Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 19.janvārī
- 19 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Darba inspekcija sākusi Jēkabpilī notikušā nelaimes gadījuma izvērtēšanu; Cik jauniešus iesauks aizsardzības dienestā trešajā iesaukumā; un Jēkabpils novada pašvaldības policijai mainīts informatīvais tālrunis.
Valsts darba inspekcija sākusi Jēkabpils tirdzniecības centrā "Atpūta" notikušā nelaimes gadījuma izvērtēšanu. Kā norāda darba inspekcijā Latgales reģionālā nodaļa ir sākusi lietas apstākļu noskaidrošanu, lai saprastu, vai šis gadījums ir uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā un izmeklējams. Jau ziņots, ka trešdien Jēkabpilī, uzsprāgstot apkures katlam, tirdzniecības centrā "Atpūta" sprādziena rezultātā gājis bojā cilvēks. Valsts policija par notikušo uzsākusi kriminālprocess un tiek skaidroti notikušā apstākļi.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz vienkāršot augstsprieguma tīklu pārbūves saskaņošanu ar zemju īpašniekiem. Ar grozījumiem paredzēts, ka energoapgādes komersants būtu tiesīgs jaunā objekta būvniecību (ierīkošanu) veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Saskaņošana tiktu aizstāta ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu. Tas attiektos uz gadījumiem, kad objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam objektam līdzšinējā objekta aizsargjoslā.
No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jeb saīsinot VARAM nodalot vides jautājumus, dabas aizsardzība tomēr paliktu ministrijaiM. Attiecīgi ministrija mainītu arī nosaukumu, kura abreviatūra būtu DARĀM jeb Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jau pērn rudenī izskanēja, ka no VARAM "vides sadaļa" no 2025. gada varētu nonākt Klimata un enerģētikas ministrijas paspārnē. Tomēr sadaļas pārnešana uz KEM varētu notikt ātrāk – jau no šī gada jūlija, intervijā Latvijas Radio norādījusia vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Savukārt dabas un bioloģiskās daudzveidības jautājumi aizvien paliks VARAM, šo ministriju pārsaucot par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jeb DARAM.
Igaunija atteikusi uzturēšanās atļaujas pagarinājumu Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās Igaunijas Pareizticīgās baznīcas metropolītam Jevgeņijam, kurš laicīgajā pasaulē ir Krievijas pilsonis Valērijs Rešetņikovs. Igaunijas varasiestāžu vērtējumā Rešetņikovs, kurš lūdza pagarināt viņam piešķirto uzturēšanās atļauju, apdraud Igaunijas drošību. Pašlaik viņam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš ir 6.februāris un līdz tam laikam viņam Igaunija jāatstāj. Igaunijas Ziemeļu prefektūras Robežsardzes biroja vadītājs Indreks Aru paskaidroja, ka lēmums nepagarināt metropolīta uzturēšanās atļauju ir saistīts ar viņa publiskajiem izteikumiem, atbalstot agresoru, lai gan viņam jau iepriekš izteikti brīdinājumi.
Ungārijas valdība nemainīs politiku, kas, pēc Eiropas Savienības domām, pārkāpj seksuālo minoritāšu kopienas un patvēruma meklētāju tiesības, pat tad, ja tas ļautu piekļūt Briseles iesaldētajiem līdzekļiem. ES ir iesaldējusi finansējumu Ungārijai saistībā ar bažām, ka Ungārijas labējā nacionālistu valdība pārkāpj minoritāšu tiesības un akadēmiskās brīvības, nespēj ierobežot korupciju amatpersonu vidū un grauj demokrātiskās vērtības. Pirms piešķirt šos līdzekļus, ES prasa no Ungārijas reformas, lai panāktu atbilstību ES demokrātijas standartiem. Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna administrācijas vadītājs Gergejs Gujāšs ceturtdien preses konferencē sacīja, ka centienos panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju ir limiti, un politikas izmaiņas seksuālo minoritāšu un patvēruma tiesību jomā būtu pretrunā ar Ungārijas vēlētāju gribai.
Turpinām ziņas
Valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam, kas dienestu sāks pildīt 19. jūlijā un kam pirmoreiz nāksies iedarbināt nejaušo atlasi karavīru piesaistei, obligātā kārtā tiks pakļauti 150 jaunieši. To vakar aizsardzības nozares portāla "Sargs.lv" tiešsaistes diskusijā pavēstīja Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš. Trešajā iesaukumā šovasar jāsāk dienēt 480 jauniešiem. Tam bija jāpiesakās līdz pērnā gada 1. decembrim. Ņemot vērā, ka ar jauniešiem, kas pieteicās dienestam brīvprātīgi, nepietika, lai nokomplektētu iesaukumu, pirmo reizi tika pieņemts lēmums rīkot atlasi arī obligātā kārtā. Atlase par jauniešu iesaukšanu obligātā kārtā notiks 23. janvārī.
