Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.decembrī
- 13 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Sola vieglākus nosacījumus pārkreditēties; Rīgā sākusies cīņa ar žurkām; Un Kāda bijusi decembra pirmā dekāde sinoptiķu vērtējumā?
Veselības ministrijas valsts sekretāres amatā apstiprināta Agnese Vaļuliene. Darba pienākumus Agnese Vaļuliene uzsāks pildīt no šodienas, 13. decembra, paziņojumā medijiem informēja Veselības ministrija. Veselības ministrijas valsts sekretāra amats bija vakants no šī gada 16. februāra. Līdzšinējā ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika februārī tika pārcelta uz Zāļu valsts aģentūras vadītājas amatu. 28. augustā Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz Veselības ministrijas valsts sekretāra amatu, kurā par atbilstošāko pretendenti atzina Agnesi Vaļulieni.
Lai atvieglotu kreditētāja nomaiņu hipotekāro kredītu ņēmējiem, plāno samazināt šī pakalpojuma izmaksas, atcelt reklāmas aizliegumu hipotekārajiem kredītiem un noteikt, ka kredītņēmējam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana, lai dotos pie citas kredītiestādes. To paredz valdībā atbalstītās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības un citos likumos. Lai atvieglojumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimai. Likumu grozījumi izstrādāti, lai vienkāršotu pārkreditācijas procesu hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Veselības ministrija nepiekrīt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas paustajam apgalvojumam, ka ministrijas izstrādāto priekšlikumu īstenošana zāļu cenu samazināšanai apdraudēs aptieku pastāvēšanu. Kā aģentūrai LETA norādīja ministrijā, personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām mājsaimniecību izdevumu veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām Eiropas savienības valstīm, un tie katru gadu pieaug. Turklāt šo izdevumu īpatsvars personīgajos maksājumos ir augstāks mazāk nodrošinātajās iedzīvotāju grupās. Šobrīd iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties visus vai daļu tiem nepieciešamo medikamentu un tas rada novēršamus hospitalizācijas gadījumus, izdevumus slimnīcās, novēršamu mirstību. Lai šo situāciju mainītu un mazinātu iedzīvotāju izdevumus par medikamentiem, Veselības ministrija ir izstrādājusi pasākumu plānu situācijas uzlabošanai.
Paredzēts noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī visām recepšu zālēm ir vienots lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu. Plānots, ka visām recepšu zālēm tiks izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem. Iecerēts arī noteikt valsts kompensāciju visām Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas šobrīd nav iekļautas kompensējamo medikamentu sistēmā un noteikt tām 5% kompensāciju. Tāpat plānots izvērtēt prasību noteikt, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda.
Ziedojumu straumēšanas platformā "Stopify", kas vāc līdzekļus un organizē ekipējuma piegādes Ukrainas armijai, saziedots pirmais miljons eiro. 11. decembrī īsi pirms pusnakts atlikušos eiro līdz pirmajam miljonam ieguldījusi abonente Inita Andžāne, kura saka – katrs ziedojums pat kafijas tasītes vērtībā palīdz spert soli tuvāk Ukrainas uzvarai. Līdz šim par "Stopify" saziedotajiem līdzekļiem īstenotas jau 13 ekipējuma piegādes: uz Ukrainu aizvesti 10 pikapi un džipi, 76 droni, 12 kvadricikli, bagiji un motocikli, 59 nakts redzamības iekārtas un termokameras, 3 kuteri un ātrlaivas, 92 ģeneratori un pārvietojamās uzlādes stacijas, kā arī tūkstoš 270 cita ekipējuma vienības.
Sāls tuksnesī Indijas Gudžaratas štatā būvē pasaulē lielāko "zaļās" enerģijas parku. Tā jauda būs 30 gigavati, bet infrastruktūras objekti izvietoti 726 kvadrātkilometros, kas ir 2,5 reizes lielāka platība par Rīgu. Projektā iesaistīti apmēram 4 tūkstoši strādnieku un 500 inženieru, bet kā piemēru tehnisko risinājumu sarežģītībai var minēt, ka katras vēja turbīnas 79 metrus garā lāpstiņa sver 24 tonnas. Parks izmaksās vairāk nekā 2 miljardus eiro un apgādās ar "zaļo" enerģiju 18 miljonus mājsaimniecību.
