Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 3.janvārī
- 03 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Turpmāk priekšvēlēšanu aģitācija jāveic tikai valsts valodā; Elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija no šī gada ir obligāta; un Cik daudzi Latvijas iedzīvotāji izklaidējas slēpojot?
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens un AS "Pasažieru vilciens" valde šodien tiksies ar Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" vadību, lai prasītu paskaidrojumu par jauno elektrovilcienu defektiem un pārrunātu tālākos soļus to novēršanai garantijas ietvaros, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē " X". Viņš norāda, ka nelielas ķibeles ir saprotamas, bet nav pieļaujama pasažieru ilgstoša gaidīšana neapsildītā vilcienā bez savlaicīgas informācijas par iespējamu reisa atcelšanu. Jau vēstīts, ka dažādas nepilnības šobrīd ir konstatētas pieciem jaunajiem elektrovilcieniem.
No jaunā gada stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai valsts valodā. Likumā noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Tieslietu ministrija publiskai apspriešanai iesniegusi likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projektu, ar kuru paredzēts noteikt jaunu atzīmējamu dienu - Penitenciārās sistēmas darbinieku dienu, tādējādi nodrošinot Ieslodzījuma vietu pārvaldei iespēju atzīmē savus profesionālos svētkus, liecina informācija Tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Katru gadu pārvalde 8.jūlijā atzīmē savus profesionālos svētkus, apbalvojot un godinot pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, bet vispārējā valsts civildienesta ierēdņus un darbiniekus - par panākumiem dienestā vai darbā. Tiek plānots 8.jūliju noteikt par ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieku dienu.
Igaunijā legalizētas viendzimuma laulības. Igaunijas parlaments 20.jūnijā atbalstīja viendzimuma pāru laulību legalizēšanu. Likums stājas spēkā 1.janvārī un paredz, ka Igaunijā iespējama laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma. Likums arī saglabā iespēju viendzimuma pāriem noslēgt kopdzīves līgumu, un noteic, ka reģistrētie partneri saskaņā ar likumu varēs noslēgt laulību vienkāršotā procedūrā. Igaunijā viendzimuma pāri noslēgt kopdzīves līgumu var kopš 2016.gada. Turpmāk viendzimuma pāri varēs arī adoptēt bērnus. Viendzimuma laulātie varēs adoptēt sava laulātā bērnu ar bioloģiskā vecāka piekrišanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka cīņa par Krievijas okupēto Krimu varētu būt 2024. gada valsts prioritāte. Viņš arī solīja strauji palielināt Ukrainā saražoto ieroču apjomu. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucas uz Zelenska interviju ietekmīgajam britu laikrakstam "The Economist" un vēsta, ka jaunajā gadā Krima un ar to saistītās kaujas pie Melnās jūras kļūs par kara smaguma centru. Zelenskis intervijā noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvoto, ka Krievija būtu pārņēmusi iniciatīvu karā. Tomēr Zelenskis neslēpa bažas gan par to, ka daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir zaudējuši eksistenciālā apdraudējuma sajūtu, gan par to, ka atsevišķi rietumvalstu sabiedrotie Krievijas karu Ukrainā vairs neuzskatot par kaut ko ārkārtēju. Ukrainas prezidents kārtējo reizi vērsās pie sabiedrotajiem ar aicinājumu neatslābināties, jo karš turpinās, un, atbalstot Ukrainu, Eiropa aizsargājot arī sevi.
Turpinām ziņas
No šodienas uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža starp Jēkabpili un Varakļāniem kontrolēs autoceļa lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādi. To darīs ar pielāgotu autoceļu meteostacijas iekārtu, neapturot transportlīdzekli. Līdz ar to kopumā valsts ceļu tīklā vinjetes iegāde tiks kontrolēta jau 19 posmos. Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam piemēro naudas sodu līdz 1000 eiro.
Pērn Latvijas iedzīvotāji ziedotāji ziedojuši asinis 59 tūkstoši 720 reizes. Noslēdzot pērn asinsdonoru pieņemšanu, centrs norāda, ka tas ir rekordaugsts asins ziedošanas reižu skaits. Centrs pateicas ikvienam donoram, kurš ziedoja asinis un glāba cilvēku dzīvības. Asinsdonoru centrs uzsver, ka slimnīcu pieprasījumus pēc asins komponentiem allaž ir ļoti augts un krājumi izsīkt straujos tempos, tāpēc ikviens tiek aicināts arī turpmāk uzdrīkstēties ziedot asinis.
Stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija no šī gada ir obligāta, un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei. Savukārt esošie transportlīdzekļi jāreģistrē līdz 31.martam, pēc minētā datuma ar nereģistrētiem šiem transporta līdzekļiem būs aizliegts piedalīties ceļu satiksmē. Vienlaikus velosipēdu reģistrācija noteikta kā brīvprātīga.
Un vēl
Aptaujā noskaidrots, cik daudzi ziemā izmanto iespēju doties uz kalnu slēpot vai snovot. Taujāti, vai šoziem jau paspējuši nodoties ziemas priekiem, izmantojot kalnu vai distanču slēpošanas trašu pakalpojumus Latvijā, 6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem ir norādījuši, ka šoziem jau bijuši slēpot ar distanču slēpēm, braukt ar sniega dēli vai slēpot no kalna. Gandrīz piektā daļa jeb 19% iedzīvotāju vēl nav devušies baudīt ziemas priekus, bet plāno to darīt, savukārt ceturtā daļa jeb 26% iedzīvotāju nemaz neplāno dosies slēpot vai braukt ar sniega dēli. Tāpat aptauja atklāja - nedaudz vairāk kā divas piektdaļas jeb 45% Latvijas iedzīvotāju vispār neslēpo un nebrauc ar sniega dēli.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nodokļos pērn 11 mēnešos iekasēti 12,3 miljardi eiro; Latgales reģionā norisinās plānoti sabiedroto spēku iznīcinātāju treniņlidojumi; un Kā aukstums ietekmējis Ziemeļvalstis?
Nodokļu ieņēmumos pērn 11 mēnešos iekasēti 12,3 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%. Kopumā 2023.gadā nodokļos plānots iekasēt vairāk kā 13 miljardus eiro.
Latvijā aizsardzības un iekšlietu nozarēs darbība ir jāpārplāno un jāpārorientējas no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavības veidošanu, šādu nostāju, vērtējot pērn paveikto, pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Pērn novembrī Eiropas Aizsardzības aģentūras valdē 27 Eiropas Savienības valstu aizsardzības ministri apstiprināja 22 ES militāro spēju attīstības prioritātes, kas būs pamats ES mēroga aizsardzības plānošanai un visām ar aizsardzību saistītajām iniciatīvām.
Nepilnu četru nedēļu laikā savākti 14,65% no nepieciešamajām balsīm, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. Par attiecīgo grozījumu Notariāta likumā atcelšanas referenduma ierosināšanu no 7.decembra līdz 2.janvāra pēcpusdienai bija parakstījušies 22 tūkstoši 602 vēlētāji. Lai ierosinātu referendumu, līdz 5.janvārim jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 tūkstoši 241 vēlētāja paraksts.
Lietuva sākusi saņemt Spānijā ražotos mīnmetējus "Expal". Pirmā 120 mm mīnmetēju partija saņemta pagājušā gada pēdējās dienās. Mobilās un daudzpusīgās mīnmetēju sistēmas palielinātais apšaudes spēks un precizitāte ļauj kājniekiem un artilērijai reaģēt uz taktiskām netiešā uguns atbalsta vajadzībām. Lietuvas iegādātie mīnmetēji var apšaudīt mērķus līdz pat astoņu kilometru attālumā. Mīnmetējus piegādā Spānijas uzņemums. Plānots, ka visi mīnmetēji tiks piegādāti līdz šā gada vasarai. Līguma kopējā vērtība ir aptuveni 9,8 miljoni eiro.
Veicot plašu aviācijas uzbrukumu Ukrainai, Krievija otrdien no rīta nejauši bombardējusi arī kādu ciematu Voroņežas apgabalā Krievijas dienvidos, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas, atzinušas Krievijas amatpersonas, apgalvojot, ka neviens incidentā nav cietis. Aviācijas un kosmosa spēku lidojuma laikā vakar no rīta "virs Petropavlovkas ciema Voroņežas apgabalā notikusi anormāla aviācijas munīcijas izlāde", Krievijas ziņu aģentūras citē armijas paziņojumu. Petropavlovka atrodas 150 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka incidentā, kurā nokritusi spārnotā raķete H-101, sabojātas sešas privātmājas. Sākta notikušā izmeklēšana.
