Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.oktobrī
- 23 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Oktobrī Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā vēja elektroenerģijas izstrāde; Slēpošanas trases gatavojas jaunajai sezonai; un Dažviet Latvijas austrumu daļā jau atklāta zemledus makšķerēšanas sezona.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie likuma grozījumi paredz, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietniekiem līdz 2024.gada 31.decembrim būs jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Patlaban likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir dažādu līmeņa institūciju un iestāžu vadītājiem vai vadības pārstāvjiem, piemēram, premjeram, parlamenta deputātiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, Nacionālo bruņoto spēku komandierim un citām amatpersonām. Prezidenta rosinātie pārejas noteikumi likumā paredz, ka šī norma gan būtu piemērojama tiem pašvaldības domes priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri amatu domē ieņems pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Tomēr gadījumā, ja līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņemtu likumu par domes atlaišanu un notiktu jaunas domes vēlēšanas, tad norma tiktu piemērota arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.
Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA "Mikrotīkls" 500 tūkstoši eiro apmērā, kā rezultātā kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz vienu miljonu eiro. Tehnoloģiju uzņēmums "Mikrotīkls" ir viens no lielākajiem ziedotājiem Latvijā, cita starpā regulāri ziedojot arī Bērnu slimnīcai. Lielas summas uzņēmums ziedojis arī augstākās izglītības iestādēm.
Oktobrī Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā vēja elektroenerģijas izstrāde – vēja elektrostacijas tīklā nodeva 13% no visas valstī saražotās elektroenerģijas jeb 37 gigavatstundas, kas ir par 107% vairāk nekā septembrī un par 4% vairāk nekā 2022.gada oktobrī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. Kopumā oktobrī Latvijā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 288,3 gigavatstundas, kas ir par 2% vairāk nekā septembrī un par 30% vairāk nekā pirms gada. Oktobrī vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās visās trīs Baltijas valstīs, samazinoties līdz 87,37 eiro par megavatstundu, Latvijā par 25%. Savukārt attiecībā pret 2022.gada oktobri cena Latvijā bija par 117% zemāka.
Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Latvijā pirmo reizi veiktajā pētījumā par alkohola lietošanas radītajiem finansiālajiem zaudējumiem valsts budžetam secināts, ka veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 miljonu eiro lielas izmaksas, kas veidoja 0,45% no iekšzemes kopprodukta. Finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti jeb netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas aplēstas no 290 līdz 452 miljoniem eiro jeb 0,9 – 1,3% no iekšzemes kopprodukta, ko valsts neiegūst, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte.
Izraēlas valdība vakar apstiprinājusi vienošanos par pamieru ar teroristisko grupējumu "Hamās". Tā paredz atbrīvot dažus desmitus teroristu sagrābto ķīlnieku apmaiņā pret ieslodzītajiem palestīniešiem. Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu biroja paziņojumā norādīts, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atrisinātu ķīlnieku problēmu. Sēdē apstiprināts šī plāna pirmais posms, kas paredz 50 no apmēram 240 ķīlnieku atbrīvošanu četru dienu laikā. Pirmie dzimtenē varēšot atgriezties sievietes un bērni, un pamiers turpināsies, ja "Hamās" dienā atbrīvos vēl 10 sagūstītos.
Ukrainas armijas trieciena rezultātā Krievijas okupētajā Donbasā dzīvību zaudējuši 25 krievu karavīri, kas bija sapulcējušies uz svētku pasākumu, vēsta britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz ukraiņu avotiem, savukārt Krievijas mediji vēsta, ka triecienā dzīvību zaudējusi aktrise Poļina Meņšiha. Kā vēsta ukraiņu avoti, svētku pasākumā krievu karavīriem pasniegti kaujas apbalvojumi. Triecienā 25 krievu karavīri nogalināt, bet 100 ievainoti, vēsta avoti, uz kuriem atsaucas BBC. Neoficiāli Ukrainas armijas pārstāvji norādījuši, ka apšaude bijusi "atriebes trieciens" par Krievijas raķešu triecienu, ko tā veica Ukrainas armijas 128.kalnu triecienbrigādei apbalvošanas ceremonijas laikā 3.novembrī. Toreiz tika nogalināti 19 Ukrainas karavīri.
