Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 18.janvārī
- 18 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Šogad Latvijas ekonomikā prognozē izaugsmi; izdota grāmata par Barikāžu laiku; un Kam šogad piešķirts gada arheoloģiskās vietas gods?
Lai arī pērn ekonomikas attīstību kavēja ģeopolitiskā situācija un zemā produktivitāte, augstās cenas un banku procentu likmes, šogad ir sagaidāms, ka ekonomikā atgriezīsies izaugsme, izriet no Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētījuma "Ekonomikas barometrs". Prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu pieaugt par 1,8%. To veicināšot Eiropas Savienības finansēto investīciju un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanas ietekmē, kā arī privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti aicina 1991.gada barikāžu muzeja statusu nostiprināt ar likumu, lai sekmētu nesenā laika vēstures apzināšanu un popularizēšanu, kā arī sniegtu iespēju muzejam attīstīties tālāk. ZZS deputāti sagatavojuši 1991.gada barikāžu muzeja likumprojektu, aicinot arī citu frakciju deputātus, īpaši tos, kuri paši piedalījušies barikādēs, to parakstīt, lai varētu virzīt izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Pēc barikāžu dalībnieku atbalsta fonda lēmuma 1991.gada barikāžu muzejs sāka strādāt 2001.gadā.
Igaunijā un Latvijā plaši izmantotu pretsāpju līdzekļu un citu bezrecepšu medikamentu cenas bieži vien ir augstākas nekā Zviedrijā, liecina igauņu sabiedriskā medija ERR veiktais pētījums. Cenu atšķirības gan ietekmē dažādi faktori – pievienotās vērtības nodoklis medikamentiem, likumdošana un arī tirgus konkurence konkrētajā valstī. Pagājušajā nedēļā Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat" ziņoja par Somijas Tirdzniecības asociācijas pasūtītu pētījumu, kurā konstatēts, ka bezrecepšu zāles Zviedrijā maksā par 37% lētāk nekā Somijā. Savukārt Igaunijas sabiedriskais medijs ERR aplūkoja visbiežāk lietoto pretsāpju un citu bezrecepšu medikamentu cenas Igaunijā, Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Kopumā medijs secinājis, ka visdārgākie bezrecepšu medikamenti vairumā gadījumu bija Latvijā, taču arī Igaunijā cenas nereti bijušas augstākas nekā Somijā un Zviedrijā. Piemēram, "Nurofen" sīrups bērniem, kas mazina drudzi un atvieglo sāpes, Zviedrijas tiešsaistes aptiekās tiek pārdots par nepilniem pieciem eiro. Igaunijā šī paša produkta cena ir divtik augstāka – 10 eiro, kamēr Latvijā –11,5 eiro.
Izraēlas armija gaisa triecienā okupētajā Rietumkrastā vakar nogalinājusi ietekmīgu palestīniešu kaujinieku, novēršot teroraktu, ko gatavojusi viņa grupa, paziņoja armija. Ahmeds Abdullahs Abu Shalals bija atbildīgs par vairākiem teroristu uzbrukumiem pēdējā gada laikā, tai skaitā par vienu Austrumjeruzalemē pagājušā gada aprīlī, paziņoja armija. Viņš tika "likvidēts precīzā gaisa triecienā", teikts armijas paziņojumā, kuram bija pievienots video, kurā redzams trieciens transportlīdzeklim.
Zinātnieki no Indijas ir izstrādājuši lietotāja autentifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir cilvēka izelpas fizika. Viņi atklājuši, ka šī darbība identificē personu ne sliktāka par pirkstu nospiedumu, raksta New Scientist. Lai apmācītu mākslīgo intelektu un izveidotu sistēmu, izstrādātāji savāca datus par 10 izelpām no 94 brīvprātīgajiem, izmantojot termoanemometru, kas mērīja gaisa plūsmas ātrumu un temperatūru. Mākslīgais intelekts spēja atšķirt dalībnieku izelpas ar 97% precizitāti. Tā kā katra cilvēka iekšienē atrodas dažādi orgāni, plaušas, traheja, balsene un mutes dobums, tie kopā veido unikālu izelpu. Zinātnieki arī uzskata, ka šādu identifikācijas sistēmu būs grūtāk apiet nekā pirkstu nospiedumu autentifikāciju, un zinātnieki pieņem, ka tās attīstība galu galā spēs aizstāt pirkstu nospiedumu, acs tīklenes vai sejas analīzi.
