Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 12.decembrī
- 12 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Guntara Goguļa pārsūdzēto apelācijas tiesas spriedumu Augstākā tiesa skatīs rakstveida procesā; Valsts policija soda jēkabpiliešus par nepamatotu operatīvo dienestu izsaukšanu; un Ko Latvijas iedzīvotāji šogad visbiežāk meklējuši google meklētājā.
Latvijai ir jāpieturas pie apņemšanās nākamajos gados mazināt budžeta deficītu, mudina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Kā pirmdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu žurnālistiem sacīja politiķis, Eiropas komisija ir sniegusi atzinumu par Latvijas budžeta projektu. Eiropas komisija secināja, ka budžeta projekts valsts specifiskajām rekomendācijām pilnībā neatbilst, proti, izdevumi pieauguši straujāk, nekā bija rekomendēts. Tāpēc, Dombrovska ieskatā, jautājums par virzību uz budžeta deficīta samazinājumu ir būtisks. Dombrovskis norādīja, ka ar Siliņu pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, tai skaitā arī par Latvijas nacionālo ekonomikas atjaunošanas un noturības plānu. Viņš uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā tika apstiprināts koriģētais Latvijas plāns. Latvijai ir pieejami gandrīz 2 miljardi eiro grantu veidā, tai skaitā 124 miljoni eiro no programmas "REPowerEU".
Par Latvijas Universitātes rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Bāliņa pašlaik ir Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un universitātes rektora padomniece, bet Bērziņš ir Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors. Pretendentus starptautiskajā konkursā vērtēja speciāli tam izveidotā atlases komisija un universitātes padome. Kopumā konkursā bija saņemti 24 pieteikumi.
Augstākā tiesa bijušā Jēkabpils novada domes izpilddirektora Guntara Goguļa pārsūdzēto Aizkraukles apelācijas tiesas spriedumu izskatīs rakstveida procesā un spriedums būs pieejams 27.decembrī. Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. 6.aprīlī kļuva zināms apelācijas tiesas lēmums, kas noteica, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā.
Jēkabpils novada pašvaldību šis spriedums apmierināja. Savukārt Guntars Gogulis lietu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, norādot, ka apelācijas tiesas spriedums ir pretrunā ar Darba likumu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv sadaļā Jēkabpils novads/Pašvaldību ziņas.
Lietuvā ap 30% iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās, bet vēl 60% būtu gatavi sniegt cita veida atbalstu, liecina Viļņas Universitātes veiktā aptauja. Saskaņā ar aptaujas datiem kara gadījumā cīnīties ar ieročiem rokās gatavi 44% vīriešu un 17% sieviešu. Savukārt sniegt cita veida ieguldījumu valsts aizsardzībā gatavi 62% vīriešu un 56% sieviešu.
Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas arī okupētajās Ukrainas teritorijās, par kuru prettiesisko aneksiju Vladimira Putina diktatoriskais režīms paziņoja pagājušajā gadā. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņojusi, ka vēlēšanas tiks rīkotas Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, lai gan nevienu no šīm teritorijām krievu iebrucēji pat pilnībā nekontrolē. Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Purina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15. līdz 17.martam.
Turpinām ziņas
Valsts policija uzsākusi vairākus administratīvā pārkāpuma procesus pret jēkabpiliešiem, vienā gadījumā pret sievioeti, otrā pret vīrieti, kuri maldinājuši policiju un arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, nepamatoti izsaucot operatīvos dienestus. Plašāk par abiem gadījumiem stāsta Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova.
