Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 2.janvārī
- 02 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kāda bijusi jaungada sagaidīšana operatīvo dienestu vērtējumā? Jēkabpilī palielināta maksa par braukšanu pilsētas autobusos, siltumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; un Kāds laiks gaidāms gada pirmajā nedēļā?
Šogad pa ilgiem laikiem Jaungada naktī cilvēki nav guvuši smagas traumas, neuzmanīgi rīkojoties ar pirotehniku, tomēr viens svinētājs ļoti nopietni apdedzis, uzliesmojot Ziemassvētku eglītei, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Vecgada vakarā ugunsgrēkā Dobelē, kur divstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā bija aizdegusies Ziemassvētku eglīte, bet no tās - starpstāvu pārsegums, apdegumus guva viens cilvēks. Pavisam Jaungada naktī ātrās palīdzības mediķiem bijis ap 1000 izsaukumu, no tiem ap 200 pie cilvēkiem, kas guvuši traumas. Lai arī tas ir daudz, tomēr gūtās traumas nav smagas, vērtē neatliekamā dienesta mediķi. Gadumijā nav notikušas arī autoavārijas ar smagām sekām. Pārsvarā traumas gūtas krītot vai svinētāju savstarpējos konfliktos alkohola reibumā. Kopumā Jaungadā iedzīvotāji alkoholu lietojuši neprātīgi daudz, liecina mediķu novērojumi, izbraucot uz notikumu vietām.
Jaungada naktī daudz darba bija arī ugunsdzēsējiem - svētku rotājumu un pirotehnikas izstrādājumu neuzmanīgas lietošanas dēļ dega gan cilvēku iedzīve, gan atkritumu konteineri, kopumā saņemti 78 izsaukumi - 52 uz ugunsgrēku dzēšanu, 12 uz glābšanas darbiem, bet 14 izsaukumi izrādījās maldinājumi. Jau ziņots, ka ugunsgrēkā Dobelē cieta cilvēks. Jaunā gada rītā ap pulksten 5 Jēkabpilī, Draudzības alejā, piecstāvu dzīvojamās mājas pirmā stāva dzīvoklī dega adventes vainags 0,5 m2 platībā. Mājokļa iemītnieki degošo vainagu nodzēsa pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās un evakuējās no dzīvokļa. Ugunsdzēsēji glābēji pārbaudīja un izvēdināja telpas.
Aizvadītā gada pēdējā diena uz Latvijas ceļiem bijusi salīdzinoši mierīga - reģistrēti 60 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem tikai vienā cietis cilvēks, savukārt pie stūres alkohola reibumā pieķerti 11 transportlīdzekļu vadītāji, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. Rīgas reģionā Vecgada dienā reģistrēti 37 ceļu satiksmes negadījumi, Zemgalē - septiņi, Kurzemē un Latgalē - pa sešiem, bet Vidzemē - četri. Vienīgā avārija ar cietušo notikusi Rīgas reģionā, kur notriekts kāds gājējs. Diennakts laikā ceļu satiksmē policija fiksējusi 299 pārkāpumus, tajā skaitā 102 atļautā braukšanas ātruma neievērotājus, divus agresīvus braucējus un 11 dzērājšoferus, kā arī vienu transportlīdzekļa vadītāju narkotisko vielu ietekmē. Pieci no alkoholu lietojušajiem transportlīdzekļu vadītājiem bija stipri piedzērušies - alkohola koncentrācija viņu organismā pārsniedza 1,5 promiles, tāpēc šajos gadījumos sākti kriminālprocesi.
Viens cilvēks gājis bojā un vairāki ievainoti Krievijas sarīkotajā masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumā Ukrainai. Jaungada naktī Krievija uz Ukrainas pilsētām raidījusi vairākus desmitus "Šahed" tipa kamikadzes dronus, no kuriem lielākā daļa notriekti, taču atlūzas un trāpījumi nodarījuši postījumus kultūras objektiem, civilajai infrastruktūrai un dzīvojamajām mājām. Jaungada naktī Krievija palaidusi vismaz 60 trieciendronus Ukrainas dienvidu pilsētu virzienos. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt vairāk nekā 50 no Krievijas palaistajiem droniem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā gadumijā solījis strauji palielināt Ukrainas saražoto ieroču apjomu. Zelenskis solīja, ka tiks izgatavots vismaz miljons lidrobotu, kā arī Ukraina saņems no Rietumiem iznīcinātājus F-16. Prezidents solīja, ka Krievija šogad izjutīs Ukrainas patieso nikumu.