Turpinām ziņas
Latvijā slēpošanas trases tuvākajās nedēļās cer atklāt sezonu. "Egļukalns" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka slēpošanas trases apmeklētājiem varētu tikt atvērtas ap 10.decembri. Atpūtas kompleksa "Gaiziņš" vadītājs Juris Stradiņš atzīmē, ka sniega pūšana trasē "Lielais Goliāts" tika sākta 17.novembrī. Viņš arī prognozēja, ka slēpošanas trase apmeklētājiem varētu tikt atvērta nākamās nedēļas otrajā pusē. Tikmēr slēpošanas trases "Milzkalns" direktors Viesturs Ošnieks atklāj, ka pakāpeniski trases plānots atvērt decembra sākumā, iestājoties lielākiem mīnusiem un stabilākiem laika apstākļiem. Savukārt "Ozolkalns" pārstāvji ziņo, ka sniega ražošana pirmajās trasēs sākta pirms pāris dienām un slēpošanas trašu atvēršanu plāno sākt tuvāko nedēļu laikā. Arī "Žagarkalns" tīmekļvietnē publiskotā informācija liecina, ka uz slēpošanas trasēm notiek aktīvs sniega ražošanas process. Tikmēr "Riekstukalns" cer sezonu sākt decembra sākumā, teikts slēpošanas trases paziņojumā tīmekļvietnē.
VAS "Latvijas pasts" sāk informatīvu kampaņu par pasta pakalpojumu saņemšanu dzīvesvietā pēc pieprasījuma. Kompānijā vēsta, ka kampaņas galvenais mērķis ir skaidrot iedzīvotājiem, ka pastnieks var nodrošināt klienta dzīvesvietā tos pašus pakalpojumus, kas ir pieejami pasta nodaļās. Uzņēmums norāda, ka pieteikt pastnieka apmeklējumu savā dzīvesvietā, kā arī noskaidrot citus interesējošos jautājumus var katru darbdienu, sazinoties ar "Latvijas pasta" Klientu centru.
Un vēl
Iestājoties aukstam laikam, dažviet Latvijas austrumu daļā jau atklāta zemledus makšķerēšanas sezona. Kā jau ierasts, pirmie uz mazajiem ezeriņiem un dīķiem esot kāpuši bļitkotāji Alūksnes pusē. Taču makšķernieku forumos un privātajās grupās parādās arvien vairāk informācijas par pārgalvīgiem bļitkotājiem, kuri iemēģina tikko uzsalušo ledu arī citviet. Tiek uzskatīts, ka cilvēka svaru spēj izturēt ledus, kas sasniedzis vismaz piecu centimetru biezumu. Turklāt jāņem vērā, ka tik biezam ledum jābūt sasalušam tīram, bez sniega.
Kāpjot uz ledus, obligāti nepieciešams parūpēties par savu drošību. Pirmkārt, jābūt līdzi ledus cērtei jeb vergai, ar kuru jāpārbauda ledus biezums katrā solī. Otrkārt, jābūt līdzi speciāliem dzelkšņiem jeb tā saucamajiem "kaķa nagiem", kas ļauj izkļūt uz ledus, ja gadījies ielūzt. Treškārt, uz pirmā ledus vēlams nedoties vienam, bet kompānijā, lai viens otru brīdinātu par bīstamību un palīdzētu izkļūt no bīstamām situācijām. Visbeidzot, līdzi makšķerēšanas piederumiem ieteicams ņemt līdzi izturīgu auklu vai virvi, ko pasviest ledū ielūzušam makšķerniekam.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno ieviest CVK tiesības anulēt pašvaldību deputātu mandātus, Turpina pieaugt Covid-19 pacientu skaits slimnīcās; un Sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu teju visā Latvijas teritorijā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija virzīs izskatīšanai Saeimā grozījumus Pašvaldības domes deputāta statusa likumā, kas paredz ieviest Centrālajai vēlēšanu komisijai tiesības anulēt pašvaldību deputātu pilnvaras, ja ilgstoši nebūs apmeklētas sēdes. Patlaban likumā ir noteikts, ka pašvaldības dome var anulēt pilnvaras pašvaldības domes deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla uz domes sēdēm nav ieradies vismaz četras reizes pēc kārtas. Šo kārtību iecerēts mainīt un mandātu anulēšanas tiesības piešķirt ar pašvaldību tieši nesaistītai iestādei - CVK. Plānots, ka pašvaldības deputāta pilnvaras CVK varēs anulēt, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs apmeklējis vairāk nekā pusi no domes sēdēm. Paredzēts, ka tā deputāta vietā, kuram būs anulēts mandāts, aicinās stāties nākamo kandidātu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz pašvaldību referendumu rīkošanai tiešsaistes vēlētāju reģistru izmantot no 2025.gada 1.augusta. Grozījumi nodrošinās pakāpenisku referendumu ieviešanu pašvaldībās, ņemot vērā tehnoloģisko un organizatorisko gatavību.