Latvijas Autisma apvienība meklē risinājumu, lai Latvijā ieviestu jaunu atbalsta personu ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Apvienība no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim ar Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu īsteno projektu, kurā mēģina ieviest šīm ģimenēm jaunu atbalsta personu - "gadījumu vadītāju". "Gadījuma vadītājs" iecerēts kā centrālā atbalsta persona ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu. Paredzēts, ka šis koordinators palīdzēs bērniem un viņu ģimenēm orientēties "fragmentētajā valsts un pašvaldību atbalsta sistēmā un saņemt vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, kopā ar vecākiem plānojot un vadot "individuāla atbalsta plāna" īstenošanu, kā arī būs atbalsts dažādu sarežģītu situāciju risināšanā, piemēram, komunikācijā ar skolu".
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldības policiju turpmāk iespējams sazvanīt pa bezmaksas tālruni 80700020. Joprojām darbojas arī līdzšinējie tālruņa numuri 65283888 un 25907965, taču iedzīvotāju ērtībām 2024.gada janvārī izveidota arī bezmaksas tālruņa līnija ērtākai saziņai ar novada pašvaldības policiju. Plašāk par pašvaldības policijas paveikto iepriekšējā mēnesī lasiet portālā Radio1.lv sadaļā Jēkabpils novads/Pašvaldību ziņas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: No veselības nozarei piešķirtajiem līdzekļiem šogad vēl 25,6 miljoni eiro tiks novirzīti slimnīcām; E-bibliotēka svin jubileju; un Jēkabpilī šodien norisināsies barikāžu atceres pasākumi.
Slimnīcām šogad plānots atvēlēt vēl vairāk nekā 25 miljonus eiro, kopumā veltot 85 miljonus eiro, pēc dažu stundu ilgām pārrunām ar Latvijas Slimnīcu biedrību Latvijas Radio pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri. Turpretim biedrībā ministra teiktajam nepiekrita, norādot, ka solītie papildu 25 miljoni eiro jau ietilpst šogad paredzētajos 60 miljonos eiro. Ministrijas un slimnīcu atšķirīgo redzējumu dēļ pastāvot risks, kā pacientiem nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, norādīja biedrība. Abu Meri ceturtdien, 18. janvārī, Saldū tikās ar Latvijas Slimnīcu biedrību, lai apspriestu finansējumu slimnīcām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, veselības nozarei šogad piešķirts par 275 miljoniem eiro vairāk. No šīs summas vairāk nekā piektā daļa jeb 61 miljons eiro ir atvēlēts slimnīcām. Šī summa paredzēta ārstniecības personāla atalgojuma palielinājumam - 31 miljons eiro, intensīvās terapijas tarifa paaugstināšanai - 17,5 miljoni eiro, ēdināšanas tarifa pieaugumam - 9,1 miljons eiro, kā arī prioritāro pasākumu realizēšanai - 2,8 miljoni eiro.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā pagājušajā gadā pārreģistrēts 31 transportlīdzeklis, kas iepriekš bija reģistrēts Krievijā. Tajā skaitā no 2023.gada novembra vidus, kad spējā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, līdz 2023.gada 31.decembrim Latvijā pārreģistrēts 21 transportlīdzeklis. Savukārt no 2024.gada 1.janvāra līdz 16.janvārim pārreģistrēti vēl četri transportlīdzekļi. CSDD apkopotie dati liecina, ka starp pārreģistrētajām automašīnām ir gan "Mercedes-Benz", gan "Audi", "Jaguar", "Volkswagen", "KIA" un citu marku automašīnas. Tāpat direkcijā atzīmēja, ka interese par Krievijā reģistrētu transportlīdzekļu pārreģistrāciju pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusies, taču reģistrāciju darbību skaits ir niecīgs.
Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram. Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai. Rīgas domē norāda, ka viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas esot iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, var novirzīt kravas transportu pa apvedceļu.
