Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 19.jūnijā
- 19 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Esplanādē ierīkos Dziesmu svētku restorānu; Stukāna krēslu izteikumi par Jēkabpilī nogalinātes sievietes advokāti, nesašūpo; un Vai Jāņu nedēļā gaidāms lietus?
Šajos projektos kopējais finansējums ir 10,25 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansējums kopā – 8,7 miljoni eiro. Tā kā iepirkumos ir piedalījušies 4 un 5 pretendenti un Konkurences padome nekonstatēja pasūtītāja iesaisti, būs jāatmaksā vadlīnijās paredzētā daļa no finansējuma 10% apmērā – 1,02 miljoni eiro. Projektos finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā rīkojas valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", kurai valsts vārdā Ceļu būves karteļa dēļ būs jāatmaksā ES fondu nauda – 1,02 miljoni eiro.
Esplanādē par vairāk nekā 82 tūkstoši eiro tiks ierīkots Rīgas Dziesmu svētku restorāns, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija. Rīgas Dziesmu svētku restorāns būs viena no vietām, kur būs iespējams vērot Dziesmu un deju svētku nozīmīgākos notikumus uz lielā ekrāna. Centrālā svētku notikuma tematikai tiks pieskaņoti arī katras restorāna darbības dienas muzikālais noformējums un aktivitāšu programma. Pasākuma namatēva lomu un rūpes par muzikālo noformējumu uzņemsies aktieris un radio dīdžejs Arturs Krūzkops. Restorāna piedāvājumā tiks izcelti konkrēti, Latvijai un tās kultūrai raksturīgi produkti, vienlaikus dodot restorāniem pilnu radošo brīvību savas unikālās ēdienkartes izveidē.
27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumus par 657 tūkstoši 382 eiro pasākumu norises vietās nodrošināšanās ēdnīcas "Daily" pārvaldītājs SIA "Baltic Restaurants Latvia" un SIA "Lucrum", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamais sadarbības līgums starp Latvijas Nacionālo kultūras centru un "Baltic Restaurants Latvia" paredz, ka ēdināšanas pakalpojumus kompānija svētku laikā nodrošinās astoņās vietās, tajā skaitā Mežaparka Lielajā estrādē un Zaļajā teātrī, Daugavas stadionā, "Arēnā Rīga", vēsturiskajā centrā, Andrejostā, kultūrtelpā "Hanzas perons", kultūras pilī "Ziemeļblāzma" un kultūrtelpā "Auss". Trīs vietās pakalpojumu nodrošinās pagaidu infrastruktūrā, kamēr atlikušajās vietās ēdināšanas pakalpojumus jānodrošina esošās infrastruktūras ietvaros, kas ir ne tālāk kā 1,5 kilometru rādiusā no attiecīgās notikuma vietas.
Kanāda nolēmusi Latvijā tuvāko mēnešu laikā izvietot 15 "Leopard 2" tankus kopā ar personālu un aprīkojumu. Par to piektdien NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē paziņoja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda. Tanki tiks izvietoti, attīstot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā līdz brigādes līmenim. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm. Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ieradies vizītē Pekinā. Iepriekš tā tika atlikta aizdomīga gaisa balona dēļ, ko ASV uzskatīja par Ķīnas spiegošanas ierīci. Blinkena mērķis ir mēģināt mazināt domstarpības starp abām pusēm. Tomēr manevra iespējas ir visai nelielas. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Pekinā jau uzsācis sarunas ar saviem Ķīnas kolēģiem. Tā ir pirmā augsta līmeņa ASV vizīte Ķīnā pēdējo piecu gadu laikā. Daļēji vizīšu trūkumu noteica stingrie Ķīnas Covid-19 ierobežojumi un daļēji arī saspīlētās attiecības starp abām valstīm. Pekinas un Vašingtonas amatpersonu viedokļi būtiski atšķiras daudzos jautājumos, tajā skaitā par tirdzniecību, tehnoloģijām un reģionālo drošību.