Audio
Un vēl
Kā ierasts, arī šogad Google ir sniedzis visaptverošu ziņojumu “Gads meklēšanā” par populārākajiem meklējumiem 2023. gadā. Kā liecina apkopotie dati, Google meklētājā Latvijas interneta lietotāji visbiežāk meklējuši informāciju par Latvijas sportistu panākumiem hokejā un basketbolā. Turklāt nepārsteidz, ka viena no vismeklētākajām personām ir jaunais hokeja vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš arī tika nodēvēts par čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Ievērojami panākumi šogad gūti arī basketbolā, iekarojot sabiedrības sirdis ar FIBA Pasaules kausa debijā izcīnīto piekto vietu. Meklējumi atspoguļoja ne tikai spēļu rezultātus, bet arī dedzīgo atbalstu un gaidas par Latvijas izlases sniegumu uz pasaules sporta skatuves. Google meklētāko personu vidū līdzās sportistiem ierindojās arī politiķi - premjerministre Evika Siliņa un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Google ziņojums “Gads meklēšanā” parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem tuvas un nozīmīgas ir arī kultūras tēmas: koncerti, pasākumi un filmas. Latviešus īpaši interesēja tādas filmas kā "Openheimers" un "Bārbija". Savukārt mūzikas jomā lielu rezonansi meklējumos uzrāda 27. Vispārējie latviešu Dziesmu un 17. Deju svētki, kas pasaulē atzīts kā izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) arvien biežāk bērniem tiek atklāti Covid-19; No jaunā gada Jēkabpilī pieaugs maksa par braukšanu pilsētas autobusos; un Kad ir īstais laiks ienest mājās Ziemassvētku eglīti?
Veicot eksprestestus, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā arvien biežāk bērniem tiek atklāti Covid-19 izraisīti saslimšanas gadījumi. Pēdējās nedēļās pieaug bērnu skaits, kurus atved uz slimnīcu akūtas saslimšanas dēļ. Turklāt, veicot eksprestestu, arvien vairāk tiek atklāti koronovīrusa izraisīti saslimšanas gadījumi. Ja novembrī, veicot testu 551 bērnam, 72 gadījumos tests bija pozitīvs, tad jau decembra pirmajās 10 dienās ir veikti 277 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 44. Visvairāk Covid-19 infekcija tiek atklāta bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem, bet mazi bērni un zīdaiņi arī ir tie, kurus akūtu saslimšanu gadījumos visbiežāk vecāki ved uz slimnīcu. Slimnīcas infekciju nodaļā patlaban ārstējas desmit bērni ar Covid-19, taču nevienam no viņiem nav smagas komplikācijas tieši Covid-19 infekcijas dēļ.
No 10. novembra iespējams parakstīties par astoņu, tajā skaitā opozīcijas, politisko spēku iniciatīvu sarīkot referendumu par 14. Saeimas atlaišanu, un mēneša laikā – līdz 11. decembrim – bija savākti vairāk nekā 35 tūkstoši parakstu. Parakstu vākšana ilgs gadu. Lai varētu tikt sarīkots referendums, jāiegūst desmitās daļas vēlētāju jeb gandrīz 155 tūkstoši parakstu. Savu balsi iespējams pievienot portālā "Latvija.lv". Par to, vai būs referendums par 14. Saeimas atlaišanu, varēs uzzināt pēc gada vai ātrāk, ja tiks savākts vajadzīgais balsu skaits.
Oktobra ārējās tirdzniecības dati uz iepriekšējo mēnešu fona izskatās samērā labi, eksporta kritums ir kļuvis mazāks, taču būtībā nekas daudz nav mainījies. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība oktobrī saruka par 12,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pārliecinošu eksporta izaugsmi, visticamāk, ieraudzīsim vien 2025.gadā, bet tam nepieciešama ārvalstu uzņēmumu piesaiste un arī kvalitatīva "pēdējās jūdzes" infrastruktūra – ceļi, ielas, elektrības pieslēgumi, lai uzņēmumi varētu attīstīties. Centrālās statistikas pārvalde informē, ka Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 15,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,7% jeb 1,885 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,323 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 2,559 miljardiem eiro.