Japānas Honsju salu satricinājusi 7,6 magnitūdu stipra zemestrīce, un meteoroloģijas aģentūras brīdinājušas, ka piekrastē iespējami līdz pieciem metriem augsti cunami viļņi Japānas Isikavas prefektūrā jau reģistrēti līdz 1,2 metriem augsti viļņi. Pagaidām nav ziņu, ka zemestrīcē būtu cietuši cilvēki. Valdība paziņoja, ka Japānas atomelektrostacijās pēc zemestrīces nav reģistrētas nekādas novirzes no normas. Sākoties zemestrīcēm, raidorganizācijas aicināja iedzīvotājus zemestrīču skartajos apgabalos nekavējoties evakuēties uz drošākām vietām. Pēc zemestrīcēm Japānā aptuveni 33 tūkstoši 500 mājsaimniecības palikušas bez elektrības.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī no janvāra pilsētas autobusos biļete vienam braucienam maksās 80 centi līdzšinējo 50 centu vietā. Jau ziņots, ka biļešu cenas palielinātas minimālās algas pieauguma, inflācijas un energoresursu cenu kāpuma dēļ. No janvāra maksa par braucienu pilsētas autobusā ir 80 centi, ārpus pilsētas robežas - 1 eiro. Maksa par braucienu pilsētas robežās Jēkabpilī deklarētajiem pensionāriem būs 0,30 eiro. Jēkabpils novada izglītības iestāžu audzēkņiem vecumā līdz 24 gadiem braukšana būs bez maksas. Tāpat atlaides braukšanai pilsētas transportā ir valsts normatīvajos aktos noteiktajām personu grupām - bērniem bāreņiem, represētajiem, I un II grupas invalīdiem. Atlaides tiek piemērotas arī iegādājoties elektronisko braukšanas karti.
Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stājas astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies. Kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. No 1.janvāra neliels tarifu pieaugums būs Preiļos, kur tarifs būs 70,05 eiro par megavatstundu, Jēkabpilī, kur tarifs no 63,61 pieaugs līdz 65 eiro par megavatstundu, Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, kur tarifs būs 76,31 eiro par megavatstundu.
No šī gada būtiski pieaug dabas resursu nodokļa likme sadzīves un ražošanas atkritumiem, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Likums paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. No šī gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%. Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.
Līdz ar to no janvāra SIA “Jēkabpils pakalpojumi” noteiktā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir lielāka. Par viena kubikmetra sadzīves atkritumu izvešanu no jaunā gada jāmaksā 21,42 eiro bez PVN. Tarifs par atkritumu apglabāšanu ir pieaudzis arī poligonā “Dziļā vāda”. No janvāra tas ir 110 eiro par tonnu, no 2025.gada tie būs 120 eiro par tonnu, bet no 2026.gada tie būs 130 eiro par tonnu.
Un vēl
Igauniju sasniedzis arktiskais aukstums, raksta postimees.ee. Strauji kļuvis auksti, Igaunijā sola pat mīnus 28 grādu salu. Pēc Igaunijas Vides aģentūras datiem, jaunā gada pirmajās dienās arktiskās gaisa masas Igaunijā atnesīs mīnus 23 līdz mīnus 25 grādu salu, bet Igaunijas austrumos trešdienas naktī gaidāmi mīnus 28 grādi zem nulles.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka nedēļas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies, vietām snigs un piekrastē gaidāms brāzmains vējš. Gaisa temperatūra visā Latvijā turpinās kristies, iestājoties salam, austrumos naktīs gaiss atdzisīs līdz pat mīnus 20 grādiem. Šīs nedēļas pirmajā pusē debesis brīžiem skaidrosies, vietām snigs un piekrastē gaidāms brāzmains vējš. Gaisa temperatūra visā teritorijā turpinās kristies, iestājoties salam, austrumos naktīs gaiss atdzisīs līdz pat mīnus 20 grādiem. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi saglabāsies līdzīgi - mākoņu daudzums būs mainīgs un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Vējš pakāpeniski pierimsies un pūtīs lēni, turpināsies sals.
Atkusnis daudzās upēs ir sarežģījis hidroloģisko situāciju, tāpēc meteorologi aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai. Visā valstī izsludināts dzeltenais brīdinājuma līmenis. Plaši applūdušas vairāku upju palienes un zemākās vietas, bet daļā upju ūdenslīmenis ir arī pazeminājies. Šonedēļ, atgriežoties salam, atsāks veidoties sākotnējās ledus formas. Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis šī gada pirmajā dienā bija 4,09 metri virs noteiktās atzīmes, situācija ir mierīga, plūdu draudu nav.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Palielina darba samaksu veselības aprūpē strādājošajiem; Latvijā jāsāk bioloģisko atkritumu dalītā vākšana; un Kā iedzīvotāji vērtē savu materiālo stāvokli?
