Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 15.aprīlī

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Turpmāk valsts pilnā apmērā finansēs pedagogu darba samaksu tikai tām skolām, kas atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem skolēnu skaita un klašu organizācijas kritērijiem. Jaunais regulējums paredz, ka 100% valsts finansējums būs pieejams izglītības iestādēm, kuras nodrošina noteiktu skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī atbilst prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu. Regulējums paredz, ka klasē jābūt no desmit līdz 20 skolēniem. Kritēriji atšķirsies atkarībā no teritorijas - pilsētās prasības ir augstākas, savukārt lauku un mazapdzīvotās teritorijās pieļaujams mazāks skolēnu skaits klasēs. Skolas klasificētas pēc tā sauktās "degurba" sistēmas, kas sadala teritorijas no lielpilsētām līdz mazapdzīvotiem laukiem. Vienlaikus veiktas arī vairākas korekcijas "degurba" kvalifikācijā. Blīvāk apdzīvotām teritorijām pielīdzināta arī Jēkabpils. 

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Satversmes tiesa secināja, ka, pretēji savam pienākumam, valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus. Tiesa secināja, ka Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kritērijiem, pēc kuriem varētu secināt, ka izklaides troksnis ir pārmērīgs un nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības. Tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē Ministru kabinetam un pašvaldībām dotais pilnvarojums.

Austrālija lēmusi palielināt izdevumus droniem līdz 3,6 miljardiem ASV dolāru, reaģējot uz karadarbību Tuvajos Austrumos. Austrālijas plašā piekraste ir veicinājusi koncentrēšanos uz lielu autonomu zemūdeņu un iznīcinātāju izstrādi. Taču lētāku dronu izmantošana Tuvajos Austrumos ir mudinājusi palielināt izdevumus arī mazākiem droniem un pretdronu sistēmām. Austrālijai tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ aizsardzībai ir nepieciešams pilns dronu spēju spektrs. Tā bažījās arī par Ķīnas ietekmi un militāro spēku reģionā, tādēļ pēdējos gados ir pārveidojusi savus aizsardzības spēkus, koncentrējoties uz raķešu trieciena spējām un pretinieka atturēšanu. 

Strīdi starp Grieķiju un Turciju parasti saistīti ar politiku vai teritorijām, taču arī ēdiens var kļūt par iemeslu jauniem diplomātiskiem strīdiem. Šoreiz strīdus centrā nonākusi sātīga liellopu kuņģa zupa, kuru Grieķija mēģina pieteikt UNESCO mantojuma sarakstā, savukārt Stambula šādu soli sauc par mēģinājumu piesavināties svešu kultūru. Tas var neizklausīties pēc kulinārijas garduma ikvienam, taču Grieķijā un Turcijā šī zupa ir īsta klasika. Gatavota no liellopa kuņģa un kājām, tā tiek uzskatīta gan par sātīgu maltīti, gan par līdzekli pret paģirām. Grieķijā to sauc "patsa", bet Turcijā – "iškembe". Tieši par to, kam šī zupa pieder, izcēlies jauns strīds starp abām valstīm. 

Turpinām ziņas

Latvijas tūrisma mārketinga akcija “Mājas kafejnīcu dienas” Sēlijas salās norisināsies 12. un 13. septembrī. Šogad saņemti 39 pieteikumi – apmeklētāji varēs doties garšu, tūrisma un kultūras piedzīvojumā visā Sēlijā no Jaunjelgavas līdz Kaplavai. Vislielākā aktivitāte Sēlijā šogad vērojama Aizkraukles novadā, kur durvis plāno atvērt 16 kafejnīcas, savukārt Augšdaugavas un Jēkabpils novadā katrā pieteiktas 11 vietas. Nemainīgi viena kafejnīca viesus gaidīs Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Daudzas no kafejnīcām durvis apmeklētājiem vērs jau sesto gadu, kas apliecina akcijas popularitāti. Šogad pievienojušies arī 8 jauni vai pēc ilgāka pārtraukuma atgriezušies dalībnieki. Sagatavošanās darbi sāksies jau aprīļa nogalē ar tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajām apmācībām. 