Turpinām ziņas
Šonedēļ diennakts gaišajā laikā Latgales reģionā norisinās plānoti sabiedroto spēku iznīcinātāju treniņlidojumi. Gaisa spēki iedzīvotājus aicina nesatraukties un ar sapratni izturēties pret notiekošajiem lidojumiem. Gaisa spēki regulāri informē sabiedrību par gaidāmajiem treniņlidojumiem. Tiek atgādināts, ka iznīcinātāju treniņlidojumu laikā var rasties paaugstināts troksnis.
Pērn pavasarī netālu no Ventspils jūrā tika palaista roņu meitene Sniegpulkstenīte. Pa šo laiku viņa paspējusi apceļot lielu daļu Baltijas jūras – no Irbes jūras šauruma netālu no Sāremā salas līdz pat Zviedrijas Visbijas salai – un šobrīd uzturas Polijas piekrastē. Sniegpulkstenīte piedzima Rīgas Zooloģiskajā dārzā pirms nepilna gada, un aprīļa sākumā viņu no Valsts robežsardzes patruļkuģa izlaida jūrā. Rīgas Zooloģiskā dārza pētnieks Māris Lielkalns visu šo laiku sekoja līdzi roņu meitenes gaitām – sākumā Sniegpulkstenīte gar Latvijas piekrasti aizceļoja līdz Kuršu kāpai, tad atpakaļ līdz pat Kolkas ragam un iepeldēja arī Rīgas jūras līcī, vēlāk pagriezās atpakaļ un gandrīz uz pusgadu apmetās uz dzīvi Irbes šaurumā. Patlaban roņu meitene devusies uz Polijas piekrasti. Sniegpulkstenīte reproduktīvo vecumu sasniegs pēc gada. Pētnieks cer sekot līdzi arī Sniegpulkstenītes pēcnācēju gaitām.
Un vēl
Somijā un Zviedrijā vakar reģistrēta viszemākā temperatūra šoziem, kad Ziemeļvalstīs valdošā aukstuma dēļ gaiss atdzisa līdz mīnus 40 grādiem. Aukstā laika, spēcīgas snigšanas un vēja dēļ būtiski ietekmēta arī satiksme. Nikaluoktā – nelielā Zviedrijas ziemeļu ciematā, kurā mīt pamatiedzīvotāji sāmi, – gaisa temperatūra otrdienas rītā noslīdēja līdz -41,6 grādiem, vēstīja Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija SVT. Tā ir aukstākā temperatūra, kāda līdz šim bijusi šoziem. Vilcienu operatori Zviedrijā norāda, ka sals ir būtiski ietekmējis dzelzceļa satiksmi ziemeļos. Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas dienests ziņoja, ka vairākās vietās Zviedrijas ziemeļos temperatūra ir -30 grādi. Dienests arī izsludinājis brīdinājumu par spēcīgu snigšanu un vēju Zviedrijas centrālajā un dienvidu daļā, turklāt snigšana kopā ar vēju var radīt problēmas arī šodien.
Kaimiņvalstī Somijā šīs ziemas aukstuma rekords reģistrēts ziemeļrietumu pilsētā Ilivieskā, kur temperatūra otrdienas pirmajā pusē noslīdēja līdz -37,8 grādiem. Zem -30 grādiem gaisa temperatūra reģistrēta arī vairākās vietās Arktikas Lapzemes reģionā. Arī Somijas galvaspilsētā Helsinkos valdīja aukstums, un sagaidāms, ka visu šo nedēļu temperatūra tur svārstīsies no -15 līdz -20 grādiem. Somijas Meteoroloģijas dienests ir izsludinājis brīdinājumu, ka šonedēļ valstī gaidāms ļoti auksts laiks un dažviet gaisa temperatūra varētu arī pārsniegt -40 grādus. Līdz ar to, kopš 1. janvāra visā valstī kavējas vilcienu satiksme.