Turpinām ziņas
Šodien pēpusdienā Barikāžu muzejā Rīgā notiks apgāda “Jumava” izdotās grāmatas “Barikādes 1991” prezentācija, uz kuru ir uzaicināti grāmatas autori, barikāžu dalībnieki un liecinieki, vēsturnieki un žurnālisti. Apgāda vadītājs Juris Visockis skaidro, ka grāmatā aprakstītie barikāžu stāsti ir izdzīvoti ar to cilvēku acīm, kas dzimuši jau pēc 1991.gada. Grāmata “Barikādes 1991” saturiski sastāv no divām daļām. Pirmā daļa apraksta barikāžu vēsturi, politisko kontekstu un barikāžu nozīmību neatkarības atgūšanā. Otrā daļa ir 15 intervijas ar barikāžu dalībniekiem, kuras veidojuši autori, kas dzimuši pēc 1991.gada. Intervijas ir papildinātas arī tā laika fotogrāfijām. Grāmatu ievada Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Romualda Ražuka priekšvārds.
Ārvalstīs 2023. gadā iznākušas 54 Latvijas autoru grāmatas. Visvairāk grāmatas iznākušas lietuviešu, igauņu un spāņu valodās, bet pagājušajā gadā tulkotākie autori bijuši Anete Melece, Nora Ikstena un Semjons Haņins. Pagājušā gada laikā izdoti 54 Latvijas autoru darbi kopumā 19 valstīs. Lietuviešu valodā iznākuši astoņi Latvijas literatūras darbu tulkojumi, bet seši darbi iznākuši igauņu un spāņu valodās. Lielais darbu skaits lietuviešu valodā lielā mērā saistāms ar to, ka 2023. gads Lietuvā tika pasludināts par Latvijas literatūras gadu. Bērnu grāmatu autores un ilustratores Anetes Meleces darbi pagājušajā gadā iznākuši septiņās valstīs, bet Noras Ikstenas un Semjona Haņina – piecās. No pagājušajā gadā iznākušajām grāmatām 17 ir dzejas, 19 bērnu literatūras un 15 prozas žanra darbi, kā arī ārvalstīs iznākušas 3 dzejas un prozas antoloģijas.
Un vēl
Latvijas Arheologu biedrība par 2024. gada arheoloģijas pieminekli ir izvēlējusies Aboras pirmo neolīta apmetni. Kā skaidroja biedrībā, šis piemineklis ir unikāls, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē. Citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par aukliniekiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami. Aboras pirmā neolīta apmetne atrodas Madonas novada Indrānu pagastā Lubāna mitrājā, Aboras upītes labajā krastā, netālu no tās ietekas Abainē – Aiviekstes kreisā krasta pietekā. Apmetne ierīkota nelielā zemes pacēlumā un tā nogāzē. Nominējot Aboras pirmo apmetni par Latvijas 2024. gada arheoloģisko pieminekli, arheologi vēlas akcentēt tās nozīmi ne vien Latvijas, bet arī Baltijas reģiona aizvēstures kontekstā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un ieinteresētību neolītā notiekošajos procesos.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā saslimstība ar gripu dubultojusies; Kāda ir skolēnu lasītprasme? Un Kā sadalītas Zelta mikrofona balvas?
Pagājušajā nedēļā saslimstība ar gripu Latvijā pieaugusi divas reizes, liecina gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 814 pacienti, no kuriem 111 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze gripa. Nedēļu iepriekš tādu bija 56. Saslimšanas gadījumi reģistrēti Ventspilī, Daugavpilī, Rīgā, Gulbenē, Jūrmalā, kā arī Jēkabpilī, kur reģistrēti 46,6 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Augstākā saslimstība pagājušajā nedēļā reģistrēta piecu līdz 14 gadu vecuma grupā. Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināts 21 gripas gadījums, kuros 19 noteikta A tipa gripa, bet divos - B tipa gripa. Jau ziņots, ka no šīs nedēļas Jēkabpils slimnīcā noteikta gripas epidēmijas karantīna un ir ierobežota pacientu apmeklēšana.
