzinoši krietni mazāk augu aizsardzības līdzekļu nekā daudzās citās ES dalībvalstīs un Latvijā ražotā pārtika ir drošākā Eiropā, vēsta Zemkopības ministrija. Piemēram, ja Latvijā vienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāram vidēji izlieto 0,97 kilogramus pesticīdu, tad Polijā - 1,7 kilogramus, Vācijā, 2,89 kilogramus, Beļģijā - 3,94 kilogramus, bet Kiprā un Maltā - vairāk nekā 8 kilogramus pesticīdu uz vienu hektāru.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņas klausieties:  Pieaug satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu skaits; Jēkabpilī plānots veikt plūdos cietušo ielu remontdarbus; un Ko liecina pirmās prognozes par gaidāmo vasaru?

Nereti pārvietoties ar velosipēdu pilsētā ir ātrāk nekā ar automašīnu. Eksperti aicina velobraucējus neaizmirst par savu drošību un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Trauksmi ceļ mediķi – palielinās ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits.  Ja visi satiksmes dalībnieki – gan gājēji, gan velosipēdisti, gan transportlīdzekļa vadītāji – cienīs sevi un arī pārējos, tad satiksme būs daudz drošāka. Brīdī, kad ielās iestājas siltāks laiks, gan uz ietvēm, gan uz brauktuves nereti mēdz iestāties haoss. Ielās atkal atgriežas velobraucēji, elektrisko skrejriteņu vadītāji un citi cilvēki, kas izmanto visdažādākos mikromobilitātes rīkus. Aprīlī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonākuši 132 pacienti, kuri traumas guvuši, pārvietojoties ar kādu no šiem rīkiem, tajā skaitā divriteni.

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz uzlabot paliatīvās aprūpes pieejamību un noteikt, ka hospisa pakalpojums būtu nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat plānots noteikt, ka no valsts budžetā pieejamās naudas tiktu nodrošināta psihosociālā rehabilitācija ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums valsts budžetā 2024. gada būtu ap 4,9 miljoniem eiro, 2025. gadā – ap 5,2 miljoniem, bet 2026. gadā – ap 5,5 miljoniem.

Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju, vidusskolas un ģimnāzijas kūtri piesakās valsts aizsardzības mācības ieviešanai, norāda Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs. Likums paredz, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta. Aizsardzības mācība 2018.gadā sākotnēji tika ieviesta kā pilotprojekts brīvprātīgā kārtā tikai nedaudzās Latvijas skolās, taču laika gaitā skolu skaits palielinājās. Šogad Jaunsardzes centrs būtu gatavs aizsardzības mācībā apmācīt Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē katrā pa 2 tūkstoši jauniešiem, bet Rīgā un tās reģionā - 4 tūkstoši 500 jauniešus. Tikmēr pieteikti Kurzemē ir tūkstoš 635, Latgalē tūkstoš 699, Vidzemē tūkstoš 405, Zemgalē tūkstoš 892, bet Rīgas reģionā 3 tūkstoši 431 skolēns.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka starp bloka dalībvalstīm nav vienprātības par atbildi uz Ukrainas vēlmi pievienoties aliansei. Visi ir vienisprātis, ka galvenais šķērslis ir Krievijas iebrukums un notiekošais karš. Stoltenbergs konferencē Beļģijas galvaspilsētā Briselē norādīja, ka neviens šobrīd nespēj pateikt, kāds Viļņas samitā šajā jautājumā būs galīgais lēmums. Tikmēr anonīmi diplomāti atzinuši, ka dominējošā lielvalsts ASV nevēlas iet tālāk par dalības apsolījumu kaut kad tālā nākotnē, kas tika izteikts jau pirms 15 gadiem, jo pēc pievienošanās uz Ukrainu attieksies NATO līguma 5. pants, kas dalībvalstīm garantē pārējo valstu militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā. Tāpēc Rietumu sabiedrotie apsver iespējas piedāvāt Ukrainai cita veida drošības garantijas. Tas varētu būt kā pagaidu solis Kijivas nomierināšanai pirms pilntiesīgas dalības blokā.

Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks paziņojis, ka Varšava plāno šogad izvērst zemūdeņu iepirkuma programmu. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī Polija krasi palielinājusi aizsardzības izdevumus. Šogad valdība apņēmusies dubultot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, kas sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta. Ministrs informēja, ka konkurss tiks izsludināts "drīzumā" un ka vistuvākajā laikā Aizsardzības ministrija informēs par iecerēto zemūdeņu skaitu un to atbilstošo aprīkojumu.

Pieminot mūžībā aizgājušo rokmūzikas leģendu Tinu Tērneri, daudzi cilvēki noliek ziedus un sveces pie viņas mājas Šveicē. Pēc ziņām par dziedātājas nāvi trešdienas vakarā pie viņas mājas Cīrihes piepilsētā Kisnahtā sapulcējās liels cilvēku pūlis. Cilvēki pa vienam nolika ziedu pušķus un sveces. Ziedi gulst arī pie viņas zvaigznes Holivudas slavas alejā. "Ar Tinas Tērneres nāvi pasaule ir zaudējusi ikonu," tviterī ierakstīja Šveices prezidents Alēns Bersē. ASV Nacionālā aviācijas un kosmosa pārvalde jeb NASA tviterī ierakstīja, ka "viņas mantojums dzīvos mūžīgi starp zvaigznēm". "Mēs esam zaudējuši vienu no pasaules aizraujošākajām izpildītājām," sociālajā tīklā Instagram pavēstījis britu mūziķis Eltons Džons, piebilstot, ka Tērnere bijusi "pilnīga leģenda ierakstos un uz skatuves".Kā ziņots, Tērnere aizgāja no dzīves 83 gadu vecumā trešdien pēc slimības savās mājās Kisnahtā.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī plānots veikt plašus ielu remontdarbus. Lai konstatētu Daugavas plūdu nodarītos postījumus, pašvaldības speciālisti ir apsekojuši visas piegulošās ielas gar dambi gan Daugavas labajā krastā, gan kreisajā. Bojājumi konstatēti Vārpu, Zaļajā, Strūves, Blaumaņa, Paegles, Dārznieku ielā, Rīgas ielas posmā no Kurzemes ielas līdz Dārzu ielai, Pļaviņu, Mežrūpnieku, Bebru, Orehova, Brīvības ielas posmā no Zvanītāju ielas līdz Bauskas ielai un Dambja ielā. Šajās ielās veco segumu ņems nost, asfaltēs no jauna, remontēs lietusūdens kanalizāciju un komunikāciju akas. Līdz maija beigām tiks sagatavota dokumentācija iepirkuma veikšanai. Pēc iepirkuma konkursa, kas varētu noslēgties jūlija vidū, varēs sākt darbus, un plānots tos līdz gada beigām arī pabeigt. Plūdu seku novēršanai finansējumu plānots lūgt no valsts budžeta

Šonedēļ SIA "Jēkabpils pakalpojumi" sākuši no Pļaviņu ielas Jēkabpilī izvest plūdu laikā janvārī uz aizsargdambja sabērto grunti un savestos smilšu maisus. Pakāpeniski tiek turpināti darbi, lai sakārtotu aizsargdambja teritoriju pēc Daugavas plūdiem. Paša aizsargdambja rekonstrukcijas darbi varētu sākties tikai nākamgad, jo sagatavošanas darbu gaitā notikušās dažādas aizkavēšanās.

31. maijā no pulksten 9 līdz 14 Aizkrauklē, pilsētas centrālajā laukumā, darbosies Energoefektivitātes telts, kurā uz iedzīvotāju jautājumiem par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu atbildēs arī SIA “Lauma A” darbinieki. Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs projektā “Energoefektivitātes telts” maijā vairākās Latvijas pilsētās organizē telšu dienas, kurās var uzzināt par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas būtību. Energoefektivitātes telts nākamnedēļ būs arī Aizkrauklē. Pasākuma galvenais mērķis ir pastāstīt par to, kāpēc un kā labāk būtu renovēt daudzdzīvokļu ēkas. Iedzīvotājiem skaidros daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas galvenos aspektus — nepieciešamos dokumentus, finansēšanas iespējas un lēmumu pieņemšanas procesu.

Un vēl

Pašreizējie prognožu dati uzrāda augstu varbūtību, ka šogad Latvijā gaidāma karsta vasara ar mazu nokrišņu daudzumu, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sinoptiķi atgādina, ka Eiropā ir grūti prognozēt laikapstākļus vairākus mēnešus uz priekšu. Citur pasaulē, piemēram, tropiskajos reģionos, līdzšinējie pētījumi un zināmās likumsakarības ļauj sagatavot sezonālās prognozes ar augstāku ticamību nekā Eiropā. 

Vasaras pirmais mēnesis - jūnijs - kopumā gaidāms ar gaisa temperatūru virs normas. Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka būs karstas dienas, īpaši mēneša otrajā pusē, tomēr arī pārējā laikā neiezīmējas periodi, kad vēsās gaisa masas varētu dominēt pār siltajām un gaisa temperatūra būtu ievērojami zemāka par normu. Latvijā jūnijā bieži prognozēts austrumu vējš, kas nesīs siltas vai pat karstas un arī salīdzinoši sausas gaisa masas, tādēļ lietus daudzums jūnijā gaidāms mazāks par normu.Ņemot vērā, ka arī maijā lijis maz, pastāv risks, ka vasaras pirmajā mēnesī sausums būtiski pastiprināsies. Patlaban lielākais sausums valda valsts rietumu un centrālajā daļā, jo īpaši Zemgalē. Labāka situācija saglabājas Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos.

Atstājiet komentāru