Turpinām ziņas
Nedēļas piektajā dienā, kuru ģimenes ārsti grasās noteikt par maksas vizīšu dienu, samaksa par vizīti varētu būt no 30 līdz 40 eiro, aģentūrai LETA pauda ģimenes ārsts Jānis Žīgurs Alūksnē. Viņš skaidroja, ka ģimenes ārstu asociāciju veiktie aprēķini liecina, ka no nākamā gada ģimenes ārstiem valsts finansējums samazināsies par 13%, kas aptuveni ir tā summa, kas nepieciešama vienai darba dienai nedēļā. Turklāt ģimenes ārstiem līdz šim bijis finansējums aizvietošanai atvaļinājuma laikā. Jaunajā valsts piedāvājumā arī tas neesot paredzēts, kas nozīmē to, ka ģimenes ārstam būs jāatsakās no atvaļinājuma naudas, lai samaksātu par darbu kolēģim, kas aizvietos atvaļinājuma laikā. Līdzīgi arī finansējumu esot arī gadījumā, ja ārsts saslimst un ir nepieciešama aizvietošana. Slimības pabalstam par pirmajām deviņām dienām paredzēto naudu būs jāsamaksā aizvietotājam.
Jau vēstīts, ka šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure norāda, ka pagaidām neesot tikusi īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā. Pēc ģimenes ārstu aprēķiniem, no 1.janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to esot bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.
Sākusies cīņa pret žurku baru, ko pagājušajā nedēļā Rīgas Centrālās stacijas laukumā bija nofilmējuši iedzīvotāji. Veselības inspekcija norāda, ka tirdzniecības centra "Origo" apsaimniekotāji ir notīrījuši sniegu, kur žurkas bija izveidojušas alas, un sakārtojuši atkritumu grozus. Turpmāk atkritumu urnas varēs arī aizvērt, tomēr, lai apkarotu grauzējus, ar to nepietiek. Veselības inspekcija norāda, ka deratizācija jāveic regulāri un līdz brīdim, kamēr žurkas teritorijā vairs nebūs sastopamas. Veselības inspekcijā atzīst, ka tikmēr riskam ir pakļauti apkārtējie ēdināšanas uzņēmumi.
Un vēl
Mēneša pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -5,6 grādi jeb 5,4 grādi zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās bija -15,7 grādi 9.decembrī Alūksnē, savukārt visaugstāk - līdz +2,5 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 1. un 3.decembrī Liepājā. Vidējās gaisa temperatūras atkāpe no normas bija no -3,6 grādiem Kolkā līdz pat -7,9 grādiem Ainažos. Aukstuma rekordi tomēr netika pārspēti. Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 54% no daudzu gadu vidējā lieluma. Dziļākais sniegs meteoroloģisko staciju laukumos bija 33 centimetri Siguldā.
Kamēr sinoptiķi vēl nesteidz precīzi prognozēt laikapstākļus turpmākajos ziemas mēnešos, dabas vērotājs Vilis Bukšs dalās ar prognozi, kas sola bargu ziemu. Rakstot par laika apstākļiem decembrī, Bukšs prognozē, ka kopumā pirmais ziemas mēnesis paies neliela līdz mērena sala, atkušņu un viegla baltuma zīmē. Temperatūra tuvu decembra vidējai. Arī nokrišņi, kas pārsvarā būs sniegs - tuvu normai.
Taču nākamgad dabas vērotajs prognozē ziemu ar lielu salu. Pēc viņa prognozēm, janvāra vidū un otrajā pusē temperatūra var noslīdēt zem mīnus 22 grādiem, bet sniega sega daudzviet var pieaugt līdz pusmetram. Taču tās ir ilgtermiņa prognozes, kas ne vienmēr piepildās.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: No nākamā gada e-veselībā būs pieejami visu laboratorisko izmeklējumu rezultāti, Jēkabpils novada pašvaldība saņems kompensāciju plūdos cistušās infrastruktūras atjaunošanai, un Ziemassvētki var atnākt bez sniega.
No nākamā gada laboratorisko izmeklējumu rezultāti gan pacientiem, gan mediķiem būs bez maksas viegli pieejami e-veselības portālā, tādējādi efektivizējot veselības aprūpes sistēmu un nodrošinot ērtāku piekļuvi medicīniskajiem datiem. Šobrīd Nacionālais veselības dienests ir sācis darbu pie jaunu digitālās veselības ekosistēmas pakalpojumu ieviešanas. No 2024.gada 1.janvāra visām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no tā, vai laboratoriskie izmeklējumi apmaksāti no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem, būs pienākumus laboratorisko izmeklējumu rezultātus sniegt e-veselībā.