Turpinām ziņas
Tieslietu padome piektdien nolēma, ka nav pietiekama pamata veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbilstību amatam pēc viņa publiskajiem izteikumiem saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo traģēdiju. Vienlaikus Tieslietu padome atzina Stukāna izteikumus par nepieņemamiem un aicināja ģenerālprokuroru ievērot profesionālo ētiku un rūpīgi izvērtēt turpmākās publiskās runas saturu un formu.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome piektdienas sēdē pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lūguma izskatīja jautājumu par ģenerālprokurora Stukāna žurnālā "Ieva" izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei.
Pieprasījums pēc ziedotās pārtikas rudenī un ziemā pieaudzis par 20%, secina Samariešu apvienība. Tāpat ziedotā pārtika patlaban ir būtisks atbalsts arī patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Šopavasar paplašināts pēc minimālā derīguma termiņa beigām ziedojamo produktu klāsts un tas ļāvis palielināt kopējo saziedoto produktu apjomu. Savukārt pārtikas uzņēmumi ar pārtikas drošības speciālistiem vēl diskutē par iespēju ziedojamās pārtikas sarakstā iekļaut arī zīdaiņu pārtiku.
Un vēl
Līgo dienā un Jāņos lietus un pērkona negaiss gaidāms tikai vietām, galvenokārt valsts austrumos, liecina pašreizējās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes. Nedēļas pirmajā pusē saule mīsies ar mākoņiem un, saglabājoties ciklona ietekmei, palaikam gaidāmi nokrišņi, iespējams arī pērkona negaiss. Tomēr tikai atsevišķos rajonos lietus spēs mazināt ilgstošo sausumu. Dominējot lēnam vējam, gaisa temperatūra būs līdzīga kā nedēļas nogalē, naktīs daudzviet svārstoties ap +13…+18 grādiem, bet dienās gaisam lielākajā valsts daļā iesilstot līdz +21…+26 grādiem, austrumos - līdz pat +27...+29 grādiem. Jāņu brīvdienās, mākoņiem aizklājot debesu lielāko daļu, naktis vēl aizvien būs siltas un dienās gaiss iesils līdz +20…+25 grādiem, nedaudz vēsāk būs piekrastē. Kaut arī vietām gaidāmi nokrišņi, valsts lielākajā daļā vēl saglabāsies augsta ugunsbīstamība, tāpēc atbildīgie dienesti aicina būt īpaši piesardzīgiem, dodoties pie dabas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Izraudzītas firmas, kas veiks tehniskās apskates; Rīgas tehniskajā universitātē radītas inovatīvas granulas ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem; un PVD aicina karstajā laikā neaizmirst par mājdzīvniekiem.
Noslēdzies viens no pēdējā laika apjomīgākajiem publiskajiem iepirkumiem – Ceļu satiksmes drošības direkcija izraudzījusi četras firmas, kas turpmākos 10 gadus par kopumā aptuveni 230 miljoniem eiro pārbaudīs iedzīvotāju mašīnas tehniskajās apskatēs. Pirmo reizi uzņēmumi izraudzīti publiskā konkursā, taču nekādas sāncensības tajā nebija. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", gandrīz katrā no 33 iepirkuma daļām uzvarēja vienīgais pretendents – firmas, kas tehnisko kontroli veic jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Deputāti Saeimā cer konkurenci tirgū tomēr ieviest, ļaujot akreditēties arī autoservisiem, tomēr šāda iespēja varētu parādīties tikai pēc 10 gadiem.
Lai gan jau apmēram desmit gadu Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja aizdot naudu valstij ar krājobligāciju palīdzību, popularitāti šis ieguldījumu veids iemantojis tikai nesen. Līdz ar izmaiņām finanšu tirgos, noguldījumu likmes kļuvušas daudz interesantākas, gan arī tādēļ, ka, atšķirībā no noguldījumiem bankā, aizdodot valstij, par to nav jāmaksā nodokļi. Pieprasījums pēc krājobligācijām šogad pieaudzis ievērojami. Šā gada sākumā privātpersonām piederēja krājobligācijas vien apmēram 15 miljonu eiro vērtībā. Taču pašlaik šis skaitlis pieaudzis vairāk nekā septiņkārtīgi, sasniedzot 107 miljonus eiro. Pieaudzis arī investoru skaits, norāda Valsts kasē. Iemesls lielajai iedzīvotāju interesei pēc krājobligācijām ir pavisam vienkāršs. Pieaugušas to likmes, kas nozīmē – ieguldīt naudu šajā finanšu instrumentā kļūst arvien izdevīgāk. Starp Latvijas iedzīvotājiem populārākais noguldījumu termiņš ir gads, aktīvi tiek izmantota arī iespēja noguldīt uz trim.