No janvāra stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemāko mēnešalgu ārstniecības personām, lai īstenotu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpē strādājošajiem, kam kopumā tiks novirzīti 71,33 miljoni eiro 2024.gadā un turpmāk ik gadu. Tādējādi, piemēram, sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi no janvāra ir tūkstoš 813 eiro, kas ir pieaugums par 10,6% jeb 174 eiro, sertificētām māsām, ārstu palīgiem - 1189 eiro, kas ir pieaugums par 6,5% jeb 73 eiro, bet ārstniecības atbalsta personām zemākā mēnešalga palielināsies par 6,9% jeb 56 eiro. Līdz ar zemākās darba samaksas palielinājumu, tiek paaugstināta arī no valsts budžeta apmaksāto rezidentu darba samaksa par 10,6%.
No 1.janvāra visiem pedagogiem, tostarp pirmsskolas pedagogiem, zemākā stundas likme tiek palielināta līdz 9,54 eiro, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu. Pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiks paredz, ka pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1.janvāra pieaug par 12,2%, sasniedzot tūkstoš 374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā. Savukārt pirmsskolas pedagogu minimālā atalgojuma likme pieaugs par 23%, sasniedzot tūkstoš 526 eiro mēnesī par 40 stundu darba slodzi nedēļā. Tādējādi tiks izpildīts Satversmes tiesas lēmums par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi.
Mērķdotācijām pašvaldībām no valsts budžeta šogad paredzēti 617,07 miljoni eiro, savukārt caur nozaru ministrijām pašvaldības saņems vēl 345,77 miljonus eiro, un tas kopā veidos gandrīz miljarda jeb 962,84 miljonu eiro finansējumu. Par to iepriekš vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība un nolēma Saeima. No kopējā mērķdotāciju apmēra 465,83 miljoni eiro paredzēti pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
No jaunā gada e-veselības portālā "eveseliba.gov.lv" iedzīvotāji un veselības nozares profesionāļi vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem, bet tikai ar mobilām lietotnēm "SmartID", "eParaksts mobile" vai personas apliecību jeb eID karti. Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus gādāt sev derīgus identifikācijas līdzekļus, lai piekļūtu savām e-receptēm, e-darbnespējas lapām, e-nosūtījumiem un citiem veselības datiem, kas ir pieejami e-veselības vietnē.
Pērn karā pret Ukrainu palielinājies Krievijas bruņoto spēku ikdienas upuru skaits un ar šādu tempu līdz 2025.gadam Krievijas kopējais upuru skaits pārsniegs 500 tūkstoši cilvēku atzīmi, jaunākajā ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontēs vēsta Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Kā norāda izlūkdienests, 2023.gadā Krievijas personāla vidējie ikdienas zaudējumi - nogalinātie un ievainotie - pieauga līdz gandrīz 300 cilvēkiem dienā, kas ir vairāk nekā 2022.gadā. Analītiķi norāda, ka, ja līdzšinējie zaudējumu tempi turpināsies arī šogad, Krievijas zaudējumi - nogalinātie un ievainotie - līdz 2025.gadam sasniegs vairāk nekā pusmiljonu.
Dānijas karaliene Margrēte II gadumijā paziņojusi, ka 14.janvārī pēc 52 valdīšanas gadiem atteiksies no troņa par labu savam dēlam kroņprincim Frederikam. 83 gadus vecā karaliene norāda, ka laiks dara savu un vairs neesot iespējams paveikt tik daudz, cik agrāk. Margrēte II mantoja troni 1972.gada 14.janvārī pēc sava tēva karaļa Frederika devītā nāves. Iepriekš Margrēte II bija izteikusies, ka gatavojas valdīt līdz savai nāvei, tāpēc viņas paziņojums par atteikšanos no troņa ir pārsteigums. Karaliene ir pazīstama arī kā grāmatu ilustratore, piemēram, viņa ilustrējusi Dž.R.R. Tolkīna triloģijas "Gredzenu pavēlnieks" dāņu izdevumu, un tērpu dizainere. Viņa arī aizraujas ar arheoloģiju un ir piedalījusies arheoloģiskajās ekspedīcijās. Pēc kāpšanas tronī viņas 55 gadus vecais dēls kļūs par karali Frederiku Desmito. Monarham Dānijā ir ceremoniālas funkcijas.