Valdība atbalstījusi aizsargātiem elektroenerģijas lietotājiem noteiktā terminētā palielinātā atbalsta noteikšanu kā pastāvīgu. No 2024.gada 1.janvāra aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksas samazinājums, tajā skaitā trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un personai ar pirmās invaliditātes grupu vai viņa aizgādnim - 20 eiro apmērā, savukārt daudzbērnu ģimenei - 25 eiro.
Karš Ukrainā un ekonomiskā situācija ir palielinājusi stresa līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, liecina aptauja par iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā. Vairāk nekā puse jeb 62% respondentu uzsvēruši, ka stresa līmeni palielinājusi ekonomiskā situācija valstī. Savukārt uz to, ka stresa līmeni palielinājis Ukrainā notiekošais karš, norādījuši 65% iedzīvotāju. Ja salīdzina datus starp Baltijas valstīm, tad 29% Latvijas iedzīvotāju tic, ka valdība krīzē pieņem pareizos lēmumus. Šādam apgalvojumam piekrīt 36% Igaunijas iedzīvotāji un 28% Lietuvas iedzīvotāji. Igaunijā ir visaugstākā pārliecība, ka valsts drošības dienesti un bruņotie spēki spēs cilvēkus aizstāvēt. Tā atbildējuši 36% respondentu Igaunijā, 29% aptaujas dalībnieki Latvijā un 28% iedzīvotāju Lietuvā.
Eiropas Parlamenta Saharova balva par domas brīvību piešķirta policijas apcietinājumā mirušajai kurdu izcelsmes irānietei Džinai Mahsai Amini un Irānas sieviešu kustībai "Sieviete, dzīvība, brīvība". Balva otrdien tika nodota akadēmiķim un juristam Sālē Nikbahtam, kurš pārstāv Amini ģimeni, kā arī Irānas sieviešu tiesību aizstāvēm Afsūnai Nadžafi un Mersedei Šahinkarai, kuras 2023.gadā bija spiestas Irānu pamest. Atklāšanas ceremonijā Eiroparlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvēra, ka balva ir veltījums drosmīgajām un nepakļāvīgajām sievietēm, vīriešiem un jauniešiem Irānā, kuri, neraugoties uz pieaugošo spiedienu, turpina cīnīties par savām tiesībām un prasīt pārmaiņas.
Polijā vakar vakarā paredzēto balsojumu par premjera Donalda Tuska izveidotās jaunās valdības apstiprināšanu pārtraucis galēji labējās populistu partijas "Konfederācija" deputāts Gžegožs Brauns, kurš ar ugunsdzēšamo aparātu parlamenta gaitenī nodzēsis ebreju svētkiem Hanukai par godu iedegtās sveces. Brīdī, kad deputāts uzbrucis menorā iedegtajām svecēm, viņš arī izkliedzis dažādus antisemītiskus saukļus, piesaucot Sātana pielūgsmi, tā atsaucoties uz tumšākajiem antisemītiskajiem stereotipiem, kas pielīdzināmi stāstiem par ebrejiem, kas gatavo macas no kristiešu bērnu asinīm. Deputāts no parlamenta tālākās sēdes tika izslēgts, bet iepriekš vakar vakarā plānotais uzticības balsojums jaunā Polijas premjera Donalda Tuska valdībai atcelts līdz šodienai. Brauna rīcība izpelnījās citu deputātu nosodījumu.
Turpinām ziņas
Valdība vakar atbalstīja gandrīz divu miljonu eiro piešķiršanu Jēkabpils novada pašvaldībai plūdos bojātās infrastruktūras remontdarbu kompensēšanai. Jēkabpils novada pašvaldības līdzekļu pieprasījums 2023.gada janvāra plūdu seku novēršanai par pašvaldību īpašumiem sastāv no divām daļām. Pirmā daļa, kuru valdība nolēma piešķirt 20.jūnijā, bija 898 tūkstoši 613 eiro, bet otrā daļa, par kuru pašvaldība iesniedza dokumentus 24.oktobrī, ir 1 miljons 503 tūkstosi 897 eiro.
Kopējā summā līdzekļu pieprasījums ir 2 miljoni 402 tūkstoši 510 eiro, tātad 2% no pašvaldības budžeta izdevumiem pārsniedz par 558 tūkstoši 510 eiro. Tāpat ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, 2023.gada janvāra plūdi Jēkabpils novada pašvaldības teritorijā uzskatāmi par lielu stihisku nelaimi. Tas ļauj Ministru kabinetam pieņemt lēmumu šinī gadījumā nepiemērot Jēkabpils novada pašvaldībai 30% līdzfinansējumu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Par šī gada ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā atzīts Siguldas novads un tam piešķirta galvenā balva - 30 tūkstoši eiro. Savukārt Konkursa lieldrauga "Luminor" bankas specbalvu - tūkstoš 500 eiro vērtībā - saņēma Vidzemes plānošanas reģiona uzvarētājs - Madonas novads. Balva piešķirta Sarkaņu pagasta multifunkcionālajam centram "Logs". Tā paredzēta centra telpu labiekārtošanai, lai centra apmeklētāji varētu attīstīt savas radošās idejas un projektus mājīgākā vidē.