Dziesmu svētki jau pavisam drīz, un tiem gatavojas arī virsdiriģenti. Lai viss izdotos, svarīgi, lai mugurā būtu ne tikai skaists, bet arī ērts un diriģēt netraucējošs tērps. Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti saka – tērpam jābūt tādam, kas diriģentam ļauj burtiski lidot! Šogad virsdiriģentu apģērbu radījusi tērpu māksliniece Evija Dāboliņa, un viņa izvēlējusies sudraba notis. Tērpu mākslinieci iedvesmojis sudrabs un Nameja gredzens. No baltā krekla līdz pat vismazākajai podziņai – viss ir pārdomāts, lai svētku virsdiriģenti tērpus varētu nest godam.
Ukrainas spēki Hersonas apgabalā iznīcinājuši lielu Krievijas spēku munīcijas noliktavu netālu no Krievijas okupētās ostas pilsētas Heničeskas, svētdien paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas pārstāvis sakariem ar presi Serhijs Bratčuks. Iepriekš vietējos "Telegram" kanālos sāka izplatīties fotogrāfijas un videoieraksti ar lielu sprādzienu Heničeskas apkaimē. Tajos redzams, ka pie apvāršņa paceļas milzīgs dūmu stabs un dzirdamas sprādzienu skaņas. Pēc Bratčuka teiktā, tur atradās ļoti nozīmīga munīcijas noliktava, kas tika iznīcināta.
Gulbji, kuri bija apsēduši kāda Slovākijas zemnieka magoņu laukus, apdulla un nespēja palidot, ievietoti atlabašanai rehabilitācijas stacijā. No 200 gulbjiem, kas februārī apmetās magonēs, pagājušajā nedēļā bija palikuši 60. Četros mēnešos gulbji noknābāja piecus hektārus magoņu. Zemniekam nodarīti 10 tūkstoš eiro zaudējumi, un nav zināms, vai audzētājam tos kompensēs. Gulbjus, kuri bija vēl labā stāvoklī, ielaida apūdeņošanas kanālā 15 kilometru attālumā no magoņu lauka. Taču daļa putnu ir tik apreibināti un dezorientēti, ka savvaļā neizdzīvotu – apmēram 10 gulbjus gaida detoksikācijas procedūra glābšanas stacijā – tālu no magonēm, vismaz divas nedēļas zaļumos un dabas sargu uzraudzībā. Kā uzsver dabas pētnieki, nevar garantēt, ka šāda situācija neatkārtosies pēc gada. Mainoties klimatam, mainās arī putnu uzvedība. Slovākijas gulbji ziemas mēnešos vairs nelido uz siltajām zemēm. Putnus pievelk ūdens – kur tas ir, tur arī apmetas.
Turpinām ziņas
Latvijā ir daudz kokskaidu, un tās noder, lai taptu inovatīvas granulas ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem. Ar smago metālu piesārņojumu ūdenī cīnās daudzviet pasaulē. Turklāt, gatavojot granulas no plaši pieejamiem vietējiem materiāliem, tas nāktu par labu arī Latvijas tautsaimniecībai. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēta granulu spēju piesaistīt veselībai bīstamo niķeli, svinu, varu, kadmiju un cinku. Un pētījumi liecina – inovatīvās granulas tos piesaista labi, it īpaši svinu. Vienlaikus viņa meklē arī veidu, kā toksiskos metālus dabūt ārā no jau lietotajām granulām. Līdz gala rezultātam – praksē izmantojamam produktam – vēl daudz darāmā. Kopā ar studentiem pētniece turpinās pilnveidot granulu mehānisko noturību un eksperimentēt ar komponentu attiecībām.
Reaģējot uz pārmetumiem par aktieru pārvilināšanu uz Dailes teātri, teātra direktors Juris Žagars paziņojis, ka vēl šogad plāno noorganizēt aktieru kursu ar muzikālās izglītības specializāciju Mūzikas akadēmijā. Teātru vadītāju savstarpējie pārmetumi par četru aktieru pāriešanu uz Daili nonākuši līdz Kultūras ministrijas apspriežu galdam. Ministrija sola domāt, kā aktierus noturēt reģionālajos teātros, bet, kā sakārtot jauno aktieru – studentu attiecības ar teātriem, kas ieguldījuši laiku un līdzekļus viņu izaugsmē, skolotājiem būs jādomā pašiem.Tiek norādīts, ka aktieru-studentu atbildība un pienākumi pret saviem skolotājiem jāparedz līgumos, kurus slēdz pats teātris nevis Kultūras akadēmija. Dailes teātris sola audzināt muzikālos aktierus visiem teātriem, veidojot jaunu kursu Mūzikas akadēmijā.
Un vēl
Vasaras karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Visbiežāk dzīvnieku pārkaršana notiek tiešos saules staros, bezvējā, esot bez ūdens, vai arī atstājot dzīvniekus nevēdinātās, karstās telpās. Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ja dzīvnieks ir pārkarsis, tad vispirms tas jānovieto ēnā, vēsā vietā, ja ir iespējams, jāaplej ar aukstu ūdeni vai jāuzliek komprese, jādod padzerties, un jānogādā dzīvnieks pie vetārsta.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Banka samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 8,5%; Latvijā jūnijā līdz šim konstatēti 35 jauni putnu gripas gadījumi; un Amatniecības centrs “Māzers” aicina uz keramikas nodarbībām.
Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10% līdz 8,5%. Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta no martā prognozētajiem 2,7% līdz 2,4%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2025.gadam palielināta no 2,6% līdz 3%. Vienlaikus Latvijas Banka pārskatījusi arī pamatinflācijas, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, prognozes. Latvijas Bankā norāda, ka kopš iepriekšējām prognozēm pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes. Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka inflācija eirozonā ir bijusi noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts, pat neraugoties uz šajā gadā vērojamo enerģijas cenu kritumu un to, ka turpina mazināties piegādes ķēžu traucējumi.
Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs. Viņš intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai. Kā piemēru viņš minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem, kas ir lielas izmaksas un valsts šo daļu varētu segt. Viņš arī atzina, ka viedoklis par to, ka Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir par lielu, ir pamatots. Tāpat arī Audzišs uzsvēra, ka pašvaldības būtu pastāvīgi jāstimulē uz konkrētu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, investīciju piesaistīšanu.
No partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimā ievēlētais deputāts, partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs izstāsies no Aināra Šlesera dibinātās partijas Saeimas frakcijas. To Burovs paziņoja Latvijas Televīzijai. Viņš atzina, ka šādu soli sper, jo Latvija pirmajā vietā pārlieku tuvinoties partijai "Stabilitātei", kas esot destruktīvi un nepareizi.
Somijas jaunās valdības veidotāji iepazīstinājuši ar ministru amatu kandidātiem. Pirmo reizi koalīcijā būs pārstāvēta un portfeļus saņems nacionālkonservatīvā Somu partija. Jau iepriekš bija zināms, ka premjerministra amatu ieņems Nacionālās koalīcijas partijas pārstāvis Peteri Orpo. Šis politiskais spēks kopumā iegūs septiņus portfeļus, tai skaitā vadīs ietekmīgās ārlietu un aizsardzības ministrijas. Valdošo koalīciju veido četras partijas, bet lielākā uzmanība veltīta nacionāļiem, kas vadīs četras ministrijas. Somu partija stingri iestājas pret imigrāciju, ir skeptiski noskaņota pret klimata mērķiem. Plānots izveidot atsevišķu sociālās nodrošināšanas pabalstu sistēmu imigrantiem un stingrākus nosacījumus pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanai.