Epidemiologi informē, ka šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies jau 112 tūkstoši 476, bet pret Covid-19 - 33 tūkstoši 35 iedzīvotāji. Jau ziņots, visefektīvākais veids, kā aizsargāties pret nopietnām saslimšanām ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija un aicina veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošinātu vakcinācijas iespēju. Neraugoties uz gripas epidēmijas sākumu, vakcinācija joprojām ir ieteicama, jo gripas epidēmija parasti ilgst 10 nedēļas, bet vakcinācijas izraisīta imunitāte veidojas 10-14 dienu laikā. Tāpēc cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš to nav saņēmis uzsākoties gripas epidēmijai.
Paaugstinātās elektrības cenas janvāra sākumā ietekmēja arī tas, ka lielajā aukstumā jeb -40 grādos uz laiku pārstāja darboties atsevišķas elektrostacijas Zviedrijā un Somijā, vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē skaidroja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Šis jautājums aktualizējās, komisijā skatot "Apvienotā saraksta" pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim par "Latvenergo" energobloku "dīkstāvi un ar to saistītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai". Apvienotais saraksts pārmet, ka 5.janvārī TEC-2 energobloks bija remontā. Saeimas deputāts Andris Kulbergs arī uzsvēra, ka nepiekrīt skaidrojumam, ka šis apstāklis nebūtu ietekmējis elektrības cenas palielināšanos. Deputāts uzsvēra, ka iedzīvotāji, tajā skaitā uzņēmēji, "saķēra galvas" no elektrības lielās cenas 5.janvārī. Opozīcijas politiķis tēlaini izteicās, ka "Latvenergo" izvēlējās "ragaviņas labot nevis vasarā, bet šajā bargajā ziemā", ar to domājot TEC-2 attiecīgā energobloka remontdarbus. Arī Ekonomikas ministrs Valainis komisijas sēdē atzina, ka tas, ka TEC2 energobloks tiek remontēts ziemā, nav normāla situācija. Patlaban abi TEC strādājot.
Sācies 985 Krievijas Federācijas pilsoņu, kas nav izpildījuši Imigrācijas likuma prasības – nav kārtojuši valsts valodas pārbaudi un nav pieteikušies cita veida uzturēšanās atļaujai –, izraidīšanas process. Šiem cilvēkiem nosūtītas vēstules ar aicinājumu divu nedēļu laikā izbraukt vai arī sakārtot savu likumīgu statusu Latvijā. Ja no viņiem atbildes nepienāks, robežsardze dosies uz viņu deklarēto dzīvesvietu. Ja persona nav atrodama, uzskatīs, ka tā ir izbraukusi; pārējiem iesniegs izbraukšanas rīkojumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde skaidro, ka daļa no šiem 985 izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem Latviju varētu arī būt pametuši. Aprīlī varētu izraidīt aptuveni 2 tūkstoši 500 Krievijas pilsoņu, kuri valodas pārbaudē izkrita un nesakārtoja savu statusu. Šiem Krievijas pilsoņiem vēl ir laiks dokumentus sakārtot.
Izraēla un palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" ir panākuši vienošanos par medikamentu piegādi "Hamās" sagrābtajiem ķīlniekiem un humānās palīdzības piegādi civiliedzīvotājiem Gazas joslā, paziņojušas Katara un Izraēla. Vienošanās tika panākta ar Kataras un Francijas starpniecību. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu apstiprināja šo vienošanos un sacīja, ka "medikamentus uz galamērķi nogādās Kataras pārstāvji Gazas joslā". Medikamenti un palīdzība šodie no Dohas tiks aizvesti uz Arišas pilsētu brālīgajā Ēģiptes Arābu Republikā ar divām Kataras Bruņoto spēku lidmašīnām, sagatavojot to transportēšanu uz Gazas joslu.
Ukraina cīnās par izdzīvošanu, un Rietumu armijām un politiskajiem līderiem ir krasi jāmaina veids, kā tie palīdz Ukrainai atvairīt iebrucējus, uzskata NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers. NATO augstāko virsnieku sanāksmē Bauers pauda viedokli, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sākt karu pamudināja bailes no demokrātijas. Sagaidāms, ka NATO augstākā līmeņa militārpersonas divu dienu sanāksmē Briselē izstrādās plānus lielākajām militārajām mācībām Eiropā kopš Aukstā kara. Mācības plānotas gada beigās un iecerētas kā jauns NATO spēka apliecinājums.
Turpinām ziņas
Latvijā 6% jeb tūkstoš 130 skolēnu desmit un 11 gadu vecumā neprot lasīt, vakar preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Viņa norādīja, ka bibliotēka kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju, kā arī ar daudziem sadarbības partneriem bibliotēkā šogad sāks plašu sabiedrības iesaistes kustību "Restarts lasīšanai". Bērnu, kuri neprot lasīt perspektīva ir ļoti apšaubāma, jo tas nozīmē nesekmību arī citos mācību priekšmetos - ja bērns neprot lasīt, viņš nevar iegūt zināšanas. Lasīšana ir pamatprasme. Tretjakova aicina visu Latvijas sabiedrību palīdzēt risināt šo problēmu.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 tūkstoši parakstu atbalsta nodrošināšanai grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā. Kā skaidro iniciatīvas autori fonds "Mammamammai.eu", Latvijā ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām. Diskusijas izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Tāpat fonda vērtējumā nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem. Iniciatīvs autori norāda, ka šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes un tamlīdzīgi, kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā.
Un vēl
Vakar svinīgā pasākumā tika izziņoti mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons'24" nomināciju piecinieki un sadarbības partneru simpātijas. Visvairāk nomināciju – piecas – saņēmuši Fiņķis un Patrisha par dziesmu "Raķešu zinātne": gada dziesma, radio hits, videoklips, straumētākais ieraksts ar "Elektrum" un "Elvi dziesma". Četras nominācijas ieguvušas grupas "Astro'n'out" un "Singapūras satīns", bet pa trim nominācijām ir "Sudden Lights", "Instrumentiem" un Donam. "Zelta mikrofonu" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņems grupa "Credo". Žūrijas balsojums par nomināciju "Gada albums" vēl notiks.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nolemts apvienot sabiedriskos medijus; Latvija pērn bija somu iecienītākais gastronomijas galamērķis; un Eksperti brīdina par klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī. Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.
Skrējēja Agate Caune un Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs trešdien "Trīs zvaigžņu balvas" ceremonijā Rīgā tika atzīti par 2023.gada Latvijas labākajiem sportistiem. Ceremonijā "Hanzas peronā" nominācijā "Gada sportists" Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs apsteidza šīs pašas pasaules čempionāta bronzas medaļu komandas kapteini Kasparu Daugaviņu, basketbolistu Kristapu Porziņģi, svarcēlāju Ritvaru Suharevu un Latvijas basketbola izlases aizsargu Artūru Žagaru. Par nominācijas "Gada sportiste" uzvarētāju kļuva Eiropas spēļu 5000 metru skriešanā čempione, Eiropas U-20 čempionāta uzvarētāja 3000 un 5000 metru distancēs, kā arī daudzu rekordu īpašniece dažādās vecuma grupās Agate Caune. Viņa apsteidza tenisisti Aļonu Ostapenko, distanču slēpotāju Patrīciju Eiduku, ložu šāvēju Agati Rašmani un šķēpmetēju Aneti Sietiņu.
Latvijas Universitātē norisināsies biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīkotā "Dzīvā (prasmju) bibliotēka", kuras laikā būs iespēja gatavot latviešu zīmes, ukraiņu sargzīmes, baudīt tradicionālu ukraiņu ēdienu, mācīties latviešu tautas dejas un dalīties ar stāstiem par ziemas laika kultūras tradīcijām Latvijā un Ukrainā, informēja pasākuma rīkotāji. Praktiskajā zināšanu bibliotēkā dalībniekiem būs iespējams pašiem izveidot kādu no tradicionālajiem Latvijas simboliem un Ukrainas ģimeņu sargzīmēm, kā arī klausīties latviešu un ukraiņu folkloras kopas, bet garšu bibliotēkā varēs gatavot un baudīt tradicionālo ukraiņu gardumu - kutju un latviešu zāļu tējas, kā arī uzzināt to gatavošanas noslēpumus. Savukārt dzīvajā bibliotēkā varēs iepazīties ar stāstiem par ziemas laika kultūras tradīcijām un paražām Latvijā un Ukrainā, bet spēļu bibliotēkā ikviens varēs atrast sev piemērotu galda spēli. Pasākums notiks rīt, 19.janvāra vakarā universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19.