"Jaunās vienotības" Saeimas frakcija no savām rindām nolēmusi izslēgt deputātu Andreju Ceļapīteru, jo pusēm esot būtiskas atšķirības par frakcijas kā komandas darbu. Ceļapīters turpmāk Saeimā strādās kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Līdz ar šo lēmumu Jaunā Vienotība turpmāk strādās 25 deputātu sastāvā. Zaļo un zemnieku savienības frakcijā pašlaik ir 16 deputāti, bet "Progresīvo" - 10 deputāti, līdz ar to Evikas Siliņas valdība balstās uz pavisam trauslu balsu vairākumu, tajā skaitā atsevišķu neatkarīgo deputātu atbalstu.
Latvijas iekšlietu resors uzrauga nelegālās imigrācijas plūsmu, bet patlaban dienaskārtībā nav jautājums par robežas pilnīgu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, norāda Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Patlaban nelegālas imigrācijas plūsma uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir nedaudz kritusies, turklāt nav izslēgts, ka imigranti, kuri cenšas iekļūt Somijā no Krievijas, ir tie paši, kuri iepriekš mēģinājuši iekļūt Latvijā. Jau ziņots, ka nelegālo imigrantu skaita pieauguma dēļ Somija jau ir slēgusi piecus no deviņiem robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju.
Eiropas Komisijas ierosinātā nākamā gada budžetā Eiropas Parlaments panācis papildu 666,5 miljonu eiro piešķiršanu. Deputāti palielināja finansējumu programmām un politikas virzieniem, kas ir svarīgi, lai risinātu Ukrainā notiekošā kara sekas un citas globālās problēmas, kā arī atbalstītu jauniešus, tajā skaitā jaunos lauksaimniekus. Atbilstoši Eiroparlamenta prioritātēm, palielināts arī finansējums programmām, kas veicina atveseļošanos pēc pandēmijas, apkaro antisemītismu un veicina tā dēvēto zaļo pāreju.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā turpināja pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, smagā stāvoklī esošo pacientu skaits ir stabilizējies, bet pieaug ar Covid-19 inficēto mirušo skaits. Pēdējā nedēļā laboratoriski apstiprināti 241 Covid-19 gadījumi, bet nedēļu iepriekš - 209 gadījumi. Pagājušajā nedēļā stacionēti 226 Covid-19 pacienti, saglabājot iepriekšējo nedēļu pieauguma tendenci. Arī smagā stāvoklī stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits saglabājies tāds pats kā divas nedēļas iepriekš - deviņi pacienti. Pieaudzis nāves gadījumu skaits, sasniedzot 17 mirušos nedēļā, kamēr nedēļu iepriekš nomira 11 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
Savukārt gripas izplatības intensitāte Latvijā joprojām saglabājas zema, tomēr vērojams neliels pieaugums. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 19 saslimšanas gadījumi, kad gripas diagnoze bija noteikta, balstoties uz tipisku klīnisko ainu. Nedēļu iepriekš tie bija 17 gadījumi. Saslimšana ar gripu reģistrēta Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rīgā. Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta 5-14 gadu vecuma grupā, kur fiksēti 72,5 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver - lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks. Šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies vairāk nekā 81 tūkstotis iedzīvotāju, bet pret Covid-19 vakcinējušies vien ap 17 tūkstoši iedzīvotāju.
Un vēl
Šodien sniegs un apledojums lielākajā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 114 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības. Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir arī uz Daugavpils šosejas visa maršruta garumā; autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) visa maršruta garumā. Savukārt uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” brīdina, ka turpinoties snigšanai, braukšanas apstākļi pilsētā būs apgrūtināti; un Latvijas pasts izdod jaunas Ziemassvētku tematikas pastmarkas.
Jēkabpils novada domes sēdē šodien deputāta amatā apstiprināts Ilmārs Luksts, kas līdz šim vadīja Jēkabpils novada Attīstības pārvaldi. Pieņemot deputāta mandātu Ilmāram Lukstam vadošais amats Attīstības pārvaldē jāatstāj, jo likums to neatļauj savienot ar deputāta pienākumiem. Sarunā ar Radio1 Ilmārs Luksts sacīja, ka lēmums pieņemt deputāta mandātu bijis apdomāts un saistīts ar vēlētajiem izteiktajiem solījumiem vēlēšanu laikā. Viņš ir iesniedzis atlūgumu un mēneša laikā pārtrauks darbu Attīstības pārvaldē. Jau ziņots, ka Jēkabpils novada domē atbrīvojās deputāta vieta pēc tam, kad deputāts Mārtiņš Svilis nolika deputāta mandātu. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.
Jau ziņots, ka koalīcija 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi. Lai to izdarītu, budžetā jāatrod papildu 16 miljoni eiro. Ašeradena ieskatā nepieciešamos 16 miljonus varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas.