Kādas upes baseinā Lielbritānijas grāfistē Devonā zinātnieki cenšas cīnīties ar ūdens piesārņojumu, ņemot talkā mākslīgo intelektu. Projektā ieinteresēti arī netālu esošā jūras kūrorta tūrisma industrijas pārstāvji. Projektu īsteno 142 kvadrātkilometrus plašajā Ziemeļdevonas biosfēras rezervātā, kur atrodas arī lauksaimniecības zeme un mazpilsētas. Patlaban apmēram 50 ar saules enerģiju darbināmi sensori ūdenstecēs un laukos vāc informāciju par nokrišņu daudzumu, augsni, piesārņojumu un citiem faktoriem. Informāciju automātiski raida katru stundu, un pēc tam mākslīgais intelekts šos datus sasaista ar zemes izmantošanas kontroles satelīta attēliem. Sistēma nosaka, kad ekosistēma ir neaizsargāta, piemēram, stipra lietus laikā pēc ilgstoša sausuma, un ļauj ierobežot cilvēku darbību.
Argentīnas dienvidu daļas Patagonijas piekrastē ieradušies lieli dienvidu gludvaļu bari. Katru gadu unikālos skatus vēro simtiem tūristu. Lielie jūras dzīvnieki dienvidu puslodes vasaras sezonā dzīvo Dienvidu okeānā pie Antarktīdas krastiem, bet ziemā, lai vairotos, dodas uz Dienvidamerikas piekrasti. Šīs vaļu sugas pārstāvji mīt seklos ūdeņos, ir ziņkārīgi un nebaidās no cilvēkiem, tāpēc kļuvuši par iecienītu apskates objektu.
Turpinām ziņas
Latvijā jūnijā līdz šim konstatēti 35 jauni putnu gripas izplatības gadījumi. Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka joprojām tiek saņemta jauna informāciju no iedzīvotājiem par atrastiem beigtiem vai slimiem putniem. No kopumā 246 laboratoriski izmeklētajiem putniem augsti patogēna putnu gripa līdz šim ir konstatēta 102 putniem. PVD dati liecina, ka putnu gripa šogad ir apstiprināta Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Ķekavas, Madonas, Ogres, Rēzeknes, Salaspils, Saldus, Talsu, Tukuma novados, kā arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā un Rīgā. Jau ziņots, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts astoņām mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta deviņām mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta četrām mežacūkām Madonas novadā, tajā skaitā trim mežacūkām Indrānu pagastā un vienai mežacūkai Praulienas pagastā, trim mežacūkām Valmieras novadā, tajā skaitā divām mežacūkām Vaidavas pagastā un vienai mežacūkai Kocēnu pagastā, kā arī vienai mežacūkai Kuldīgas novada Skrundas pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā mēris šogad Latvijā konstatēts kopumā 230 mežacūkām 22 novadu 71 pagastā.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" līdz 2026.gada maijam plāno pārbūvēt vai no jauna izbūvēt vidējā sprieguma - 10-20 kilovoltu - elektrolīnijas apmēram 75 kilometru garumā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu, tai paredzot līdzekļus līdz 7,8 miljoniem eiro. Elektrolīniju izbūve tiks veikta, lai palielinātu pieslēgumu jaudas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti, kā arī izveidotu papildu pieslēgumus mikroģenerācijas attīstībai.
Un vēl
Vīpes amatniecības centrs “Māzers”, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursam Latgales kultūras programma 2023, aicina profesionālu keramiķu vadībā apgūt praktiskas iemaņas Latgalei raksturīgas keramikas veidošanā. Turpinot jau aizsākto, laika periodā no jūnija līdz novembrim notiks vairākas meistarklases profesionālu Latgales keramiķu vadībā. To dalībniekiem būs iespēja pētīt un apgūt māla formēšanas tradīcijas un nodot šīs prasmes nākamajām paaudzēm. Projektā plānotas vairākas aktivitātes dažādu keramiķu vadībā. Jau drīzumā – no 26. jūnija līdz 13. jūlijam – notiks piecas meistarklases keramiķes Inetas Dzirkales vadībā, lai iepazītu un iemēģinātu roku Krustpils apkārtnei raksturīgajā keramikā.