Kritusi Polijas valdība. Polijas premjerministra Mateuša Moravecka valdība pirmdien zaudējusi parlamenta uzticības balsojumā. Tikai 190 deputāti parlamenta apakšpalātā balsoja par Moravecka valdību, bet pret to balsoja 266 likumdevēji. Tādējādi pielikts punkts astoņus gadus ilgajam periodam, kurā pie varas atradās nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", un pavērts ceļš līdzšinējai opozīcijai veidot savu valdību bijušā premjera Donalda Tuska vadībā.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība izpelnījusies kritiku par lēmumu atļaut Izraēlai piedalīties 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas norisināsies Zviedrijas pilsētā Malmē. Sociālajos tīklos ir izskanējuši aicinājumi boikotēt nākamā gada Eirovīziju, ja tajā piedalīsies Izraēla. Daļa no protestētājiem ir apsūdzējuši Eiropas raidorganizāciju divkosībā, norādot uz organizācijas lēmumu izslēgt no konkursa Krieviju pēc tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Viņi uzskata, ka līdzīgas sankcijas ir jāpiemēro arī Izraēlai par tās militārajām operācijām Gazas joslā, kur nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju. Raidorganizācija, reaģējot uz kritiku, paziņoja, ka neplāno liegt Izraēlai dalību Eirovīzijā, to pamatojot ar Izraēlas pielaišanu dalībai arī citos starptautiskajos konkursos un sacensībās.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī no 1.janvāra pilsētas autobusos biļete vienam braucienam maksās 80 centus līdzšinējo 50 centu vietā. Biļešu cenas palielinātas minimālās algas pieauguma, inflācijas un energoresursu cenu kāpuma dēļ. No 1.janvāra maksa par braucienu pilsētas autobusā būs 80 centi, ārpus pilsētas robežas - 1 eiro. Maksa par braucienu pilsētas robežās Jēkabpilī deklarētajiem pensionāriem būs 30 centi. Jēkabpils novada izglītības iestāžu audzēkņiem vecumā līdz 24 gadiem braukšana būs bez maksas. Tāpat atlaides braukšanai pilsētas transportā ir valsts normatīvajos aktos noteiktajām personu grupām - bērniem bāreņiem, represētajiem, I un II grupas invalīdiem. Plašāk par braukšanas maksu Jēkabpilī no jaunā gada lasiet portālā Radio1.lv.
Mazāk nekā puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju sagaida ekonomiskās situācijas pasliktināšanos nākamgad, liecina jaunākais "Eirobarometra" pētījums. Savukārt 37% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nākamgad ekonomiskā situācija valstī paliks nemainīga, vēl 15% pauda pārliecību, ka ekonomiskā situācija uzlabosies. Grūtības atbildēt uz šo jautājumu bija 6% respondentu. Aptaujas dalībniekiem tika uzdots arī jautājums, vai viņi seko līdzi tam, kas notiek Eiropas Savienības politikā. 58% uzsvēruši, ka seko līdzi notiekošajam ES politikā, savukārt 42% atzīmējuši, ka viņi šiem procesiem neseko līdzi. Tikai 11% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ES īstenotie pasākumi lielā mērā ietekmē viņu ikdienas dzīvi.
Un vēl
Kad ir īstais laiks, lai sāktu dekorēt māju gaidāmajiem svētkiem un ienest sarūpēto Ziemassvētku eglīti? Protams, katrs vadās pēc savām sajūtām. Tomēr eksperti ir "izskaitļojuši", kurš ir īstais brīdis, kad ienest mājās svētku sajūtu. Ja daudzviet pasaulē Ziemassvētku mīļi savu māju sāk dekorēt īsi pēc Halovīna svinībām, kuras ir 31. oktobrī, tad pie mums Latvijā visbiežāk cilvēki sāk pušķot māju vien pēc valsts svētkiem. Psihoanalītiķi norāda, ka Ziemassvētku rotājumu agrīna izlikšana pagarina svētku prieku un satraukumu. Sajūtas var izpausties divējādi. Jūs varat izjust priecīgu satraukumu un justies laimīgi, vai gluži pretēji gaidāmie svētki jums var radīt trauksmi un laicīgi izkārtās dekorācijas vien pastiprinās šīs sajūtas.
Eksperti atzīmē, ka Advente ir nozīmīgs datums kristiešu kalendārā. Tas ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks jeb gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas svinēšanai. Tieši tāpēc eksperti norāda, ka Ziemassvētku eglīti ieteicams mājās ienest ne agrāk par pirmo adventi. Tas nozīmē to, ka savu svētku eglīti jūs mājās jau varējat ienest un sākt pušķot 3. decembrī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus, kas ļaus uzteikt darbu valstij nelojāliem darbiniekiem: Pašvaldību savienības vadītājs brīdina, ka pašvaldību iespējas izsmeltas ; un Nākamnedēļ prognozē atkušņa radītus palus.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas ļaus valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un Satversmei pienākums. Lai gan jau patlaban vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei, paredzētās izmaiņas ļaus vienādot attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām.
