Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 21.novembrī
- 21 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, Jēkabpilieši iegūst Latvijas lepnuma balvu; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, svētdien ziņoja aģentūra "Bloomberg". Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam. Interesi par NATO augstāko amatu izteikuši arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa. Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024. gada 1. oktobrī.
Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas lieta nonākusi augstākajā tiesā. Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir pārsūdzējis prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie. Par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu ir iesniegts kasācijas protests, kā arī to kasācijas kārtībā ir pārsūdzējuši apsūdzētais Ivars Sergets un viņa aizstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Bez tam apelācijas sūdzību ir iesniegusi cietušo pārstāve zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore un apsūdzētās Marikas Treijas aizstāve zvērināta advokāte Ieva Timmermane. Vēl ir iesniegtas 30 cietušo sūdzības kopumā no 53 personām, kas atzītas par cietušajām. Lieta ir nosūtīta Augstākajai tiesai.
Svētdien tiesa apcietinājusi pirms divām dienām Rēzeknē nogalinātā uzņēmēja un politiķa Andra Ļubkas slepkavībā aizdomās turēto Igoru Haitu. Lietā tikusi aizturēta un par aizdomās turēto atzīta vēl viena persona - 1991.gadā dzimis vīrietis. Policija lūgusi apcietināt arī viņu, taču tiesa apcietinājuma piemērošanu atteikusi, līdz ar to šai personai policija noteiks kādu citu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Tomēr vienlaikus policija grasās apstrīdēt izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts piemērot apcietinājumu 1991.gadā dzimušajam vīrietim. Līdz šim izmeklēšanā gūtā informācija devusi pamatu iepriekš sākto kriminālprocesu pārkvalificēt pēc Krimināllikuma 117.panta 10.punkta par slepkavību pastiprinošos apstākļos grupā. Valsts policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā un šobrīd no plašākiem komentāriem atturas.
Jau ziņots, ka Rēzeknē piektdien pie tirdzniecības centra tika noslepkavots uzņēmējs un politiķis Ļubka. Policijas rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka mirkli pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas starp iesaistītajām personām notika savstarpējs konflikts, it kā auto stāvvietas dēļ.
Pirmdien Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē ieradies ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, lai apliecinātu Vašingtonas tālāku atbalstu cīņā pret Krievijas spēku iebrukumu. ASV ir piešķīrušas desmitiem miljardu dolāru drošības palīdzības Ukrainai un vairākkārt solījušas atbalstīt Kijivu "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams", taču stingrās līnijas republikāņu likumdevēju pretestība ir radījusi šaubas par ASV palīdzības nākotni. Ostins pirmdien devās uz Ukrainu, lai tiktos ar Ukrainas līderiem un apliecinātu ASV stingro atbalstu Ukrainas cīņai par brīvību. Šī ir otrā Pentagona vadītāja vizīte kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Ieilgušais Ukrainas karš atstāj sekas ne tikai uz fizisko pasauli, bet arī ko pavisam trauslāku – cilvēka psihi. Traumatiskās kara pieredzes nav saudzējušas nevienu – cieš ne tikai frontes līnijas karavīri, bet arī parastie iedzīvotāji. Tā ir krīze, ar kuru Ukraina aktīvi cīnās un prevencijas nolūkos radīta īpaša organizācija, bet karavīru brigādēm piesaistīti psihologi. Karavīri mācībās apgūst ne tikai militāros manevrus, bet arī spēju reaģēt psiholoģisko krīžu gadījumos. Arī tā kļūst par aizvien akūtāku nepieciešamību kaujas laukā. Trauksmes zvani par mentālās veselības krīzi ne tikai militārajā, bet arī civilajā populācijā Ukrainā skan jau labu laiku. Pētījumi, kas veikti pusgadu pēc kara sākuma, liecina, ka trešdaļa ukraiņu cieš no trauksmes, vairāk nekā 40% ir depresijas simptomi, bet aptuveni 70% cīnās ar stresu.