NATO vakar paziņoja par mēnešiem ilgām militārajām mācībām ar 90 tūkstoši karavīru piedalīšanos, kuru mērķis ir atturēt Krievijas agresiju, un tās būs lielākās NATO mācības kopš Aukstā kara beigām. Manevri "Steadfast Defender" sāksies nākamajā nedēļā un ilgs līdz maija beigām, un tajos piedalīsies vienības no visām 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas. Manevru scenārijs paredz Krievijas uzbrukumu sabiedroto teritorijai, kas iedarbina NATO līguma 5.pantu, kurš paredz kolektīvo aizsardzību. 5.pants ticis iedarbināts tikai vienu reizi - pēc 11.septembra uzbrukumiem ASV. Pirms tam lielākās NATO mācības pēc Aukstā kara tika rīkotas 2018.gadā. Mācības "Trident Juncture" notika galvenokārt Norvēģijā un tajās piedalījās aptuveni 51 tūkstotis karavīru.
Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par motorizēto transportlīdzekļu nodokļa ieviešanu no 2025.gada. Motorizēto transportlīdzekļu nodokli veidos divas daļas: ikgadējs nodoklis, kas maksājams par katru reģistrēto spēkratu, un automobiļa reģistrācijas nodeva. Ikgadējais nodoklis tiks aprēķināts, ņemot vērā nodokļa bāzi, ogļskābās gāzes izmešus un automobiļa masu. Arī reģistrācijas nodevas aprēķinā tiks ņemts vērā ogļskābās gāzes izmešu rādītājs, mudinot izvēlēties automašīnas ar zemāku izmešu līmeni. Reģistrācijas nodevu ietekmēs arī spēkrata izlaiduma gads. Mašīnas vecuma komponenta atlaide pakāpeniski samazinās ar katru gadu kopš tās pirmreizējās reģistrācijas, proti, jo vecāka mašīna, jo vairāk jāmaksā. Igaunijā ir viens no vecākajiem ikdienā izmantojamo automobiļu parkiem Eiropas Savienībā, bet automobiļu skaits uz vienu iedzīvotāju ir lielāks. Ar jauno nodokli Igaunijas valdība cer ierobežot arvien plašāku automobiļu izmantošanu un pakāpeniski nodrošināt Igaunijai ilgtspējīgāku automobiļu parku.
.
Turpinām ziņas
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā uzsākta kanisterapija, nodrošinot mazo pacientu rehabilitāciju ar īpaši apmācītiem suņiem. Kanisterapijas nodarbības pilotprojekta veidā uzsāktas jau pagājušajā gadā. Olšteina skaidroja, ka kanisterapijas procesā īpaši apmācīts suns, kuru vada kvalificēts speciālists, pavada noteiktu laiku kopā ar pacientu. Metode izstrādāta, lai paaugstinātu atveseļošanās procesa efektivitāti. Pirmie kanisterapijas suņi slimnīcas pilotprojekta laikā bija Stella un Mona, kuru darbu augstu novērtējuši gan mazie pacienti, gan veselības aprūpes speciālisti, atzīstot, ka projektu noteikti jāturpina. Terapijas laiks ar vienu pacientu ir aptuveni 30 minūtes, bet kanisterapeiti vadās pēc pacienta un suņa pašsajūtas. Citam varbūt pietiek ar 15 minūtēm, bet cits bērns gatavs rotaļāties ar suni 40 minūtes. Šobrīd slimnīca sadarbojas ar kanisterapeitiem Ričardu Pavlovski un Austru Dzimto-Zemīti no servisa suņu biedrības "Teodors".
Janvārī pirmo piecu gadu jubileju svin tiešsaistes e-grāmatu bibliotēka 3td.lv. Lai arī pirmā e-grāmata Latvijā un latviešu valodā tika izdota 2010. gadā, līdz 2019. gadam bibliotēkas lasītāji elektroniskās grāmatas "paņemt" uz mājām un lasīt dīvānā vai ceļojumā nevarēja. Mūsdienās arvien populārāka kļūst elektronisko grāmatu lasīšana. Tas, protams, nekad neizkonkurēs drukātās grāmatas, kas daudziem mīļas smaržas un iespējas reāli pāršķirt lappuses dēļ, un ne visu autoru darbi arī tiek digitalizēti. Bet jau piecus gadus pastāv e-grāmatu bibliotēka 3td.lv, kas publiski par brīvu pieejama tiešsaistē ikvienam, reģistrējoties bibliotēkā. Pirms izvēlēties lasāmvielu, ir iespēja ielūkoties ikvienā no grāmatas pirmajām 15 lapaspusēm. Piecu gadu laikā lasītāju skaits audzis līdz 20 tūkstoši.
