Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 5.janvārī
- 05 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: VID ģenerādirektori plāno atrast līdz februārim; Brīdina par jaunu krāpšanas veidu; un Applūdis ceļš uz Grīvas kapiem Krustpils pagastā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar aģentūru LETA pauda cerību, ka jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore tiks nosaukta un apstiprināta valdībā līdz 12. februārim, kad beidzas pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņš. Vienlaikus Ašeradens neizslēdza iespēju, ka kādu laiku VID var nākties vadīt arī ģenerāldirektora pienākumu izpildītājam. Jautāts, kurai no kandidātēm - Vitai Narnickai vai Baibai Šmitei-Roķei - viņš dod priekšroku, Ašeradens uzsvēra, ka konkurss ir noticis atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un konkursa komisija strādāja autonomi. Jau ziņots, ka uz VID ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.
Valsts kontroles padome apstiprinājusi 16 jaunu revīziju tēmas, kurās veltīs uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un "Zaļā kursa" un klimata neitralitātes jautājumiem. Šajā gadā valsts kontrole sāks 13 jaunas lietderības un trīs atbilstības revīzijas papildus likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpināsies darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda, ka, izstrādājot revīzijas plānus, revīziju komandas salīdzinās Latvijas un kaimiņvalstu situāciju identificētajos jautājumos un vērtēs valsts virzību uz Latvijas Nacionālā attīstības plānā iezīmētajām prioritātēm.
Organizācija "Manabalss.lv" aicina piešķirt bezmaksas pieeju datu analīzei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā, lai varētu pārbaudīt iniciatīvu leģitīmo parakstu skaitu pirms to oficiālās iesniegšanas Saeimā un pašvaldībās. Sabiedrības iniciatīvu portāls norāda, ka vairākus gadus ir aktualizēta šī tēma, bet pagaidām bez panākumiem. "Manabalss.lv" personas datu pārbaudes pakalpojums ir pieejams tikai par maksu, kas nozīmētu pāris simtus tūkstošu eiro izmaksas gadā. Organizācija uzsver, ka sniegt bezmaksas pieeju datu analīzei "Manabalss.lv" būtu sabiedrības interesēs, ieskaitot publisko sektoru, kam tiktu aiztaupīts laiks un darbs, gādājot par saņemto parakstu analīzi pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Baltijas jūras reģionā pagājušā gada izskaņā novēroti GPS signāla traucējumi, kavējot gaisa un jūras satiksmes dalībnieku saziņu, un par šiem traucējumiem tiek vainota Krievija. Decembra izskaņā starp Ziemassvētkiem un Vecgada dienu GPS signāla izsekošanas vietne "Gpsjam.org" novēroja GPS traucējumu Baltijas jūras apkaimē. Signāla traucējumi tika novēroti Latvijā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā un Krievijā. Kā ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, visvairāk traucējumu Igaunijā bija 31.decembrī. Krievijas Aizsardzibas ministrija paziņojusi, ka Krievijas Baltijas kara flotes radioelektroniskās karadarbības apakšvienībavienība Kēnigsbergas jeb Karaļauču eksklāvā aizvadījusi mācības, kurās piedalījušies 100 karavīri un aptuveni 20 militārajās tehnikas vienības. Mācībās "speciālisti praktizējušies pretinieka navigācijas un radiosakaru līdzekļu slāpēšanā.
Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik. No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks. Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.
Turpinām ziņas
Tiesu administrācija brīdina par jaunu krāpšanas veidu, kas izplatījies elektroniskajā vidē un skar mobilo tālruņu lietotājus. Cilvēkiem tiek izsūtītas īsziņas vai e-pasta vēstules, kurās ievietota hipersaite un brīdinājums par gaidāmo tiesas sēdi, kas skar attiecīgo personu. Tiesu administrācija ziņo, ka šīs ir krāpnieciskas īsziņas, tādēļ cilvēki ir aicināti neatvērt interneta lapu, uz kuru ved hipersaite, kā arī neievadīt šajā lapā savus datus.