Novembra sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgiem izdevies smagā autoavārijā cietušam bērnam veikt iegurņa traumas fiksācijas operāciju maksimāli precīzi un saudzējoši. Latvijā tā bija pirmā navigētā iegurņa traumas minimāli invazīvā operācija bērnam, veicot multidimensiju izmeklējumu reālajā laikā. Operācija nodrošinājusi pusaudzei iespēju ātrāk atveseļoties, kā arī to, ka viņas dzīves kvalitāte gan pēcoperācijas periodā, gan turpmākajā dzīvē būs nesalīdzināmi labāka. Ķirurgi operācijā izmantoja jaunākās paaudzes neironavigācijas iekārtu, kura slimnīcā uzstādīta šajā vasarā, nomainot 12 gadus nokalpojušo iekārtu. Līdz ar jaunās iekārtas un modernākās programmatūras nodrošinājumu slimnīca var palīdzēt pacientiem līdzīgā līmenī kā vadošās ārvalstu klīnikās.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draud bloķēt Eiropas Savienības palīdzību Ukrainai, kā arī valsts turpmāko iekļūšanu blokā. Viņš pieprasa, lai ES līderi pārskatītu visu Kijivas atbalsta stratēģiju, raksta izdevums “Politico”. Ungāru politiķis uzrakstījis vēstuli Eiropadomes vadītājam Šarlam Mišelam, kurā argumentē, ka nekādus lēmumus par Ukrainas finansēšanu, sarunu sākšanu par pievienošanos ES vai turpmākām sankcijām pret Krieviju nevar pieņemt, kamēr netiks pieņemts “stratēģiska diskusija" Briselē decembra vidū. Orbāns uzsvēris, ka Eiropadomei ir jāizvērtē pašreizējās politikas īstenošana un efektivitāte attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā dažādās palīdzības programmas.
Satelītu skaits kosmosā strauji pieaug, palielinot risku izraisīt sadursmes un ķēdes reakcijas, kas var radīt milzīgu kaitējumu, brīdinājusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Tās vadītājs austrietis Jozefs Ašbahers par šiem riskiem brīdināja sarunā ar ziņu aģentūru DPA un ieteica ieviest globāli piemērojamu kosmosa satiksmes likumu. Saskaņā ar aģentūras datiem pašlaik Zemes orbītā atrodas aptuveni 8800 aktīvu satelītu. Lielākais satelītu operators ir ASV uzņēmums "SpaceX", kam Zemes orbītā pašlaik ir vairāk nekā 5 tūkstoši "Starlink" satelītu, bet kopumā uzņēmums plāno izvietot aptuveni 42 tūkstošus satelītu. Kosmosa aģentūra ir izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam krasi ierobežot kosmosa atkritumu rašanos. Šajā nolūkā tiek izvirzīta prasība, ka katrs satelīts, kas tiek sūtīts kosmosā, tā darbības termiņa beigās ir jāizņem no orbītas.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī ceturtdienas rītā bija uzsnigusi 8 cm bieza sniega kārta. Putenis sākās naktī un turpinās joprojām. Sarunā ar Radio1. SIA “Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gluhs sacīja, ka uzņēmuma sētnieki un tehnikas vienības darbu sāka jau pulksten 4.00 no rīta un turpinās līdz vakaram.
AUDIO – Mārtiņš Gluhs – saliec viņa teikto kā vienu staastiijumu, iznjemot mani laukaa, visu, ko viņš stāsta.
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” brīdina, ka turpinoties intensīvai snigšanai, par spīti tam, ka pilsētā strādā sniega tīrīšanas tehnika, braukšanas apstākļi uz ielām ir apgrūtināti un lūdz autovadītājus būt uzmanīgiem un saprotošiem. Tāpat arī novietojot automašīnas ielu malās, aicina rēķināties ar to, lai netiktu traucēta sniega tīrīšanas tehnikas pārvietošanās
Un vēl
Latvijas Pasts izdevis trīs jaunas pastmarkas sērijā Ziemassvētki, lai ikviens iedzīvotājs jau laikus varētu nosūtīt svētku noskaņu raisošus sveicienus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Svētku tematikai veltīto filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, atainojot priekpilnu svētku vakaru. Pasta vērtszīmes izdotas uz pašlīmējošas pamatnes, un līdz ar tām radīta arī īpaša svētku aploksne 500 eksemplāros. Katrai no pastmarkām ir atšķirīga nominālvērtība un tirāža. Jau ziņots, ka Ziemassvētku sērijas pastmarku izdošanu Latvijas Pasts sāka 1994. gadā, un līdz šim izdots vairāk nekā 80 Ziemassvētku pastmarku vairāk nekā simts miljonu eksemplāru tirāžā.