Un vēl
Jēkabpilī, šodien pulksten sešos vakarā pie Tautas nama tiks iedegts Barikāžu atmiņu ugunskurs. Pasākumā piedalīsies Jēkabpils Tautas nama kapela "Kreicburgas ziķeri". Jēkabpilieši un Jēkabpils novada iedzīvotāji aicināti pasākumā dalīties atmiņās par piedzīvoto Barikādēs. Tāpat arī līdz mēneša beigām skatāma Barikāžu atceres dienai veltīta foto izstāde Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logos Pasta ielā 39.
Jau ziņots, ka 1991. gada janvārī notika Latvijas neatkarības pretinieku mēģinājums apturēt neatkarības atjaunošanas procesu un gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu. Lai pretotos šādai agresīvai rīcībai, ap daudzām stratēģiskas nozīmes ēkām tika izveidotas barikādes un dežūrās pie tām iesaistījās liels skaits iedzīvotāju. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir izcils starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents izsludina likuma grozījumus partnerības institūta ieviešanai Latvijā; Jēkabpils Mākslas skolā skatāma absolventu izstāde; un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien ir izsludinājis Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem Latvijā no 1.jūlija tiks ieviests jauns tiesību institūts - partnerība, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Grozījumi Notariāta likumā ir daļa no likumu pakotnes, kas paredz iespēju divām pilngadīgām personām - gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma, kurām ir personiskas attiecības un kopīga saimniecība un nepastāv ierobežojumi partnerības noslēgšanai, reģistrēt savas attiecības pie zvērināta notāra. Reģistrējot partnerību, tiks nodrošināta divu cilvēku tuvo personisko attiecību juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība valsts līmenī, jo ziņas par partnerību tiks ierakstītas Fizisko personu reģistrā.
Robežsargi aizvien biežāk konstatē patvēruma meklētājus, kuri nelikumīgai izceļošanai no Latvijas mēģina izmantot aviosatiksmi. Lidostas "Rīga" robežkontroles punktā pēdējo mēnešu laikā ir aizturēti 26 patvērumu pieprasījušie, kuri, izmantojot situāciju, ka uz Šengenas valstu iekšējām robežām netiek veikta robežpārbaude, ar viltotiem vai svešiem dokumentiem mēģina izceļot uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pamatā Franciju, Vāciju vai Nīderlandi. Tāpat Šengenas terminālā ir arī konstatēti vairāki desmiti patvēruma meklētāju, kuri mēģina atstāt Latviju bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, proti, tikai ar Patvēruma meklētāju dokumentiem. Robežsardzes ieskatā tas nepārprotami liecina, ka liela daļa trešo valstu pilsoņu, kuri iepriekš nelikumīgi šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu vai uzņemti humānu apsvērumu dēļ, pieprasa patvērumu Latvijā, taču negrasās palikt šeit ilgtermiņā.
Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā 2023. gada decembrī bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem. Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs – 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%. 2023. gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku, tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu – par 0,2 tūkstošiem.
Baltijas valstu parlamentārieši pieprasa nekavējošu Eiropas rīcību, lai nodrošinātu pilnīgu Ukrainas uzvaru. Satraucoties par Krievijas nepārtrauktajiem, brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un citām apdzīvotām vietām, Baltijas Asamblejas Prezidijs šodien pieņēma paziņojumu par atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai. Deputāti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentiem paziņojumā uzsver to būtisko nozīmi, kāda ir dažādām atbalsta formām - militārajai, finansiālajai un politiskajai, lai Ukraina spētu pilnībā atgūt savas teritorijas. Politiķi norāda, ka atbalstam ir jābūt nepārtrauktam, pietiekamam, savlaicīgam un tālredzīgam.
Platforma "Eat This, Not That", balstoties uz "U.S. News & World Report" apkopoto informāciju, nosauc 2024. gada top diētu jeb diētu, kura ir modē šajā gadā. "U.S. News & World Report" redaktore Gretela Šuellere atklāja, ka par 2024. gada diētu pasludināta Vidusjūras diēta. Šī nav jauna diēta, tā tika radīta 1960. gadā un ir iemantojusi popularitāti visā pasaulē. Lai izraudzītos gada diētu tika veikts nopietns pētījums. Tika izstrādāta "ārkārtīgi stingra metodoloģija", lai noteiktu, kura diēta ir pelnījusi 1. vietu. Gada diētu noteica 43 ekspertu komisija. Šuellere skaidro, ka Vidusjūras diēta tika atzīta ne tikai par diētu ar vislabāko uzturvērtību, bet tā arī tika atzīta par vienkāršako, veselīgāko diētu, kura atstāj pozitīvu ietekmi uz sirds, kaulu un locītavu veselību.