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pilnībā noraida visas apsūdzības kukuļņemšanas lietā un sagaida attaisnojošu spriedumu, vēsta Rimšēviča aizstāvis Māris Mezītis. Viņš norāda, ka bijušais Latvijas bankas prezidents savu vainu kriminālā nodarījumā neatzīst un uzskata, ka prokuratūra tiesā nav pierādījusi viņa vainu. Nākamā tiesas sēde notiks 15.decembrī, kuras laikā pēdējo vārdu teiks apsūdzētajs uzņēmējs Māris Martinsons, kā arī SIA "MM investīcijas" pārstāve.
Jauno "Škoda" elektrovilcienu pirmie braucieni ar pasažieriem plānoti piektdien, 15. Decembrī. Pirmais brauciens ar pasažieriem notiks no Rīgas uz Dubultiem un atpakaļ.Turpmāk jaunie vilcieni pakāpeniski sāks kursēt visos elektrificētajos maršrutos – gan Aizkraukles līnijā, gan Skultes līnijā, Tukuma līnijā, vēlāk arī Jelgavas līnijā.
Visus 32 jaunos elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi "Vivi" vilciena pasažieru pārvadājumiem, saņems līdz 2024. gada vidum. Katrs no tiem sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem, stāvvietas – 454. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsina pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas un izkāpšanas ātrumu veicina arī 1,3 metru platas divviru durvis. Jaunajos elektrovilcienos ir klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas, plašas labierīcības, kas ir piemērotas arī pasažieriem ar ierobežotu mobilitāti. Tie ir aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, ir vienmērīgāka, un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums ir līdz 160 km/h, pašlaik – 120 km/h.
Ukrainas izdevums "The Kyiv Independent" vēsta par interesantu situāciju, kas izveidojusies Ukrainas parlamentā. Proti, daudzi parlamenta deputāti vēlas atkāpties no amata pirms sava pilnvaru termiņa beigām, taču viņiem to neļauj darīt. To norādījis valdošās partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija. Ja Ukrainas deputāts iesniedz atlūgumu, tas ir jāapstiprina vai jānoraida deputātu vairākumam. Taču citi deputāti šobrīd neļauj saviem kolēģiem atkāpties, jo parlamentam ir jāpieņem tautai nepieciešamie likumi, bet kara laikā nav iespējams ievēlēt jaunus deputātus.
Krievija veido tā sauktās "invalīdu vienības", proti, savervē savos bruņotajos spēkos karavīrus ar smagiem ievainojumiem un slimībām, vēsta medijs "Svarīgie stāsti". Šāda prakse izsaukusi karavīru tuvinieku sašutumu. Krievijas Aizsardzības ministrija novembra beigās ierosināja izmaiņas medicīniskās pārbaudes procedūrā karavīru vervēšanai. Piedāvātie grozījumi paredz ņemt vērā militāro operāciju pieredzi un izslēgt slimības, kas būtiski neietekmē spēju pildīt militārā dienesta pienākumus. Līdz ar to Krievijas obligātā dienesta karavīri, kas iepriekš tika nosūtīti uz atveseļošanos pēc ievainojumu gūšanas, tiek ātri atgriezti frontē uzbrukuma vienībās, neizejot militāro medicīnisko komisiju un nesaņemot atbilstošu medicīnisko aprūpi. Tiek ziņots, ka vairāki simti cilvēku gaida nosūtīšanu uz fronti Kantemirova divīzijas atveseļošanās pulkā. Kāda krievu karavīra sieva sacījusi, ka no turienes katru dienu uz fronti tiek sūtīti invalīdi – klibi, bezzobaini un vēl citos veidos traumēti karavīri. Tur neesot neviena, kas viņus ārstētu, un esot tikai viens mērķis – piebeigt vēl nepiebeigtos.
