Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.jūnijā
- 02 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Dziesmu un deju svētku dalībnieki varēs bez maksas pārvietoties ar vilcienu Rīgas teritorijā; Plāno būtisku dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu palielinājumu; un Kāds ir Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums?
Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinātos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas dos iespēju 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku laikā to dalībniekiem bez maksas pārvietoties ar vilcienu Rīgas teritorijā. Rīgā tiek veikti ielu infrastruktūras uzlabošanas darbi un atsevišķos gadījumos ir apgrūtināta satiksme, tāpēc plānots, ka svētku dalībnieki un skatītāji uz svētku norises vietām dosies ar Rīgas sabiedrisko transportu un vilcienu.
Saeimā izveidota apakškomisija administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanai, un to vadīs deputāts Juris Viļums, kas ievēlēts no "Apvienotā saraksta". Apakškomisija plāno strādāt trijos virzienos. Pirmkārt, jāveic steidzamākie darbi, kas ir saistīti ar mazo novadu nākotni, piemēram, Varakļānu un Ropažu novadiem. Otrkārt, jālemj, kā stiprināt plānošanas reģionus un novadu pārvaldības instrumentus. Trešais virziens – sakārtot dzīvi valstī, pilnveidojot pašvaldību sistēmas iespējas.
Partija "Saskaņa" iesniegusi Centrālai vēlēšanu komisijai likumprojektu par tiešām prezidenta vēlēšanām, iniciatīva ir pieņemta izskatīšanai. Centrālajai vēlēšanu komisijai 45 dienu laikā ir jāpieņem lēmums, vai reģistrēt likumprojektu vai noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai, vai arī atteikt likumprojekta reģistrāciju, ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajam vai iniciatīva pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāta. Ja likumprojektu reģistrēs, nākamajā dienā pēc CVK lēmuma sāks parakstu vākšanu. Tajā varēs piedalīties balsstiesīgie Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma, un tā ilgs 12 mēnešus no dienas, kad iniciatīva tika reģistrēta CVK. Lai likumprojekts tiktu iesniegts Saeimā, tas jāparaksta 1/10 daļai balsstiesīgo pilsoņu, kas šajā gadījumā būs 154 tūkstoši 241 iedzīvotāju.
Lielbritānijas Glosteršīras apgabalā notikušas ikgadējās siera ripināšanas sacīkstes. Šīs sacensības gan ir bīstamas, un uzvarētāja sieviešu kategorijā par panākumu uzzināja mediķu teltī. Apmēram trīs kilogramus smago rituli palaiž lejup pa kalna nogāzi, un to mēģina panākt sacensību dalībnieki. Nogāze ir stāva, ripojošais siers apmēram 180 metrus garajā distancē sasniedz ātrumu vairāk nekā 100 kilometru stundā, tomēr riskantajā pasākumā piedalījās simtiem asu izjūtu cienītāju. Katru gadu dalībniekiem konstatē kaulu lūzumus un smadzeņu satricinājumus, taču tas neattur cilvēkus. 19 gadus vecā uzvarētāja, kanādiete Delanija Īrvinga, pēc atgūšanās atzina, ka pasākums bijis labs – īpaši, kad to spēj atcerēties.
Maija pēdējā dienā pasaulē atzīmēja veselības organizāciju noteikto "dienu bez tabakas". Eiropā vistuvāk mērķim atteikties no smēķēšanas ir Zviedrija. Statistikas aģentūras "Eurostat" dati liecina, ka pirms četriem gadiem smēķēja tikai 6,4% par 15 gadiem vecāku Zviedrijas iedzīvotāju, bet Eiropas Savienībā šis rādītājs bija 18,5%. Kopš tā laika smēķēšanas aizliegums Zviedrijā attiecināts ne tikai uz bāru un restorānu iekštelpām, bet arī āra terasēm. Valstī pēdējās desmitgadēs īstenotas pretsmēķēšanas kampaņas, un tas devis rezultātus.