Tikmēr Norvēģijas dienvidos laikapstākļu dēļ tika slēgts autoceļa E18 posms, lietotnē "X" paziņoja policija. Arī Dānijā viens no svarīgākajiem tiltiem bija slēgts transportlīdzekļiem ar vieglām piekabēm, jo stiprs vējš var ietekmēt braukšanu, paziņojusi Dānijas Ceļu direkcija.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:Kādas prioritātes šim gadam izvirza valsts presidents? Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojus kavējis jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu OCTA tirgū; Un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam šogad gribētos redzēt lielāku izrāvienu vairākos jau pērn ieskicētos jautājumos, tajā skaitā austrumu robežas stiprināšanā, iekšlietu sistēmas finansēšanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā un birokrātijas mazināšanā. Intervijā Latvijas televīzijai prezidents arī akcentēja nepieciešamību pēc konkrētiem soļiem un investīcijām, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Tāpat viņš vēlas redzēt vispārēju birokrātijas mazināšanos Latvijā.
Jau tuvākajās nedēļās Briselē sāksies izšķirošas politiskās sarunas par jauniem Eiropas Savienības finanšu noteikumiem. To mērķis ir radīt reāli sasniedzamas prasības Eiropas valstu ārējā parāda samazināšanai un budžeta deficīta kontrolei. Tomēr ir politiķi, kuri uzskata, ka arī jaunās prasības būs pārāk striktas un nenodrošinās investīcijas, kas nepieciešamas, piemēram, zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Galvenais jauninājums paredz, ka katrai valstij sadarbībā ar Eiropas komisiju tiks izstrādāts savs daudzgadu plāns, kā samazināt parādu, ja tas ir nepieciešams, un nepieļaut pārāk lielu budžeta deficītu.
Valsts drošības dienests pērn 20.decembrī ir aizturējis Krievijas pilsoni aizdomās par spiegošanu Krievijas specdienesta labā. Drošības dienesta izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka persona vākusi un Krievijas specdienestam nodevusi informāciju par kritisko infrastruktūru un militāriem objektiem Latvijā. Saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju persona Krievijas specdienestam sniegusi arī cita veida atbalstu pret Latvijas valsti vērstu darbību nodrošināšanā. Aizdomās turētajai personai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.
Šonedēļ Japānā notikušās zemestrīces upuru skaits pieaudzis līdz 62. bet vēl vairāk nekā 300 cilvēki ir guvuši ievainojumus. Sagaidāms, ka upuru skaits pieaugs, jo zemestrīces vissmagāk skartajos rajonos Isikavas prefektūrā turpinās meklēšanas darbi zem daudzajām sagrautajām ēkām. Vissmagākā situācija izveidojusies Vadzimas pilsētā, kur tikai vienā rajonā sagrautas un ugunsgrēkā izpostītas vairāk nekā simt ēkas. Apmēram 1000 iedzīvotāju izmitināti vietējā gaisa spēku bāzē. Arī Suzu pilsētā ir nolīdzinātas vairums māju. Suzu mērs paziņoja, ka pilsētā 90% ēku ir pilnībā vai gandrīz pilnībā nopostītas. Tiek ziņots, ka reģionā šonedēļ iespējami atkārtoti pazemes grūdieni, taču tie varētu nebūt tik postoši. Atcelts arī brīdinājums par cunami.
Kamēr Skandināvijā un Baltijas valstīs iestājies stiprs sals, Vācijā turpinās lietavas, kas var pastiprināt plūdus vairākos valsts reģionos. Līdzīga situācija ir arī Francijas ziemeļu un rietumu daļā. Vācijas meteoroloģiskais dienests brīdina par ilgstošu lietu, kas atkal var paaugstināt daudzu upju ūdens līmeni. Īpaši smaga situācija ir Lejassaksijas pilsētā Oldenburgā, kur izskalotā dambja dēļ applūšana draud vairākām pilsētas daļām. Plūdu trauksme ir spēkā arī 10 Francijas departamentos, kurus līdzīgas problēmas piemeklēja jau pagājuša gada novembrī.