Turpinām ziņas
Nākamais gads pašvaldībām būs finansiāli smags, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš brīdināja, ka pašvaldību resursi ir gandrīz izsmelti, tāpēc var gadīties, ka tām nepietiks līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, ja atgadīsies kādi neparedzēti notikumi. Kaminskis kritizēja valsts budžeta plānošanu, ar kuru visas neatrisinātās problēmas tiekot pārliktas uz pašvaldību pleciem. Tādā veidā pašvaldībām faktiski tiekot uzdots palīdzēt valstij tikt galā ar tās nespēju. Kaminskis brīdināja, ka Latvijā valdošā vara vienmēr ir paļāvusies uz pašvaldībām un domājusi, ka, ja kaut kādas problēmas būs, tad pašvaldības atradīs tām risinājumu, un gan jau, ka tā būs arī šoreiz, taču jau pavisam drīz pašvaldībām vairs nebūšot ko samazināt, - visi resursi būšot izsmelti un jostas savilktas līdz maksimumam. Kaminskis uzsvēra, kavalstij būtu jāsaprot, ka, uzliekot pašvaldībām kādu jaunu pienākumu, ir arī jāpiešķir tam finansējums.
Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes studentu komanda 15 cilvēku sastāvā nesen kā atgriezusies no Parīzes, kur piedalījās lielākajās starptautiskajās biotehnoloģiju inovāciju sacensībās. Mūsu studenti izcīnījuši zelta medaļu disciplīnā par labāko ģenētisko sastāvdaļu, atklājot, kā iegūt īpašu enzīmu no zemesriekstiem. Jaunieši redz, ka nākotnē šo vielu varētu izmanto lauksaimniecībā videi draudzīgu herbicīdu radīšanai. Tai ir arī potenciāls jaunu zāļu radīšanai. Studenti plāno savus pētījumus sintētiskās bioloģijas jomā ar enzīmiem turpināt. Kas zina, iespējams, pēc desmit gadiem viņu veiktais atklājums tiks plaši pielietots lauksaimniecībā un medikamentu ražošanā.
Un vēl
Sākot ar šīs nedēļas izskaņu, Latvijā strauji kusīs sniegs un celsies ūdens līmenis upēs, liecina pašreizējās laika prognozes. Ledus sablīvējuma dēļ pēdējās nedēļas laikā Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis paaugstinājies par diviem metriem un šorīt bija 4,07 metri virs noteiktās atzīmes. Ūdens līmenis turpina paaugstināties un jau pusdienlaikā bija cēlies vēl par desmit centimetriem, sasniedzot 4,16 metri virs noteiktās atzīmes. Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis pagaidām ir stabils. Hidrologi prognozē, ka straujš ūdens līmeņa kāpums sāksies šīs nedēļas beigās.
Svētdien visā Latvijā prognozēta temperatūras paaugstināšanās līdz +2..+7 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra nākamnedēļ var būt vēl par kādu grādu augstāka. Bieži gaidāmi nokrišņi un stiprs vējš. Vairākās Kurzemes upēs palu maksimums gaidāms jau nākamās nedēļas sākumā. Gan vietām Kurzemē, gan vēlāk arī citviet Latvijā iespējami plūdi - var applūst ne tikai palienes, bet arī plašākas teritorijas. Patlaban ezerus un daļu upju klāj sniega kārta, kas kavējusi ledus biezuma pieaugumu. Sniega biezums atbilstoši datiem no valsts novērojumu stacijām Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes piekrastē ir vidēji 10-20 centimetri, valsts austrumu daļā sniega dziļums sasniedz 25-30 centimetrus. Jēkabpilī, Zīlānu novērošanas stacijā, otrdienas rītā bija 26 centimetri.
Decembra sākumā SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārbaudīja, kā funkcionē Krustpils pils dīķa slūžas, kurām remonts tika veikts jau rudenī. Iepriekšējos gados tās nefunkcionēja, jo līdz šim nebija iespējams tās regulēt. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbinieki šogad nomainīja esošo konstrukciju segumu daļu, kā arī nomainīja slūžu daļu stiprinājumu, atjaunojot slūžām trošu sistēmu un tagad tās veiksmīgi pilda savu funkciju. Šonedēļ ūdens līmenis dīķī tika pazemināts par aptuveni pusmetru, lai sākoties atkusnim, ūdenim no Donaviņas upes sateces baseina būtu vieta, kur uzkrāties.