Turpinām ziņas
Akciju sabiedrība "Conexus" iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir par 39% augstāks nekā pašreiz. Sagaidāms, ka uz dabasgāzes lietotāju kopējo rēķinu tas atstās ietekmi 0,5-1,1% robežās. Piemēram, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē četrus kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins augs par 0,04 eiro. Mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 250 kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins pieaugs par 1% jeb 2,43 eiro. Tikmēr juridiskām personām tarifa palielinājums veidos ap 1,1% pieaugumu dabasgāzes ikmēneša rēķinā.
Līdz 30.jūnijam pašvaldības aicinātas piedalīties konkursā "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2024", kas nākamgad uzņemsies pildīt Latvijas Jauniešu galvaspilsētas lomu. Konkurss norisināsies divās kārtās - pirmajā kārtā iesniegumus izvērtēs konkursa komisija, savukārt otrajā kārtā notiks desmit dienu publiskais balsojums. Plānots, ka konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 12.augustā jauniešu festivālā "Kopums" Bauskas pilskalnā Bauskas novadā, kas tika atzīta par šī gada Latvijas Jauniešu galvaspilsētu. Uzvaras gadījumā pašvaldībai būs jāīsteno konkursā iesniegtais pasākumu plāns, kuram pašvaldībai izglītības ministrija piešķirs finansējumu no Jaunatnes politikas valsts programmas līdzekļiem.
Un vēl
Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija 42,9 gadi. Tajā skaitā mazākais iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija Pierīgā - 40,7 gadi, bet lielākais iedzīvotāju vidējais vecums bija Latgalē - 45,2 gadi. Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars pērn bija Pierīgā - 18,8% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bērnu skaitam 2022.gadā pieaugot par 1,4% jeb 1000. Bērnu skaits pērn palielinājās arī Vidzemē - par 0,4% jeb 111. Vienlaikus mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē - 13,6%. Tikmēr visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi - 27,3% un 27,2% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk ir Mārupes novadā - 11,1%.
Rīgā un Pierīgā pagājušā gada beigās dzīvoja 53,1% valsts iedzīvotāju. Rīgā dzīvo nepilni 610 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32,4% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4% no pilsētu iedzīvotājiem. Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās piecās valstspilsētās, tajā skaitā Jēkabpilī par 0,1% jeb 18 cilvēkiem. Visās valstspilsētās joprojām mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais novads ir Ogres, kurā ir gandrīz 58 tūkstoši iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 tūkstoši 700 iedzīvotājiem, savukārt mazākie novadi ir Valkas novads ar 7 tūkstoši 600 iedzīvotājiem un Varakļānu novads ar 3 tūkstoši iedzīvotājiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Cik līdzekļu Latvijas ekonomikā ienesa hokeja čempionāts? Izsludināta pieteikšanās konkursam “Sakoptākais mežs 2023”; un Kādas preces visbiežāk tiek viltotas?
Pēc provizoriskām aplēsēm, pasaules hokeja čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa. Kopumā Rīgu apmeklējuši 30 tūkstoši ārvalstu hokeja līdzjutēju. Visvairāk savas komandas atbalstīt bija atbraukuši šveicieši, čehi un slovāki. Kaut arī čempionāta A grupas spēles norisinājās Somijas pilsētā Tamperē, vairāki simti somu līdzjutēju hokeja atmosfēru izvēlējās baudīt Rīgā. Hokeja čempionāta norises laikā uzņēmēju apgrozījums pieauga vidēji par 30-50%. Bāri un kafejnīcas ar terasēm sasniedza arī rekordlielus peļņas rādītājus salīdzinot ar šo periodu iepriekšējos gados.
Izmitināšanas atbalsts no kara bēgošajiem ukraiņiem, kas šobrīd uzturas Latvijā, pagarināts līdz šā gada beigām, paredz Saeimā šonedēļ pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Neviens uz ielas nepaliek, apgalvo bēgļu centra darbinieki Rīgā, kuri ar prieku sagaida ziņu par atbalsta pasākumu pagarinājumu. To beigu termiņš bija 30. jūnijs.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar 202,6 miljonu eiro peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tajā skaitā aprīlī bankas strādājušas ar peļņu 61,2 miljonu eiro apmērā. Banku aktīvu kopsumma šī gada 30.aprīlī bija 26,203 miljardi eiro, kas ir par 6,2% jeb 1,535 miljardiem eiro vairāk nekā pērn aprīļa beigās.
Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, kā līdz šim, ceturtdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda. Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz Eiropas centrālās bankas noteikto 2% mērķi.
Lietuva NATO Viļņas samite laikā atjaunos kontroli uz Šengenas zonas robežām ar Latviju un Poliju. Vienlaikus valstī tiks izvietotas karavīru patruļas. NATO dalībvalstu vadītāju samits Viļņā norisināsies 11. un 12. jūlijā, bet robežkontrole būs spēkā no 7. līdz 13. jūlijam. Pārbaudes šajā laika periodā notiks arī Lietuvas lidostās un ostās. Savukārt bruņotie spēki plāno valstī izvietot vairāk nekā 3 tūkstoši karavīru, kas garantēs papildu drošību samita laikā. Kopā ar sabiedrotajiem viņi nodrošinās gaisa telpas aizsardzību, pārbaudīs samita dalībnieku apmešanās vietas un transporta līdzekļus, aizsargās kritiskos objektus, maršrutus un personas.
Turpinām ziņas
Neraugoties uz kritisku personāla trūkumu cerams, ka jaunie katastrofu pārvaldības centri kļūs par pievilcīgu dienesta vietu, vakar atklājot jaunos Priekules un Iecavas katastrofu pārvaldības centrus norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Šie ir divi no astoņiem jaunajiem katastrofu pārvaldības centriem, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās. Atklājot šos centrus, ir sperts solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā. Patlaban sākts līgumu slēgšanas process par nākamo septiņu katastrofu pārvaldības centru projektēšanu un būvniecību Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos un Alsungā.
Veicinot ilgtspējīgu saimniekošanu Latvijas mežos un aicinot meža īpašniekus runāt par labas mežsaimniecības prakses uzturēšanu, sākta pieteikšanās Latvijas Meža īpašnieku biedrības konkursam “Sakoptākais mežs”. Konkurss noritēs jau septīto gadu, un savu pieteikumu ikviens interesents var iesniegt līdz 20. jūlijam. Konkursa “Sakoptākais mežs” mērķis ir ne tikai runāt par labu meža apsaimniekošanas praksi, bet arī dot iespēju meža īpašniekiem palepoties ar paveikto. Jau ziņots, ka pērn konkursā uzvarēja Juris Mālakalns, kurš ar mežsaimniecību nodarbojas jau 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko vairāk nekā 500 hektārus zemes. Juris uzskata, ka mežsaimniecība ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, kas rada lielu pievienoto vērtību gan valsts ekonomikai, gan cilvēkiem. Savukārt konkurss “Sakoptākais mežs” ir viens no veidiem, kā iedvesmot citus un popularizēt meža nozari Latvijā.
Un vēl
Pagājušajā gadā starp Latvijā atklātajām viltotajām lietām 70% bija bērnu rotaļlietas. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kravu un sūtījumu kontroli, 2022.gadā 207 gadījumos atklāja kopumā 27 tūkstoši 379 viltotu preču vienības, no kurām 70% jeb 19 tūkstoši 171 bija rotaļlietas. Viltotās rotaļlietas visvairāk tika atklātas kravās no Ķīnas un visbiežāk konstatētie viltojumi bija konstruktori, dažādu automašīnu rotaļu modeļi, lelles un bērnu rotaļu braucamrīki. Bieži vien pēc ārēja izskata un pat pēc taustes nav iespējams novērtēt, cik drošas un atbilstošas bērnu preces un rotaļlietas tiek tirgotas. Jo īpaši tas attiecas uz preču ķīmisko sastāvu, jo, piemēram, ftalātu esamība nav acīmredzama vai uzreiz jūtama. Taču sekas, kas rodas no saskares ar šo ķīmisko vielu, atstāj negatīvas sekas bērnu hormonālajā un reproduktīvajā sistēmā un izpaudīsies tikai pēc daudziem gadiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprināts atbalsts, lai varētu izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām; Pašvaldības iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā iesaista formāli; un Kādus laika apstākļus varam sagaidīt brīvdienās?