Latvijā 82% iedzīvotāju norādījuši, ka, pēc viņu domām, šobrīd piedzīvojam ekonomisko krīzi, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Jautāti, vai šobrīd Latvijā piedzīvojam ekonomisko krīzi, ievērojams vairākums iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši - 38% tam pilnībā piekrīt un 44% drīzāk piekrīt. Vislielākais īpatsvars cilvēku, kas pilnībā piekrīt krīzes esamībai, ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un ar mazākiem ienākumiem. Tikmēr cilvēki ar ienākumiem virs tūkstoš 500 eiro, rīdzinieki un trīsdesmitgadnieki biežāk atbildēja, ka neuzskata šī brīža situāciju par ekonomisko krīzi. No aptaujas dalībniekiem tikai 12% norādīja, ka inflācija viņus nav ietekmējusi, tikmēr vairumam cenu kāpuma dēļ nācies "savilkt jostas" - 48% atzina, ka sākusi dzīvot taupīgāk, 23% atteikušies no tēriņiem izklaidei un ceļošanai, bet 15% sākuši tērēt savus uzkrājumus.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldības speciālisti informē, ka vakar applūdis ceļš Krustpils pagastā, posmā Kalnsētas-Grīvas kapi. Šobrīd šis ceļa posms ir slēgts līdz samazināsies ūdens līmenis. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotājus lūdz sazināties ar Jēkabpils novada Krustpils pagasta pārvaldes saimniecības vadītāju, tālrunis - 26602676 . Līdzīga situācija veidojās arī pirms 2023.gada janvāra plūdiem, kad 7.janvārī sāka applūst teritorijas līdzās Daugavai un konkrēti ceļš Kalnsētas-Grīvas kapi. Tas gan nenozīmē, ka iepriekšējā gada scenārijs var atkārtoties, jo ūdens līmenis Daugavā pēdējo dienu laikā pazeminās un 4.janvāra vakarā bija 3,98 metri virs noteiktās atzīmes.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien aicina taupīgi lietot elektroenerģiju; Kāda bijusi pirktākā prece pirms Ziemassvētkiem un gadumijas? un Kāds bijis decembris sinoptiķu vērtējumā?
Šodien Nord Pool biržas elektroenerģijas cena Latvijas reģionā līdz pulksten 12, kā arī no pulksten trijiem līdz pieciem pēcpusdienā pārsniegs vienu eiro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Dienas vidējā cena būs 0,67 eiro par kilovatstundu. Ņemot vērā cenu lēcienu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija aicina iedzīvotājus, kam noslēgti elektroenerģijas pakalpojuma līgumi par biržas cenu, turpmākās dienas pievērst uzmanību elektrības patēriņam. Tajā skaitā iedzīvotāji aicināti izvērtēt iespējas samazināt elektroierīču lietošanu un mājsaimniecības darbus veikt stundās, kad biržas cenas ir zemākas, savukārt uzņēmējiem - sagatavoties cenu lēcienam. Eksperti skaidro, ka pie augstajām elektroenerģijas cenām primāri vainojami laikapstākļi, tostarp gaisa temperatūra, kas ir aptuveni par 10-15 grādi zemāka, salīdzinot ar sezonāli vidējiem rādītājiem, un veicina elektrības patēriņu.
Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi aizvadītā gada nozīmīgākos sasniegumus – no 49 pieteikumiem konkursā izraudzīti un uzteikti desmit darbi. Visaugstāk novērtēto pētījumu lokā ir gan tādi, kas saistīti ar mākslīgā intelekta attīstību, 5G un 6G tīklu efektivitātes uzlabošanu, gan saules enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanai no ūdens. Tāpat vairāki izrāvieni notikuši medikamentu izstrādē – radīts jauns reaģents fluoru saturošu medikamentu lētai un efektīvai ražošanai, kā arī zinātnieki radījuši jaunu pieeju tādu zāļvielu meklējumos, kas spētu selektīvi iedarboties uz vēža šūnām raksturīgiem fermentiem, neskarot citus līdzīgus fermentus veselajās šūnās. Laureātu vidū ir arī daudzu institūciju kopdarbs, kas rezultējies notekūdeņu novērošanas sistēmas izstrādē, nodrošinot tādu infekciju izplatības uzraudzību, kas balstās notekūdeņu analīzē un ļauj novērtēt epidemioloģisko situāciju atsevišķas pilsētās un reģionos.
Šogad pacientu aprūpei slimnīcās papildus pieejami 20 miljoni eiro, taču ar to nepietiek, lai segtu visas prioritātes, tajā skaitā palielināt mediķu atalgojumu, norāda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Vakar notika Latvijas slimnīcu biedrības valdes sēde, kurā slimnīcu pārstāvji analizēja Nacionālā veselības dienesta finansējuma atbilstību valdības un Veselības ministrijas normatīviem aktiem un solījumiem mediķiem un sabiedrībai kopumā. 18.janvārī slimnīcu biedrība plāno tikties ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un informēt par slimnīcu pacientu ārstēšanas finansējuma neatbilstību solītajam, kā arī saņemt skaidrojumu par turpmāko pacientu ārstēšanu slimnīcās šogad ar slimnīcām piešķirto finansējumu.