Vācijā spēcīga sniega vētra radījusi ievērojamus satiksmes traucējumus. Uz valsts autoceļiem veidojas ievērojami sastrēgumi, Frankfurtes lidostā atcelti simtiem reisu, ierobežota arī vilcienu satiksme. Dabas stihija, kas trešdien skāra Vācijas rietumus un dienvidus, radījusi ievērojamus satiksmes traucējumus, tajā skaitā kilometriem garus sastrēgumus uz valsts autoceļiem, vēsta vācu raidorganizācija "Deutsche Welle".
Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz ceturtdienu uzbrukuši naftas noliktavai Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā. Tā esot bijusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes īpaša operācija, vēstīja izdevums "Ukrainska Pravda". Uz jautājumu, vai šī ir pirmā reize, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši tieši šim Krievijas apgabalam, avots atbildēja, ka tas nav bijis pirmais mēģinājums, taču šoreiz ienaidnieks ir sajutis tā sekas. 18. janvārī Krievijas aizsardzības iestādes ziņoja par Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu, īpaši Ļeņingradas apgabalā. Vienlaikus Krievijas amatpersonas pavēstīja, ka bezpilota lidaparāti esot notriekti. Savukārt cita līdz šim publicētā informācija par šo uzbrukumu liecina, ka viens bezpilota lidaparāts esot nokritis un eksplodējis Sanktpēterburgas naftas termināļa teritorijā.
Eiropas Parlaments devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".
Turpinām ziņas
Latvijas ēdiena pagatavošanas mākslai Ziemeļvalstu starptautiskajā tūrisma izstādē "Matka 2024" Helsinkos, Somijā piešķirta gada balva kā somu iecienītākajam 2023.gada gastronomijas galamērķim. Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo Latvija jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis, tajā skaitā somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Kā norāda Latvijas attīstības aģentūra, viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.
Igaunija, Latvija un Lietuva joprojām ir valstis ar visdārgākajiem kredītiem eirozonā – procentu likmes par vairākiem procentpunktiem pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju, vēsta Igaunijas sabiedriskie mediji ERR. Interesanti, ka Baltijas valstīs kredītu procentu likmes ir ievērojami augstākas nekā procentu likmes Zviedrijā un Somijā. Visaugstākā procentu likme bankas izsniegtam patēriņa kredītam eirozonā bijusi Latvijā – 14%, kam sekoja Igaunija 13,1% un Grieķija 11,6%. Lietuva ieņem 4. vietu ar 9,7%. Citās valstīs kredīti bijuši lētāki. Piemēram, vidējā procentu likme patēriņa kredītiem Somijā novembra beigās bija 7,7%, bet Zviedrijā – 8,9%. Eirozonas vidējais rādītājs bija 7,9%.
Un vēl
Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki nesen apstiprināja, ka pērnais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina, ka šīs izmaiņas atstās negatīvu ietekmi arī uz tradicionālo lauksaimniecību. Eksperti uzsver, ka siltuma rekordi ietekmē cilvēkus, it īpaši tos, kas atrodas pirmajās līnijās, piemēram, lauksaimnieku kopienu. Eksperti uzsver, ka šai problēmai ir arī atgriezeniskā saite. Tieši ar lauksaimniecību saistītā pārtikas ražošana rada aptuveni vienu trešdaļu pasaules siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus, bet vienlaikus šai ekonomikas nozarei ir milzīgs "zaļās" attīstības potenciāls. Šā gada ANO Klimata konferencē Dubaijā 159 valstu pārstāvji, tai skaitā Latvijas delegāti, apstiprināja Deklarāciju par ilgtspējīgu lauksaimniecību, noturīgām pārtikas sistēmām un rīcību klimata jomā. Tajā uzsvērts, ka lauksaimniecībai un pārtikas ražošanas sistēmām ir steidzami jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un jāmainās.