Aizejošais prezidents Egils Levits labprāt nodos "amata stafeti" tieši jaunievēlētajam Valsts prezidentam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. To Levits šodien sacīja preses konferencē pēc tikšanās ar Rinkēviču. Savukārt Rinkēvičs medijiem norādīja, ka tikšanās laikā pateicies Levitam par četriem gadiem amatā, kā arī aicinājis Levitu turpināt iesākto arī pēc pilnvaru termiņa beigām.
Apstiprināts jauns atbalsta aizdevums – kopumā 30 miljoni –, lai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varētu izpirkt zemi zem mājas, kuru bija spiesti nomāt no zemes īpašniekiem. Latvijā ir vairāk nekā 3 tūkstoši daudzdzīvokļu namu, kas atrodas uz zemes, kuras īpašnieks ir kāda fiziska vai juridiska persona. Līdz ar to vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju ik mēnesi spiesti zemes īpašniekam maksāt nomas naudu. Tā kā naudas zemes izpirkšanai lielai daļai iedzīvotāju nav, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā apstiprināja arī jaunu atbalsta aizdevumu, lai daudzdzīvokļu namu īpašnieki varētu atpirkt zemi zem mājas un izbeigt piespiedu nomas attiecības. Lai varētu atpirkt zemi zem mājas, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vispirms jāpieņem lēmums par atsavināšanas procedūras uzsākšanu ar 50 + 1 dzīvokļa īpašnieka balsi, tad jādodas uz pašvaldību, un pēc tam Valsts zemes dienests noteiks zemes atsavināšanas cenu saskaņā ar kadastrālo vērtību.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu zālē no 8. jūnija līdz 2. septembrim būs skatāma muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē veidotā izstāde Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē. Kāds augstu godāts un cienīts tautastērps ir gandrīz katrās latviešu mājās ārpus Latvijas. Tautastērps veido un uztur saikni ar Latviju. Izstāde aplūko tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais. Tik vērienīga diasporas tautastērpu izstāde Latvijā notiek pirmo reizi. Iepazīstinot ar ārzemju latviešu pieredzi, izstāde paver plašāku skatu uz latviešu tautastērpu kopumā.
Atbilstoši provizoriskajai informācijai Krievijas bruņotie spēki naktī uz piektdienu Kijivai uzbrukuši ar 15 spārnotajām raķetēm un 18 droniem "Shahed". Ukrainas armijas ģenerālštābs, norāda, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visus ienaidnieka gaisa mērķus iznīcinājuši.
Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja ES pievienošanos Konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka ES pievienošanās Stambulas konvencijai raida spēcīgu signālu par bloka apņēmību novērst un sodīt par vardarbību pret sievietēm. Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) jau 10.maijā atbalstīja ES pievienošanos konvencijai.
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, izmantojot īpaši spēcīgu kosmosa teleskopu "Hubble", kosmosā atklājusi jaunu, milzīgu melno caurumu, vēsta "Daily Star". Jaunākais zinātnieku atklājums, spožā zvaigžņu kopa, kuru dēvē par "Messier 4", ir vistuvāk Zemei reģistrētā. Tā atrodas aptuveni 6 tūkstoši gaismas gadu attāluma no Zemes un satur simtiem tūkstošu zvaigžņu. NASA apgalvo, ka jaunatklātais melnais caurums ir aptuveni 800 reizes lielākas par Sauli.
Turpinām ziņas
Latvijas pašvaldībās daudzos būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība nav paredzēta, taču pašvaldībām lēmumu pieņemšanā iedzīvotāji būtu jāsāk iesaistīt praktiski, nevis formāli, secināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Iedzīvotāju līdzdalība - neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās". Iedzīvotāju neiesaistīšana rezultējusies ar nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un augstu risku, proti, sekas iedzīvotāju neiesaistīšanai lēmumu pieņemšanā būs jūtamas ilgtermiņā, tādēļ valsts kontrole norāda, ka pašvaldībām iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā jāsāk iesaistīt praktiski, nevis formāli. Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldības nenodrošina pietiekamu iedzīvotāju līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā, lēmumos par jomu stratēģijām, saistošajiem noteikumiem. To apliecina arī veiktie grozījumi saistošajos noteikumos pavisam drīz pēc to apstiprināšanas, kas bija jāveic, lai novērstu iedzīvotāju neiesaistīšanas sekas.
Noslēgusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izsludinātā Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas konkursa 1. kārta. Kopumā saņemti pieteikumi par kopējo summu 2,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā pieejamais finansējums. Nauda piešķirta darbiem 41 objektā, tajā skaitā 11 projektiem Latgalē. Viena no atbalstītajām iecerēm ir unikālu 18. gadsimta sienas gleznojumu restaurācija Varakļānu muižas pilī. To, ka šeit ir sienu gleznojumi, atklāja pilnīgi nejauši, 1997. gadā pašvaldībai te ierīkojot Varakļānu novada muzeju. Gleznojumi virs pils zāles durvīm ir atjaunoti divtūkstošo gadu sākumā. Kopš tā laika šajā telpā restaurācijas darbi vairs nav veikti. Šogad Varakļānu novada muzejam šim mērķim ir izdevies piesaistīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes administrēto Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējumu 18 tūkstoši eiro. Iecere ir, ka pils zāles siena šogad tiks restaurēta sākotnējā veidolā, un tas būs ļoti krāšņi, jo šeit sienā ir attēlotas rožu vītnes, jaunavas un vīraka trauki.
Un vēl
Šorīt saullēktā gaisa temperatūra Stendes novērojumu stacijā noslīdēja līdz -2,4 grādiem, pārspējot jūnija otrās dienas aukstuma rekordu valstī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 2.jūnijā, bija -2,3 grādi 1977.gadā Zvejniekciemā. Agrā rītā Ainažos termometrs rādīja -2,0 grādus, kas ir jauns mēneša aukstuma rekords šajā novērojumu stacijā. Savukārt visas valsts mēneša rekords ir -3,1 grāds, kas 1941.gada 9.jūnijā reģistrēts Stendē.
Tuvākajās dienās Latvijā gaiss kļūs mazliet siltāks, svētdiena daudzviet būs lietaina, prognozē sinoptiķi. Sestdien būs daļēji mākoņains laiks un vietām īslaicīgi līs, savukārt svētdien daudzviet - galvenokārt valsts centrālajā un austrumu daļā - gaidāms pēdējo nedēļu lielākais lietus, iespējams pērkona negaiss. Nākamnedēļ, visticamāk, būs maz nokrišņu. Minimālā gaisa temperatūra naktī uz sestdienu būs 0..+6 grādi, piekrastē līdz +9 grādiem; dienā gaiss iesils līdz +12..+17 grādiem. Līdzīga gaisa temperatūra gaidāma arī svētdien. Vējš mēreni pūtīs no rietumu puses. Nākamnedēļ gaiss var sasilt līdz +25 grādiem, bet prognozes pagaidām ir atšķirīgas un nav izslēgta salnu iespējamība.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka mežos saglabājas augsta ugunsbīstamība, vietām valsts rietumu un centrālajā daļā tā ir ļoti augsta, tādēļ spēkā oranžā līmeņa brīdinājums.