Lietuvā īsi pirms Ziemassvētkiem kādā krievu skolā klasesbiedri uzbrukuši vienaudzim ar pneimatisko ieroci zēna politisko uzskatu dēļ. Lietuvas izglītības ministrs paziņojis, ka šajā notikumā vainojama sarežģītā krievu mazākumtautības integrācija Lietuvā, un norādīja, ka meklē juridiskus veidus, kā valstī slēgt krievu skolas. Ziemassvētku priekšvakarā divi pusaudži, kas mācās kādā Viļņas skolā, pastaigas laikā sašāvuši savu klasesbiedru ar pneimatisko ieroci. Cietušā māte Ira Novika – žurnāliste, kura uz Lietuvu pārcēlusies no Krievijas, aprakstīja situāciju sociālajā tīklā "Facebook". Sieviete stāsta, ka pusaudži šādi reaģējuši uz viņas dēla teikto, ka viņš neatbalsta karu Ukrainā.
Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra vakar paziņoja, ka tā iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā Lietuvas pārtikas produktu ražotāju "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola 'Viči" īpašnieks. Pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, "Vičiūnu grupe" pārstāvji solīja, ka uzņēmums pametīs Krievijas tirgu, tomēr "Viči" turpina darboties Krievijā, meklē jaunus darbiniekus un maksā ievērojamus nodokļus agresora budžetā. Tas bija iemesls, kādēļ Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra pievienoja "Viči” starptautisko kara sponsoru sarakstam.
Pamatīga sniega vētra ir skārusi Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju. Zviedrijas dienvidos uz ceļiem bija iestrēgušas ap tūkstoš automašīnu. Arī Dānijā sniegs daudzviet ir paralizējis automašīnu satiksmi. Glābšanas dienesti aicina bez vajadzības nepamest mājas. Lielais putenis ir daļa no vētras "Henks", kas aizvadītajās dienās plosījās Lielbritānijā un Francijā. Sniega vētra sasniedza Zviedrijas dienvidus un Dāniju trešdienas vakarā un daudzviet paralizēja satiksmi. Lai palīdzētu uz ceļiem iestrēgušajiem cilvēkiem, Zviedrijā glābējiem pievienojusies armijas tehnika. Visus autovadītājus glābējiem izdevies evakuēt, taču vietām šoferiem uz palīdzību nācies gaidīt pat 20 stundas. Gan Norvēģijā, gan Zviedrijā, gan arī Somijā saglabājas ļoti auksta temperatūra. Oslo apkaimē sals var sasniegt -25 grādus, savukārt Zviedrijas un Somijas ziemeļos pat -42 grādus.
Turpinām ziņas
Veselības ministrijas priekšlikumos zāļu cenu samazinājumam netiek ņemts vērā aptieku darbs un zāļu apgādes process, uzskata SIA "Latvijas aptieka" valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis. Viņš brīdina - ja šogad veselības ministrijas ieceres kādā no līdzšinējiem piedāvājumiem tiks īstenotas, nosakot aptiekas kā galveno finansējuma avotu zāļu cenu samazināšanai, un Ministru kabineta noteikumos netiks paredzēts alternatīvs finansējuma avots, ir jāgatavojas, ka virkne reģionu aptieku diemžēl tiks slēgtas vai to darbs būs būtiski traucēts.
Aizvadītajos Ziemassvētkos un gadu mijā iedzīvotāji visā Latvijā praktiski izpirka veikalus – visos veikalu tīklos prece nr. 1 bija mandarīni, tad sekoja rasola sastāvdaļas, bet grozos gūlās arī dārgākas preces, tajā skaitā dāvanas bērniem par 50 un vairāk eiro. Ziemassvētkos un Jaunajā gadā veikali piedzīvoja retus skatus – tukšus plauktus, jo pircēji bijuši īpaši naski uz iepirkšanos. Latvijas lielāko tirdzniecības ķēžu pārstāvji informē, ka svētku laikā nopirkto preču apjoms dubultojās. Pirktākā prece bija mandarīni, pēc tam gaļa, zivis, šampanietis un dažādas sastāvdaļas salātiem. To, cik daudz naudas pircēji atstājuši, gatavojoties svētkiem, lielveikalos neatklāja, taču atzīst, ka gada nogales ierasti tirgotājiem ir ienesīgākais laiks.