Turpinām ziņas
Divas “Latvijas lepnums” balvas saņēma arī Jēkabpils novada iedzīvotāji. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā aizvadīta “Latvijas Lepnums” godināšanas ceremonija, kas Rīgas pilī svinēja 20 gadu jubileju. Vakara gaitā īpaši patriotiskā atmosfērā apbalvojumus saņēma desmit laureāti, kuru stāsti spējuši palīdzēt un iedvesmot daudzus. Nominācijā “Cīnītāja” balvu saņēma Alla beļinska, kas ir Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības dibinātāja un vadītāja. Organizācijā brīvprātīgi apvienojušies cilvēki, kurus skārusi retā ģenētiskā slimība, kas izraisa dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus. Allai ir izdevies panākt, ka 2023. gada budžetā bērnu ārstēšanai ar inovatīviem medikamentiem no valsts līdzekļiem tiek atvēlēti teju trīs miljoni eiro, kas kļūs par būtisku palīdzību 13 pacientiem. Apbalvojumu saņēma no Veselības ministra Hosama Abu Meri.
Nominācijā “Viens par visiem, visi par vienu” balvu saņēma Jēkabpils iedzīvotāji – 2023. gads tika iesākts ar ziņām no Jēkabpils, kur Daugavas netipiski paaugstinātais līmenis janvāra mēnesī izraisīja plūdus un galvenā varoņa lomā nokļuva Jēkabpils aizsargdambis. Vairākas diennaktis spraigajiem notikumiem sekoja līdzi visā Latvijā. Jēkabpils aizsargdambis noturējās, nosargāja pilsētu un droši var teikt, ka simtiem cilvēku, kas stāvējuši gan aiz tā būvniecības, gan nostiprināšanas darbiem, ir pelnījuši kolektīvu atzinību. Katrs iesaistījās viņa iespēju robežās un ikviena ieguldījums ļāva novērst iespējamos postījumus. Jēkabpils iedzīvotāji tiek apbalvoti kā simbols tai sabiedrības daļai, kas pašaizliedzīgi iesaistījās, palīdzēja un beigu beigās arī nosargāja Jēkabpils pilsētu. Visi Jēkabpils iedzīvotāji apbalvojumu saņēma no Jēkabpils domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā valdīs daudzveidīgi laika apstākļi - nedēļa sāksies rudenīgi, bet beigsies ar salu līdz -10 grādiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas sakumā mākoņu debesīs joprojām būs daudz, taču brīžiem starp tiem izsprauksies arī kāds saules stars. Vien vietām būs novērojams neliels sniegs, slapjš sniegs. Aukstākam gaisam turpinot ieplūst valsts teritorijā, gaisa temperatūra nakts stundās pazemināsies līdz -2…-6 grādiem. Arī dienas laikā laiks būs vēss, termometra stabiņam nepārsniedzot +2…-4 grādu atzīmi. Trešdien vakarā laikapstākļus sāks noteikt plaša ciklona darbība, kas nesīs brāzmainu vēju un nokrišņus. Nokrišņu zona, šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet atnesīs sniegu, slapju sniegu, kas pakāpeniski pāries lietū.
Ceturtdienas rītā galvenokārt valsts austrumos būs novērojama neliela sniega sega. Atsevišķos posmos ceļi būs slideni. Gaidāma arī būtiska vēja pastiprināšanās - naktī uz ceturtdienu jūras piekrastē ziemeļrietumu vējš brāzmās var sasniegt pat līdz 25-27 metrus sekundē. Teritorijā ieplūdīs silta gaisa masa - kā naktīs, tā arī dienās termometra stabiņš nenoslīdēs zemāk par -1…+5 grādu atzīmi. Savukārt nedēļas nogalē Latvijā jau atkal ieplūdīs aukstāka gaisa masa, laiks būs dzestrs - gaiss valsts austrumos atdzisīs līdz pat -10 grādiem. Vien vietām gaidāms sniegs, slapjš sniegs. Vējš iegriezīsies no ziemeļu puses un pakāpeniski pierims.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs Rietumkrastā aicina nosodīt "Hamās" teroristus; Latvijā izgudro kosmosa sūkni; un Kāpēc tiek veidota ledus bibliotēka?