Apstiprināts jaunais Aizkraukles novada Daudzeses un Sunākstes pagastu komunālās nodaļas vadītājs. Amatā iecelts līdzšinējais nodaļas darbinieks Matīss Caunītis. Viņš ir vietējais, pārzina saimniecību, un viņu pazīst liela daļa pagastu iedzīvotāju. Pašvaldībā norāda, ka Matīsu Caunīti raksturo patiesa vēlme mācīties, iedziļināties un izprast gan darba procesus, gan iedzīvotāju vajadzības. Šī attieksme ir būtisks pamats kvalitatīvam darbam un ciešai sadarbībai kopienās. Vietvara aicina abu pagastu iedzīvotājus turpmāk ar jautājumiem, kas saistīti ar apsaimniekošanu, teritoriju uzturēšanu un ceļu kārtību, sazināties ar Matīsu Caunīti.

Un vēl

Nākamie jeb 28.tie Vispārējie latviešu dziesmu un 18.tie deju svētki Rīgā norisināsies 2028. gada vasarā - no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Tā vakar nolēma valdība. Kultūras ministrija norāda, ka precīzu svētku norises vietu noteiks pēc svētku māksliniecisko koncepciju koprepertuāra nozarēm metu konkursu izstrādes un īstenošanas rezultātu paziņošanas gada trešajā ceturksnī un pārējo svētku pasākumu piemērotāko vietu izvērtēšanas līdz 2027. gada trešajam ceturksnim.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis izvērtēt pirmdien izskanējušo informāciju par "Jaunās Vienotības" politiķu dalību seminārā Itālijā. Pagaidām KNAB plašākus komentārus nesniedz. Latvijas Televīzija pirmdien vēstīja, ka liela daļa "Jaunās Vienotības" ministru, arī valdības vadītāja, Rīgas vicemērs, Saeimas frakcijas vadītājs un citi parlamenta deputāti aizvadītās darba nedēļas beigās atvaļinājumā devās uz Itāliju. Politiķi piedalījās Konrāda Adenauera fonda apmaksātā seminārā pie Komo ezera. Latvijas Televīzija noskaidroja, ka seminārā ar Vācijas un Moldovas ekspertiem apspriesti jautājumi par Eiropas ekonomiskajiem izaicinājumiem, kā arī riskiem saistībā ar Krievijas iejaukšanos demokrātiskos vēlēšanu procesos. 

Latvijā plānots ieviest jaunu kārtību uzņemšanai profesionālās izglītības iestādēs, paredzot centralizētu pieteikšanos vietnē "Latvija.lv" un pakāpenisku pāreju uz elektronisku dokumentu izmantošanu. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais tiesību akta projekts balstīts Profesionālās izglītības likumā un nesen pieņemtajos grozījumos Izglītības likumā. Tie paredz izveidot Pieteikumu vadības sistēmu, kā arī Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistru. Jaunā sistēma paredz iespēju visiem pretendentiem pieteikties vienuviet, izmantojot īpašu e-pakalpojumu vietnē "Latvija.lv".

No šodienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Līdz 110 km/h tas palielināts Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Savukārt maksimālais braukšanas ātrums līdz 100 km/h atļauts divos posmos: Daugavpils šosejas posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un Jelgavas šosejas posmā no Rīgas līdz Jaunolainei.  Latvijas valsts ceļi atgādina, ka ceļa zīmes norāda maksimālo brauckšanas ātrumu, kuru nedrīkst pārsniegt, taču autovadītāja pienākums ir izvērtēt ceļa stāvokli, braukšanas apstākļus, transporta līdzekļa tehnisko stāvokli un savas spējas un izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu līdz maksimāli atļautajam.

Lietuvas parlaments vakar pirmajā balsojumā noraidīja ierosinātos konstitucionālos grozījumus, kas paredz pašvaldību un mēru vēlēšanās ļaut balsot no 16 gadu vecuma.
Likumprojektu atbalstīja 87 deputāti, 12 balsoja pret un 14 atturējās, tādējādi ierosinājums neieguva 94 balsis, kas nepieciešamas konstitucionālu grozījumu pieņemšanai. Priekšlikuma, ko ierosināja Toms Martinaitis no valdošās Sociāldemokrātu partijas, mērķis ir veicināt jauniešu iesaistīšanos politikā. Pašlaik balsstiesības Lietuvā ir no 18 gadu vecuma.

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs – konservatīvās Cieņas un brīvības partijas līderis Pēters Maģars – paziņojis, ka nebloķēs Eiropas Savienības 90 miljardu eiro kredīta piešķiršanu Ukrainai. Tomēr viņa valsts saglabāšot tiesības atteikties no dalības aizdevumā.  Maģars vienlaikus noraidīja ideju par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā paātrinātā kārtībā. Valsti, kas atrodas karastāvoklī, nevarot uzņemt blokā, un visām kandidātvalstīm ir jāiziet viena un tā pati procedūra. Procesa beigās viņš arī vēlētos savā valstī rīkot referendumu par šo jautājumu. 