Teju ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju jaunajā gadā apņemas veltīt vairāk laika savai veselībai - uzturam, miegam, atpūtai un citiem faktoriem, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā pētījuma dati. Aptuveni piektā daļa jeb 18% iedzīvotāju jaunajā gadā apņemas veltīt vairāk laika sportam, uzlabot fizisko formu, 15% iedzīvotāju - veltīt vairāk laika ģimenei, tuvajiem, kā arī apgūt jaunas zināšanas, prasmes. Savukārt 13% iedzīvotāju Jaunajā gadā apņemas doties sen kārotā ceļojumā. Desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju apņemas pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus - nomainīt darbu, pakāpties karjerā un tamlīdzīgi, 11% - veidot uzkrājumus, kā arī veltīt vairāk laika hobijiem - 10%.
Un vēl
2023.gada pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,1 grāds, kas atbilst decembra normai, savukārt nokrišņu daudzums sasniedza 145% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Decembra augstākā temperatūra bija +8,6 grādi 19.decembrī Rīgā un Zemgalē, savukārt zemākā gaisa temperatūra bija -15,7 grādi 9.decembrī Alūksnē. Mēneša vidū tika pārspēti divi siltuma rekordi.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 77,8 milimetri jeb 145% no normas. Pagājušais mēnesis bija ceturtais mitrākais decembris novērojumu vēsturē, atpaliekot no 1999., 2010. un 2011.gada decembra. Visvairāk nokrišņu - 154 milimetri - pērna gada noslēdzošajā mēnesī bija Rucavā, bet vismazāk sniga un lija Bauskā un Staļģenē, kur reģistrēti 35 milimetri nokrišņu.
Decembra pirmajā pusē valdīja sals, sniega biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedza 25-30 centimetrus. Mēneša vidū sniegs strauji kusa, upēs sākās pali, daudzviet applūda zemākās vietas. Mēneša beigās daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, vietām stipri lija un turpināja applūst upju palienes.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Referendums par partnerības institūta atcelšanu, visticamāk, nenotiks ; Daugavā pie Pļaviņām veidojas ledus sastrēgums ; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku ?
Pagājušajā gadā likvidēti 7 tūkstoši 844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015. gada, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Pēc tam kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence – jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. "Lursoft" dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023. gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019. gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.
Referendums par partnerības institūta atcelšanu, visticamāk, nenotiks norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Viņa nenosauca konkrētus datus par to, cik parakstu ir savākts līdz pēdējai parakstu vākšanas dienai, jo informācija vēl jāapkopo. Tomēr, vērtējot līdzšinējo aktivitāti, Saulīte pieļāva, ka, visticamāk, izskatās, ka referendums par partnerības institūta atcelšanu nenotiks, jo tam nebūs savākti nepieciešamie paraksti.
Ņemot vērā augstās izmaksas šādām parakstu vākšanām, CVK aicinās Saeimu izvērtēt likumu un to grozīt, lai nodrošinātu iespēju par referendumu ierosināšanu parakstīties arī elektroniski portālā "Latvija.lv", tādējādi ietaupot līdzekļus, kas tiek tērēti, rīkojot parakstīšanos klātienē.
Kā ziņots, šodien noslēdzas parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. Lai ierosinātu referendumu, līdz šodienai bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 tūkstoši 241 vēlētāja paraksts. Nepilna mēneša laikā līdz šīs nedēļas otrdienas pēcpusdienai bija savākti tikai 14,65% jeb 22 tūkstoši 602 paraksti no nepieciešamā skaita, attiecīgi ir ļoti mazticams, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts un tiks rīkots referendums.
Līdz 20. janvārim visi interesenti aicināti iesūtīt 2023. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus. Aptauju jau divdesmit pirmo gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Tiek gaidīti arī pieteikumi nesen ieviestajā kategorijā "gada savārstījums" – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2023. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Pieteikumus līdz 20. janvārim var sūtīt uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv.
Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants nācis klajā ar plānu Gazas joslas pārvaldībai pēc tam, kad būs beidzies Izraēlas karš pret teroristu organizāciju "Hamās". Galanta piedāvājums paredz, ka Izraēla saglabās militāro kontroli pie robežām un tiesības veikt jebkādas nepieciešamās militārās un drošības darbības Gazas joslas iekšienē. Savukārt vietējie palestīnieši būs atbildīgi par civilās administrācijas izveidi un darbu. Taču plāns neparedz to, ka Gazas pārvaldīšanā varētu iesaistīties Palestīniešu pašpārvalde, kas ir pie varas okupētajā Rietumkrastā. Galanta plāns arī paredz, ka Gazā neveidos ebreju apmetnes, kādas tur bija pirms 2007.gada, kad "Hamās" pārņēma pilnīgu kontroli. Sagaidāms, ka ar Galanta piedāvāto plānu iepazīstinās arī ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš šodien uzsāk vizīti Tuvajos Austrumos.