Brutālajiem un necilvēcīgajiem teroristiskās organizācijas "Hamās" pastrādātajiem uzbrukumiem Izraēlai nav un nedrīkst būt attaisnojuma, vakar uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Izraēlas prezidentu Isāku Hercogu un apliecinot Latvijas solidaritāti ar Izraēlas tautu. Vēlāk viņš Rietumkrastā tikās arī ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu, izsakot līdzjūtību palestīniešu civiliedzīvotājiem, kuri ir pašreizējās situācijas upuri, tomēr vienlaikus atzīmēja nepieciešamību nosodīt "Hamās" īstenotos teroristiskos uzbrukumus, kā arī uzsvēra gūstekņu atbrīvošanas nozīmi. Rinkēvičs darba vizītē Izraēlā tikās ar šīs valsts prezidentu, sagūstīto civiliedzīvotāju ģimenes locekļiem, kā arī Izraēlā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.
No “Centrālās laboratorijas” klientu skaita 2022. gadā 61% ir sievietes un tikai 39% vīriešu, savukārt par Vīriešu veselības mēnesi pasaulē izsludinātajā novembrī šī proporcija nedaudz mainās par labu pārbaudīto vīriešu skaitam. Mainīga šajā mēnesī ir arī veikto analīžu specifika – ja vidēji aizvadītā gada vienā mēnesī “Centrālajā laboratorijā” veikti nedaudz vairāk par septiņiem tūkstošiem vīriešu prostatas specifiskā antigēna izmeklējumu, tad pērnā gada novembrī to skaits pārsniedza astoņus tūkstošus un līdzīga pieprasījuma tendence vērojama arī šogad. Pasaulē vīrieši mirst vidēji par pieciem gadiem agrāk nekā sievietes, un lielā mērā nāves cēloņi būtu novēršami, ja viņi ātrāk pievērstu uzmanību savai veselībai. Latvijā vīrieša un sievietes vidējā mūža ilguma atšķirība diemžēl ir lielāka nekā citās valstīs, Latvijā vīrieši vidēji nodzīvo par 9-11 gadiem īsāku mūžu nekā sievietes, vienlaikus mūsdienu medicīnas spēkos ir palielināt dzīvildzi, kaut vai reizi gadā izmantojot valsts nodrošināto pārbaudi pie ģimenes ārsta un veicot nepieciešamākās analīzes.
Pavisam bez uzkrājumiem ir gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc SEB bankas pasūtījuma veiktā pētījuma dati. Tomēr salīdzinājumā ar šī gada februāri uzkrājumu sarukums ir palēninājies un audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem izdevies vairot savu finanšu stabilitāti, palielinot uzkrājumus. Raksturīgi, ka aktīvākie krājēji ir gados jauni iedzīvotāji vecumā līdz 39 gadiem. Salīdzinot ar šī gada sākumu, iedzīvotāju, kuru uzkrājumi sarūk, ir mazāk – iepriekš uz to norādījuši 32% aptaujāto. Toties gandrīz katrs piektais jeb 18% respondentu Latvijā norāda, ka viņu uzkrājums ir pieaudzis, salīdzinājumam – februārī tā varēja apgalvot vien 12%. Katram ceturtajam jeb 25% uzkrājumu apjoms saglabājies nemainīgs. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir vairāk cilvēku, kuriem sarukuši uzkrājumi; Lietuvā un Igaunijā uz to norādījuši attiecīgi 20% un 22% iedzīvotāju.
Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā Ukrainas Krimas tatāru dziedātāju Džamalu. Viņas iekļaušanu ministrijas datubāzē konstatējis izdevums "Mediazona". Dziedātāja tiek apsūdzēta "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju. Oktobra vidū viņa tika izsludināta meklēšanā, un novembrī Krievijas tiesa viņu aizmuguriski arestēja. Džamala 2016. gadā uzvarēja Eirovīzijā ar dziesmu "1944", kas veltīta Krimas tatāru deportācijai, ko 1944. gadā īstenoja Staļins. Dziesmas tekstā gan netika pieminēta Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācija un aneksija, ko 2014. gadā veica Krievija, tomēr Džamalas izraudzīšana par Ukrainas pārstāvi Eirovīzijai veicināja uzmanības pievēršanu šai aneksijai un Krievijas varasiestāžu veiktajai Krimas tatāru apspiešanai. Džamala vairākkārt uzstājusies Latvijā. Līdz šim pēdējā viņas uzstāšanās bija šovasar pasaules mūzikas festivāla "Porta" programmā.
Argentīnā svētdien, 19. novembrī, prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis labējo kandidāts Havjers Milejs, kas bieži tiek salīdzināts ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu un kādreizējo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru. Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms četrām nedēļām, kurā bija vēl trīs kandidāti, 51 gadu vecais ekonomikas ministrs Serhio Masa, kas pārstāv pie varas esošos kreisos populistus, ieguva 36,6% balsu, bet 53 gadus vecais Milejs - 29,9% balsu. Otrajā kārtā Milejs ieguva 55,7% balsu, bet Masa - 44%. Mileja pārstāvētā partija "Brīvība uz priekšu!", kuru viņš nodibināja 2021. gadā, ir sociāli konservatīva, taču ekonomikas jautājumos uzskatāma par liberālu.
Turpinām ziņas
Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma un sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu, inženieri Latvijā radījuši unikālu tehnoloģiju - Ksenona sūkni, kas palīdzēs uzpildīt degvielu kosmosa stacijā "Lunar Gateway", kura pēc dažiem gadiem aizvietos šobrīd ap Zemi riņķojošo Starptautisko kosmosa staciju. Nelielo iekārtu – ksenona sūkni – plāno iebūvēt kosmiskajā modulī "Esprit". Tas nodrošinās degvielas piegādi jaunajā kosmosa stacijā. Izveidotā tehnnologija ir jaunums kosmosa jomā. Ksenona degvielas sūknis tapis sadarbībā ar Vācijas kosmosa industrijas uzņēmumu "OHB System" pēc Eiropas kosmosa aģentūras pasūtījuma. "Esprit" kopā ar Latvijā ražoto ksenona sūkni Visumā plāno nogādāt 2029. gadā.
Kultūrtelpā "Smilga" 23.novembrī ar dizaineru un arhitektu sarunām atvērs Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdoto grāmatu "No Arkādijas līdz Marsam", kas stāsta par Rīgas parkiem cauri dažādiem laikiem. Grāmatā ietverti nacionālās bibliotēkas izstādes "No Arkādijas līdz Marsam" materiāli - unikāli parku vēsturiskie plāni no Reto grāmatu un rokrakstu krājuma, kā arī pilsētas zaļās zonas fotogrāfijas no dažādām atmiņas institūcijām. To papildina četru autoru - Kristas Burānes, Ilutas Dauškanes, Gundegas Laiviņas un Venta Vīnberga - speciāli grāmatai tapušās esejas.Grāmatā ietverti arī Uzvaras parka agrākie plāni. Rādot parku vēsturi, grāmata aktualizē jautājumu, kāda būs zaļās zonas nākotne klimata krīzes, politiskās un sociālas nestabilitātes laikos.
Un vēl
Kādu gaisu elpoja Cēzars, pravietis Muhameds vai Kristofors Kolumbs? Atbildes uz šiem jautājumiem var uzzināt milzīgā saldētavā Kopenhāgenā, kur glabājas tūkstošiem gadu seni ledus bloki ar atmosfēras stāstiem. Ledus paraugu arhīvs, kurā glabājas 25 kilometrus ledus, kas savākts galvenokārt no Grenlandes, palīdz zinātniekiem izprast klimata pārmaiņas. Pētnieku komanda 20. gadsimta 60. gados no slepenās ASV militārās bāzes "Camp Century" Grenlandē uz Dāniju atveda pirmos ledus paraugus. Jaunākie no tiem datējami ar šo vasaru, kad zinātnieki Grenlandes austrumos 2,6 kilometru dziļumā trāpīja uz pamatklintīm, savācot iespējami vecāko ledu. Šie paraugi satur izvilkumus, kas iegūti pirms 120 tūkstoši gadiem, pēdējā starpleduslaikmeta periodā, kad gaisa temperatūra Grenlandē bija par 5 grādiem augstāka nekā mūsdienās. Ledus paraugi ir vienīgais veids, kā noteikt atmosfēras stāvokli pirms cilvēka radītā piesārņojuma.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības procesa uzlabošana veikta tikai daļēji, Jēkabpilī notiek maršruta autobusa un vieglās automašīnas sadursme; un Kas jāara lai saņemtiu vēstuli no Ziemassvētku vecīša.
Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības procesa uzlabošana veikta tikai daļēji, norāda "Sabiedriskās politikas centrs Providus" pārstāvji. Proti, no 12 uzdevumiem, kuri bija ietverti Zolitūdes traģēdijas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā un attiecās uz būvniecības jomu, tikai trīs uzdevumi ir izpildīti, viens nav izpildīts, bet pārējie, par spīti tam, ka kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau desmit gadi, joprojām ir izpildīti tikai daļēji.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Izvērtējot iespējamos traģēdijas cēloņus, paralēli tiesībsargājošo iestāžu darbam, Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Tā savā galaziņojumā norādīja uz dažādiem izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem, kas valsts institūcijām ir jāveic, lai mazinātu jebkādus riskus, ka šāds negadījums atkārtotos. Ekonomikas ministrijai tika sniegti 12 ieteikumi, kas vērsti uz būvniecības procesa uzlabošanu un pilnveidošanu. Eksperti secinājuši, ka, lai gan tiesiskais regulējums būvniecības jomā ir būtiski mainīts, taču notikušās izmaiņas veiktas bez kopēja redzējuma par būvniecības procesu. Nav mērķtiecīgi identificētas problēmas un meklēti tām labākie risinājumi.
No naudas, kas šogad izkrāpta Latvijas iedzīvotājiem, 43% izkrāpti investīciju platformās. Proti, naudu zaudējuši tie, kas domājuši, ka to iegulda. Šādā veidā deviņos mēnešos izkrāpti nepilni 2,5 miljoni eiro. Katrs no apkrāptajiem parasti zaudējis lielu naudas summu – tūkstošiem eiro. Tāpēc eksperti iesaka – pirms ieguldīšanas pārbaudīt, vai platformai, kurā ieguldāt ir licence. Viltus investīciju platformās statistiski biežāk iekrīt jaunieši, uzķeroties uz solījumiem par labu peļņu. Eksperti norāda, ka viens no brīdinājuma signāliem, par to, ka darījums varētu būt krāpniecība, ir solījums gūt lielu peļņu. Finanšu nozares asociācija iesaka – pirms katra ieguldījuma pārbaudīt uzņēmumu, ar kuru gribat sadarboties.
Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks šī gada sezonā atjaunojis 216 hektārus Latvijas dabisko pļavu biotopu 16 ganību teritorijās. Šogad tas darbojās Krustkalnu dabas rezervātā, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaujas Nacionālā parka teritorijās, dabas parkā "Piejūra" un citviet Latvijā. Pēc ganību sezonas noslēguma mobilais ganāmpulks uzturas ziemas novietnē Līgatnē, lai pavasarī speciālā piekabē atkal dotos palīdzēt saglabāt un atjaunot Latvijas dabiskās pļavas. Noganītās pļavas kļuvušas ziediem bagātākas, tā priecējot ne tikai to saimniekus un apmeklētājus, bet arī bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.
Par saistību ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā ASV valdība noteikusi iebraukšanas aizliegumu par "Bučas miesnieku" dēvētajam pulkvedim Azatbekam Omurbekovam un jefreitoram Daņilam Frolkinam. Omurbekovs komandēja Krievijas 64. atsevišķo motorizēto strēlnieku brigādi, kuras karavīri Bučā "nogalināja, piekāva, sadalīja, sadedzināja cilvēkus un imitēja nāvessodus civiliedzīvotājiem". ASV sankcijas noteiktas arī Frolkinam saistībā ar slepkavībām Bahmutas piepilsētā Andrijivkā. Sankciju dēļ abas Krievijas militārpersonas un viņu tuvākie ģimenes locekļi nevarēs iebraukt ASV.