Jau ziņots, ka konkursam pieteicās 32 no 43 pašvaldībām un vērtēšana notika trīs kārtās.
Un vēl
Nākamnedēļ daudzviet Latvijā nokusīs sniegs, un arī Ziemassvētkos sniegs varētu būt tikai vietām valstī, liecina jaunākās laika prognozes. Strauja sniega kušana sāksies šīs nedēļas nogalē no valsts rietumiem. Sagaidāms, ka naktī uz svētdienu jau visā Latvijā gaiss iesils līdz +2..+7 grādiem. Palaikam gaidāmi nokrišņi. Nākamnedēļ gaisa temperatūra brīžiem paaugstināsies līdz +4..+9 grādiem. Rietumu, dienvidrietumu vējš var sasniegt vētras spēku, gaidāmi nokrišņi, vietām līs stipri. Iespējams, sniegs nenokusīs tikai augstieņu apgabalos Vidzemē un Latgalē.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs norāda, ka, strauji ceļoties ūdens līmenim upēs, atsevišķos reģionos var tikt sasniegtas oranžās un sarkanās pakāpes brīdinājumu atzīmes, kas nozīmē būtisku teritoriju applūšanu. Tā iespējama ne tikai upju tuvumā, bet arī citās zemākās vietās. Savukārt stiprā vēja ietekmē paaugstināsies ūdens līmenis jūrā un vairāku upju lejtecēs.
Sākoties atkusnim un lietum, pieaugs sniega svars, tādēļ šīs nedēļas beigās iespējama pastiprināta koku lūšana vietām valsts centrālajā un austrumu daļā, kur šobrīd ir lielākā sniegliece.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija ārpolitikā centīsies vairāk strādāt ar "globālajiem dienvidiem"; Daugavpils slimnīcai jauna vadība; un Kāda ir kristīgo draudžu nostāja jautājumā par partnerības likumu.
Jaunā korpusa būvniecības kavēšanās dēļ Stradiņa slimnīca zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu 23 miljonu eiro apmērā, atzinusi slimnīcas pagaidu valde. Vienlaikus Finanšu ministrija norādīja, lai arī šo summu zaudēs slimnīca, to nezaudēs valsts, jo naudu pārvirzīta citām nozares vajadzībām. Jau ziņots, ka Stradiņa A2 korpusa būvniecība kavējas, to plāno pabeigt 2025.gada martā. A2 korpusa projekta auditā vērtē uzraudzītāju atbildību un sankcijas pret būvnieku. Šobrīd projekta kopējas izmaksas aprēķinātas uz 156 miljoniem eiro. Zaudēto korpusa pabeigšanai slimnīca saņems no ES nākamā plānošanas perioda fondiem. Taču tas nozīmē, ka iespēju jaunajā periodā jaunajiem projektiem būs mazāk.
Latvijai saziņā arī ar "globālo dienvidu" valstīm ir jāatspēko Krievijas nepatiesie apgalvojumi par tās īstenoto karu Ukrainā un citām lietām, šodien Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Viņš uzsvēra, ka paralēli Latvijas darbam pie NATO un Eiropas Savienības stiprināšanas Latvijais ir vajadzīgi draugi arī citos pasaules reģionos. Tāpēc Latvija aktivizēs saziņu ar globālajiem dienvidiem jeb Centrālamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm. Kariņa skatījumā, Latvijai būtu jātver pirmā vēstniecība Latīņamerikā, kā arī otra vēstniecība kādā no Āfrikas valstīm, kas atrodas zem Sahāras reģiona. Attiecībā uz vēstniecības vietu Kariņš pieļāva, ka, iespējams, būtu jāizvēlas starp Etiopiju un Keniju, lai gūtu vislielākās ekonomiskās un politiskās priekšrocības. Savukārt Latīņamerikā visloģiskākā valsts vēstniecības atvēršanai būtu Brazīlija, taču par to arī vēl būs jāspriež, piebilstot, ka 2024.gadā Latvijai gan nav plānots atvērt nevienu jaunu vēstniecību.