Turpinām ziņas
Konkurences padome pērnā gada 21. decembrī lēma sodīt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ar naudas sodu 336 tūkstoši 86 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām. Apdrošinātāju biroja rīcība vismaz desmit gadus - laika posmā no 2011. gada līdz 2022. gadam - kavējusi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu OCTA tirgū, secinājusi Konkurences padome. Tā kā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs savu vainu pārkāpumā apstiprina un apņemas Konkurences padomes lēmumu nepārsūdzēt, piemērots naudas soda samazinājums.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta novērojumi liecina, ka, strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, pieaug bojātu apkures iekārtu un dūmvadu, kā arī nepareizas apkures ierīču lietošanas izraisīti ugunsgrēki. Tie var izcelties ēkas konstrukcijās, kas izvietotas blakus dūmvadam vai apkures iekārtai, tālāk jau liesmām pārņemot ēku jumtus un pārsegumus. Aukstajā laikā cilvēki intensīvāk un biežāk kurina apkures ierīces, bet tas palielina iespējamību, ka dzirksteles pa mikroplaisām izkļūs ārpus dūmvada un izraisīs postošu ugunsgrēku. Lai pasargātu savu mājokli no ugunsnelaimes, VUGD aicina iedzīvotājus nepārkurināt apkures ierīces – labāk kurināt biežāk, bet mazāk. Līdzās tam jāparūpējas, lai dūmvadu un apkures ierīču tuvumā nebūtu novietoti degtspējīgi priekšmeti. Krāsns durtiņām jābūt aizvērtām un to priekšā nedrīkst uzglabāt malku un iekura materiālu. Piesardzība un rūpes par apkures iekārtas drošu un pareizu lietošanu palīdzēs novērst ugunsgrēku! Ja tomēr nelaime izceļas, to ātrāk pamanīt palīdzēs darbspējīgs dūmu detektors.
Latvijā turpinoties kailsalam, lielākam riskam pakļauti ir augi, kam sākusies otrreizēja augšana, un jaunstādītie augi, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils. Gaisa temperatūrai naktī pazeminoties zem desmit grādiem un pietuvojoties -20 grādiem, var radīt postījumus augiem. Turklāt Kurzemē ir spēcīgs vējš. Augiem riska faktors ir tas, ka rudens bija ilgstoši slapjš un silts, kas daudzviet augļaugiem un ogulājiem veicināja otrreizējo augšanu – veidojās jauni dzinumi, kuri īsti nepaspēj nobriest. Tie pakļauti vislielākajam riskam, un to apsalšana ir diezgan reāla. Tāpat riskam ir pakļauti jaunstādītie augi un visi tie, kas atrodas pilnīgi neaizsargātās vietās, kur nav nekādu aizsargstādījumu. Lielos laukos praktiski nav iespēju situāciju uzlabot, vien atliek gaidīt sniegu, kas mazinātu postījumus. Savukārt mazākās platībās var palīdzēt mulča, kas palīdzētu saglabāt siltumu augiem. Narvils atzīmē, ka kailsala ietekmi uz ražu pašlaik nevar prognozēt.
Un vēl
Šī gada pirmās nedēļas turpinājumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklons, kas atnesīs sniegu, vietām snigs stipri, liecina jaunākās laika prognozes. Ceturtdien un piektdien daudzviet gaidāma ilgstoša snigšana, nokrišņi pārsvarā nebūs intensīvi, vairāk snigs valsts dienvidaustrumu daļā - vietām Latgalē var izveidoties vairāk nekā desmit centimetrus bieza sniega kārta. Sals par dažiem grādiem mazināsies un arī vējš pakāpeniski kļūs lēnāks, bet ceturtdien vēl gaidāms mērens austrumu vējš, kas putinās sniegu. Piektdien un sestdien vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, piekrastē tas būs brāzmainas, citviet valstī - galvenokārt lēns. Izklīstot mākoņiem, gaisa temperatūra dažviet Latgalē un Vidzemē nedēļas nogalē var tuvoties -30 grādu atzīmei. Nākamnedēļ visā Latvijā gaidāms siltāks laiks, gaisa temperatūra brīžiem paaugstināsies līdz 0..+5 grādiem. Paredzams, ka atkusnim sekos jauns aukstuma vilnis.