Itālijas tiesa pirmdien atzina par vainīgiem un piesprieda sodu aptuveni 200 mafijas locekļiem un viņu līdzzinātājiem, tādējādi noslēdzot gandrīz trīs gadus ilgušo vēsturisko tiesas procesu pret bēdīgi slaveno Kalabrijas mafiju "Ndrangheta". Prokurori bija pieprasījuši notiesājošus spriedumus 322 apsūdzētajiem mafijas locekļiem, kas darbojās Kalabrijas provincē, un viņu līdzzinātājiem, pieprasot 30 gadus cietumā desmit "Ndrangheta" lēmumu pieņēmējiem. Pirmdien tika notiesāti aptuveni 200 cilvēki, taču tikai četri vadošie locekļi saņēma maksimālo sodu. Pārējie tika formāli vai faktiski attaisnoti. Eksperti lēš, ka "Ndrangheta", ko veido aptuveni 150 Kalabrijas ģimenes un ar tām saistītās personas, no narkotiku tirdzniecības, naudas aizdošanas, valsts līdzekļu izlaupīšanas un izspiešanas ik gadu visā pasaulē iegūst vairāk nekā 50 miljardus eiro.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī šorīt notikusi 1.maršruta autobusa sadursme ar vieglo automašīnu. Sarunā ar Radio1 SIA “Jēkabpils autobusu parks” vadītāja Aija Vetere sacīja, ka negadījums noticis brīdī, kad 1.maršruta autobuss veicis pagriezienu uz Neretas ielas apli. Sadursme notikusi, jo vieglās automašīnas vadītājs nebija izslēdzis pagrieziena signālu, kas maldināja autobusa vadītāju par tā kustības virzienu. Satiksmes negadījumā cilvēki nav cietuši, bojāti transporta līdzekļi. Aija Vetere piebilda, ka notikuma vietā operatīvi ieradās cits autobuss, kas uzņēma pasažierus no negadījumā cietušā autobusa un turpināja maršruta izpildi. Valsts policijas preses sekretāre Rūta Strautniece sacīja, ka negadījums notika šorīt neilgi pirms pulksten 8. Tajā sadūrās “Volkswagen” markas automašīna, kuru vadīja kāds 1990. gadā dzimis vīrietis un pasažieru autobuss, kuru vadīja 1967. gadā dzimis transportlīdzekļa vadītājs. Policija noskaidro notikušā apstākļus.
Valsts kanceleja izsludinājusi 18 tūkstoši eiro vērtu iepirkumu par vadlīniju izstrādi pašvaldībām cilvēkresursu pārvaldības jautājumos, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā publicētā informācija. Saskaņā ar iepirkuma tehnisko specifikāciju vadlīnijas būs praktisks, elektronisks, rediģējams un aktualizējams palīglīdzeklis pašvaldībām cilvēkresursu pārvaldības jautājumos, ko varēs izmantot arī citas publiskās pārvaldes iestādes.
Trešdien, 22.novembrī, Lauku atbalsta dienests rīkos tiešsaistes semināru par Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē. Dienesta pārstāvji seminārā stāstīs par ES ārkārtas atbalsta saņemšanas nosacījumiem lopkopības saimniecībām un kritērijiem šī atbalsta saņemšanai. Augļkopji atbalstam var pieteikties līdz 21.novembrim, savukārt lopkopji - līdz 1.decembrim. Ārkārtas atbalsts tiks izmaksāts līdz 2024.gada 31.janvārim.
Un vēl
Centrs drošai bērnībai "Dardedze" aicina nosūtīt tuviniekiem vai draugiem personisku vēstuli no Ziemassvētku vecīša apmaiņā pret ziedojumu centra "Dardedze" darbībai bērnu aizsardzībā no vardarbības. Ikgadējās Ziemassvētku labdarības akcijas "Citāda dāvana" laikā Ziemassvētku vecīša vēstuli iespējams pasūtīt centra "Dardedze" mājaslapā. Vispirms jāizvēlas vēstuļpapīra noformējums, jāaizpilda īsa anketa par vēstules saņēmēju un tad jāveic brīvi izvēlēts ziedojums organizācijas darbam. Vēstules saturu iespējams pielāgot saņēmējam. Pasūtīt vēstuli būs iespējams līdz 10.decembrim, lai tā pa pastu paspētu sasniegt saņēmēju pirms Ziemassvētkiem.