Šogad Latvijas valsts parāds sasniedzis 17 miljardus eiro, un sagaidāms, ka nākamgad aizņēmuma apjoms nevis saruks, bet palielināsies. Pēdējos piecos gados valsts parāds ir būtiski pieaudzis – no 11 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 17 miljardiem eiro šogad. Tam iemesls ir gan pandēmijas laika radītie ekonomikas satricinājumi, kas nesa līdzi plašu valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, gan Krievijas pilna mēroga sāktais karš Ukrainā, kas raisīja nestabilitāti finanšu tirgus un izraisīja enerģētisko krīzi. Pašlaik vispārējais valdības parāds sasniedz aptuveni 17 miljardus eiro jeb 40% no iekšzemes kopprodukta.
Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana Lietuvā pirms 15 gadiem neatrisināja jautājumu par savulaik tajā radušos radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Bīstamo atkritumu ir daudz, tie ir dažādu frakciju un apjoma ziņā atšķirīgi. Šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par Ignalinas AES bituminizētu radioaktīvo atkritumu glabāšanas vietas rekonstrukciju un pārveidi par apglabāšanas vietu. Projekta norises vieta atrodas tikai 8 kilometru attālumā no Latvijas–Lietuvas robežas, vistiešākajā tuvumā Augšdaugavas novadam un Daugavpilij, kur iedzīvotāji bažīgi par kaimiņvalsts vēlmi radioaktīvos atkritumus glabāt tik tuvu Latvijas robežai. Lietuva paredz Ignalinas atomelektrostacijas pilnīgu demontāžu līdz 2038. gadam.
Krievijas armija naktī uz trešdienu ar raķetēm apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, ievainojot 51 cilvēku, tajā skaitā sešus bērnus. Pilsētā bija dzirdami vairāki sprādzieni, kuriem drīz sekoja gaisa trauksmes sirēnas. Kara administrācija ziņo, ka četros Kijivas rajonos fiksēti aptuveni desmit raķešu atlūzu nogāšanās gadījumi, trijās vietās izcēlušies ugunsgrēki. Galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko sociālajos medijos paziņoja, ka atlūzas no pretgaisa aizsardzības pārtvertajām raķetēm nogāzušās galvaspilsētas Dņipro rajonā, ievainojot vismaz 45 cilvēkus. 18 cilvēki, ieskaitot divus bērnus, tika hospitalizēti, un 27 saņēma medicīnisko palīdzību uz vietas.
Turpinām ziņas
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. Sociālo mediju vidē visai strauji izplatās informācija, ka Ķīnā šobrīd manāms pamatīgs mikoplazmas pneimonijas uzplaukums. Protams, pirmās ziņas lika ievilkt elpu un bažīties, vai atkal aiz stūra netuvojas pandēmija, taču šobrīd, analizējot atbildīgo iestāžu datus, redzams, ka uztraukumam nav pamata, norādīja Zavadska. Tas gan nenozīmē, ka nav jāievēro piesardzība. Joprojām ir lērums citu vīrusu un baktēriju, kas vēlas mūs noguldīt slimības gultā. Īpaši aktīvi saslimšanas šobrīd izplatās bērnu vidū.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izsludinātā amata kandidātu atlase uz SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja amata vietu ir noslēgusies ar ārstniecības iestādes pagaidu vadītājas Intas Vaivodes iecelšanu par pastāvīgu valdes priekšsēdētāju. Vai tiks sludināts konkurss arī uz valdes locekļa amatu, kuru patlaban ieņem partijas "Progresīvie" veselības ministra amata kandidāts Edgars Labsvīrs, pašvaldība pagaidām konkrētu atbildi nesniedz, norādot, ka tas būšot atkarīgs no izvēlētās pārvaldības formas ārstniecības iestādē. Ja valsts piekritīs kļūt par Daugavpils reģionālās slimnīcas līdzīpašnieci, tā šajā sakarā varētu izvirzīt arī kaut kādas savas prasības.
Un vēl
Kopš 7. decembra norit parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta ieviešanu. Lai šo jautājumu nodotu tautas nobalsošanai, nepieciešams savākt gandrīz 155 tūkstoši parakstu. Ļoti aktīva nostāja šī mērķa sasniegšanā ir Latvijas kristīgajām konfesijām, kuras uzrunājot draudzes locekļus aicina parakstīties “pret” partnerības institūta ieviešanu.
Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā noteiktas četras parakstu vākšanas vietas: Jēkabpils novada pašvaldība, Brīvības iela 120, Viesītes pārvalde, Aknīstes pārvalde un Jēkabpils novada Kūku bibliotēka, Kūkas 36, Kūkas, Jēkabpils novads.