Kādai 20 gadus vecai sievietei Floridā izvirzīta apsūdzība par sišanu savam draugam ar Ziemassvētku eglīti, vēsta dailynews. Starp 20 gadus veco sievieti un 24 gadus veco viņas draugu svētku laikā izcēlusies ķilda. Kamēr vīrietis gulējis uz dīvāna, apsūdzētā ar Ziemassvētku eglīti viņu iekaustījusi. Cietušais guvis miesas bojājumus, bet sieviete apcietināta.
Turpinām ziņas
No jaunā gada visā Latvijā jāsāk bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ietilpst Rīga un vairākas Pierīgas pašvaldības, bioloģiskie atkritumi bija jāsāk dalīti vākt jau no 2022.gada 1.janvāra. Divi termiņi šķirošanai tika noteikti, jo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas gadījumā dalītā vākšana tika sākta reizē ar bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu "Getliņos", savukārt citviet šķirošanai paredzētas rūpnīcas bija jāpabeidz līdz 2023.gada beigām. Patlaban Dienvidkurzemē, Latgalē un Vidzemē šādas rūpnīcas ir pabeigtas un varēs sākt darbību paredzētajā laikā, savukārt bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā un Jelgavā vēl tiek būvētas. Paredzēts, ka šīs rūpnīcas darbu sāks šī gada vidū.
No 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem minimālā mēneša darba alga Latvijā tiek palielināta no 620 uz 700 eiro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%. 2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 tūkstoši 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
No šī gada pensionēšanās vecums Latvijā tiek paaugstināts vēl par trim mēnešiem un tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Attiecīgi pensionēties priekšlaicīgi šogad varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu. Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana, proti, pensionēšanās vecums ik gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
Un vēl
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem, liecina pētījumu centra "SKDS" aptauja. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka gada laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, jo 2022.gada decembrī tā uzskatīja 52% iedzīvotāju. Tāpat Kaktiņš uzsver, ka 2023.gada decembrī ir augstākais rādītājs kopš 2003.gada, kad SKDS sāka regulāri mērīt cilvēku materiālā nodrošinājuma pašvērtējumu. Vienlaikus 39% iedzīvotāju sevi uzskata par materiāli nenodrošinātiem, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2022.gadā decembrī, kad tā uzskatīja 40% iedzīvotāju. Savukārt 5% iedzīvotāju ir grūti pateikt, kāds ir viņu materiālais stāvoklis. Pērn šādu atbildi sniedza 8% aptaujāto.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības; Uz autoceļa starp Jēkabpili un Varakļāniem kontrolēs vinjetes iegādi; un Kam šogad ticis gada putna tituls?
Dažādas nepilnības šobrīd ir konstatētas pieciem jaunajiem elektrovilcieniem, kuru dēļ arī šorīt bija traucēta vilcienu satiksme Skultes virzienā. Kompānijā informē, ka pasažieru vilciens no Čehijas uzņēmuma "Škoda Group" ir saņēmis kopumā 17 jaunos elektrovilcienus. No tiem 11 vilcieni ir gatavi izmantošanai dzelzceļa līnijās, taču pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pieejami seši, jo pieciem vilcieniem ir konstatētas dažādas nepilnības, kuras "Škoda Group" pārstāvjiem ir jānovērš.
Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.
No 1.marta, piemēram, par cigarešu paciņu cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.
Šogad par aptuveni tūkstoš 200 plānots palielināt valsts aizstāvju rindas profesionālajā dienestā, Zemessardzē un Valsts aizsardzības dienestā, liecina Nacionālo bruņoto spēku iesniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. 2024.gada plāns paredz uzturēt 7 tūkstoši 828 karavīrus un 10 tūkstoši zemessargus, kas ir par 154 karavīriem un 500 zemessargiem vairāk nekā 2023.gadā. 2024.gada plāns paredz arī uzņemt 600 valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Valsts aizstāvju skaitu plānots palielināt arī 2025. un 2026.gadā.
Arī tad, ja Ukraina atbrīvos visas iekarotās teritorijas, Krievijas militārie draudi Eiropai saglabāsies, uzskata ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tādu viedokli viņš aģentūrai LETA pauda, komentējot izskanējušo neoficiālo informāciju, ka Eiropā tiek apsvērtas Krievijas hipotētiskās uzvaras sekas. Viņš uzsvēra, ka, neatkarīgi no kara rezultāta, Krievija ir un paliek apdraudējums visai Eiropai. Kariņa ieskatā, tiklīdz karš beigsies, apdraudējums sāks pieaugt - Krievija turpinās atjaunot savus bruņotos spēkus. Ministrs norādīja, ka Krievijas valdības eksistence ir balstīta imperiālistiskās ambīcijās.