Ukrainas vēstniecība Itālijā ir aicinājusi Itālijas pilsētu Modenu atsaukt atļauju izmantot publisku zāli pasākumam par Krievijas uzsākto jaunuzbūvi okupētajā Mariupolē, kuru krievu iebrucēji nopostīja 2022. gada pavasarī. Azovas jūras ostas pilsētā Ukrainas dienvidos 2022. gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma sākumā notika smagākās kaujas un zvērīgākie uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Kad pēc ilgstoša aplenkuma 2022. gada maijā Krievija sagrāba un okupēja Mariupoli, pirms tam plaukstošā pilsēta bija gandrīz nolīdzināta ar zemi. 20. janvārī Modenā paredzēta konference un izstāde par Mariupoles "atdzimšanu pēc kara", kurā uzstāties aicināts arī Krievijas ģenerālkonsuls Milānā Dmitrijs Štodins, liecina Krievijas kultūras savienības Emīlijā–Romanjā mājaslapā publicētā informācija.
Turpinām ziņas
Pļaviņu ūdenskrātuvē intensīvi blīvējas vižņi, un hidrologi prognozē, ka ledus sastrēgums kļūs garāks un var izraisīt plašāku teritoriju applūšanu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Daugavas posmā no Baltkrievijas līdz Jēkabpilij ūdens līmenis pazeminās, kopš gada sākuma ūdens līmenis Krāslavas novadā krities par aptuveni metru, Augšdaugavas novadā - par 50-60 centimetriem, pie Jēkabpils - par 35 centimetriem.
Vižņu iešanas un ledus blīvēšanās dēļ pie Zeļķu tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, ūdens līmenis iepriekšējās divās diennaktīs bija kāpis par četriem metriem, bet aizvadītajā naktī tas pazeminājies par divarpus metriem, savukārt pie Pļaviņām ūdens līmenis naktī kāpis par vairāk nekā metru. Piektdienas rītā ūdens līmenis pie Pļaviņām krities par pusmetru.Hidrologi norāda, ka Daugavā garā posmā turpinās intensīva vižņu veidošanās un iešana, tie blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuvē. Iespējama ūdens līmeņa paaugstināšanās un plašāku teritoriju applūšana, tādēļ pie Daugavas Aizkraukles novadā, Jēkabpils novadā un Līvānu novadā izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums.
Jau ziņots, ka applūšanas dēļ kopš ceturtdienas slēgts ceļš posmā "Kalnsētas-Grīvas kapi" Krustpils pagastā. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotājiem jāsazināties ar Jēkabpils novada Krustpils pagasta pārvaldes saimniecības vadītāju uz tālruni 26 602 676.
Un vēl
Brīvdienās laiks Latvijā kļūs vēl aukstāks, liecina prognozes. Vairāk sals pastiprināsies Latvijas austrumos, bet Kurzemē tas būs līdzīgs jau darba nedēļā piedzīvotajam. Brīvdienās vējš būs lēns, pārsvarā no ziemeļiem un austrumiem, brīžiem iestāsies bezvējš. Snigs maz, debesis bieži skaidrosies un veidosies arī sarma. Sestdienas agrā rītā temperatūra lielākajā daļā Vidzemes un Latgales noslīdēs līdz -25...-20 grādiem, citviet valstī pārsvarā -15...-10 grādi. Sestdienas gaitā Latvijas austrumos turpinās ieplūst aukstāks gaiss, tādēļ temperatūra dienā būtiski nepaaugstināsies, daudzviet pat pazemināsies.
Aukstākais laiks gaidāms svētdienas agrā rītā, kad Vidzemē un Latgalē vietām būs ap -30 grādu sals, valsts centrālajā daļā -22...-17 grādi, bet Kurzemē -14...-9 grādi. Vēl arī nakts uz pirmdienu Latvijas austrumos būs ar bargu salu, bet no otrdienas strauji kļūs siltāks un iestāsies atkusnis. Nedēļas nogalē gaidāmais sals daudzviet Latvijā būs lielākais pēdējo vismaz trīs gadu laikā, bet atsevišķās vietās pat vēl ilgākā laika posmā. Pēdējo reizi iepriekš -30 grādu sals Latvijā bijis 2021. gada janvārī, kad Jelgavas novada Staļģenē fiksēja -31 grādu.