2024.gada 26. februāris

Aurēlija, Evelīna, Mētra

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 12.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 12.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Basketbolisti no valsts saņems naudas balvas; Jēkabpils slimnīcā atklās jaunu nodaļu; un Kāda bijusi šī vasara sinoptiķu vērtējumā?

Par Latvijas vīriešu basketbola izlases izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā un izmaksu segšanai Latvijas Basketbola savienībai valdība plāno piešķirt 211 tūkstoši 716 eiro, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai ministrijām. Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvu kopējais apmērs tiek lēsts 106 tūkstoši 716 eiro apmērā.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta kopsapulce atkārtoti atzinusi Latvijas Universitātes profesori, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par piemērotu senatores amatam. Uz vakanto senatora amatu Osipova pretendē kā bijusī Satversmes tiesas tiesnese atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 54.panta trešajai daļai, kas dod iespēju uz Augstākās tiesas tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Jau vēstīts, ka Osipova uz senatores amatu kandidē atkārtoti. Pērnā gada sākumā Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, lai gan tāpat kā šobrīd bija Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.

Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz stiprināt pacientu tiesību aizsardzību. Grozījumus plānots skatīt šodien Ministru kabineta sēdē. Lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, tie paredz noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās atbalsta personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā un citas nianses. Paredzēts, ka, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu, ārstniecības iestādes vadītājs izstrādās un nodrošinās pacientu tiesību īstenošanas plāna realizēšanu. 

ASV prezidents Džo Baidens ir noslēdzis vēsturisku vizīti Vjetnamā, kas no savulaik lielākā ienaidnieka ir kļuvusi par vienu no ASV tuvākajiem sabiedrotajiem Dienvidaustrumāzijas reģionā. Vizītes laikā tika parakstīta Visaptverošā stratēģiskās partnerības vienošanās, kas nostādīs ASV un Vjetnamas divpusējās attiecības vēl nebijušā līmenī.  Vjetnama ir viena no Ķīnas senākajām un uzticamākajām sabiedrotajām. Parakstītā vienošanās ir milzīgs panākums Vašingtonas centienos nostiprināt savu ietekmi Āzijā un vienlaikus mazināt Ķīnas ietekmi. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā izdevumam "The Economist" norādījis, ka valsts aizstāvju izšķirošais izrāviens frontē vēl ir priekšā un tas, visticamāk, notiks valsts dienvidaustrumos. Zelenskis  informēja, ka pagājušajā nedēļā Ukrainas armija ir pavirzījusies uz priekšu frontes sektoros pie Bahmutas un arī Zaporižjas apgabala rietumos. Zelenskis ir pārliecināts, ka Ukrainas armijas spiediens frontē dienvidos piespiedīšot iebrucējus masveidā pamest savas pozīcijas.

Ziemeļāfrikas valstī Marokā vairāk nekā 48 stundas pēc postošās zemestrīces daudzviet iedzīvotāji joprojām nebija sagaidījuši nekāda veida palīdzību. Valstī turpinās meklēšanas un glābšanas darbi, taču strauji sarūk iespējas atrast vēl kādus izdzīvojušos. Marokā ir ieradušās arī pirmās ārvalstu glābēju komandas. Marokas centrālajā daļā, ko vissmagāk skāra naktī uz piektdienu notikusī 6,8 magnitūdas spēcīgā zemestrīce, jau ceturto dienu turpinās centieni zem sagruvušo ēku drupām atrast vēl kādu izdzīvojušo. Līdz šim oficiāli ir apstiprināta vairāk nekā 2 tūkstoši 100 cilvēku bojāeja, bet vēl 2 tūkstoši 400 ir guvuši ievainojumus. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils reģionālā slimnīcā no 4. septembra darbu uzsāka jaunā stacionāra nodaļa – Subakūtas rehabilitācijas nodaļa. Tā atrodas Ambulatoras daļas telpās 1. stāvā un būs aprīkota ar 10 gultām. Nodaļa sniedz subakūtas rehabilitācijas stacionārus pakalpojumus reģiona pieaugušiem pacientiem pēc insulta, traumām un citām slimībām. Nodaļā strādā multidisciplināra komanda, kurā ir vairāku specialitāšu ārsti - internists, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts, dietologs, kā arī pieredzējušie funkcionālie speciālisti - fizioterapits, ergoterapeits un audiologopēds, māsas un jaunākais aprūpes personāls. Nodaļa ir aprīkota ar visu nepieciešamu atbilstoši mūsdienu standartiem. Šodien Slimnīcā tiek organizēts oficiālais Subakūtas rehabilitācijas nodaļas atklāšanas un informatīvas pasākums.

Visu šo nedēļu Jēkabpilī norisinās Dzejas dienas ar devīzi “Dzeja elpo”. Vakar norisinājās ikgadējā tradīcija – akcija “Sirds uz trotuāra”, kad ikviens bija aicināts ar krītiņiem rakstīt uz trotuāriem savas mīļākās dzejas rindas.Savukārt šodien pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā Pasta ielā 39 norisināsies tikšanās ar dzejnieka Imanta Ziedoņa deviņdesmitgadei veltītās ceļojošās izstādes “Es atkal neatvados” veidotāju, mākslinieci Velgu Vītolu-Kļavu. Izstāde būs apskatāma visu septembri. Savukārt rīt, 13. septembrī Krustpils kultūras centrā divos dienā norisināsies dažādu paaudžu dzejnieku dzejas lasījumi. Tajā piedalīsies Iveta Šimkus, Artis Ostups un Jānis Rokpelnis. Sarunu vadīs Sintija Kampāne – Štelmahere, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies Alise Kļaviņa.

Un vēl

Šā gada kalendārā vasara Latvijā kļuva par sesto vasaru pēc kārtas, kas bijusi siltāka par normu, un lietainā augusta dēļ arī gadalaika kopējais nokrišņu daudzums mazliet pārsniedza daudzu gadu vidējo rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,3 grādi, par 0,7 grādiem pārspējot 1991.-2020.gada vasaras vidējo temperatūru jeb normu. Jūnija sākumā tika pārspēti vairāki aukstuma rekordi, termometra stabiņš Stendē noslīdēja līdz pat -2,4 grādiem, savukārt jūnija vidū sākās karstuma vilnis, un mēnesis kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 grādi bija 1,4 grādus siltāks par normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka un sasniedza +16,8 grādus, vasaras vidus mēnesis bija vienu grādu vēsāks par normu. Augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt astotais siltākais augusts novērojumu vēsturē. 

Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 239 milimetri jeb 107% no normas. Mazākais nokrišņu daudzums - 125 milimetri jeb 57% no normas - reģistrēts Gulbenē, savukārt visvairāk lija Kalnciemā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 313 milimetrus jeb 135% no ilggadējā vidējā lieluma. Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums - 191 milimetrs - sasniedza 149% no normas. 

Lai gan kalendārā vasara ir beigusies, meteoroloģiskā vasara turpinās. Tā noslēgsies tad, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par +15 grādiem. Pagājušajā gadā meteoroloģiskais rudens valstī kopumā sākās 31.augustā, bet 2021.gadā tas iestājās jau 22.augustā.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno slēgt Silenes robežkontroles punktu; Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē jauns vides objekts; un Aicina stādīt savus Laimes kokus.

Kuluāros tiek pieļauta iespēja, ka jaunajā valdībā Veselības ministrija varētu nonākt "Jaunās vienotības" atbildībā, savukārt kultūras ministra amatu varētu uzticēt "Progresīvajiem". Tādā gadījumā kultūras ministra postenim "Progresīvie" varētu vērtēt Rīgas domes deputātes Agneses Loginas kandidatūru. Logina ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī Amsterdamas Universitātes koledžas bakalaura grādu tajā pašā sfērā. Šādā situācijā Zaļo un zemnieku savienībai pienāktos klimata un enerģētikas ministra postenis. Veselības ministra amata iespējamo nonākšanu Jaunās Vienotības atbildībā saista arī ar to, ka partijai ir finanšu ministra amats.

Robežsardze fiksē aizvien vairāk mēģinājumu nelegāli šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu, tāpēc, lai vairāk robežsargu varētu novirzīt zaļās robežas sargāšanai, robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts valdībai rosinās slēgt vienu no diviem robežpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju – Silenes robežpunktu. Jau ziņots, ka nedēļas laikā novērsti 892 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Svētdien sasniegta kulminācija – atturētas 256 personas. Latvijas robežsargiem palīdzēs 20 Lietuvas kolēģi, varētu lūgt vēl papildspēkus. Lūgs arī Nacionālo bruņoto spēku atbalstu. Tāpat arī robežas sargāšanā varētu izmantot mācībās "Namejs" iesaistītos resursus. Lai situāciju kontrolētu, robežsardze piedāvā slēgt Silenes robežšķērsošanas vietu.

Trešo valsts aizsardzības dienesta iesaukumu plānots veidot no 480 jauniešiem un brīvprātīgā pieteikšanās paredzēta līdz decembrim. Otrajā iesaukumā, kas noslēdzās šovasar, reģistrēti 139 rekrūši. Viņi armijā pieteicās brīvprātīgi. No tiem 122 dienēs 11 mēnešus NBS, bet 17 piecus gadus Zemessardzē. Jauniešiem dienests sāksies janvārī Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēkos Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, Gulbenes novadā. Trešajam iesaukumam brīvprātīgi var pieteikties jau tagad, un to plānots noslēgt līdz 1.decembrim. Šajā iesaukumā nepieciešams nokomplektēt 480 jauniešus. Ja neizdosies reģistrēt nepieciešamo rekrūšu skaitu, tad pirmo reizi kopš dienesta ieviešanas atlase notiks pēc nejaušības principa. Paredzēts, ka trešā iesaukuma rekrūši, tāpat kā pirmā iesaukuma karavīri, dienēs Ādažu bāzē. Viņi dienestu sāks nākamā gada jūlijā.

Eiropas Komisija samazinājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā vājo situāciju Vācijas tautsaimniecībā un augsto inflāciju. Eiropas komisija prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8%, nevis par 1,1%, kā tika lēsts pavasarī. Savukārt nākamajam gadam eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi komisija samazinājusi no 1,6% līdz 1,3%. Tāpat Eiropas komisija prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 5,6% un 2,9% nākamgad, nevis attiecīgi 5,8% un 2,8%, kā tika lēsts iepriekš.

Organizētās noziedzības grupējumi Eiropas Savienībā arvien biežāk izmanto digitālās tehnoloģijas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kā arī īstenotu grūtāk atšķetināmas finanšu krāpšanas shēmas. Tas atklājies ES tiesībaizsardzības aģentūras "Eiropol" vakar publicētā ziņojumā, kas izgaismo organizētās noziedzības ietekmi uz ES sabiedrību un ekonomiku.

Eiropieši joprojām pozitīvi vērtē atbalstu Ukrainai un ukraiņiem, liecina jaunākie "Eirobarometra" dati. 86% atbalsta to, ka kara skartajiem cilvēkiem Eiropas Savienība joprojām sniedz humanitāru palīdzību, 77% piekrīt tam, ka ES tiek uzņemti šā kara bēgļi, un 71% atbalsta to, ka Krievijai tiek piemērotas ekonomiskas sankcijas. Gandrīz divas trešdaļas eiropiešu uzskata: ES būtu jāatbalsta Ukrainas virzība uz integrāciju ES un tās integrācija vienotajā tirgū. Visbeidzot, 65% atbalsta finansiāla un ekonomiska atbalsta sniegšanu Ukrainai, un 57% uzskata: ES būtu jāatbalsta, ka Ukrainai tiek iegādāts un piegādāts militārs ekipējums un sniegta apmācība.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvē izvietots vides dizaina objekts “Mazais makšķernieks”. Vides objekts atrodas netālu no Zīriņu ielas, tas saskatāms piebraucot pie ūdenskrātuves no Neretas un Dolomīta ielu rotācijas apļa. “Mazais makšķernieks” izgatavots no rūsējošā tērauda, izmērā 2,77 x 1,78 metri . Kopējās izmaksas – 4 tūkstoēi 985 eiro. Objektu izgatavoja SIA "Gravānu darbnīca".

Teiču dabas rezervātā lasīt dzērvenes vietējie iedzīvotāji varēs sākot no šīs nedēļas nogales. Ogu lasīšana būs atļauta divas nedēļas nogales - 16. un 17., 23. un 24.septembrī. Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka dzērveņu lasīšana atļauta tikai Teiču purvam tuvējo pašvaldību - Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastā deklarētajiem iedzīvotājiem. Ogošanai nav nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta individuālā atļauja, taču rezervāta tuvējā apkaimē deklarētajiem iedzīvotājiem līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Rezervāta regulējamā režīma zonā atļauts lasīt tikai dzērvenes, nevis citas ogas un sēnes. Ogot drīkst tikai ar rokām, neizmantojot nekāda veida palīgierīces. 

Un vēl

Pasaules Talkas dienā, 16.septembrī, kad visā pasaulē notiks atkritumu savākšanas talkas, "Lielā talka" šajā dienā aicina ne tikai stādīt savus Laimes kokus, bet patiesi palīdzēt tiem, kam palīdzība ir vajadzīga. Augusta postošā vērta radīja problēmas daudzviet Latvijā. Pie vētras seku likvidācijas darbs notiek joprojām. Daudzviet upes un teritorijas ir aizsprostotas ar izgāztajiem kokiem, māju jumti nav salaboti. Ja ir brīvas rokas, tehnika un cilvēki ir gatavi palīdzēt, viņi tiek aicināti nākt palīgā savam kaimiņam, draugam, skolasbiedram, sava ciemata un pašvaldības ļaudīm un arī pašvaldībai, lai organizētu kopīgas talkas un izdarītu noderīgu darbu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina ieviest bargākus sodus dzērājšoferiem; Daļai mājsaimniecību varētu tikt samazināti elektroenerģijas tarifi; un Ko Latvijas iedzīvotāji zina par dabiskajām pļavām?

Septembra sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā  vērojama liela noslodze, ziņo "Austrumu slimnīca". Lai gan aizpildīti un pilnībā darbojas visi ārstu posteņi, klīnika ir pārslogota palielinātās pacientu plūsmas dēļ, tāpēc prioritāri palīdzība tiek sniegta pacientiem, kuru dzīvība ir apdraudēta. Aptuveni trešdaļa pacientu Austrumu slimnīcas ātrās palīdzības klīnikā nonāk ar tādām slimībām vai nelielām traumām, ko iespējams ārstēt ģimenes ārstu uzraudzībā un ambulatoros apstākļos. Tāpēc klīnikas ārsti vērš uzmanību, ka šajos saspringtajos apstākļos pacientiem ar dzīvību neapdraudošām vai maznozīmīgām traumām un saslimšanām var nākties uzgaidīt ilgāk. Ja dzīvība nav apdraudēta, ārsta apskate un izmeklējumi var notikt ilgākā laika periodā un kopējais uzturēšanās laiks klībnikā, iekļaujot ārstnieciskās un diagnostiskās procedūras, var pārsniegt četras līdz sešas stundas.

Starp OECD valstīm Latvijai ir labi rādītāji  profesionālās izglītības jomā un viens no straujākā skolotāju faktiskā atalgojuma pieauguma rādītājiem. Latvija ir viena no četrām valstīm, kur pedagogu alga 2015.–2021. gadā augusi visstraujāk , taču tajā pašā laikā mūsu valsts ir ierindota to valstu grupā, kurās skolotāju alga ir zemāka nekā OECD valstīs vidēji. Sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir lielākais pasaules attīstītāko valstu vidū. Tāpat arī Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū ir mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā. Tikmēr Latvijā starp OECD valstīm ir otrs lielākais mācību stundu skaita pieaugums 7.–9. klašu posmā. Latvija ir arī viena no četrām OECD valstīm, kurā visi vidējās profesionālās izglītības audzēkņi mācās skolas un darba vidē kombinētajās programmās.

Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, šodienn Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns. Policijas statistika esot nepielūdzama, jo katru dienu aptuveni desmit vadītāji tiek pieķerti braucam reibumā, un līdz šim piespriestie sodi, kā arī automašīnas konfiskācija ievērojami nesamazina šo pārkāpumu, argumentēja Stukāns. Ģenerālprokurors atgādināja, ka savulaik Latvijā darbojās administratīvā atbildība par braukšanu lielā reibumā, kad šoferiem varēja piemērot uzreiz trīs sankcijas - administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Vēlāk Latvija atteicās no administratīvā aresta. Ņemot vērā minēto, Stukāns rosina apsvērt ieviest Krimināllikuma grozījumus, kas paredzētu faktiski visos gadījumos stipri iereibušiem šoferiem šoferiem noteikt brīvības atņemšanu un papildus arī tiesību atņemšanu un naudas sodu. 

Ziemeļatlantijas alianse uzskata, ka, neskatoties uz vairākkārtējām Krievijas bezpilota lidaparātu avārijām Rumānijas teritorijā, nepastāv draudi, ka valsts varētu tikt iesaistīta karā, raksta unian.net.  NATO ģenerālsekretāra vietnieks un bijušais Rumānijas diplomātijas vadītājs Mircea Džoana norāda, ka vissvarīgākais ir vēlreiz apstiprināt faktu, ka nav nekādu pazīmju par apzinātu darbību no Krievijas puses, lai uzbruktu Rumānijas teritorijai un līdz ar to arī NATO teritorijai. Viņš apgalvo, ka vietējiem iedzīvotājiem nav pamata nervozēt.  

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen paziņojis, ka bijis spiests samazināt ražošanu vairākās Eiropas rūpnīcās detaļu trūkuma dēļ pēc tam, kad pagājušā mēnesī Slovēnijā piedzīvotie plūdi smagi skāruši kādu nozīmīgu piegādātāju. "Volkswagen" samazinājis maiņu skaitu Volfsburgas rūpnīcā Vācijas ziemeļos, kur tiek ražoti "Golf" un "Tiguan" modeļi. Tāpat ražošana samazināta ražotnē Hannoverē, kur tiek ražots komerctransports. Uzņēmums skaidro, ka šie traucējumi ilgs vismaz dažas nedēļas, un turpmākajās nedēļās varētu tikt ietekmētas arī citas ražotnes.

Turpinām ziņas

Lai sniegtu mājsaimniecībām iespēju pielāgoties jaunajai sistēmas operatora tarifu struktūrai un izvērtēt nepieciešamo pieslēgumu, par 50% varētu tikt samazināta sistēmas pakalpojumu maksas fiksētā komponente tām mājsaimniecībām, kuras izmanto vienas fāzes pieslēgumu ar slodzi virs 16 ampēriem un 3F pieslēgumus, izriet no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā likumprojekta, kas nodots ministrijām saskaņošanai. Maksas samazinājums tiktu piemērots no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Tas nozīmē, ka maksas samazinājums parādītos elektroenerģijas rēķinā no oktobra līdz janvārim.

Lauksaimniecības nozares ekonomiskie zaudējumi sausuma, tirgus situācijas un dabas katastrofu ietekmē šogad veido 412 miljonus eiro, secinājusi Zemkopības ministrija. Smagākā situācija novērojama mājlopu audzētavās, augļkopībā, graudaugu un kartupeļu audzētavās, kam pienāktos Eiropas Savienības ārkārtas atbalsts. Zermkopības ministrijas ziņojumā par situāciju  teikts, ka lauksaimniecības nozare šogad dažādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ zaudējusi 412 miljonus eiro. Eiropas komisija iedalīja Latvijai nepilnus 7 miljonus eiro, Zemkopības ministrija cer arī uz papildu valsts atbalstu lauksaimniekiem. Ilgstošais sausums īpaši nelabvēlīgi ietekmējis lopkopību. Augļkopībā salnās un krusā cietuši 23% platību. Privātos mežos bojāgājušo audžu apjoms šogad sasniedz 2 tūkstoši 600 hektāru. Trīs lauksaimniecības nozarēs prognozētie ekonomiskie zaudējumi šogad pārsniedz 20% no 2022. gada izlaides vērtības. Zemkopības ministrija norāda, ka kritiskā situācija apdraud lauksaimniecības produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un turpmāku pastāvēšanu.

Un vēl

Latvijas dabiskās pļavas šobrīd ir uz izzušanas robežas – tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas uztrauc, un viņi būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu, secināts Latvijas Dabas fonda šovasar veiktajā pētījumā, kura dati liecina – tikai trešdaļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd. Vairākums jeb 74% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi rīkoties dabisko pļavu labā – galvenokārt aptaujātie varētu iegādāties produktus, kuri nāk no dabiskajām pļavām – gaļu, medu un zāļu tējas (29%). Tāpat aptaujas dalībnieki norādīja, ka cīnītos pret invazīvajām sugām, piemēram, lupīnām un latvāņiem (29%), kā arī nepļautu mauriņu vai tā daļu, ļaujot izziedēt savvaļas augiem (23%). Savukārt 18% būtu gatavi savā īpašumā atjaunot vai iekopt dabisko pļavu un 14% – ievākt dabisko pļavu augu sēklas un iesēt tās savā īpašumā. Vienlaikus tikai 28% Latvijas iedzīvotāju ir pazīstami ar faktu, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.

Atstājiet komentāru