Japānas Hanedas lidostā šorīt incidentā iekļuvusi Japānas nacionālās lidsabiedrības "JAL - Japan Airlines" lidmašīna "A350", kura aizdegās uz skrejceļa, kad piloti veica nosēšanās manevru. Visi 379 lidmašīnā esošie pasažieri un tās apkalpe no tās evakuēti, liecina sociālajos tīklos publicētie video un ārvalstu mediju ziņas. Pašlaik ir pārāk agri spriest par to, kas izraisījis incidentu, bet aviācijas negadījumu izmeklēšanas brigāde jau atrodas Hanedas lidostā, kur sadarbojas gan ar lidostas, gan aviokompānijas pārstāvjiem, lai izpētītu visus aspektus, kas varētu novest pie lidmašīnas aizdegšanās.
Šorīt Krievija raķešu triecienos uzbruka divām lielākajām Ukrainas pilsētām, nogalinot četrus cilvēkus un vairākus desmitus ievainojot. Kijivas apgabala Fastivas rajonā Krievijas uzbrukumā nogalināti divi cilvēki un Višnevē ievainoti septiņi cilvēki, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Viņš platformā "Telegram" raksta, ka Kijivas apgabalā Krievijas triecieni vērsti pret trim rajoniem, bet Fastivas rajonā likvidēts ugunsgrēks dzīvojamā mājā, kas izcēlies raķešu uzbrukuma rezultātā. Savukārt Višnevē cietušas piecas daudzdzīvokļu mājas un vairāk nekā 40 automobiļu, septiņi cilvēki ievainoti. Savukārt Kijivā raķešu triecienos cieta pieci rajoni un 27 ievainotie nogādāti slimnīcā, apstiprināja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. Kijivā vairākos rajonos traucēta ūdens un elektroapgāde. Kā ziņoja vietējās amatpersonas, elektroapgāde pārtraukta 250 tūkstošiem iedzīvotāju Kijivā un tās apkaimē. Krievijas raķešu triecienos Harkivā nogalināta sieviete un vēl 41 cilvēks ievainots.
Turpinām ziņas
No trešdienas, 3. janvāra, uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) starp Jēkabpili un Varakļāniem (38,9. km) kontrolēs autoceļa lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādi, informēja "Latvijas Valsts ceļi". To darīs ar pielāgotu autoceļu meteostacijas iekārtu, neapturot transportlīdzekli. Līdz ar to kopumā valsts ceļu tīklā vinjetes iegāde tiks kontrolēta jau 19 posmos. Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam piemēro naudas sodu līdz 1000 eiro.
13.janvārī no pulksten 11 Viesītes Kultūras centrā «Sēlija» norisināsies pasākums «Vidū salu», uz kuru īpaši aicināti Sēlijas cilvēki – tautas mūzikas un tautas deju mīļotāji, un kurš būs horeogrāfa Jāņa Purviņa, kā arī folkloristu Julgī Staltes un Ērika Zepa Sēlijas izjūtu redzējums tautas mūzikā un dejā. 13.janvārī rosība Viesītes Kultūras centrā «Sēlija» sāksies, kad jaunās dejas tiks dāvinātas Sēlijas novada tautas deju kolektīviem. Lai gan dejas tiks iestudētas konkrētos kolektīvos, ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties dejas pieradināšanas meistarklasēs. Tāpēc ikviens aicināts dejot līdzi deju ansambļiem, lai pēc tam šīs dejas varētu dejot arī savos kolektīvos. Savukārt plkst.19 sāksies koncerts, kurā Julgī Stalte un Ēriks Zeps kopā ar grupu «TKP / tā kā pērn» dalīsies ar savām sajūtām par saknēm, piederības spēku un tautas mantojumu. Ieeja pasākumā bez maksas.
Un vēl
Vēršot uzmanību uz jūras piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2024. gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu. Kā norādīja biedrībā, mazo zīriņu Latvijā var novērot samērā reti. Tas ir skaists putns ar smalku balsi un ar ātru, tauriņam līdzīgu lidojumu. Latvijā mazais zīriņš novērojams no aprīļa vidus līdz septembra vidum, bet ziemu tas pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē. Šie slaidie putni barojas ar sīkām zivīm, vēžveidīgajiem un bezmugurkaulniekiem, tos medījot piekrastēs ūdeņos ar pikēšanas paņēmienu.