Turpinām ziņas

Pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma no ceturtdienas, 16.aprīļa plānots atsākt Ārijas Elksnes ielas pārbūvi Jēkabpilī. Būvdarbi tiek veikti projektā “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras uzlabošana Jēkabpils novadā”. Būvdarbus projektā veic SIA "Ošukalns". Jau ziņots, ka pērn 10. februārī starp Jēkabpils novada pašvaldību un būvnieku noslēgts būvdarbu līgums par kopējo summu 1 miljona 821 tūkstotis 496 eiro ar PVN. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada laikā. Būvdarbu gaitā Ārijas Elksnes ielu ar pieslēgumiem pārbūvēs 1,6 kilometru garumā.  Paredzēts izbūvēt ielas apgaismojumu, gājēju celiņu, kā arī tiks veikta Rīgas ielas un Ārijas Elksnes ielas krustojuma pārbūve.

Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi konkursu bērnu un jauniešu vasaras brīvdienu nometņu organizēšanas projektu iesniegšanai. Konkursa mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanu skolēnu vasaras brīvdienās. Līdzekļus bērnu un jauniešu vasaras nometņu rīkošanai piešķirs konkursa kārtībā, ņemot vērā pieteikumu iesniegšanas laiku un 2026.gadā budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apmēru, kopā – 6 tūkstoši eiro. Konkurss ir atklāts, tajā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Vienas nometnes organizēšanai finansējums no pašvaldības budžeta nevar pārsniegt tūkstoš eiro.

Un vēl

Turpinot attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas, daļa iedzīvotāju aprīlī saņems šūnu apraides paziņojumus par armijas mācībām. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns norāda, ka NBS pastāvīgi uztur savu gatavību un vingrina apakšvienības spējai atbilstoši reaģēt. Aprīlī NBS plāno organizēt vingrinājumus, un attiecīgajos novados iedzīvotāji, izmantojot šūnu apraidi, savlaicīgi tiks informēti par konkrēto mācību norises laiku un vietu.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēts tūkstoš 761 jaundzimušais, kas ir par 0,6% jeb desmit jaundzimušajiem mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada pirmajos divos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 875 bija zēni, kas ir par 4,9% jeb 45 mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 886 bija meitenes, kas ir pieaugums par 4,1% jeb 35. Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrēti  4 tūkstoši 957 mirušie. Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 3 tūkstoši 196 pārsniedza dzimušo skaitu. Šogad 1. martā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,8 miljoni.

Globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajā ceturksnī fiksēti 296 reizes, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Tajā skaitā šogad martā fiksēts 81 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējums, kas ir par 55,8% vairāk nekā pērn martā, kad traucējumi fiksēti 52 reizes. Civilās aviācijas aģentūrā informē, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, visticamāk, ir ar to saistīti.

Latvija kopā ar Somiju ir vienīgās kandidātes uz 2030. gada pasaules hokeja čempionāta elites divīzijā rīkošanu. Šī gada pasaules čempionāts vīriešiem norisināsies maija otrajā pusē Šveices pilsētās Cīrihē un Fribūrā, nākamā gada čempionāts - Vācijas pilsētās Diseldorfā un Manheimā, 2028. gada meistarsacīkstes spēcīgākajā divīzijā tiks aizvadītas Francijas pilsētās Parīzē un Lionā, bet 2029. gada čempionāts notiks Slovākijā - Bratislavā un Košicē. Latvijā līdz šim tika organizēti 2006. un 2021. gada pasaules čempionāti spēcīgākajā divīzijā, kā arī kopā ar Somiju 2023. gadā, kad Latvijas izlase izcīnīja savas pirmās medaļas meistarsacīkstēs - bronzu.

Kopš janvārī Lietuvā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju reforma, no sistēmas ir izstājušies aptuveni 525 tūkstoši cilvēku, bet pensiju fondu aktīvi kopumā ir samazinājušies par aptuveni 4,2 miljardiem eiro, liecina jaunākie dati, ko publicējusi Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācija. Papildu pensijas uzkrājumus turpina 875 tūkstoši dalībnieku, bet iepriekš otrajā līmenī līdzekļus uzkrāja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.  

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Seims pieņēma likumu, kas ļauj iedzīvotājiem no 2026. gada janvāra līdz 2027. gada beigām brīvi izņemt līdzekļus, ko viņi iemaksājuši otrā līmeņa pensiju fondos, kopā ar ieguldījumu ienākumiem. 

Lielbritānijā kādā katedrālē uz laiku "ievācies" viens no lielākajiem dinozauriem pasaulē. Pīterboro katedrālē izstādīts milzīgs titanozaura skelets, kas piesaista apmeklētājus un vienlaikus palīdz vākt līdzekļus vēsturiskās ēkas uzturēšanai. Neparastā izstāde ļauj vienuviet sastapt gan zinātni, gan arhitektūru. 37 metrus garš un ap 60 tonnām smags – tāds bijis viens no lielākajiem dzīvniekiem, kas jebkad staigājis pa Zemi. Tagad šī milzīgā dinozaura – titanozaura – pilna izmēra modelis apskatāms Pīterboro katedrālē Lielbritānijā. Neparastā vieta izvēlēta apzināti – katedrāles plašā telpa ļauj pilnībā novērtēt dinozaura izmēru, ko citur bieži vien ir grūti aptvert. 

Turpinām ziņas

Pagājušajās brīvdienās notika ikgadējā vides iniciatīva zivju nārsta veicināšanai Daugavā, kurā no egļu zariem izgatavoja 450 mākslīgās nārsta ligzdas zivīm. Tās šajā pavasarī izvietos Daugavas HES ūdenskrātuvēs pie Ikšķiles, Kaibalas un Klintainē. Tādējādi tiek veicināta zivju nārstošana mainīgā ūdenslīmenī, sekmējot dabisku nārstu Daugavā. Mākslīgās nārsta ligzdas no egļu zariem palīdz zivīm iznārstot mainīgā ūdens līmeņa apstākļos Daugavas HES ūdenskrātuvēs. Zivju ligzdu izgatavošanu Latvenergo rīko sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm un šogad tā notika jau sešpadsmito reizi. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 90 Latvenergo koncerna darbinieku ģimenes, kuras ar aizrautību veidoja nārsta ligzdas.

15. un 16.maijā Koknese aicina ikvienu apmeklēt tradicionālos Sama modināšanas svētkus, kas ik gadu simboliski atklāj aktīvās tūrisma sezonas sākumu. Divu dienu garumā pilsētu piepildīs koncerti, kultūras notikumi, gadatirgus, izklaides un daudzveidīgas aktivitātes visai ģimenei. Svētku programma sāksies 15. maijā ar pārgājienu “Sama nakts taka”, kas vedīs cauri Kokneses parkam un dabas takai, noslēdzoties Likteņdārzā. 16.maijā Koknese pārtaps par rosīgu svētku centru. Visas dienas garumā apmeklētāji varēs iepazīt Kokneses viduslaiku pilsdrupas, aplūkot digitālos stendus, kā arī baudīt izbraucienus ar kuģīšiem un katamarāniem pa Daugavu un Pērsi. Programmu papildinās koncerti, bet atīvās atpūtas cienītāji aicināti piedalīties auto orientēšanās braucienā “Brauc modināt Kokneses Samu!”.

Un vēl

Ceturtdien un piektdien daudzviet Latvijā līs, sestdien un svētdien gaidāms pārsvarā sauss un saulains laiks, prognozē sinoptiķi. Paredzams, ka stiprāk līs naktī uz ceturtdienu Kurzemē, kā arī ceturtdien un piektdien vietām Latgalē, Sēlijā un Vidzemē. Gaisa temperatūra naktīs nenoslīdēs zem nulles, maksimālā temperatūra dienas laikā gaidāma +8..+18 grādu robežās. Sestdien, 18. aprīlī, gaidāms neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Pūšot lēnam līdz mērenam ziemeļu, ziemeļaustrumu vējam, gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +1..+5 grādiem un dienā pakāpsies līdz +13..+18 grādiem. Svētdien prognozēts lielāks mākoņu daudzums, bez būtiskiem nokrišņiem. Gaisa temperatūra pazemināsies par 2-3 grādiem.

Nākamnedēļ gaisa temperatūra naktīs daudzviet valstī var noslīdēt mazliet zem nulles, dienas galvenokārt nav gaidāmas siltākas par +16 grādiem. Spēcīgu nokrišņu varbūtība būs zema, lielā valsts daļā turpināsies sausums.