Kā zināms, Vidusjūras diētā uzsvars tiek likts uz veselīgiem pārtikas produktiem. Ēdienreizēm ir jāsastāv no dārzeņiem, augļiem, pākšaugiem, veselīgajiem taukiem, graudaugiem. Tāpat divas reizes nedēļā ieteicams mieloties ar jūras veltēm. Tāpat diēta pieļauj uzturā lietot piena produktus, mājputnu gaļu.
Turpinām ziņas
Līdz 29. februārim Jēkabpils Mākslas skolas zālē un foajē skatāma skolas absolventu izstāde “Turpinājums”. Ekspozīcija iekļaujas skolas 30 gadu jubilejas pasākumu sērijā. Tajā piedalās 26 dalībnieki. Daļa no tiem ir profesionāli mākslinieki, kuri absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju, Regent’s Universitāti Londonā, Kultūras Akadēmiju, Kristīgo Akadēmiju un Daugavpils Universitāti, viņu vārdi mākslā jau pazīstami. Daļa ir topošie mākslinieki, kas studē mākslas koledžās un mākslas akadēmijā. Daļa darbu autoru mākslu nav izvēlējušies kā profesiju, bet – aizraujošu hobiju. Izstādē pārstāvēti vairāki mākslas veidi – glezniecība, grafika un autortehnika, fotogrāfija, rokdarbi un koka izstrādājumi, modeļu skices modes dizainam. Darbi apskatāmi Jēkabpils mākslas skolā no darbdienās no pulksten vieniem līdz sešiem vakarā.
Lai palīdzētu rast izeju no krīzes situācijas, kurā aizvadītā gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ nonākuši dažādu nozaru lauksaimnieki, no 22. janvāra Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu. Saimnieki, kas netiek galā ar sarežģījumiem, var pieteikties konsultāciju centrā, un, kvalificējoties atbalstam, jāgaida komanda, kas saimniecībā izvērtēs un izanalizēs saimniecību un sagatavos plānu izejai no krīzes. Konsultāciju centrā norāda, ka būtiski arī tas, lai pats saimnieks būtu gatavs darboties un saprast situāciju, kā arī, iespējams, būs jāspēj pieņemt kādus sāpīgus lēmumus. Darbs katrā saimniecībā būs vairāku mēnešu projekts, bet atbalsts un monitorings gada garumā. Ekspertu komandā būs biznesa koordinators, ekonomists, grāmatvedis, lopkopis un augkopis.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā bieži gaidāms brāzmains vējš, lietus, apledojums un sniegs, prognozē sinoptiķi. Šajā nedēļas nogalē debesis brīžiem skaidrosies, daudzviet īslaicīgi snigs, svētdien naktī un no rīta vietām veidosies migla un sarma. Pūtīs lēns vējš, svētdien sāks pastiprināties dienvidu, dienvidrietumu vējš. Naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -10 grādiem; maksimālā temperatūra valsts lielākajā daļā būs 0..-5 grādi. Pirmdien dienvidu vējš brāzmās pieņemsies spēkā līdz 14-19 metriem sekundē, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 24 metriem sekundē. Sākot no valsts rietumiem, gaidāmi nokrišņi - pārsvarā lietus un atkala, daudzviet veidosies bīstams apledojums. Iespējams, trešdien Latviju šķērsos ciklons ar stiprākiem nokrišņiem. Gaisa temperatūra nākamās nedēļas pirmajā pusē paaugstināsies līdz +1..+5 grādiem. Atbilstoši pašreizējām prognozēm no ceturtdienas gaidāms vēsāks laiks.
Valsts vides dienests ūdenstilpēs ar biezu ledus kārtu iesaka veidot āliņģus, lai pasargātu zivis no slāpšanas. Vides speciālisti vērš iedzīvotāju uzmanību, ka vietās, kur Latvijas ūdenstilpēs ziemas laikā izveidojusies bieza ledus un sniega kārta, sākoties siltākam laikam, var tikt novērota zivju slāpšana. Parasti zivju slāpšana tiek novērota februārī un martā. Lai tā nenotiku, ir ieteicams izveidot āliņģus vai mazākās ūdenstilpēs, piemēram, dīķos, veikt ūdens aerāciju, bagātinot tos ar gaisu. Speciālisti iesaka aerāciju veikt savlaicīgi, vēlams jau janvārī, pirms sāk novērot slāpstošas vai beigtas zivis. Visvairāk no skābekļa bada zivis cieš seklās un aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu, kur, sadaloties ūdens augiem, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis.